Šķiet, ka mamma dzīvē ir tas cilvēks, aiz kura tu vari justies droši, kā aiz izturīgākās sienas – viņa vienmēr zina, kā risināt situācijas, vienmēr mierīgi ir noskatījusies uz tavām izdarībām… Vai tu esi redzējusi viņu raudam? Daudzi teiktu, ka, nē. Bet arī katrai mammai ir savi noslēpumi. Tās mazās lietiņas, kura viņa tev nekad nav atklājusi…
-Kad tev bija pirmā skolas diena, viņa pārdzīvoja, jo saprata, ka tu vairs neesi viņas mazais bērniņš.
-Viņa jūtas lepna, kad redz, ka viņas bērnam ir savs viedoklis un attieksme pret dzīvi.
-Kad tu biji mazs bērniņš, viņa raudāja gandrīz tikpat daudz, cik tu.
-Viņa slepenībā runāja ar to meiteņu vecākiem, kuras tevi apcēla. Viņa gribēja, lai tas beidzas.
-Kad tu uzsāki patstāvīgu dzīvi citā pilsētā, viņa klusībā pārdzīvoja par to, kas ar tevi notiek.
-Viņai sažņaudzas sirds ik reizi, kad tu izlem apgriezt savus garos matus. Viņa vēl joprojām atceras, kā pina tev bizītes…
-Ik reizi, kad viņa uz tevi paskatās, viņa uz pāris sekundēm atceras, kā tu izskatījies, kad biji maza.
-Viņa ienīda tos īsos svārciņus un raibos krekliņus, kurus tu valkāji pusaudžu gados.
-Viņa redz, cik ļoti tu līdzinies viņai. Viņa to nesaka, jo zina, ka tu neticēsi.
-Viņai negaršoja tā zupa, kuru tu izvārīji, kad biji maza. Bet viņa tik un tā to ēda un slavēja tavas pavārprasmes.
-Tas laiks, kad tu viņu atgrūdi, bija ļoti sāpīgs…
-Viņa vienmēr satraucās par tavām dzīves izvēlēm – par studijām, darbu, dzīvesvietu, attiecībām…
-Viņa bieži vien redzēja, ka tu tiksi sāpināta. Bet viņa neiejaucās un ļāva tev pašai pieļaut kļūdas un no tām mācīties.
-Kad tu slimoji, viņa raizējās daudz vairāk, nekā tev izrādīja.
Mīlēsim savas mammas!
