Piedāvāju vienkāršu testu: Paņem papīra lapu un piecas minūtes pieraksti visas iespējas kopīgai atpūtai, kas vien ienāk prātā (katrs sastāda savu sarakstu). Tagad pievērs uzmanību diviem momentiem: 1 – ideju skaits, 2 – sakritušo ideju skaits. Ja ir mazāk par 10 idejām – pienācis laiks organizēt „prāta vētru”. Derēs pat tādas idejas, kuru īstenošana ir ne pārāk reāla. Vienam jaunajam pārim, ar kuriem es strādāju, “uzpeldēja” ideja pavizināties ar ziemeļbriedi, viņi atstāja to sarakstā (kaut gan viņi dzīvoja dienvidos, un brieži atradās vairāku tūkstošu kilometru attālumā). Un sešus mēnešus vēlāk viņi to izdarīja, jo apstākļu sakritības dēļ nokļuva ziemeļos.
Ja aptuveni puse no iespējām sarakstā sakrita, lieliski – ir gan kopīgas intereses, gan individuālas. Ja sakrita visas – tas nav ļoti labi, jo nav individuālas atpūtas momentu. Izdomā vēl kādas neparastas nodarbes un iekļauj kopīgajā sarakstā. Ja sakritību ir maz vai nav vispār – ir pienācis laiks izmēģināt metodes, kas dod prieku partnerim. Un ko tad, ja otra intereses nemaz nepatīk? Es vienalga ieteiktu izmēģināt. Un ne vienu reizi, bet trīs vai četras. Ļoti bieži mums nepatīk, tas, ko mēs īsti neesam pamēģinājuši, nepazīstam. Viena futbola spēles apmeklējuma vai māla apstrādes apgūšanas laikā nav iespējams redzēt un sajust visus aspektus. Ja tomēr pēc dažiem apmeklējumiem turpini just nepatiku, šī darbība jāsvītro no kopīgās atpūtas saraksta. Tas ir normāli, un galvenais – nepiespied partneri tomēr pievērsties tev mīļajai nodarbei, citādi viņa/viņas “iekšējais bērns” var sākt raudāt (vai kļūt dusmīgs).
Kas neļaus “bērnam” nonākt bezcerībā?
Kā likums, palīdz aktivitātes, kas:
• liek smieties – apmeklēt atrakciju parku, cirku un citas jautras vietas, karaoke;
• sniedz jaunus iespaidus – piedalīties flešmobā, tematiskā iepirkšanās (piemēram, grāmatu vai mūzikas veikalā), filmas, izstādes (kaķi, gleznas utt.), tematiskās vakariņas (“Šodien Tokijā, un rīt dosimies uz Parīzi”), piedalīties bīstamos piedzīvojumos (piemēram, mazgāt kaķi kopā);
• rosina sacensību garu – peintbols, boulings, biljards, kartings utt.;
• ļauj apgūt jaunas prasmes – apmācības kursi un semināri (dejošana, maizes cepšana, svešvalodas, mākslas terapija);
• iekļauj fiziskās aktivitātes – nodarbības sporta zālē, velosipēds, baseins, slidas, skrituļslidas, alpīnisma siena;
• vai, gluži pretēji, palīdz atslābināties – kopīga masāža, SPA procedūras, joga un meditācija.
Kā redzi, atpūtas iespēju ir ļoti, ļoti daudz, galvenais – saglabāt interesi par otru un apkārtējo pasauli.
