Šodien tāda krākulīga diena pavadīta vairāk nekā 2h mēģi ar pīppauzēm,kameņu slaktiņu un beigās ar lapseņu atbrīvošanu,jo nez kāpēc visi vīrieši ar instrumentiem izmuka ārā un es šo radījumu vienkārši ar papīra gabaliņu raidīju pareizā virzienā brīvajā dabas lidojumā 😀 Eh bez tā visa uzzināju,ka icilvēks ar kuru domāju nu stabila LV klints, domā atvadīties un krāmēt mantas aicinājumā brīvprātīgi strādāt vairāk nekā gadu ārpus manas valsts robežām un pamest mšu kādu laiku. Labie pieredzes darbi,nē,nu es arī par to brīvprātīgo darbu domāju tikai Āfrikas pusē,kur reģionos valda nabadzība,bads un pārtikas un dzeramā ūdens apgāde. Pēdējā laikā vienkārši girbas palīdzēt tiem,kuriem iet sliktāk nekā man. Saiņoju drēbītes un apavus,kuras vairs nedomāju valkāt sarkanā krusta iestādei,lai varētu tās dot tiem,kuriem ir mazāk drēbju nekā man. Un atkal skan man un man. Vispārējais nogurums,ar darudzeni sē’de’jām uz soliņa un ēdām pastu un domājām, šī ir vasara pirms lielajiem eksāmeniem un domas jau par izlaidumu un kleitu un pēc tam. Ko domāt darīt pēc tam meklēt iespējas citur vai tepat kā laukakmeniem augt lv grādos? Daudz jautājumu pašai sev radās un šaubas zuda. Komon,lai gan ir vasara jābeidz slinkot un jāsapurinās 🙂
