ir saspringst laiks, pieļauju, ak ne tikai man, bet vēl daudziem citiem cilvēkiem, nē, šis nav Ziemassvētku ieraksts, ne tuvu. Man vakaros ir grūti aizmigt, par daudz stresa, domas, vēlmes un nebūšanas. Citi skaita aitas, bet es eju pastaigāties- savās domās. Citreiz tās ir pastaigas cauri pagājušās denas gaitām, citreiz nākošās dienas, citreiz tā ir pastaiga pa mežu vai vietu, kura mani ir mīļa un nes drošības sajūtu. Bet aju vairāks nedēļas es, lai iemigtu domāju par kādu cilvēku un domās mēdzu izfantazēties visādi. Nē, šis nav stāst arī par kāislīgām, slēptām simpātijā vai nelaimīgu mīlestību. Tas ir mans draugs, labs draugs, kuru es satieku ļoti reti, varbūt reizi pusgadā vai gadā. Citreiz ciemojos, citreiz ceļojam kopā. Domāju kāpēc tieši viņš? Un atbildē varu atrast vienīgi to, ka man ir drošibas sajūta un bezrūpība esot ar viņu. Viņš izdomā ko mēs darīsim, kur brauksim, kad ēdīsim, ko ēdīsiem utt. Tā ir tā sajūta, es esot kādam blaksu var nolikt visu nost un vienkārši elpot un zināt, ka viss būs, ka mans darbs ir tiaki elopt. 🙂 Teicu draugs, bet stāst izklausās mazliet pat romantiski. Un arī, kā aju teicu- fantazēju par visu ko, par mūsu ceļojumiem, par pavadīto laiku, par sarunām utt. Esmu arī fantāzijās attīstījusi kā tas būtu, ja mēs būtu kopā? Un atbilde ir – nekādi. Nezinu kāpēc, bet nespēju iedomāties attiecības ar viņu, jo nebūtu drošibas sajūtas, nav viņš no tiem, kam ir plāns vai ambīcijas, nestāv viņš kā mūris, un tas man ir svarīgi, lai es zinātu, ka pēc strīda nebūs koferu savākšanas un prom. Un te s”akas interesantākais, ak tas ir viens un tas pats cilvēks ar pilnīgi pretējām īpašībām, nu mansi aprakstītajām, ko manī izraisa un izskaidrot es to nevaru. Kā tas ri iespējams, ak esot kopā dod man to drošibas sajūtu, ka man pat ie’migt ir vieglāk, bet iedomājots nākotni, ir pilnīgs neticība. Varētu jau teikt, ka tas tāpēc, ak esam draugi un attiecības maina, bet…vai arī uz šādām sajūtām? P.s. pilnīgs murgs! piekrītu, vienkārši ir interesanti dažreiz padomāt, ko es īsti domāju, jo es vairāk dzīvoju uz sajūtām, bet tagad attopos, ja kāds man teiktu, ak esmu neloģiska un lēmumi ir pilnīgi stulbi, es karsti protestētu, bet…atskatoties uz to, ko uzrakstīju varu piekrist tikai tam, ka sievietes prāts ir pilnīga mistika! 🙂
