0 C
Rīga
pirmdien, novembris 29, 2021

es atkal ticu pasakaam…

 

taam, kuraam besii lasiit tekstus bez garumziimeem – man taadu nav 😀 es nezinu, kam man ir jasaka paldies… Dievam, veiksmei,draugiem, sakritiibam vai dziedniekam, pie kura gaju… pie dziednieka mani aizvilka draugi, vinji zinaaja, ka man ir probleemas ar veseliibu… man biezhi saapeeja olniicas, un meeneshreizes bija reizi 2 meeneshos, un taa jau pusgadu.maasai taisiita operaacija – iedzimtas cistas, visdriizaak man tas pats… draugiem biju nokluseejusi citu lietu, jo iepazinaamies, kad trakaakais bija cauri, un nevareeja vairs tik uzkriitoshi redzeet, ka kaut kas ir ne taa… nebiju pateikusi, ka esmu neaarsteejami slima, un dziivoshu nepaaraak ilgi… aizgaaju pie dziednieka… vinjsh redzeeja man cauri, sarunas interesantas un jociigas, vinjsh speej redzeet pagaatni ideaali…reizeem vinja vaardu patiesaa noziime pieleca tikai naakamajaa dienaa, peec vinja staigaaju taadaa vieglaa eiforijaa…man vinjam nebija jaastaasta, kas saap, kaa juutos…nezinu vai ticeeju, ka vinjsh speej aarsteet… pirms atvaljinaajuma vinjsh man pateica, ka es atvaljinajumaa aizbraukshu jau vesela un tad arii satikshu savu muuzha miilestiibu… tam es nenoticeeju… uz lidostu mani aizveda maasas pazinja, jo maasa nevareeja, sarunaajaam ka sagaisiis arii, lai maasai nav jaabrauc tik taalu peec darba… atvaljinajumaa aizgaaju pie ginekologes, izstaastiiju suudzibas, vinja sataisiija visas analiizes, ultrasonograafiju,utt, un pateica, ka abas olniicas funkcionee ideaali, un ka man noteikti meeneshreizeem jaabuut laikaa… sajutos jociigi, atradu laiku lai aizskrietu uz Gulbja laboratoriju, nodevu analiizes uz savu nearstejamo slimiibu… zinaaju, ka analiizes buus kaa 3 meeneshus atpakalj vai sliktaakas, jo zaales jau pusgadu nedzeru… biju pilniigaa shokaa sanjemot rezultaatus, slimiibas nav… it kaa nekad nebuutu bijusi… taa vienkaarshi – NAV… lidojot atpakalj jutos kaa sapnii, gribeeju atrak tikt pie dziednieka, pateikt vinjam… un tad atcereejos- atvaljinaajumaa neesmu satikusi nevienu puisi, kur nu veel muuzha miilestiibu… pasmaidiiju pie sevis, un pateicos Dievam, par to, ka jau taa daudz man ir uzdaavinaajis… atlidoju, mani aizveda uz maajaam… kaut kaads neveikls klusums, es nezinu, kas notika… es atvadiijos,pagriezos un aizgaaju uz maajaam… vinjsh aizbrauca… aizgaaju pie dizednieka, pirmais ko vinjsh pateica, nu redzi – analiizes ideaalas, un iedzimts arii nekas nav… tajaa dienaa man beidzot laikaa saakaas meneshreizes… vinjsh pajautaaja, kaa man ar manu miiljoto, es pateicu, ka nesatiku – vinjsh briiniijaas, teica, ka satiku, varbuut nobijaas ko pateikt…es pasmaidiiju un pateicu paldies par visu, ko vinjsh ir izdariijis manaa labaa, bet vinjsh pateica, ka nav darijis neko – visu esmu izdariijusi es pati – iedeva kaarshu kavu un pateica iedomaajies, ka tu gribi izvilkt sirzhu duuzi – un izvelc vienu kaarti, tici sev… un es izvilku — sirzhu duuzi…no pilnas kaarshu kavas… es meeginaaju veel 3 reizes ar citaam kaartiim – es izvilku… taa mees atvadiijaamies… vinja pateica, ka mani atradiis mans iistais… nu jau meenesi esmu vesela, laimiiga… jaa un 3 nedeeljas esmu kopaa ar puisi, kas mani toreiz aizveda uz lidostu… es vinju miilu… un vinjsh mani… tagad man gribaas iesviest savam bijushajam sejaa to, ka nenomiru, un ka esmu vesela un varu savam miiljotajam taisiit riitaa brokastis, iet ar vinju paargaajienos, kaapt kalnos,braukt ar moci… jaa, beidzot man nav nespeeks katru riitu, un eju uz darbu pilna speeka… vinjsh mani pameta, kad es saslimu un saaku aarsteeties, veemu no zaaleem un nevareeju neko sakariigu padariit… bet – nee, es neko neteikshu, esmu laimiiga un tas ir galvenais… dziivoshu sev un savam miiljajam 🙂 🙂 🙂 pasakas ir arii dziivee… es nesaprotu kaa tas viss sanaaca… bet es esmu pateiciiga liktenim par to, kaa viss ir… (l)

 

TAVS KOMENTĀRS

Please enter your name here
Please enter your comment!

Iepriekšējais rakstsJoprojām…
Nākamais rakstsDzēsts 🙂