Tā nu reiz ir. Arī šo rindu autors atceras apzinīgajā mūžā, kad tepat Latvijā bija viena "taisnība", "viena partija", "viens ģenerālsekretārs" un vēl viens kas "viens". Visi, kas aiz šiem rāmjiem – bija represējami, netika pielaisti labos amatos, reizēm bija zem dažu iestāžu uzraudzības, bet retākos gadījumos varēja doties piespiedu ekskursijā pie baltajiem lāčiem… *** Kad nu esam atjaunojuši Latviju un pat nodzīvojuši līdz tās "pilngadībai", vēl neesam tā īsti patiesi tikuši līdz brīvībai, kas allaž sākas tajā vietā – ko lepni saucam par galvu. Viss jau saprotams, mūsu vecāku un vecvecāku liktenis divās paaudzēs (ja katrai ierēķinam pa 30 gadiem – no piedzimšanas līdz nākamās paaudzes ģenerēšanai). Pēdas šādai komunistiskai domāšanai smagi iepotētas jau trešajai paaudzei, kurai tie gadi šodien sāk skaitīties ap pieminētajiem "30". Nu jā, brīvība ir – tiesība izvēlēties, paust savus uzskatus un, ja vēlamies, iziet uz ielas demonstrācijās (ja vien neaicinām uz vardarbību vai valsts iekārtas maiņu vardabīgā ceļā…).** Pie savas tēmas atgriežoties: ceļs uz brīvestību ir garš, teju kā Bībelē (nu atgādiniet man sižetu), kad tur viens 40 gadus vadāja savus līdzpilsoņus pa tuksnesi, līdz tieksme uz pavergošanu pavisam izgaisa. Ienākot (25.3.10.) šajā visumā brīnišķīgajā vietnē: es sapratu – man viss tas nāksies uz galvas. ** Tā nu tas ir: vispirms tikšu ievilkts kopējā pelēkā "aitu, lietus piļu, …" (un vēl varat pēc savas fantāzijas izdomāt) barā, t.i. padarīt sev līdzīgiem. Kaut ko tamlīdzīgu manu arī man tuvējos laukos, kur tādi apšņurkuši vīreļi piektdienas vakaros (kad tuvējā gaterī saņemta tā "dižā" alga) aicina iedzert ar viņiem alu (par manu naudu, protams). Ja atsakies, tad es "mauka, bļ*, uttt…" (kaut kur "sūtīt uz mežu" – nepietiek prāta)… ** Es jau varu aizvākties gan uz autiņu (BMW) portālu, gan uz "reperu" portālu, gan uz "folkloras" portālu, tur mani noteikti draudzīgi nories (no konservatīvi domājošiem, kuriem gan ir citas intereses – neko citu negaidu). Bet es eju uz interesantām vietām, kur sagaidāmas fifīgas un karstas diskusijas. Uz neko jau nepiesaucu un nesaucu… tikai preznetēju savu personību. Un, kam gan tas liegts!? Un tieku vaļā no primitīvā komunisma, kas sēž galvā ("kas nav ar mani, tas ir pret mani un nošaujams"). Pavasaris taču, laiks izvēdināt ne tikai istabas, bet arī aizsūnojušas smadzenes 🙂 🙂 🙂 === http://cosmo.lv/mine/forum/19/topic/59158?rand=803064308 Visumā jau nebija slikta arī šī diskusija ("Vīrietis augspapēžu kurpītēs").
