Brīžiem dienas gaitā mani aizskara domas par to ,kā man neveicās…kapec man dziivee ir tieshi taa un ne savaadaak,kapec nesmu laimiiga…uttt bet es tik reti aizdomājos,ka citiem iet vēl grūtāk par mani! es te sēžu un raudu par kaut kadam matrealam lietam…aii nabadzite nedabuju jaunos zabacinjus ko skatloga redzeju! Bet ir cilveki kuri ar zabacinjiem staiga 3 gadu un vinji maksā krietni lētāk par tiem kas ir skatlogā…… Un es domāju ka es nesmu taada vieniigaa…mēs piešķiram savaa dziivee lielaako noziimi matreaalaam lietaaam……. domaju ka šobrid ir reti kur tada sieviete kura ar virieti precetos pat ja vinjam nebutu jumta virs galvas…….. TAS KO GRIBEJU PATEIKT IR TAS,KA NE JĀ IR BRIZZI KAD MUMS IET SLIKTI,BET JAATCERAS KA VNM IR KAADS KURAM IET VEEL SLIKTAAAK,KA MUUSU BEEDA AR VINJA BEEDU NAV SALIIDZINAAMA……. JAAIEMAACAAS BUUT CILVEECISKAAKIEM….
