06.04 Sāksim jau ar to, ka sportoju parasti tikai skolā sporta stundās (un arī tur sanāk šad un tad pašmaukties). Zinu, ka esmu fiziski izturīga, bet ārkārtīgi slinka (sportā vidējā atzīme 10:D) Vienkārši slinkums,slinkums,slinkums. Un tā nu es kā jau godprātīgs jaunietis, kas vēlas sevī kaut ko mainīt, izlēmu, ka sākšu ar to, kas man padodas- skriešanu. Nebiju gan skrējusi kopš pagājušās vasaras, bet domāju, nu kas gan tur tik grūts var būt (ak, kāda es biju muļķe). Sāku to tādēļ, ka lai gan esmu diezgan tieva un ar savu svaru apmierināta, vēlējos uztrenēt un uztvirtināt(?) muskuļus un iespējams tikt vaļā no pūtītēm, kas mani moca jau kopš 14 gadu vecuma (esmu izmēģinājusi pilnīgi visu- zāles,smēres,terapijas-rezultāts ļoti īslaicīgs). Tātad sāku ar šādiem parametriem svars-59kg garums-1,74 krūtis-85 vēders-68 gurni-89 Nolemju svērties un mērīties ik pēc 2 nedēļām. Ne tikai skriešu, bet šad un tad pabraukāšu ar riteni, ik pēc 2 dienām 100 vēderpreses un katru dienu 10 min ar riņķi. Vispār daru to visu priekš sevis, šī man būs tāda kā personīgā dienasgrāmata, kura iespējams palīdzēs arī kādai, kas gluži tāpat kā es nevar saņemties un sākt. Protamas pēc skriešanas, nedošos mājās un nesākšu stumt māgā kūkas, turēšu pa rokai vienmēr burkānu,ābolus,lazdu riekstus, ja gribēsies ko pagraust (nekad neesmu bijusi īpaša saldumu mīļotāja). Gribu pierādīt dažai labai cosmo meitenei, ka svaru var daudz vieglāk nodzīt aktīvi sportojot un pareizi ēdot, ne ievērojot drastiskas diētas. Pirmā diena. Pulksten 6.20, nolemju celties. Kamēr atmiegu paiet kāds brīsniņš, izrādās viena bota kaut kur aizčāpojusi, nu neko, sameklēju sporta tērpu, uzdzeru citronūdentiņu, un bota arī pa šo laiku jau uzradusies. Zem drēbju kaudzes atrodu pleiyeri (šodien topā flo rida-right round)5 min. līdz stadionam, sāku staipīties, ātri apnīkt un lēnām iesāku skriešanu. Pirmie divi apļi-tīri tā okei, elpa caur degunu iekšā, caur muti ārā (nav nemaz tik viegli kā izklausījās). 3 aplis- sāk durt krūtīs, nolemju kādu minūti ātrā tempā paiet un vēl izpurināties. 4 un 5tais- ar to arī šodien beidzu- elpa pazudusi, brīnos, ka vispār varu vēl nostāvēt. Papurinu kājas, minimāli pastaipos, un laižu mājās. āa aizmirsu piebilst, noteikti ņemiet no rīta līdzi cimdiņus un vieglas cepurītes, jo rokas salst baigi. Velku mugurā topu ar garām rokām, pāri kapučdžemperīti un kājās garās trenūzes+cimdi. Atnāku mājās, sajūta pa fantastiskam, enerģija iet pāri pār malām. Pulkst. 14.30 uztaisu vēderpreses, pēc tam aizbraucu uz jūru, tur pavandos pa āru, atbraucu mājās noriņķoju riņķi kamēr skatos Yes man (pēc 7 minūtēm, man sāk likties, ka pārdalīšos uz 2vām pusēm:D). Tad jau ir vakars, izdzeru vēl citronūdens glāzi un dodos uz čučumuižu, uzlieku modinātāju uz 6.30 Šādi beidzas mana pirmā diena, pagaidām minimāli sāp kāju ikri, galvenā problēma bija tā, ka no rīta ļoti dūrās sirdī, bet to nu man apgaismoja mans ārkārtīgi sportiskais vīriešu kārtas draugs, ka tas esot tikai normāli, ar laiku palikšot labāk. 🙂
