Par dažu modes tendenci… Tā teikt: a kamdēļ vīrieši nevar staigāt t.s. "sieviešu ģērbā"? Viss mums te apkārt ir relatīvs. Laikam jau no aizseniem laikiem. Šo vārdu patiesajā nozīmē. Tostarp ari brīvībā ģērbties- … es šajā profilā (kā sagērbies) jūtos vislabāk. Bet: uz ielas gan neeju, jo esu dažās aprindās pazīstams, un mūsu līdzcilvēku dziļie aizspriedumi traucēs gan. Esam kāda jauna ceļa sākumā: lai tālāk ir kāda fantāzija. * Tātad: par ģērbšanos. Ļoti daudzkas šajā pasaulē ir relatīvs. Tostarp arī ģērbšanās kultūra. Laikam viss sākās pašos senākajos laikos: kad "tikko no kokiem nokāpām" un sākām izrādīt pirmās saprāta pazīmes. Un sākām, sargājoties no nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, ģērbties. Vīriešiem bija jāiet medībās – tamdēļ vajadzēja pieguļošus apģērbus, kas reizē neierobežo kustības (medījot, kaujoties ar kaimiņu cilšu dalībniekiem), sievētēm- drēbes platākas (kā nekā: reizēm bērniņš jānēsā zem sirds, vēlāk jāsilda jaundzimušais…). Tamdēļ vēsturiski izveidojusies tradīcija – vīriešiem bikses+jakas, sievētēm svārki- kleitas. Bet šodien esam (jācer…) nogājuši lielu attīstības daļu. Un urbanizētā sabiedrībā viss – joprojām ir pēc tradīciju inerces. Vīriešiem bikses, sievētēm kleitas un augspapēžu kurpes. * Par tām augspapēžu- … vēsturiski tās: vispirms lietojuši vīrieši. Vīrieši- jātnieki, kuriem kāpjot kāpšļos, bija daudz ērtāk turēties sedlos. Un no malas lūkoties slaidākiem. Tamdēļ viduslaikos augspapēžu zābākus valkāja tieši labi situēti augstmaņi. Tikai Francijā – apmēram 100 gadus pirms Lielās Revolūcijas (kas deva sākumu kapitālismam) sievietes ievēroja, ka augstākos papēžos pašas riktējas taisnākas, slaidākas. TRADĪCIJA (un mode augstākā) bija rokās. Tikai tradīcijas dēļ mēs ģērbjamies tradicionāli, un krasi pretēji viedokļi ļoti lēnām ieviešas sadzīvē… Brīvība- tā ir lieta, kas jāapgūst. Reizēm pavadot laiku vairāku paaudžu gaitā. 🙂
