Izrauj man sirdi no krūtīm, To noteikti mācētu tu. Ar stikliem no izsistām rūtīm Tu mani vien ievainotu. Tās lauskas no salauztās sirds Noliec pie spoguļa sava, Lai beidzas tas muļķīgais cirks, Kad visu par velti dala. Tu teici,ka dāvini sevi Un dzīvi,kura pieder tev. Paņem atpakaļ ko man devi, Goda ordeni nopērc sev. Ar asinīm rakstītais līgums, Kas simts gadus spēkā vēl būs, Un sekunžu mūžīgais ritums Nekad vairs nesaistīs mūs. Tu sagrāvi manu dzīvi, Ar kājām bradāji to. Atkal vēlos dzīvot es brīvi, Nevis kļūt par ieslodzīto…
