Es reizēm vēlētos nebūt Ne ūdens, ne zeme, ne saule Bet manī kā krūzītē ūdens Ielīst visa pasaule Un reizēm ap sirdi kļūst smagi, kad pasaule izlīst pie kājām Tad zinu tik vienu es ceļu; Pie tevis – uz savām mājām. Tu reizēm sagaidi mani Ar alu pustukšā kausā Ar mani tu esi viss Bez manis, kā vienmēr – sausā. Mēs reizēm nosvinam dienu Bez iemesla un bez domām Jo, kad negribot pienāks rīts Mēs būsim mainītās lomās. Es reizēm neesmu TU. Un brīžiem viens otrā mēs esam Tu reizēm neesi ES …. Un tad izlīst pasaules.
