Šodien sapratu, ka drīz tā vairs nevarēšu izturēt. Lai gan pēc būtības sabiedrības netrūkst, bet ta milzu vientulība, kas visu laiku mani nospiež, tas ir kaut kas šasusminoš. Brīžiem pat rodas sajūta – vai es to vispar spešu izdzīvot. Un iemeslu ir ne tikai viens, bet gan vairāki. Izskatās, ka mana ģimene ar katru dienu aizvien vairāk izjūk, nu ja, jaatzīst, ka tā jau nekad nav bijusi ļoti saliedēta un tada sapņu ģimene, kā bieži vien var redzēt dažādās fotogrāfijās. Man tevs jau 10 gadus ir miris, jo pārlieki aizrāvās ar alkoholu, esmu piedzimusi kad vecakiem jau bija pāri 40. šobrīd savu mammu uztveru vairāk kā vecmāmiņu, jo mes nekad neesam bijušas tuvas. Nekadu apskavienu un kur nu vel sarunas par kaut ko personiskaku, jo mana mamma irista padomju sieviete. Šobrīd jāsaka – cik gan ļoti apskaužu tās sievietes, kurām mamma ir kā labākā draudzene. Arī brāļi sen jau ir savas dzīvēs un satiekamies ļoti reti un arī tad tikai klasiskie jautājumi: "Kā iet, man iet labi!". Tādēļ varu teikt, ka ģimenes man vispār vairs nav. Un tas arī ir briesmīgākais jo nespēju izveidot arī jaunu ģimeni – savu ģimeni, tādu jauku un mīlestības pilnu. Nekad neesmu sajutusies mīlēta, nekad neviens mani nav palutinājis, visu šo laiku man jācīnās vienai pašai ar visām dzīves problēmām – sākot no piloša krāna virtuvē, beidzot ar saplīsušu automašīnu. Un tā arī visi mani uztver – tā jau tāda "dzelzs vecene", viņa jau visu var izdarīt un ar visu var tikt galā viena pati. Laikam jau pati sev esmu tādu tēlu radījusi. Tādēļ rodas jautājums kā lai to salaužu. Tik ļoti, ļoti gribētos sajusties mīlētai, pirmo reizi no kāda mutes dzīvē dzirdēt vārdus "Es tevi mīlu". varbūt tik nebūtisks teikums, bet man tas būtu tik ļoti svarīgi. Būt vientuļai ir tik briesmīgi. Nespēju saprast kādēļ ir meitenes, kuras nevar ne atkauties nu puišu simpātijām, bet es nespēju iekarot pat viena simpātijas. Es saprastu, je būtu resna, neglīta, nekopta, bet ta nemaz, nemaz nav. Kādēļ tas ir tā??? Kur lai rod atbildi šim jautājumam, jo nu jau pati jūtu, ka vientulība spēj iedzīt cilvēku briesmīgā stāvoklī.
