Mūsdienās emocijzīmes ir kļuvušas par universālu valodu, kas ir saprotama teju katram interneta lietotājam jebkurā pasaules malā, tās ir arī neatņemama ikdienas saziņas daļa miljoniem cilvēku, vēsta kanāls “National Geographic”.
2013. gadā, kad tika radīta emocijzīmēm veltītā vietne “Emojipedia”, bija pieejamas mazliet vairāk nekā 700 emocijzīmes, šobrīd ir reģistrētas un aprakstītas jau 3664.
Atbilstoši emocijzīmju pētnieku datiem, 2023. gada populārākās “virtuālas izpausmes” cilvēkiem ir sarkanā sirsniņa ❤️, lūgšanā saliktas plaukstas 🙏, sejiņa ar prieka asarām 😂, smaidošā sejiņa ar sirsniņām acīs 😍, uguns 🔥, smaidoša seja ar smaidošām acīm 😀 un smaidošā sejiņa ar sirsniņām apkārt 🥰.
Emocijzīmes ir kļuvušas tik svarīgas, ka kopš 2014. gada 17. jūlijā atzīmē Pasaules emocijzīmes dienu. Datums nav izvēlēts nejauši, proti, kalendāra emocijzīmē 📅ar sarkano bija apvilkts tieši šis datums, jo 2002. gada 17. jūlijā bija prezentēts korporācijas “Apple” produkts “iCal” jeb “Apple kalendārs”.
Kanāls “National Geographic” sveic Pasaules emocijzīmju dienā un aicina tuvāk iepazīties ar “smaidiņiem” un to vēsturi!
Kā viss sākās
Daudzas mums ierastas lietas, bez kurām mēs nu nevaram iedomāties savu dzīvi, ir radušās nejaušību dēļ. Tā notika arī ar emocijzīmēm.
1963. gadā mākslinieks Hārvijs Bols (1921-2001) saņēma uzdevumu uzzīmēt smaidīgu sejiņu, kas tagad mums visiem ir tik labi zināma. Bols tā arī nepatentēja savu darbu un nopelnīja vien 45 ASV dolārus (ap 35 eiro). Viņa uzzīmētais attēls ātri vien kļuva populārs, un līdz 1971. gadam bija pārdoti jau 50 miljoni dzeltenās sejiņas attēla eksemplāru.
Šī attēla digitālo versiju – 😊 – sāka plaši izmantot pēc tam, kad 1982. gadā datorzinātnieks Skots Fālmans ieteica lietot šo smaidiņu virtuālajā vidē, lai atšķirtu, kad jāuztver sarunas biedra vārdus nopietni vai kā joku.
Modernās mākslas paraugs
Tiek uzskatīts, ka pirmo mums labi pazīstamu klasisko emocijzīmju komplektu 1999. gadā rādīja japāņu inženieris Šigetaka Kurita (Shigetaka Kurita). Tā bija daļa no viņa projekta, kuru viņš tolaik īstenoja Japānas vadošajai telekomunikācijas kompānija “NTT DoCoMo”.
Pats vārds “emoji” ir veidots no japāņu vārdiem “e” – bilde un “moji” – burts vai tēls. Pirmā emocijzīmju komplekta radīšanas mērķis bija, lai mobilo telefonu lietotāji varētu ātri un ērti nodot informāciju vai emociju. Kopš tā laika emocijzīmes sāka savu uzvaras gājienu un to skaits gadu no gada pieaug.
2011. gadā korporācija „Apple” saviem produktiem pirmo reizi pievienoja oficiālu emocijzīmju tastatūru, savukārt konkurenti ar „Android” platformu vēlāk sekoja šīm piemēram.
Šobrīd emocijzīmes ir tik ikoniskas, ka slavenais Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MoMA) iegādājās no Šigetakas Kuritas oriģinālo emocijzīmju komplektu, lai to pievienotu saviem mākslas krājumiem.
