28.7 C
Rīga
pirmdien, augusts 15, 2022

A place in time still belongs to us

 

Es pašlaik ienīstu sevi, ienīstu par vājumu izvēlēties- ļaut pagātnei gulēt un turpināt ceļu ar Tevi vai iet prom neatskatoties uz visu kas bijis un ir… Kad īsti mana aizrautība sagādāt Tev dāvaniņu uz svētkiem noplaka, kur īsti nozuda tā meitene, kura pierakstīja pilnu blociņu vienu lapiņu katrai dienai, lai prombūtnē tev nav skumīgi. Kur īsti palika tas vīrietis, kas sanumurēja šīs lapiņas piezīmēja smaidiņus.Kur palika vīrietis, kas dāvāja man puķes un interesējās kādas man patīk.Ak,tik sen neesmu dzirdējusi vārdus-ilgojos pēc tevis.Kur palika tā sieviete, kurai nepatika ēst gatavot, bet tomēr atrada kādu gardu recepti un pagatavoja Tev,pozitīvi pārsteidzot gan sevi gan Tevi.Kur palika tas vīrietis, kuru sajūsmināja mana straujā daba un bij gatavs pamest visu, lai tik būtu kopā ar mani.Kur palika tas vīrietis, kuram bij sapņi… Kad tad īsti mēs sevi pazaudējām? Vai tad kad pirmo reizi piekrāpi?Vai pazaudējām jau iepriekš?Visu šo laiku jautājums kāpēc, par ko?Saki, ka neesmu vainīga, ka tas esi Tu, bet tad par ko man tas?Kāpēc, kāpēc meloji man tad, ka viss ir pateikts un varu izlemt, kāpēc tu noklusēji, ka tad jau biji krāpis divreiz. Cik sāpīgi to uzzināt pēc tik ilga laika… Apzināties, ka Ziemassvētkos neiedevi buču man un neteici priecīgus svētkus mīļā, bet sūtīji viņai veselu pantiņu… Kāpēc man tik grūti noticēt, ka viņa bij tikai vienas nakts sakars ar kuru pēc tam tikai draudzējaties…Par ko tad runāji ar šo sievieti, ja pat nezināji, ka viņai divi bērni, ne kur viņa strādā, par ko tad ar citām var parunāt vairāk nekā ar mani?Kas mainījās, mēs agrāk runājām par visu un nebij tabū, kāpēc noslēdzies no manis?Kāpēc nedalies savos sapņos vēlmēs, kāpēc Tava atbilde vienmēr ir nezinu? Kāpēc, kāpēc Tu moki mani un saki, ka mīli, kāpēc gaidi norādījumus kā no darba devēja, kāpēc mūsu ikdiena ir abiem skumju asaras ne prieka.Saki, saki lūdzu, ka nemīli mani, ka Tev vienalga, lūdzu lūdzu atbrīvo mani, jo nespēju būt ar kādu citu, kamēr mana sirds ir tikai Tev. Ak ja vien es nejustu to siltumu, ka esam kopā, to drošības sajūtu un vārdos neizteikto mīļuma sajūtu, tad zinātu, ka man ir vienalga jau… Saki lūdzu ko daram, jo ienīstu es pašlaik sevi par dzīvošanu tajā mirklī kad nodevi mani un dzīvošanu tagad itkā nekas nebūtu bijis.Tev rokā mana sirds ar iedurtu dunci tajā, tā asiņo… neklusē, dziedē manas brūces, ja patiešām mīli pirms mana sirds nenoasiņo un nepaliek cieta un auksta.

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

Iepriekšējais rakstsesu atpakal
Nākamais rakstspastaiga