Jūnija otrā puse cilvēkus priecēja ar īpaši saulainu un karstu laiku, kas tā vien vilināja doties uz pludmali baudīt saules starus. Tomēr, lai karsto laikapstākļu baudīšana neradītu veselības riskus, svarīgi bija atcerēties ne vien par piemērotu apģērbu, saules brillēm un ūdens uzņemšanu, bet arī saules aizsargkrēma lietošanu. Pēc divu nedēļu ilgās svelmes jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka saules aizsargkrēmu joprojām nelieto 31% iedzīvotāju, 47% saules aizsargkrēmu lieto pirms došanās uz pludmali, 19% – atpūšoties pie dabas, 12% – uzturoties dārzā, 5% – makšķerējot, bet tikai 17% aizsargkrēmu lieto vienmēr, kad atrodas saulē. Salīdzinājumā ar 2019. gada vasaras datiem, kad saules aizsargkrēmu kopumā nelietoja 45% iedzīvotāju, šīs vasaras pētījuma rezultāti parāda ievērojamu uzlabojumu.
Retāk saules aizsargkrēmu lieto iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem – 40% šīs ienākumu grupas pārstāvju snieguši atbildi, ka saules aizsargkrēmus vispār nelieto, savukārt iedzīvotāju grupās ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem šie rādītāji ir 26% un 28%. Interesanti, ka reģionālā griezumā saules aizsargkrēmus vismazāk lieto Latgales iedzīvotāji. Tos nelieto 45% šī reģiona iedzīvotāju, kamēr pārējo reģionu vidū saules aizsargkrēmu nelieto vidēji 27%-30% iedzīvotāju.
Aizsargkrēms – drošām saules staru peldēm!
Saules aizsargkrēms ir pirmās līnijas aizsardzība pret ultravioleto (UV) staru radīto kairinājumu, kas nav veselīgs un grauj ādas imunitāti, savukārt ilgtermiņā var pastiprināt ādas vēža riskus. BENU Aptiekas skaistuma konsultante Natālija Gavriļčenko atgādina, ka saules aizsargkrēma lietošana ir aktuāla pilnīgi visām iedzīvotāju grupām un, ne vien dodoties uz pludmali, bet jau no pirmās pavasara saules līdz pēdējai saulainajai vasaras dienai. Tomēr īpaša uzmanība ādas aizsardzībai no saules jāpievērš cilvēkiem ar ļoti gaišu un jutīgu ādu, sevišķi, ja ir daudz vasaras raibumu vai dzimumzīmju. Tāpat no tiešiem saules stariem jāsargā arī bērni.
Kā apstrādāt saules apdegumu?
Ja saulē tomēr sanācis apdegt, ieteicams iet vēsā dūšā un uz apdegušās vietas likt vēsas kompreses – samitrināt dvieli vai tīru audumu, uzlikt uz pleciem vai citas apdegušās zonas un turēt 10 minūtes. Pēc tam šo procedūru vēlams atkārtot 3-4 reizes. Lai atjaunotu ādu un atvieglotu sauļošanās sekas, ieteicams izmantot līdzekļus, kuru sastāvā ir pantenols. N. Gavriļčenko uzsver, ka par spīti pastāvošajiem mītiem uz saules apdeguma nedrīkst uzklāt krējumu, rūgušpienu un eļļas. Pienskābie produkti satur pienskābās un rūgšanas baktērijas, kas var provocēt nevēlamas ķīmiskās reakcijas. Veikalā pirkts krējums satur arī visādas piedevas, kas tikai pasliktinās ādas stāvokli, savukārt eļļa izveido blīvu plēvi uz ādas un traucē termoregulāciju. Tāpat uz apdegušās vietas nav ieteicams likt augļus, dārzeņus un ārstniecisko augu uzlējumus, jo tie uz ādas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Speciāliste atgādina, ka āda ir karsta un sakairināta, tādēļ tā ir labvēlīga vide dažādu patoloģisku mikroorganismu vairošanai. Ja saulē sanācis apdedzināties, tad jāuzturas ēnā, jāliek vēsas kompreses, kā arī jādzer daudz ūdens un jālieto pantenolu saturoši līdzekļi.
Sievietes un jaunieši – aktīvākie aizsargkrēmu lietotāji
Pētījuma rezultāti parāda, ka saules aizsargkrēmu biežāk lieto sievietes un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Sieviešu vidū saules aizsargkrēmu neizmanto 23%, kamēr starp vīriešiem šis rādītājs ir 40%. N. Gavriļčenko skaidro, ka aizsargkrēma lietošana ir vienlīdz aktuāla abu dzimumu pārstāvjiem, tomēr vīrietis nereti sevi iztēlojas par pārliecinātu un spēcīgu būtni, kurš ikdienā nevēlas “ķēpāties” ar saules aizsargkrēmiem. Analizējot datus pēc iedzīvotāju vecuma, atklājas, ka, palielinoties respondentu vecumam, saules aizsarglīdzekļi tiek lietoti retāk. Vecuma grupās no 18 līdz 24 un 25 līdz 34 gadiem saules aizsargkrēmu nekad nelieto 19%, vecumā no 35 līdz 44 gadiem 25%, vecumā no 45 līdz 54 gadiem 31%, no 55 līdz 63 gadiem 39%, savukārt vecumā no 64 līdz 75 gadiem 50% norādījuši, ka saules aizsargkrēmu nelieto.
Cik bieži atjaunot saules aizsargkrēmu?
Neskatoties uz to, ka daudzi saules aizsargkrēmi ir ūdensizturīgi, tas nenozīmē, ka visu dienu var peldēties vai atrasties saulē bez atkārtotas aizsarglīdzekļa uzklāšanas, norāda N. Gavriļčenko. Saules aizsargkrēms būtu jāatjauno ik pēc 2 stundām. Eksperte atgādina, ka tas jāuzklāj arī pēc peldes, skriešanas, pludmales volejbola vai jebkuras citas aktivitātes, kas saules staros izraisa pastiprinātu svīšanu. Tāpat pirms saules aizsargkrēma lietošanas nepieciešams pārbaudīt tā derīguma termiņu, jo visi saules aizsargkrēmi ir jāizlieto 12 mēnešu laikā un pēc derīguma termiņa beigām tie vairs nepilda savas funkcijas un tos nav ieteicams lietot. Gan pirmajā reizē uzklājot saules aizsargkrēmu, gan darot to atkārtoti, īpaša uzmanība jāpievērš rūpīgai krēma uzklāšanai uz sejas, kakla un dekoltē zonas, kā arī ausīm un muguras, kas parasti ir visvairāk saules iedarbībai pakļautās ķermeņa zonas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Benu Aptieka
