Man nesen palika 18. "Sieviešu klubiņā" esmu jaunpienācēja. Taču šoreiz runa nebūs par vīriešiem vai seksu. Sasniedzot šo vecumposmu ( 18 ), esmu sākusi pārvērtēt savas domas un darbus. Acīmredzot, sāku domāt kā pieaugušais. Viena lieta mani neliek mierā nu jau kādu laiku. Esmu sapratusi, ka vēlos izdarīt kaut ko nesavtīgu savas mammas labā. Viņa par mani rūpējusies visu dzīvi, un tagad jūtu, ka arī man būtu jāparūpējas par viņu. Vēlos, lai viņa atkal smaida, atgūst dzīves prieku un vienkārši sajūtas labi. Manai mammai, kā vairumam sieviešu, dzīvē nav klājies viegli – smags darbs, veselības problēmas un dzīve bez atbalsta. Tāpēc es vēlos, lai viņa jūtas laimīga. Domāju, ka vislabākā dāvana būtu ceļojums, jo viņa nekur tā īsti savas dzīves laikā nav pabijusi. Tā būtu iespēja un vieta, kur aizmirsties, novelt smagumu no sirds un vienkārši atpūsties. Tā kā pašlaik mācos vidusskolā, naudas līdzekļu man tik pat kā nav. Un es negrasos lūgt ziedojumus! Esmu stingri apņēmusies nopelnīt naudu pati. Tūlīt pienāks vasara, un es vēlējos jautāt: vai jūs man varētu ieteikt vismaz "virzienu, kurā doties", meklējot darbu. Esmu ieskatījusies dažādās jauniešu lapās, taču tur meklējumi ir gandrīz bezcerīgi. Zinu, ka ir krīze, taču nedomāju padoties! Man ir ļoti labas angļu un krievu valodas zināšanas, esmu radoša, taču tik pat labi varētu strādāt uz lauka – kad tik naudiņa. Dzīvoju Valmieras – Cēsu apkārtnē. Domāju, ka katra no jums kādreiz ir vēlējusies kaut ko labu izdarīt savai mammītei, jo viņas mums ir pašas labākās! Būšu pateicīga par jebkuru ideju! 🙂
