0.6 C
Rīga
svētdien, 15 decembris, 2024

Baltā kleita – "par" un "pret".

 

Sveika, mīļā Cosmo meitene. Šoreiz iedvesmojos no sarunu sadaļas. Vienkārši vēlējos izklāstīt savu viedokli, jo arī man drīz gaidāms sis lielais notikums. Un, iespējams, man izdosies būt argumentētai un taktiskai – jo kāzām ir gan plusi gan mīnusi. Tātad. Sākumā vēlos teikt, ka jebkurā gadījumā tā ir katra cilvēka paša izvēle – precēties vai nē un katra pāra kopīga vienošanās par savas saimniecības izveidi. Laulības ir sadarbības līgums ilgtermiņā, kam ir jābūt balstītam uz abpusēju, brīvprātīgu vēlēšanos un kuru nedrīkst aizēnot ļauni nodomi. Tā nedrīkst būt piespiedu un nedrīkst būt salta aprēķina, jo šāda laulība ir sodāma. Laulības nav balta kleita, šampanietis un neaizmirstama ballīte – laulības ir drošība, solījums, dažās reliģijās, piemēram, kotoļu ticībā – nešķiramas, mūžīgas saites un atbildība kā vienam pret otru, tā dažiem pret Dievu un sabiedrību, valsti un bērniem. Jau izsenis laulības ir veids kā nostiprināt attiecības un definēt tās. Un kā jau mēs visi zinām, laulības agrāk bija ne tikai pūrs un saimniecību apvienošana, bet goda jautājums. Es saprotu meitenes, kuras nevēlas apgredzenoties – taču vai Jūs visu savu dzīvi esat gatavas būt tikai piegulētājas? Atvainojos par izteicienu, bet kā gan savādāk to definēt? Un protams, tas nebija domāts kādā uzprokošā, pārākā pakāpē. Tātad – es tomēr uzskatu, ka laulība nav atslēga uz drošibu, taču uz zināmu stabilitāti un komfortu. Pasākumus vienmēr apmeklējot ar vīru, bērnu tēvu un definēt savu statusu tā, lai tas atbilstu izjūtām – komforts, jo tev vienmēr ir kāds uz kuru paļauties – vienmēr kāds kurš atbalstīs un neaizies tikai tādēļ, ka viņam nav jāmaksā par to, lai aizietu. Laulības ir spiediens. Tas ir iemesls, lai censtos saglābt un veidot savstarpēju komunikāciju, tas ir darbs ar sevi un vienam ar otru. Es domāju, pāris ir spiests risināt konflikta situācijas, nevar vienkārši salikt čemodānus un aiziet, jo viņš neatveda no veikala saldējumu. Laulības nav skaists pasākums – tā ir sevis un otra cilvēka iepazīšana, izprašana un pielāgošanās māksla. Gredzens pirkstā, skaisti skan, taču no psiholoģijas viedokļa tas ir arī slogs. Tas vienmēr kalpo par atgādinājumu, ka ir arī otrs – tur mājās, tādēļ jebkurš lēmums pieņemts vai pārsteidzīgi sperts solis, vienmēr atbalsojas prātā un uzdzen vai nu vainas apziņu vai atgādina par atbildību, aks tiek nesta. No psiholoģijas viedokļa gredzenam ir ļoti liela nozīme, vēl mēs varam teikt, ka tieši tādeļ īpašņieka gredzens ir partnera dāvāts un iekšpusē teorētiski vienmēr jābūt iegravētam partnera vārdam. Bez tā visa laulībā dzimušiem bērniem vienmēr būs tēvs – tavs vīrs, taču saskaņā ar likumdošanu puisis var atteikties no tava bērna, ja tas ir dzimis ārpus laulības, tādejādi – jau sarunu sadaļā minētie alimenti un uzturnaudas izpaliek, jo tēvs bērnu nevēlas. Manuprāt, vairums sieviesu vienkārsi nav īsti sapratušas vai domajušas par laulību patieso būtību – nav īsti līdz galam izpratušas tiesības un pienākumus ko šī savienība uzliek, vai priekšrocības ko sniedz. Te arī ir lielākā sieviešu problēma – viņas vēlas būt neatkarīgas, taču īsti nesaprot, ka neatkarīgs cilvēks ir pats sev un nevienas kāzas vai bērni nespēj to atņemt, cita lieta ir papildus pienākumi, bet tieši tādēļ tu mīli otru – jo viņš ir tavs balsts. Tieši tādeļ ir auklītes un bērnu dārzi. Nevajag apgalvot, ka tu kāzas nevēlies – tas ir muļķīgs princips, kurš neretos gadījumos sievietes noved krustcelēs un nelaimē. Ja tu kādu mīli, daudz vieglāk no morāles, ētikas, likuma un sabiedrības puses ir noslēgt šo abpusējo līgumu ar neierobežotu termiņu. Pēc termiņa beigām, ja neesi bijusi spējīga iemācīties sadarboties, jo esi pārāk "neatkarīga" vai otrs nav izrādījis padziļinātu interesi tu vari tikai iegūt. Jebkurā gadījumā, es uzskatu – vienīgais iemesls kādeļ neprecēties ir nespēja definēt ne tikai savas jūtas pret otru, ne tikai nespēja uzņemties atbildību par saviem vārdiem un dzīvi, bet arī absolūta sievietes muļķība, vieglbrātība un egoisms pret otru. Vēl tas varētu būt muļķīgs attaisnojums sievietei kura dzīvo viena ar pieciem kaķiem 60 gadu vecumā – viņa arī bija pārāk neatkarīga savā jaunībā. īsāk sakot esmu izklāstījusi vismaz aptuveni, savu viedokli un ceru, ka mana nostāja ir tapusi skaidrs. Jauku vakaru, Cosmo meitene – šodien ir piektdiena – lieliska diena jaunam sākuumam. (l)

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your comment!
Please enter your name here

The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.