3.4 C
Rīga
pirmdien, 23 decembris, 2024

Kāpēc pasaules okeāns slīkst plastmasā un kā to novērst?

National Geographic 08/06/2022 10:15
 

Strauti, upes, ezeri, jūras un, protams, okeāni – ūdens aizņem vairāk nekā 70% no planētas virsmas un nodrošina cilvēces un citu organismu pastāvēšanu uz Zemes, tādēļ šobrīd jo īpaši būtiski ir ikkatram aizdomāties par to, kā mēs varam šo bagātību saglabāt.

Vismaz pusi planētas skābekļa rada okeāns, tas nodrošina Zemes bioloģisko daudzveidību un ir galvenais olbaltumvielu avots vairāk nekā miljardam cilvēku visā pasaulē. Okeāns ir arī nozīmīga pasaules ekonomikas daļa – lēš, ka līdz 2030. gadam ar okeānu saistītās nozarēs būs nodarbināti ap 40 miljoni cilvēku, taču vienlaikus tam ik dienu tiek nodarīts liels posts.

Lai pievērstu uzmanību problēmām, kas skar okeānu, ik gadu, 8. jūnijā, svin Vispasaules okeāna dienu. Šogad šīs dienas tēma ir “Atdzīvināšana: kopīgs darbs okeāna labā”. Ikvienam ir jāiesaistās, lai uzlabotu vidi ap mums, tādēļ “National Geographic” atgādina par kaitīgā plastmasas piesārņojuma ietekmi uz okeānu un stāsta par veidiem, kā to samazināt.

Kas kopīgs Marianas dziļvagai un Everestam

Lai gan okeāna dziļākā vieta – Marianas dziļvaga – un pasaules augstākā kalna – Everesta – virsotne ir vienas no planētas visattālākajām un nepieejamākajām vietām, pat tajās ir sīki plastmasas gabaliņi no cilvēka darbības tūkstošiem kilometru attālumā.

Pēdējos 70 gados šis materiāls ir caurstrāvojis šķietami katru Zemes kaktiņu un spraugu, 85% no visiem okeāna atkritumiem veido kaitīgā plastmasa.

Protams, plastmasai ir arī priekšrocības, sākot no dzīvību glābjošām medicīnas ierīcēm līdz drošai un ilgstošai pārtikas uzglabāšanai. Problēmu rada vienreizlietojamie iepakojumi un priekšmeti, kas piesārņo mūsu planētu satraucošā ātrumā un bez kuriem var iztikt. 

Gadu desmitiem ilgā ekonomiskā izaugsme un pieaugošā atkarība no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem ir novedusi pie milzīgas neapsaimniekoto atkritumu straumes, kas ieplūst ezeros, upēs, piekrastes vidē un visbeidzot okeānā, izraisot vides problēmas.

Katru gadu okeānā nonāk aptuveni 11 miljoni tonnu plastmasas un eksperti lēš, ka šis skaitlis nākamo divdesmit gadu laikā trīskāršosies. Tas nozīmētu, ka līdz 2040. gadam okeānā katru gadu ieplūdīs no 23 līdz 37 miljoniem tonnu plastmasas.

Kaitējums ūdens iemītniekiem

Plastmasa nepazūd, laika gaitā tā tikai sadalās arvien mazākās daļiņās, kas pazīstamas kā mikroplastmasa un nanoplastmasa. Tā rada kaitējuma dažādiem jūras dzīvniekiem, kā arī atstāj ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu darbību kopumā. 

Plastmasas gabaliņi ir atrasti daudzu ūdens organismu gremošanas sistēmās. Piemēram, jūras bruņurupuči sajauc peldošos plastmasas maisiņus ar medūzām, apēd tos un lēnām aiziet bojā, jo to vēderi piepildās ar nesagremojamiem atkritumiem. Savukārt jūras putni ēd plastmasu, jo tā smaržo un izskatās pēc pārtikas. Turklāt jūras zīdītāji, bruņurupuči un citi dzīvnieki bieži mirst arī pēc tam, kad tiek iesprostoti kādā plastmasas iepakojumā.

Kaitējums cilvēkiem

Jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēki ieelpo mikroplastmasu, patērē to ar pārtiku un ūdeni un pat absorbē caur ādu. Mikroplastmasa ir atrasta cilvēku plaušās, aknās, liesā un nierēs, un nesen viens pētījums atklāja mikroplastmasu arī placentā.

Pilnīga mikroplastmasas ietekme uz cilvēka organismu joprojām nav zināma, jo pētījumi vēl turpinās. Tomēr ir būtiski pierādījumi, kas apliecina, ka ar plastmasu saistītās ķīmiskas vielas, piemēram, metildzīvsudrabs, plastifikatori un liesmas slāpētāji, var iekļūt organismā un izraisīt dažādas veselības problēmas.

