Man ir vienalga, kādā veidā tu pelni iztiku.
Es vēlos zināt, par ko sāp tava sirds.
Man ir vienalga, cik tev gadu. Es vēlos zināt, vai tu ļauj sev izskatīties arī smieklīgam – mīlestībās dēļ… sapņa dēļ… tā piedzīvojuma dēļ, ko cilvēki sauc par dzīvi…
Man ir vienalga, kāda ir tava horoskopa zīme. Es vēlos zināt, vai tu mācēji iepazīt sāpes, vai spēji tajās iet līdz pašiem dziļumiem. Vai tu spēji tās pārvarēt un kļuvi atvērtāks pasaulei, pateicoties grūtībām, vai paliki dzīvot bailēs jaunu sāpju priekšā? Es vēlos zināt, vai tu spēj izturēt sāpes, savas un manas, neslēpjot tās un nemazinot tās, un necenšoties visu izlabot.
Es vēlos zināt, vai tu vari dzīvot ar prieku, manu vai tavu, vai vari būt pirmatnējs un dejot kā bez prāta. Vai vari piepildīt sevi ar ekstāzi, lai tava laime lietos pāri malām?
Vai tu vari aizmirst par visu pasaulē, pat par to, ka esi cilvēks un to, ka tev jāiet pa zemi? Vai tu proti lidot?
Man ir vienalga, vai tavi vārdi ir patiesi. Es vēlos zināt, vai tu ļausi kādam vilties, lai sekotu Patiesībai, lai būtu godīgs pats pret sevi. Vai varēsi izturēt apvainojumus par nodevību un nenodot sevi? Vai tu vari stiprināt sevī ticību un palikt par to, kam tu uzticies?
Es vēlos zināt, vai tu proti ik dienu redzēt skaistumu tajā, kas skaitās neglīts. Vai tu spēj tā/viņa klātbūtnē gūt spēkus?
Es vēlos zināt, vai tu vari dzīvot, atzīstot sakāvi, tavu vai manu, un tajā pašā laikā stāvēt ezera krastā un kliegt lielajam mēnesim: “JĀ!”
Man ir vienalga, kur tu dzīvo un cik tev ir naudas. Es vēlos zināt, vai tu vari pēc nakts, kurā piedzīvoji skumjas, iztukšotību no asarām un neizturamām sāpēm, piecelties un darīt visu, kas nepieciešams taviem bērniem?
Man ir vienalga, ar ko tu esi pazīstams un kā šeit nonāci. Es vēlos zināt, vai tu varēsi ar mani stāvēt uguns vidū.
Man ir vienalga, ko tu zini un kas tev to iemācījis. Es vēlos zināt, kas tevi piepilda iekšēji. Kas paliks, kad nebūs nekā?
Es vēlos zināt, vai tu vari būt vienatnē ar mani, vai tu patīc sev pārdomu klusumā?
Indiāņu cilts vadoņa Orija vēstule
