3.2 C
Rīga
pirmdien, 25 novembris, 2024

Deviņas slimības, kuras var izārstēt sportojot

 

20140526151929-75537

Sports palīdz pagarināt dzīvi, samazināt svaru, tikt galā ar stresu un nostiprināt sirdi un asinsvadus. Un vēl tās ir zāles no dažām slimībām. Diemžēl, tikai daži ārsti spēj nozīmēt pusstundu ilgu skrējienu jūsu kaitei. Un pilnīgi velti.
Lūk tikai dažas slimības un slikta pašsajūta, ko var ārstēt sportojot, ar vienādu, ja ne lielāku efektu, nekā ar dārgām zālēm.

1.Depresija un trauksmainība.
Ļoti daudzi cilvēki ir pakļauti pārmērīgai trauksmainībai – viņi pastāvīgi uztraucas par saviem tuviniekiem, darbu, finansēm. Tādā pakāpē, ka dažiem šī hroniskā trauksmainība pāraug depresijā un citās līdzīgās slimībās. Sports lieliski ārstē šos stāvokļus, jo veicina endorfīna izstrādi un garastāvokļa uzlabošanos mirklī. Kā rāda pētījumi, cilvēki, kas pastāvīgi nodarbojas ar sportu, praktiski netiek apdraudēti ar depresijas iespējamību. Hroniskas trauksmainības un depresijas ārstēšanai vēlamākie ir meditatīvie vingrinājumi, kas lielākoties tiek koncentrēti uz pareizu elpošanu un nomierina nervu sistēmu. Piemēram, joga. Taču profilaksei un vienkāršu stāvokļu ārstēšanai, vajadzīgi regulāri augstas fiziskas aktivitātes treniņi. Pie tam, jo lielāka intensitāte, jo labāk.

2.Hiperaktivitāte un uzmanības deficīts.
Lai gan šo traucējumu ārstēšana kā tāda nepastāv, regulāras sporta nodarbības var uzlabot stāvokli kā bērniem, tā pieaugušajiem. Dopamīna līmeņa celšanās asinīs, kas sasniegta sporta nodarbību laikā, uzlabo atmiņu un koncentrāciju, izlīdzina emocijas, mazina impulsivitāti, mazina spriedzi. Tāpat tiek stimulēta tā smadzeņu daļa, kas atbild par lēmumu pieņemšanu. Pieaugušajiem jebkuri sporta un fizisko aktivitāšu veidi sniegs labumu, bērniem, savukārt, labāk nodarboties ar komandas, kontakta vai grupas sporta veidiem (piemēram, futbols, cīņas mākslas vai dejas).

3. Aizmāršība un smadzeņu aktivitātes traucējumi.
Vingrinājumi rada asins pieplūdumu smadzenēm, kas varētu būt apgrūtināts augsta holesterīna un asinsvadu sieniņu sabiezējuma, kā arī citu sirds un asinsvadu traucējumu dēļ. Ne velti uzskata, ka veselas smadzenes atkarīgas no veselas sirds. Bez tam, vingrinājumi palīdz cīnīties ar kardiovaskulārajām problēmām , kā arī stimulē smadzeņu augšanu un to adaptīvās iespējas, it īpaši tai daļā, kas atbild par atmiņu. Cilvēki, kas regulāri nodarbojas ar sportu, demonstrē augstākus rezultātus testos, kas saistīti ar atmiņu, reakciju, uzmanību, lēmumu pieņemšanu un daudzdaļīgiem uzdevumiem. Jebkuri fiziskās aktivitātes veidi ir veselīgi, sevišķi bieža to maiņa. Jaunie aktivitāšu veidi labāk stimulē smadzeņu šūnu augšanu, nekā jau labi apgūtās nodarbes. Tādēļ jebkurā vecumā ir veselīgi apgūt, kaut ko jaunu: jaunus deju veidus, jaunus peldēšanas paņēmienus, jaunus sporta veidus. Vai kaut reizēm nomainiet skrejceliņu pret velotrenažieri.

