Vai Jūs kādreiz esiet mēģinājušas uzsākt kādu diētu vai vienkārši ierobežot pārtikas patēriņu? Es esmu! Turklāt, ja es no pašas pirmā mēģinājuma būtu sākusi vilkt svītriņas uz sienas, cik reizes uzsāku, man nepietiktu vietas, ja nu vienīgi uz Lielā Ķīnas mūra 🙂 Domās jau redzu kā ekipējusies ar asu priekšmetu velku un velku un velku apmēram 389764 svītriņas, kamēr mazie ķīnieši groza savus tikpat mazos pirksteļus pie deniņiem un cenšas rādīt, ka esmu ķerta. 🙂 Protams, protams, viņi manu problēmu nesaprot, cik gan daudz var apēst bakstoties ar irbuļiem!? Pieļauju, ka man ¾ ēdiena kristu zemē, es ātri iegūtu modeles cienīgus apkārtmērus, bet mans suns, kuram ir tendence uzlasīt visus gardumus (un reizēm negardumus) no zemes, pārvērtos par vienu lielu rejošu tauku pikuci 😀 Vēl es mēģinu ieklausīties, ko saka mans vēders, kad dienas laikā ir saņēmis tikai vienu apelsīnu, vienu vārītu olu un daudz, daudz tējas. Patiesību sakot, es nedzirdu neko, jo man ir aizdomas, ka vēders ir apvainojies un pieteicis man klusēšanas streiku, tikai vakarā dzirdu rūkoņu, kas, godīgi sakot, vairāk izklausās pēc vārdiem, kurus cenzētu katrs vietējais masu medijs. 🙂 Un kas notiek dienā, kad iedod vēderam „mazo pirkstiņu” jeb šokolādes gabaliņu? Protams, ka tas paķer „visu roku” un šokolādes tāfelīte pazūd nebūtībā. Ja es būtu skolas laikā labāk mācījusies astronomiju, tad zinātu, ko vairāk par melnajiem caurumiem, bet man ir aizdomas, ka pārtika, kuru nevajadzētu ēst lielos daudzumos nonāk tieši tādos un tieši tika neizskaidrojamā veidā. Galu galā es apēdu tikai mazu kriksīti, kā tas gadījās, ka pazuda visa šokolāde? Jā jā-melnais caurums. Ahh, un cik grūti ir uzturēt tādu apņemšanos neēst kā tītaram uz kaušanu, ja blakus ir vīrietis, kuram patīk ēst daudz un no kura ēdienkartes dietologiem šausmās saceltos vissīkākais matiņš. Turklāt vīrietis nav vīrietis parastais viņš ir viltīgs izaicinātājs, piekrāmē pilnu šķīvi ar labumiem, par kuriem jau iedomājoties vien man siekala nostiepjas līdz zemākajam iespējamam punktam, piesmaržina visu istabu un viltīgi ar acs kaktiņu skatās, nez kāda būs mana reakcija -uztaisu pozu „esmu nesalaužama kā spītīga vista pirms olas dēšanas” un cenšos lasīt grāmatu, bet tas aromāts mani beidz nost un lēnām pārvēršos par izsalkušu tīģeri. Sasodīts, ar tādām dzīvnieciskām problēmām man laikam jāvēršas pie vetārsta 😀 Ai, bet vai tad man kaitēs viens mazītiņš kriksītis karbonādītes-tāds knipucīgs? 😉 Protams, ka nē. Un… nākošajā rītā varu atkal doties uz Lielo Ķīnas mūri ieskrāpēt svītriņu ar nosaukumu „šodien atkal sāku neēst visu, kas man uzglūn un pats lec mutē”. Svītriņu ar kārtas numuru 389765. 🙂 P.S. Attēlā Lielais Ķīnas mūris un es ar asu priekšmetu. 🙂
