Vienmēr taču ir tā, ka kaut ko ļoti gribās. Bet vai tas vienmēr piepildās? Citreiz piepildās un viss ir lieliski, bet dažreiz iegūtais nav nemaz tik vērtīgs, kā sākumā likās. Tur parasti slēpjas clvēka muļķība, jo kamēr kaut kā nav, tam ir neticami augsta vērtība, bet kad tas iegūts vairs nav vajadzīgs. Šādās situācijās laikam jau svarīgākais ir ceļš, kas ved uz nosprausto mēŗķi. Bet ko darīt, ja tik ilgi ietais ceļš nekur nenoved un visas iespējas zudušas, dzīve ir nospraudusi pavisam citu ceļu? Mēģināt par visām varītēm atgriezties sākumā un neatkāpjoties tiekties pie Sava mērķa? Vai tomēr pakļauties nolemtajam? Citreiz taču negaidītie pavērsieni atver kaut ko jaunu, nebijušu, iespējams tā ir ideālā iespēja, kura noteikti jāizmanto. Galu galā katrs ceļa posms, katra kļūda rada pieredzi, rada mūs pašus.
