26.1 C
Rīga
pirmdien, augusts 15, 2022

Veselības ministrija izstrādājusi trīs scenārijus prognozējamajam Covid-19 uzliesmojumam rudenī!

Nozare.lv 08/06/2022 12:48
 

Veselības ministrija (VM) ir izstrādājusi trīs scenārijus prognozējamajam Covid-19 uzliesmojumam rudenī, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.

Kopumā līdz šim hospitalizēts stacionārā ārstēts 31 000 Covid-19 pacientu, bet maksimālais vienlaicīgi ārstēto Covid-19 pacientu skaits bijis 1338.

Līdz šim vakcināciju pret Covid-19 sācis 71% iedzīvotāju, to pabeiguši 68%, bet 27% ir saņēmuši balstvakcināciju.

Janka norādīja, ka ir veikti ieguldījumi, lai slimnīcas nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt līdz 3300 Covid-19 pacientu. Kopumā ir pārprofilētas 2178 Covid-19 gultas – no tām jaunas izveidotas 280, bet 736 izveidotas no slimnīcu līdzekļiem. Tāpat ir izveidotas 107 jaunas intensīvās terapijas gultas, kas salīmeņotas atbilstoši sniedzamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nepieciešamajiem cilvēkresursiem.

Gatavojoties nākamajam Covid-19 vilnim, Eiropas līmenī ir paredzēti pieci scenāriji, taču Latvijā – trīs. Janka stāstīja, ka viens no scenārijiem paredz, ka Covid-19 būs kā sezonāla infekcija, kā rezultātā gaidāma zema sabiedrība imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimstības gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.

Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits, ieskicēja Janka. Arī šajā gadījumā nav pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits, sacīja VM speciāliste.

Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanās gadījumu skaits. Janka norādīja, ka pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus, jo slimnīcās paredzēto gultu skaits nevar pārsniegt 3300.

Janka skaidroja, ka gan pirmajā, gan otrajā scenārijā, slimnīcu pārslodze ir minimāla, līdz ar to pietiktu ar riska grupu vakcināciju, savukārt smagākos gadījumos jau būtu jāsāk ierobežojošie pakalpojumi.

“Pie sezonālās infekcijas vakcinētu cilvēkus riska grupās – pacientus virs 60 gadiem, pacientus ar hroniskām slimībām un tos, kuriem ir augsta riska darbs, piemēram, sociālajos aprūpes centros, slimnīcās. Pie grūti kontrolējamas infekcijas vakcinācija notiktu ne tikai pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs, vakcinācijas kabinetos, bet arī darba vietās, izbraukumos un tirdzniecības centros, vakcinējot tos, kuriem ir kontakts ar cilvēkiem. Savukārt pie nekontrolētas infekcijas būs nepieciešama plaša sabiedrības vakcinācija,” stāstīja Janka.

Visos scenārijos testēšana diagnostikā un ārstēšanā tiks organizēta ar polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testiem, skrīnings – ar antigēna testiem vai paštestiem, savukārt otrajā un trešajā scenārijā tiks nodrošināta papildus testēšana augstās riska vietās, piemēram, skolās.

Janka norādīja, ka pie pirmā Covid-19 izplatības scenārija inficētie saņems informāciju no Slimību profilakses un kontroles centra par iespējamajiem epidemioloģiskās drošības pakalpojumiem, taču netiks veikta aktīva kontaktpersonu apzināšana. Tas tiks darīts pie otrā un trešā scenārija, savukārt pie plašas inficēšanās nodrošinās arī riska grupas izmeklēšanu.

Izolācija tiks noteikta augsta riska vietās, rekomendējot strādāt attālināti un lietot medicīnas maskas vai FFP2 respiratorus.

Janka skaidroja, ka jau vasarā tiks saglabāta testēšana pret Covid-19, turpināsies pozitīvo testu sekvenēšana, lai noteiktu celmu vai vīrusa paveidus, kā arī turpināsies notekūdeņu monitorings.

Vienlaikus tiem pacientiem, kuri pārslimojuši Covid-19 delta variantu un kuriem šī iemesla dēļ tika neatgriezeniski vai atgriezeniski traucēta dažādu orgānu darbība, tiks veikta dinamiska novērošana, apkalpojot ārpus pacientu rindām.

Tāpat vasaras laikā Nacionālais veselības dienests sagatavos ģimenes ārstiem sarakstu ar to pacientu virs 60 gadiem un to, kuriem ir hroniskas slimības, skaitu, kuri nav veikuši vakcināciju pret Covid-19. VM plāno turpināt senioru un riska grupu vakcināciju pret Covid-19.

Runājot par Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gatavību jaunajam Covid-19 vilnim, Janka atzina, ka ir svarīgi līdz tam pabeigt visus informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai nodrošinātu savlaicīgu brīdināšanu un epidemioloģisko monitoringu. Tāpat ir jānodrošina pietiekama respiratoru pieejamība un citas būtiskas nianses, viņa piebilda.

Patlaban VM plānu par Covid-19 scenārijiem rudenī ir nodevusi izskatīšanai Finanšu ministrijā.

Kā liecina, 26.maijā notikušās Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas jeb Operatīvās vadības grupas sēdes protokols, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Kultūras ministrijai un Satiksmes ministrijai, konsultējoties ar VM un attiecīgo nozari pārstāvošajām institūcijām, mēneša laikā tika uzdots sagatavot rīcības vadlīnijas, lai atkarībā no epidemioloģiskās situācijas nekavējoši būtu īstenojama rīcība atbilstoši jebkuram no minētajiem scenārijiem.

Operatīvās vadības grupa sēde maija beigās notika pirmo reizi kopš 18.marta.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here