šodien kā jau katru rītu kārtoju somu un devos uz skolu , un paceļam uz skolu sabiedriskajā transportā saspiesta stāvot pie sevis sapratu ka šis kas daras tagad vēl pats galējais.Civeku sabiedriskajā būs vēl vairāk. Skolā kā vienmēr, rīts kas sākās ar divām angļu valodām kurās likās ka vienīgais cilvēks kuru izsaukt esmu es. Atkal skolotāja uzzēdusies, tātad nebūs labi. Starbrīžos pārvietojoties no kabineta uz kabinetu ar acīm meklēju Viņu , puisi kas jau kādu laika stāv man prātā un negribīgi natkāpjas.Bet varbūt tas ir labi, jo vinš ir savādāks kā mani bijušie puiši daudz savādāks un tikai labākajā nozimē. Atkal mūs pārsteidzis sniegs, Kuru galīgi negribas , bet tā jau ir ka vasarā gribas ziemu bet ziemā vasaru. (l) XOXO aiva.
