Bērns, kurš līdz šim cītīgi apmeklējis katru treniņu, pēkšņi paziņo, ka šodien nekur neies. Vecākiem tādā situācijā var būt liels izaicinājums izlemt – ļaut nobastot sporta nodarbību vai tomēr kaut par varītēm vest uz treniņu. Kā rīkoties, skaidrību vieš Rimi Bērniem fiziskās sagatavotības eksperts, sertificēts fitnesa trenerisKārlis Matisāns.
Ja gadās atkāpe no ierastā, piemēram, bērns paziņo, ka nevēlas apmeklēt treniņu, lielākoties pieaugušajiem tas rada satraukumu. Tā vietā, lai mierīgi noskaidrotu šāda paziņojuma iemeslus, visbiežāk tiek uzstādīti strikti ultimāti – bastot taču nedrīkst; ko padomās treneris; ja nobastosi vienreiz, gribēsi vēl u. c.
Kā norāda eksperts, patiesībā ir tikai apsveicami, ka bērns spēj ieklausīties sava organisma vajadzībās un reaģēt uz tām. Kārlis Matisāns skaidro, ka treniņi gan fiziski, gan mentāli nogurdina: “Teikt, ka tā ir atbildīga rīcība – par katru cenu apmeklēt treniņus –, patiesībā ir bezatbildīgi, jo atpūtu vajag!”
Motivācija visa pamatā
Un tomēr – kāpēc vecākiem ir tik grūti pieņemt to, ka bērns reizēm vēlas izlaist treniņu? Šajā gadījumā ir svarīga motivācija jeb pamatojums, kāpēc nodarbību apmeklēšana vispār uzsākta.
Svarīgi noskaidrot:
- vai bērns treniņus apmeklējis ārējas motivācijas dēļ – tas bijis ilgstoši uzturēts vecāku stimuls;
- vai bērns uz treniņiem gājis savas iekšējās motivācijas vadīts – viņš sporto tāpēc, ka ir interese par šo sporta veidu vai fiziskajām aktivitātēm kā tādām, bijusi laba pieredze grūtību pārvarēšanā, ir kādi sasniegumi.
Lai bērns vēlētos apmeklēt treniņus un nesāktu tos bastot “tāpat vien”, ir svarīgi, lai šajās nodarbībās viņš varētu pierādīt sevi. Ne tāpēc, ka būtu ar kādu jāsacenšas, bet tāpēc, ka tas ir viens no dabas dotiem izpausmes veidiem gan puišiem, gan meitenēm. Panākumi fiziskajās aktivitātēs, sporta veidā, kurā bērns trenējas, kalpo kā motivators darīt vēl un vēl, lai sasniegtu aizvien labākus rezultātus. Sevis dēļ!
Ko teikt reizēs, kad bērnam gribas bastot
Labākais veids, kā palīdzēt mazajam sportistam nepazaudēt vai pat atgūt motivāciju turpināt darboties, ir salīdzinājums jeb atskats pagātnē. Vecāki var palīdzēt bērnam novērtēt viņa sasniegumus un ieguvumus, apmeklējot treniņus. Piemēram, kā viņš vadīja bumbu pirms pusgada un cik veikli to dara tagad. Vēl var salīdzināt izturību, noskrieto attālumu un tamlīdzīgi.
Tāpat bērniem patīk klausīties vecāku pašu pieredzē – kā viņiem pašiem kādreiz gājis treniņos. Mamma vai tētis var pastāstīt, kā savukārt vecāki viņiem pašiem lika iet uz treniņiem, lai gan negribējās. Pēc tam vēlams paskaidrot, ka tieši tāpēc tagad viņi negrib likt bērnam par katru cenu apmeklēt treniņu, vienlaikus paskaidrojot, kādi būs zaudējumi, ja mazais sportists vairākas nodarbības izlaidīs. Citi būs trenējušies, iespējams, apguvuši jaunas iemaņas, bet viņš nē.
Ko noteikti neteikt bērnam
- “Treniņi ir saistības!” Tad rodas jautājums: kā saistības tās ir? Un pret ko? Visdrīzāk tās būs vecāku prātā uzbūvētas bērna saistības pret viņu gaidām, jo vecāki paši ir izdomājuši, ka viņu bērnam jābūt, piemēram, spožam basketbolistam vai futbolistam.
- “Jātrenējas, jo tas ir veselīgi!” Ne sākumskolas vecuma bērnam, ne arī pusaudzim šāds arguments nebūs efektīvs.
- “Tagad jāpārvar grūtības, un pēc daudziem gadiem būs redzams rezultāts!” Arī šāds teikums bērniem neko nenozīmē, jo gluži vienkārši viņiem vēl nav spēju saskatīt sakarības tik plašā mērogā kā “tālā nākotnē” vai “pēc daudziem gadiem”, vai “kad tu būsi liels”.
Atceries!
Svarīgi ļaut bērnam brīvi izvēlēties – turpināt trenēties esošajā sporta veidā vai to mainīt uz citu. Vecākiem der paturēt prātā, ka lielā mērā izvēles brīvību diktē ģimenē apgūtās vērtības. Ja paši būs sportiski, ievēros pareizu miega režīmu un citus veselīga dzīvesveida nosacījumus, tas kalpos kā labs piemērs bērnam. Arī tad, ja viņš izvēlēsies kādu citu nodarbi, kas nav saistīta ar fiziskajām aktivitātēm, bērns tik un tā atvēlēs laiku sportam.
Tātad – ļaut nobastot vai tomēr nē?
“Noteikti jā, ja vien tas nekļūst par ieradumu,” uzsver Kārlis Matisāns. Reizēs, kad bērns pauž vēlmi neapmeklēt treniņu, vecāki cieņpilni var pajautāt, ko tad viņš gribētu darīt šajā laikā. Vai arī piedāvāt, piemēram, doties garākā pastaigā vai izbraucienā ar riteņiem. Bet reizēm ir jāļauj bērnam arī nedarīt neko!
Treneris piebilst, ka bērns var gribēt pārbaudīt, vai viņš drīkst negribēt. “Ja ar iekšējo motivāciju viss ir kārtībā, tad – kāpēc ne? Vecāki šādā gadījumā var pat izteikt uzslavu par izvēli atpūsties, jo tas nozīmē, ka bērns “dzird” savu ķermeni un apzinās tā vajadzības,” iesaka Rimi Bērniem eksperts.
nemocīt tik ļoti bērnu.
Nepataisiet bernus par savu velmju vergiem..ari jums tak ir brizi ka negribas ko darit vai pat iet uz darbu…citi vecaki bernus suuta un vairakuem pulciniem veloties redzet dienaa profesorus…atnemot cilvekberham pasu galveno bernibu un brivibu.kas ir visskaistaakaa visspilgtakaa muns katram…ar varu sutot uz nodarbibam berns tas ienidis un dzivee tapat par spirtistu vai muuziki neklus…kadu meiteni puespuedu kartaa sutotuyz muzijas skolu taa ieleca peljee un ienmet tur vijoli lai nebutu tur jaiet..vina savu panaca…citi izlaidumos piedzeras par godu verdzibas beigam..manu radu berni pec muuzijas skolas klavierem pat netuvojas..vai jus gribetu ka jusu bernibu parverss par elli..berns pie kkavuerem mocas apgustot skandarbu..bet citi berni aiz loga pagaknaa spelee bumbu…katram bernam ir kads talanrts laujiet to atrast un realizet vinam pasam neuzsspuezot..mums jatram ir sava dzive velmes sapnii gan lielam gan mazam.