Dzīvē mēdz būt lietas, kas acumirklī spēj piesaistīt mūsu uzmanību un to paturēt uz ilgu laiku. Bieži pat konkrēti nav iespējams noteikt, kur slēpjas tā burvība, kas nelaiž vaļā, rada nepārvaramu pievilkšanās spēku. Bet tādas lietas un situācijas izkrāso dzīvi, rada nebijušu degsmi un enerģiju, sapņainu lidojumu, reizēm tikai savā iedomu pasaulē, un vēlāk mazliet sāp, jo nākas piedzīvot vilšanos, tomēr visā ir savs Iņ un Jaņ tāpēc, ka līdz tai ir piedzīvoti sajūtu pilni mirkļi, kas snieguši pozitīvismu un kreativitāti. Ļoti spilgti nepārvaramas pievilcības spēks atklājas arī divās filmās no šī gada kino foruma Arsenāls: igauņu režisora Marko Rāta filmā Sniega karaliene un Kanādas daudzsološā režisora Havjēra Dolāna filmā Iedomātās mīlestības. Šajā gadījumā Sniega karaliene vairs nav kā ļauns Hansa Kristiana Andersena pasaku tēls, bet gan liek pievērsties mūsdienu sievietes dvēselei, sajūtām, lēmumam dzīvot aukstā ledus pilī, nevis koncentrējas uz māsu, kura cenšas glābt savu brāli, pārvarot dažādas grūtības, cīnoties ar ļaunumu – ledus auksto cietsirdību, lai uzvarētu labais – sirds siltums un stiprās ģimenes saites. Sniega karaliene parādīta kā ar vēzi slima sieviete, kura vienkārši cenšas iesaldēt savus dzīves mirkļus, lai tie neizkustu un neaizplūstu mūžīgās mainības jūrā, tāpēc viņa izvēlas ap savu namu novietot ledus sienu, kura cīnīsies ar pavasara siltumu. Un jaunais puisis netiek nolaupīts, bet pats, sajūtot nepārvaramu pievilcības spēku, kurš staro no apņēmīgās sievietes, viņai bezgalīgi pieķeras, vēlas palikt ar viņu, sastingstot vienā mirklī kopā ar viņu, kas arī izdodas. Bet Iedomātās mīlestības jau ir pozitīvāks stāsts, kurš vēsta par trim jauniešiem, no kuriem femīnā un maskulīnā būtne sajūt nepārvaramu, eņģelim līdzīgu starojumu no jaunekļa Niko, kurš vienkārši bauda draudzības saites, nedaudz nojaušot Marī un Frānsisa sāncensību par viņa uzmanību un varbūt arī mīlestību, jo šis nav tikai parasts stāsts par draudzību, bet arī atklāj šķautnes starp heteroseksuālo un homoseksuālo sajūtu prizmu. Bet kad liegais saviļņojums ir pārvērties par spēcīgu sāncensību, Niko novēršas, tā pieviļot abu būtņu cerības un eksaltāciju pret viņu, tāpēc pēc vilšanās tas liek meklēt jaunu enerģijas un saviļņojuma radošu būtni. Šajā filmā uzsvērtas mīlētāju ilgas, slēptākās domas un bailes, draudzības spēks, kurā arī pastāv sāncensība, vienmēr esošā iespēja sevi pieņemt, kāds tu esi, un izvēles iespējas, būt dzīves plūsmā vai to virzīt, kā paši vēlamies. 🙂 Pat varbūt nemanot, dzīvi vada nepārvarama pievilcība, pieķeršanās kaut kam, kas iedvesmo un liek tiekties pēc kaut kā jauna, attīstot mūsos to labāko un veidojot progresa daudzveidību. Tas pat var būt hobijs, kurš izrauj no rutīnas un palīdz veidot dzīvi krāsainu. Svarīgi atrast tās lietas, vietas un būtnes, kas rada pozitīvu un nepārvaramu pievilcību, virza uz attīstību, lai mēs nepaliktu vienā sasalušā mirklī, kurš tajā brīdī varbūt šķiet patīkams, bet neļauj radīt arī nākamos skaistos mirkļus. 🙂
