Realitāte mēdz izrādīties savādāka. Par sevi- kopš sevi atceros, kā uzzināju, ko nozīmē vārds ”aborts” un kāpēc tas tiek veikts, kā arī kādas sekas tas var atstāt uz sievietes veselību, vienmēr esmu bijusi pret. Vienmēr man bija licies, ka, lai nu kāda būtu situācija, bet ir iespējams uzaudzināt bērniņu un tas vienmēr nes laimi un prieku, kā arī pašas sievietes pēc tam ir laimīgākas. Šeit pat diskusijās, vienmēr esmu mēģinājusi meitenes pārliecināt, ak vajag atstāt un kauniājuis, kas ir, ak par izsargāšanos nedomā, bet pēc tam vaika, ka laikam ir stāvoklī un būs aborts jātaisa. Tad nu, vienu jauku dienu, sapratu, ak labi jāpārskaita, kad tad manām mr jābūt. Izsargāšanās- bija, bet kaut kāds mazliet če-pē bija pēc, ka iznāca, ka sperma tika uz palagiem, bet laicīgi nepamanīju un tā mēs tur pavārtījamies pāris stundas. Sajūtas, ka tas varētu būt noticis ar mani un tik bezgala muļģīgā veidā… nevaru izstāstīt, iekšā visa dzīve iet gar acīm un tu mēģini pieņemt situāciju, ja nu, ko ar skolas plāniem, ko ar vecākiem, ko ar darbu kā tālāk, kāda būs dzīve pēc divdesmit gadiem. Un tas, cilvēks, no kura, tas nu dien nav tas ar kuru gribas ģimeni, bērnus un saukties par laimīgajiem vecākiem, tas viss ” tā vienkārši gadījās”. Bezgala stulbi, stulbi un stulbi. Bet negribu būt vien no stulbajām zosīm, kas visu dzīvi sačakarē, jo nezin kā seksot izsargājoties!! rr… aina, vien, akd man tagad jāpasaka vīrietim, ar kuru mums nekas nav, ka mums būs bērns, ak emsu stāvoklī- vispār čau… nu kaut kāds debīlisms… kas no tā var iznāk, es ar bērnu, mēģinot dzīvot kā līdz šim, tikai visuŗ līdzi vēl bērns, viņs ik pa laikam alimentus un apciemojumus, vai mēģināt kopā dzīvot, jo tā vajadzētu?? sviests…. aborts… un viss ir tā kā nekad nekas nav noticis un bijis. nevienam nav tiesību nosodīt. Un dažreiz acīmredzāmā ”nepareizā” izvēla mēdz ar laiku būt ”pareizā”. desmit dienas un manas mr ir klāt, tātad ne šoreiz. Bet nepienāks tāda reize, jo es zinu, ak negribu būt stulba un šis te emociju karuselis, desmit dienas, tas man dod dzīvei mācību- domāt, ne tikai ļauties!! kā jums, esat pārdzīvojas – kaut tik es nebūtu stāvoklī, periodu!??