Kas lieto emocijzīmes
Saskaņā ar “Pew Research Center” veikta pētījuma datiem, 92% mileniāļu paaudzes jeb cilvēki, kuri dzimuši no 1981. līdz 1994. gadam, izmanto emocijzīmes katru dienu. Turklāt, dara to ne tikai personīgajā sarakstē, bet arī darba e-pastos. Pēc dažu emocijzīmju ekspertu domām, šajā faktā nav nekā pārsteidzoša, jo viņi uzskata, ka ikoniņas spēj būt efektīvākas nekā vārdi, kad ir nepieciešams ātri nodod ziņu.
Cita pētījuma, kuru veica kompānija “Frontiers”, dati liecina, ka sievietes par 16% biežāk nekā vīrieši izmanto emocijzīmes. To varētu izskaidrot gan ar to, ka sievietes ir emocionālākas, gan ar to, ka daiļa dzimuma pārstāves spēj labāk izmantot neverbālas komunikācijas līdzekļus.
Valstu īpatnības emocijzīmju izvēlē
Lai gan emocijzīmes ir universālas, dažādu pasaules valstu iedzīvotāju vidū ir savi favorīti. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) populārākā emocijzīme ir seja ar prieka asarām. Jāpiebilst, ka tā ir populārākā arī pie ASV kaimiņiem Kanādā.
Savukārt, Latīņamerikas valstīs, tādās kā Brazīlija, Kolumbija, Argentīna, Ekvadora un Peru, dod priekšroku sirsniņas ikonai.
Eiropas iedzīvotājiem patīk karogu emocijzīmes, proti, no 19 no 51 Eiropas valstīm, tostarp lietuvieši un igauņi, karodziņus saziņā izmanto biežāk nekā citas emocijzīmes. Lielvalstu Francijas, Vācijas un Spānijas iedzīvotāji vairāk par pašu karogiem iecienījuši sejiņu ar prieka asarām. Šā pētījuma autori arī apgalvo, ka Latvijas iedzīvotāju iemīļota ikoniņa ir sirsniņa.
Savukārt, 2018. gadā mūsu valsts iedzīvotāju aptaujā, kura bija veikta pēc “Samsung” pasūtījuma, noskaidrots, ka Latvijā biežāk lietotā emocijzīme bija smejošā seja ar atvērtu muti un ieplestām acīm, to izmantoja vairāk nekā 40% aptaujāto. Otra izmantotākā emocijzīme ir gaisa skūpstu sūtošā sejiņa, kuru tolaik izmantoja trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, savukārt 26% izmantoja smaidiņu ar prieka asarām.
Atzina pat Oksfordas angļu valodas vārdnīca
Kopš 2004. gada pasaulslavenās “Oksfordas angļu valodas vārdnīcas” redaktori izvēlās aizvadītā gada populārāko vārdu. 2015. gadā šo titulu ieguva “emoji” jeb emocijzīme. Precīzāk, emocijzīme ar sejiņu un prieka asarām. Jāpiebilst, ka tā līdz šim bija vienīga reize, kad klasiskā vārda vietā bija izvēlēta piktogramma.
Komisija, kas izvēlējās šo vārdu, pamatoja savu izvēli ar to, ka emocijzīmes “vislabāk atspoguļo 2015. gada ētiku, noskaņojumu un aizraušanās”.
Pašā vārdnīcā emocijzīme aprakstīta tā: “neliels digitāls attēls vai ikona, ko izmanto, lai elektroniskajā saziņā izteiktu ideju, emocijas utt.”.
Pašiem sava balva
Tieši tā — katru gadu labākās un spilgtākās emocijzīmes tiek apbalvotas ceremonijā “World Emoji Awards”. Pasākums ir publisks, un ikviens var iesniegt izskatīšanai savu iecienītāko emocijzīmi.
Tajā ir dažādas kategorijas, tostarp “Labākā jaunā emocijzīme” un “Gada emocijzīme”. To, kuras tieši emocijzīmes ir pelnījušas šos kārotos titulus, protams, lemj ekspertu žūrija. Tāpēc visiem emocijzīmju cienītājiem ir iespēja pieteikt savu mīļāko mazo ikoniņu un, kas zina, varbūt tā arī iegūs balvu!
