Kaut kur no aizvēstures daiļā dzimuma adresē dzirdēts “sievietes interesē tikai lupatas un seriāli”, bet pretējā vektorā savukārt dzirdēts “visi vīrieši ir stulbeņi”. Tad nu šādā laipnību mērcē mēs pavadām visu dzīvi, līdz ieguļamies savā pēdējā koka fashion ietērpā. Ir reizes, kad mēs lupatu vārdu pieminām… un kas tās par reizēm? Daži novērojumi…
Kad pirmo reizi kusli iemīlamies un tuvajā div-tulībā vēl neapbružājamies, tad Vīrieša acīm Dāma ir “skaistā kleitā”, “skaistās kurpītēs”, “ar skaistām saulesbrillēm” utt. Jēdziens “lupata” parādās kaut kur vēlāk. Ar to netiek domātas- trauku, grīdas, griestu, logu mazgājāmie līdzekļi, kas darināti no auduma (bieži pavisam nolietots ģērbs). Te domāts kas cits – reiz par skaistu nosaukta kleita, bikses, blūze, tops, apakša, veļa.
“Lupata’s” vārds ikdienas (ģimenes) apritē parādās reizē ar sīkiem kariņiem: kuram tad tā miskate ir jāiztīra, kuram pēc piena uz veikala jāaiziet, kuram tad pakaļ savai jaunākai atvasei uz bērnudārzu ir ar savu autiņu jāaizbrauc pakaļ. Vienvārdsakot: rodas sīkas plaisiņas ģimenes dzīvē. Plaisiņas vēlāk paplašinās un pārvēršas aizās, pār kurām ir jau pavisam grūti pārkāpt pāri.
Vārds “lupata” parādās arī citos gadījumos- kad it visā tuvajā sadzīvē (pie tā paša arī nakts priekos) iezogas rutīna. Sex’s pa dienām un pēc saraksta. Un rītā ceļoties- mums ir akmenī iecirsti rīta rituāli, kas nemainās gadiem un reizēm pat gadu desmitiem. Tad jau arī tālu-tālēm zinām visu dienu režīmu dažu nākamo (vismaz) mēnešu garumā. Vārds “lupata” tad kā vienīgā spontānā darbība no kāda (kādas) mutes izspūk kā neliels protests pret šo visu paš-uzspiesto garlaicību.
“Lupatas” sarunu lokā parādās arīdzan tad – ja Dzīvesbiedrs pēkšņi apķeras: ģimenes budžets kūst kā pērnais sniegs aprīļa beigās. Pat tad, ja vēl pirms neilga laiciņa Dzīves biedrenes kārīgā iepirkšanās apģērbu veikalo tika uztverta kā pašsaprotama lieta. Pavisam nesen mums bija t.s. “treknie gadi”, kad aizrautīgi ņēmām kredītus, tērējāmies, pēc tam atkal ņēmām kredītus. Tas kleitiņas, biksītes, topiņi… bija “skaistas, brīnišķīgas, uhh…”. Tagad, kad pienākušas (kā daždien pirmdienas paģiras) maksāt procentus un masīvi ekonomēties, tad viss atkal kļūst par “lupatām” un nesen tik kopši saģērbtā Sieva nu tapusi kā “lupatu lelle”. Jā, apkārtējā ekonomika pavisam noteikti maina ikdienas vārdu krājumu. Vai tad nav kādai tik pazīstama situācija?
Un visbeidzot– atkal kā neapzināts protests un tieksme pēc spontānas jautrības, atkal provocē apģērbu sarunās iepīt virsrakstā minēto vārdiņu. Reizēm gadās, kāds Dzīvesbiedrs (neatkarīgi no dzimuma) iesprauž pie vakariņu galda “kādas lupatiņas šodien nopirki”!? Ķircinot. Taču reizē nesaprotot, kas vienam ir ķircinājums -tas otrajam var pēkšņi izrādīties dzīvesveids. Un tad sanāk situācija, ka otrajam gar degunu (kā vērsim ar riņķi nāsīs) pavicinam sarkanu lupatu. Pagaidām pārnestā nozīmē. Taču pēc brīža gan kāda no pusēm jau pavisam tieši savāc savas “lupatas” un pārceļas dzīvot atpakaļ pie mammas. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā…
Kā jums ir ar “lupatu”jautājumu!?
