Noskatoties filmu „Ēd. Lūdzies. Mīli.” mani pāršalca negaidīts , bet ļoti noderīgs domu vilnis. Par dzīvi, tās baudu, ēdienu, sevi, citiem un vispār par attiecībām ar otru cilvēku. Es beidzot sapratu, ka nav galvenais, cik skaista tev ir frizūra, cik dārgas drēbes tev ir un cik tu sver. Īpaši mēs, sievietes, ģērbjamies kādam citam, un vispār izskatāmies un jūtamies tā , lai iepatiktos kādam citam,nevis sev. Nopērkam skaistas lietas, lai kādam puisim tas liktos skaisti, uzkrāsojamies tā, lai arī liktos kādam simpātiskāka. Bet kā tajā mirklī ir ar mani? Vai es sev tajā mirklī patīku vairāk? Mēs dzīvojam sev. Es nevaru būt laimīga, ja iekšēji es neesmu apmierināta ar sevi, savu dzīvi un visu, kas man ir. Un to laimi nevar iedot otrs cilvēks, tāpēc nav svarīgi, vai tu esi kopā ar kādu vai viena. Kā filmas citātā : „Man nav jāmīl tevi, lai saprastu, ka es mīlu sevi.”Parasti ar mīlestību standartā ir pieņemts saprast divu cilvēku attiecības, bet kur gan paliek mīlestība pret sevi? Manuprāt, šī mīlestība dzīvē ir vissvarīgākā – iemīlēt sevi. Tad arī būs līdzsvars dzīvē. Un tas nenozīmē, ja tev nav puisis, tu esi norakstāma, nevienam nepatīc un nepatiksi, tas vienkārši nozīmē, ka dzīvē tev ir dots periods sev, lai sakārtotu domas un atgūtu dzīves līdzsvaru. Tās meitenes, kurām pastāvīgi ir attiecības ar kādu, nav izbaudījušas to svētlaimi, ka vari būt ar sev vistuvāko un patiesībā visvajadzīgāko un mīļāko cilvēki, proti, pati ar sevi. Par šādu periodu jābūt pateicīgām, nevis jānoraksta sevi uz vecmeitas lomu visam mūžam. Un vispār es ļoti ilgi domāju, kāpēc filmai ir nosaukumā izmantots ēdiena motīvs. Kāpēc nevarēja izvēlēties dzeršanu, piemēram? Jo cik nav dzirdēts, ka mīlestības dēļ daudzi līdz nemaņai piedzeras. Un tad es sāku domāt dziļāk. Šī filma tomēr ir par dzīves baudām, sevis meklēšanu un mīlestību kā tādu. Ēst ir patiesībā viena no vislabākajām baudām. Un ļauties šai baudai nav viegli, it īpaši sievietēm, jo mēs atkal (protams, kāda cita dēļ) skaitam kalorijas un pārdzīvojam par katru apēsto kumosiņu. „Vai kāds puisis ir no tevis aizgājis, kad izģērbies? Aizgriezies? Nē! Jo viņš ieguvis to, ko vēlējies!” tajā mirklī, kas iemīlam sevi, kāds cits iemīl arī mūs, jo mūsu uzskati, domas un vispār mīlestība,ko sniedzam apkārtējiem un sev ir daudz specīgāka. Un baudīt dzīvi, mīlēt sevi un ēst – tas viss sniedz mums dzīves līdzsvaru. Aizliedzot sev apēst kaut ko, tajā mirklī mēs nebūt nedomājam par sevi, bet par to, kā mums vajadzētu uztver sevi. Mēs meitenes pārāk daudz aizliedzam sev, kas ne uz mirkli mūs nenoved pie dzīves un labsajūtas līdzsvara. Tādēļ mums jāatrod un jāiemīl sevi, lai varam ne tikai no otra cilvēka sagaidīt to, ka viņš mums atnesīs laimi, bet rēķināties arī ar to, ka spējam laimi dot arī citam, bet vissvarīgāk spējam būt apmierinātas un laimīgas pašas par sevi! 🙂
