tas viss ir uzkritis uz galvas, kā sniegs pavasara sākumā..ir tik daudz pienākumu un ieceru, ko vajag un vajadzētu izdarīt, bet šķiet , ka tā diena ir par īsu. Un nedēļa pēc nedēļas skrien te svētdiena un te atkal jau sestdiena, tik pamostos no tā ,ka jau nedēļa sākas un te jau beidzas, bet šķiet kā tālāk netieku.