4. Bezmiegs un miega traucējumi.
Ārstēt miega traucējumus „cilājot svarus” ir tikpat efektīvi, kā norīt miegazāles. Cilvēkiem, kas regulāri nodarbojas ar sportu miegs ir dziļāks, labāks un ilgāks, nekā tiem, kas izvēlas sēdošu dzīves veidu. Miega trūkums noved pie veselas rindas veselības problēmu, ar kurām sports veiksmīgi tiek galā: liekais svars, hroniska nogurums, apātija, sirdsdarbības traucējumi, stress. Fiziskās aktivitātes un ar tām saistītais svara zudums atvieglina arī tādu parādību kā „miega apnoe” , jeb krākšana. Miega traucējumu gadījumā līdz jebkuri sporta veidi – vismaz 30min. Dienā, taču īpaši efektīvi ir meditatīvie vingrinājumi, piemēram, joga.
5.Astma. Pirmajā mirklī paraugoties tas var šķist pretrunīgi, taču, jo vairāk astmas gadījuma nodarbojaties ar spotu, jo mazāk no tās ciešat. Regulāri vingrinājumi uzlabo sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kas savukārt atvieglo astmas simptomus. Pie tam astmas norise bieži pasliktinās liekā svara gadījumā, ar ko visai veiksmīgi var tikt galā sportojot. Visefektīvākie cīņā ar astmu ir kardio- un spēka treniņi, kā arī jebkuri sporta veidi svaigā gaisā.

6. Erektīlā disfunkcija un libido pazemināšanās.
Nav būtiski esat vīrietis vai sieviete, sporta nodarbības uzlabos jūsu seksuālo dzīvi. Erektīlā disfunkcija un seksuālās vēlmes mazināšanās var būt izsauktas mazkustīga dzīvesveida dēļ, kas rada asins sastāvēšanos, stresu, hronisku nogurumu, sliktu sirds un asinsvadu darbību, vielmaiņas palēnināšanos – vienu vārdu sakot, visu, ko spētu atrisināt sporta nodarbības. Visefektīvākie ir vingrinājumi, kas iesaista ķermeņa apakšējo daļu, kas uzlabos asins cirkulāciju iegurņa orgānos. Izņēmums ir velosports, kas netiek nozīmēts seksuālu problēmu gadījumā.

7. PMS un menopauzes simptomi.
Kā rāda pētījumi, sievietes ar paaugstinātu fizisko aktivitāti, atzīmē menopauzes un PMS simptomu samazināšanos vai to neesamību vispār. Kustība palīdz līdzsvarot hormonālās svārstības, kopīgās abos gadījumos, kuras rada trauksmainību, depresiju, krasa garastāvokļa maiņas. Vecāka gada gājuma sievietēm sports veselīgs vēl jo tādēļ, ka nostiprina kaulu blīvumu, kas ar vecumu mazinās, kā arī cīnīties ar lieko svaru, diabētu un sirds un asinsvadu problēmām, kuru rašanās risks pieaug ar menopauzes iestāšanos. Visefektīvākais savienojums ir aerobika un spēka treniņi, kā arī joga.

8. Sāpes kakla rajonā, jostasvietā, ceļgalos un citu veidu sāpes.
Patiesībā jebkura veida sāpes var mazināt ar fizisku vingrinājumu palīdzību, tā kā vairums slimību ir sēdoša dzīves veida, stresa, liekā svara un osteohondrozes rezultāts. Vienu vārdu sakot, faktori, kurus lieliski novērst spēj sports. Sports uzlabo asins cirkulāciju, rada asins pieplūdumu problēmzonām, likvidējot tajās stāzi un saspringumu. Katram sāpju veidam vēlams noteikts vingrinājumu veids, bet kopuma efektīvi būs stiepšanās vingrinājumi un mēreni slodzes vingrinājumi.

9. Osteoartrīts.
Osteoartrīta sāpes un locītavu iekaisums var likt jums atteikties no sporta vispār. Kustīguma ierobežošana šajā gadījumā vispār, ir pats sliktākais ko var izdarīt. Jāpaliek fiziski aktīvam, neskatoties uz sāpēm un drīzumā tās mazināsies. Vingrinājumi nostiprina muskuļus ap bojātajām locītavām bet stiprākie muskuļi uzņemas daļu slodzes no locītavām, tādejādi atvieglojot sāpes. Pie tam sports samazina svaru, kas arī atvieglo spiedienu uz locītavām. Kustību ierobežošana veicina bojāto locītavu atrofēšanos, kas tikai pasliktina problēmu. Atkarībā no sāpju stipruma, locītavu problēmu gadījuma ieteicami mēreni kardiotreniņi (soļošana, peldēšana, ūdens aerobika), kā arī stiepšanās un slodzes vingrinājumi.
Diez vai var atrast absolūti veselu cilvēku. Miljoniem cilvēku cieš no tām vai citām slimībām, kas saistītas ar hipodinamiju vai nepietiekamu kustību aktivitāti. Ja esat piekususi justies salauzīta, vai maksāt par tonnu medikamentu, kas nav lēti un vispār nelīdz, tad , iespējams vienkārša kustību aktivitātes palielināšana ir tieši tas, kas jums nepieciešams, liks justies dzīvīgai un veselai. Nodarbojieties ar sportu – atstājiet farmaceitiskās kompānijas bez peļņas!

 

1 KOMENTĀRS

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.