„Ja es varētu atgriezties pagātnē un sākt visu no sākuma, ēstu veselīgu pārtiku un sportotu bez pārtraukuma. Toreiz es atradu sev aizbildinājumus,neaizdomājoties par sekām”.
Rakstnieks un uzņēmējs Marks Mensons savā interneta lapā vērsās pie cilvēkiem, vecākiem par 37 gadiem, ar lūgumu padalīties ar savu dzīves pieredzi, vecuma grupa no 30 līdz 40 gadiem. Apkopojot datus, Marks saņēma patiesus pārsteidzošus atklājumus:
1. Sāc rūpēties par savu veselību tagad, bez kavēšanās. Tavs prāts sevi uzskata par 10 – 15 gadiem jaunāku nekā īstenībā esi. Tava veselība zudīs ātrāk, nekā Tu domā, bet Tu to pat nepamanīsi.
Ķermenis nesalūzt pēkšņi, vienā dienā, tas pakāpeniski nemanot sabrūk daudzu gadu garumā. Turpmākos 10 gados jums jāsamazina šī sabrukšana.
2. Nedraudzējies ar cilvēkiem, kuri slikti pret Tevi izturas. Iemācies pateikt „nē” cilvēkiem, darbībām un saistībām, kuras nedod nekādu vērtību Tavai dzīvei. Nepaciet cilvēkus, kuri neizturas pret labi. Nepaciet viņus dēļ finansiālā izdevīguma, dēļ emocionāliem iemesliem. Nepaciet viņus sava vai savu bērnu labuma dēļ.
Parasti cilvēki pārvar personīgos ierobežojumus, jo viņiem liekas grūti aizvainot citu jūtas vai viņi nonāk lamatās, vēlēdamies izmainīt otru cilvēku, iepatikties viņam vai likt viņam labāk attiekties pret sevi. Tas nekad nedarbojas. Divdesmitgadniekiem pasaule liekas atvērta, pārpildīta ar iespējām, bet pieredzes trūkums liek viņiem pieķerties cilvēkiem, pat ja viņi nav to pelnījuši. Bet trīsdesmitgadnieki jau ir izzinājuši, ka labas attiecības veidojas ar lielām grūtībām, ka pasaulē vienmēr pietiek tādu cilvēku, ar kuriem ir vērts draudzēties, tāpēc nav nekāda iemesla tērēt savu laiku cilvēkiem, kuri mūs neatbalstīs mūsu dzīves ceļā.
3. Izturies labi pret tiem, kuri nav Tev vienaldzīgi. Katra dzīvē gadās traģēdijas, ģimenes lokā un katra cilvēka draugiem. Esi cilvēks, uz kuru tādos brīžos var paļauties.
Attālums starp trīsdesmit un četrdesmit gadiem ir desmitgade, kad ar Tevi un Taviem tuvākajiem sāk notikt daudzas problēmas, par kurām Tu varēji nedomāt. Vecāki mirst, Tavs laulātais nomirst vai piekrāpj, bērni turpina nākt pasaulē, draugi šķiras… Sarakstam nav beigu. Droši vien nestādies priekšā, cik ļoti cilvēkam tādā brīdī var palīdzēt, vienkārši būt ar viņu, uzklausīt, nenosodot.
4. Visu uz pasaules nesasniegsi – koncentrējies uz to, kas izdodas vislabāk. Dzīvē viss balstīts uz kompromisiem. Upurējot kaut ko vienu, lai iegūtu ko citu, nevari dabūt abus reizē.
Vairums cilvēku savu karjeru izvēlas uz divdesmit gadu sliekšņa, un kā arī daudziem citiem izvēle izrādās nepareiza. Vajadzīgi gadi, lai atrastu to, kas tiešām labi izdodas un patīk. Labāk koncentrēties uz saviem galvenajiem panākumiem un novest tos līdz maksimumam gadu aiz gada, nekā paspēt pusi no kā cita.
6. Ir jāturpina augt un attīstīties. „Tev ir divi aktīvi, kuru zaudējumu neaizpildīt ar citu: ķermenis un prāts. Vairums pārstāj attīstīties un strādāt pie sevis pēc 20. Lielākā daļa trīsdesmitgadnieku ir pārāk aizņemti, lai satrauktos par savu attīstību. Bet ja Tu esi viens no tiem nedaudzajiem, kuri turpina mācīties, attīstīt savu prātu un rūpēties par psiholoģisko un fizisko veselību, 40 gados Tu par daudziem gadiem apsteigsi savus vienaudžus”.5. Nebaidies riskēt, vēl aizvien vari izmainīties. Lai gan ap 30 gadiem vairākums uzskata, ka vajag pieturēties pie izvēlētā ceļa, nekad nav par vēlu sākt visu no sākuma. Sabiedrība no mums pieprasa „izlemt” 30 gados – ar karjeru, ģimenes stāvokli, finansu stāvokli u.c. Bet vairums atbildētāju uz Marka Mensona jautājumiem apgalvo, nedrīkst atļaut „pieaugušā cilvēka” cerībām traucēt jums riskēt un sākt visu no jauna.
Daudzi bloga lasītāji piezīmēja, ka lēmums atkal sēsties pie mācībām trīsdesmit gados – viena no derīgākajām rīcībām, ko viņi ir paveikuši. Kāds pierakstījās kursos vai semināros. Kāds pirmo reizi uzsāka savu biznesu vai pārcēlās uz cirtu valsti. Kāds sāka apmeklēt psihologu, vai sāka praktizēties meditācijā. Jūsu mērķim Nr.1 jābūt centieniem būt labākam cilvēkam, partnerim, vecākam, draugam, kolēģim utt. – citiem vārdiem sakot, augt kā personībai.
7. Neviens nesaprot ko viņš dara. Pierodi pie tā. Ja vēl neesi miris – prātīgi, emocionāli vai sociāli – Tu nevari pareģot savu dzīvi 5 gadus uz priekšu. Tā ritēs ne tā, kā gaidīsi. Tāpēc beidz uzskatīt, ka spēj plānot uz priekšu, beidz mocīties par to, kas notiek tagad, jo vienalga viss izmainīsies, un pārvari vēlmi kontrolēt savas dzīves virzienu.
8. Ieguldi savā ģimenē – viņa ir tā vērta. Pavadi vairāk laika ar tuvākajiem. Kad kļūsti pieaudzis, attieksme mainās, un tas, kā tieši tā mainās, ir atkarīgs no Tevis. Vecāki vienmēr Tevi redzēs kā bērnu, kamēr neparādīsi viņiem sevi kā patstāvīgu pieaugušu cilvēku. Visi noveco, visi nomirst. Izmantojiet sev atvēlēto laiku, lai izveidotu pareizas attiecības un baudītu ģimenes dzīvi.
9. Esi laipns pret sevi, cieni sevi. Esi mazliet egoists un dari to ko gribi katru dienu, un vēl kaut ko – katru mēnesi, un kaut ko brīnišķīgu – katru gadu. Nav neviena, kas rūpējas un domā par Tevi tikpat stipri, kā Tu pats. Dzīve ir grūta, tāpēc iemācies mīlēt sevi tagad, jo vēlāk to izdarīt būs daudz grūtāk.
Un beigās – svarīgi vārdi:
„Kad man palika 40, man tēvs man teica, ka man patiks būt četrdesmitgadniekam, jo divdesmit gados tu domā, ka visu zini, trīsdesmit gados tu saproti, ka tā nav, bet četrdesmit gados tu beidzot vari atbrīvoties un vienkārši pieņemt lietas tādas, kādas viņas ir. Savos 58 es gribu teikt, ka viņam bija taisnība”.
