Visas mūsu cerības,visi sapņi, panākumi reiz kļūst tukši, kad mums nav kas to izjustu un kas par to priecātos tikpat stipri cik mēs paši. Viss kādreiz zaudē jēgu. Ja nav ko mīlēt. Tikai tas mūs ved uz priekšu, tas mums dod spēku kaut ko panākt, pēc kaut kā tiekties. Bieži liekas, ka viens es sasniegšu vairāk, nav laika attiecībām, nav laika mīlestībai, nav laika rēķināties ar kādu..jo mēs "ejam" uz savu mērķi un viss vai visi, kas mūsu uzmanību no tā varētu novērst mums traucē. Taču ,kad pietrūkst spēka mērķa izpildei, kad pietrūkst spēka pusceļā,nav, kas iedrošina un iedvesmo, jo ir tikai mērķis un esam mēs. Arī man likās, ka manas attiecības varētu būt slogs manu mazo un lielo sapņu īstenošanai. Likās ,ka attiecības atņemtu man laiku, degsmi, iedvesmu, koncentrēšanos uz mērķi. Jau vēlējos pārtraukt attiecības pirms tās kļūst pavisam nopietnas un pāraug stadijā, kad kļūstam ciešāk saistīti…kad sapratu..Es vēlējos atsacīties no mīlestības..man bija bail, ka mīlestības dēļ man nebūs laika, iedvesmas, degsmes mērķu īstenošanai.. Kā gan var rasties degsme, ja nav mīlestības?! Es vēlējos atteikties no šim attiecībām-jo jutu cik daudz man tās nozīmē un var nozīmēt. Un , ka tieši tas mani varētu ierobežot-manis pašas jūtas. Likās ,ka ir jāizvēlas starp karjeru un mīlestību. "Kādas blēņas..Man nekas nav jāizvēlas", sapratu, kad pār mani nāca atklāsme. Man nekad nepietiktu spēka daudzus gadus "iet" uz mērķi, ja nebūtu mīlestības, kas mani motivētu, kas rastu to degsmi un apziņu, ka es varu, es mīlu..tātad es varu. Ir taisnība, ka cilvēks, kad ir viens var sasniegt vairāk,nekā pārī ar kādu, taču, tas ceļš uz mērķi var kļūt tukšs, nepiepildīts, bezjēdzīgs..tas kļūst tikai par "es un mērķis"..un bieži tas ceļš ir gadi, kas arī ir tā tava dzīve..un sasniedzot mērķi, mēs jūtamies kā liela ,krāšņā iesaiņojumā ietīta kaste..tukša kaste.. ..Un tad es sapratu, ka visam pamatā ir mīlestība..mīlestība dod sparu, mīlestība dod iedvesmu, pašapziņu..jāmīl patiesi, nepiespiesti..tad var..tad ir jēga..mīlestība ik uz stūra..Un te neiet runa tikai par mīlestību pret savu sievieti/vīrieti..bet gan mīlestību pret cilvēkiem, kas tev nāk ceļā, kas tev līdzās, mīlestību pret lietām, situācijām, slikto laiku un labo laiku..tad izdosies, viss ,kas būs ieplānots un kas nebūs ieplānots, jo viss būs piepildīts..ir tikai jāmīl, tas ir visa pamatā..bez mīlestības viss ir nekā vērts, pat sapnis, pat doma..
