Sveiciens pēcpusdienā! Man šodien dziļais besis nāk virsū! Tas lietus ir vienkārši nomācoši.. nu jau vairs nav normāli, ka līst visu dienu un pat nedomā mitēties… tad arī visādas drūmas domas nāk galvā! Lai gan viens otrs man ir aizliedzis domāt drūmas domas, bet ko es varu padarīt? Domām jau nevar pavēlēt, tās pašas atnāk un pašas projām iet.. un šādā laikā tās projām neiet! Jo domām tāpat kā mums, cilvēkiem, negribas mērcēties slapjumā… visur apkārt sarunas tik par un ap ziemassvētkiem, visiem visādi darba pasākumi, eglītes, salaveči… Bet man pietiktu ar vienu… 😀 😀 Tu jau zini, ar kuru.. protams, ar to, kuru nevar dabūt! Kāpēc cilvēkiem dzīvē ir tā – to, ko varētu dabūt, to īsti negribas, bet ko nevar dabūt, to gribas tā, ka pilnīgi asaras nāk virsū… Vai tā vienkārši ir tāpēc, ka nevari dabūt un tiklīdz dabū, tā vairs negribas? Bet ja gribas vairāk un vairāk, vēl un vēl?? Tad to sauc par lielummāniju??? 🙂 Un ja gribas to, ko nedrīkst? Tad kā to sauc? :-/ 02.12.2009.
