Es sapnī redzēju, kā satieku viņu. Tik ilgi un sen neredzētu. Mēs bijām laimīgi, kā agrāk vienmēr. Viņš samadīja man, es viņam pretī, viņš apskāva mani un, esot viņa rokās, es jutos kā lidotu. Viņš škūpstija mani un man gribējās, lai tas nekad nebeigtos… Un tad es pamodos. Viena. Saule spīdēja pa logu. Ārā bija pavasaris. Bet man iekšā auksti. Dīvaini, ka pat pēc pusgada attiecību pārtraukuma un viņa jaunās draudzenes satikšanas mana attieksme nav mainījusies. Manas jūtas nav pazudušas. Dīvaini… 🙂