Zinātnieki arī uzskata, ka dažas no parastajā plastmasā atrodamajām ķīmiskajām vielām, piemēram, bisfenols A, ftalāti un polihlorbifenili (PCB), var iekļūt organismā. Šīs ķīmiskās vielas var būt saistītas ar endokrīnās sistēmas traucējumiem, attīstības traucējumiem, reproduktīvām anomālijām un vēzi. 

Pusaudzis izgudro plastmasas savākšanas aparātu

Bojānam Slatam no Nīderlandes bija tikai 16 gadu, kad viņš sāka aizdomāties par okeāna piesārņojumu un veidiem, kā to mazināt. Viņu pamudināja ceļojums uz Grieķiju, kurā jaunietis devās nirt un, pēc viņa vārdiem, ieraudzīja vairāk plastmasas nekā zivis.

Slatam radās doma par pasīvu plastmasas atkritumu notveršanas sistēmu, šo ideju viņš prezentēja jau pēc gada. Vēl pēc gada viņš nodibināja organizāciju “The Ocean Clean Up”, kas veiksmīgi darbojas vēl joprojām un gadu gaitā ir piesaistījusi finansējumu desmitiem miljonu dolāru apmērā. 

Plastmasas atkritumu savākšanas aparāts, kuru izgudroja Bojans, savā pirmajā “misijā” savāca 60 atkritumu maisus, bet aparāta uzlabotā, otrā versija, ko sāka izmantot 2021. gada jūlijā, spēj savākt jau deviņus tūkstošus kilogramus atkritumu. 

Filtri, kas notver mirkroplastmasas daļiņas

Mazgājot no sintētiskām šķiedrām izgatavotu apģērbu, miljoniem sīku plastmasas daļiņu nokļūst kanalizācijā un vēlāk arī upēs, ezeros un okeānos. Tādēļ Slovēnijas jaunuzņēmums “PlanetCare” ir izdomājis veidu, kā noķert mikroplastmasas daliņas vēl pirms tās nonāk kanalizācijā.

Viņi ir izstrādājuši filtru, ko var pievienot veļas mašīnai un kas savāc aptuveni 90% no šķiedrām, kas izdalās no drēbēm. Filtri ir jāmaina katru mēnesi, un tos var nosūtīt atpakaļ uzņēmumam, kas tos iztīra un atdod atpakaļ klientiem.

Okeāna glābšanā iesaistās arī latvieši 

Latvijas zinātņietilpīgais jaunuzņēmums “PurOceans” ir izstrādājis un jau iztestējis inovatīvu, dabai draudzīgu un rentablu tehnoloģiju, lai attīrītu ūdenstilpju gultnes no naftas un mikroplastmasas piesārņojuma, vienlaikus arī atjaunojot skābekli ūdenī.

“PurOceans” tehnoloģija, izmantojot gaisa spiedienu, noņem piesārņotos nogulumus no ūdenstilpju gultnēm. Atšķirībā no tādām tehnoloģijām kā elektroķīmiskā apstrāde vai augsnes izrakšana, šādā veidā netiek iznīcināts vai traucēts dabiskais biotops. Turklāt “PurOceans” tehnoloģija ir piecreiz lētāka nekā minētās tradicionālās pieejas.

Ko ikviens var darīt ikdienā

Ikkatra mūsu ikdienas darbība vai izvēle kaut kādā veidā ietekmē vidi. Izvēloties dabai draudzīgākus risinājumus, mēs varam samazināt negatīvo ietekmi un padarīt pasauli veselīgāku.

Piemēram, atteikšanas no vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem un atkritumu šķirošana ir viena no lietām, ko var darīt, lai palīdzētu okeāniem. Ievērojot šos nosacījumus ikdienā, plastmasas un līdz ar to arī ūdeņos nonākošais plastmasas daudzums samazināsies.

Iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, būtiski pievērst uzmanību tam, lai tā nesatur sintētiskas, abrazīvas vai spīdīgas piedevas. Tāpat arī sauļošanās aizsargkrēmos nereti izmanto kaitīgus UV filtrus, kas, nonākot ūdeņos, izraisa infekcijas slimības koraļļiem, tā rezultātā izpostot veselus koraļļu rifus.

Svarīgi ir arī atteikties no zemas kvalitātes sintētiskā apģērba, jo, kā jau augstāk tika minēts, pēc katras mazgāšanas reizes notekūdeņos nonāk mikroplastmasas šķiedras. Savukārt, lai samazinātu siltumnīcas efekta gāzu veidošanos un vidējās ūdens temperatūras paaugstināšanos, rekomendē retāk braukt ar personīgo automašīnu, kā arī izvēlēties bioloģiskus produktus, stādīt kokus un taupīt elektroenerģiju.

Vispasaules okeāna dienā “National Geographic” aicina ikvienu pievienoties pasaules okeānu glābšanā, ieviešot ikdienā šos pavisam vienkāršos paradumus!

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.