Sveikas, manas mīļās! 😛 Sen, man liekas, ka neesmu rakstījusi blogu par kādu konkrētu tēmu. Bēeet, ai kaut kā negribās. 😀 Pēdējā laikā ir bijušas baigās pārdomas par savu dzīvi, un arī citu dzīvēm. Un sapratusi esmu to , ka esmu stiprāka un labāka nekā domāju. Varbūt izklausīsies bišku egojistiski (un tā tas gan jau ir), bet sapratu ka esmu tiešām lieliska. 😀 lai cik varbūt dīvaini tas izklausītos. Varbūt tas nemaz neizklausās tik dīvaini, bet man tā liekas, jo nekad neesmu bijusi par sevi augstās domās. Un kā ar jums? Kādās domās jūs esat pašas par sevi? Man liekas, ka katrai ir savs kritērijs par sevīm, kas izveidojies gadu laikā, mēs katra zinām savu vietu un lietas ko drīkstam darīt un ko nē. Bet, varbūt tomēr izbaudam dzīvi? Uzrīkojam nevaldāmu ballīti, aizbraucam tālu prom divatā ar savu puisi no visiem prom, beidzot aizejam no darba kas tik sen jau riebās?saņemamies un pabeidzam mācības! un beidzot sākām dzīvot. Tas ,manuprāt, izklausās labi, ne? 🙂 😛
