Iepriekšējā dzīvesvieta atradās blakus mazajai Maximai. Un tur kontingents bija nu tāds… apšaubāms dažkārt. Un pie mājas ir autobusa pietura, kurā regulēri sēdēja viena bomzenīte. Viņa izskatījās apmaldījusies, pamesta un nelaimīga. Gariem, netīriem matiem, visu laiku vienā kleitā, smirdīga… Bet nekad piedzērusies… Vakar gāju tajā veikalā, jo joprojām dzīvoju netālu, un – ko es redzu? Bomzenītei mati sakpoti, drēbes arī tīri ok, nesmird un nāk no veikala ar pārtikas maisu ārā 🙂 Iepirkusies! Un vēl nopirka gailenes no večiņas pie veikala. Un no sarunas ar gaileņu pārdevēju sapratu, ka bmzenītei ir piešķirta invaliditātes grupa. Tāpēc arī viņai ir naudiņa, un viņa ir saņēmusies 🙂 Un man nez kāpēc ir prieks, ka tā 🙂
