Bija pienacis laiks sapulcei. Mana draudzene Nastja, nopietni sakrustoja rokas uz krutim un nervozi sita pie zemes kreiso kaju:”Ta, mes gribam visu zinat!” Daniels, kuru es neizsakami milu, un ja vins nebutu gejs, noteikti butu centusies savaldzinat, mana telefona centas Semira bildes pievilkt maksimali tuvu. “Ta, atdod to telefonu!” nopietni teicu.
” He has so nice bodyyy!” ieinteresets, ar savu seksigo spanu akcentu, iesaka Daniels. Panemu nost telefonu un izstastiju savas pirmas tiksanas notikumu gaitu.
“Oh my God, oh my God, oh my fucking God!” iekliedzas Nastja “Nekad vairs neraksti vinam, neatbildi uz vina zvaniem un aizmirsti par vinu!” “Kapec?” neizpratne jautaju, ari Daniels skatijas uz vinu, stavedams ciesi man blakus. Nastja ievilka domu no cigaretes un ielika roku sanos, ta ka sarkani lakotie nagi ieduras adas jaka. “Vins ir no “Elles engeliem” savilkusi savas uzacis vina teica. “No kurienes?” es sakuma nesapratu, ko vina ar to doma, ari Danies staveja klusedams. “Tas ir vinu simbols, galvasskauss ar sparniem!” vina nopietni turpinaja. Mes ar Danielu saskatijamies. Bet, ja ko gan mes varam zinat, vina tacu ir tetovejumu, mocu un slikto viriesu eksperte. “Nevar but, vins ir pilnigi savadaks.” centos atspekot vinas argumetus. “Ja ja vini visi ir savadaki, tu neskaties, ka vins ir pareizais ikdiena” uzmezdama launo skatienu noteica.
“Tu to nevari simtprocentigi zinat!” saruna iejaucas Daniels, kurs acimredzmi bija joprojam apburts no Semira auguma. “Bet vins ir loti izskatigs un iedomajies, ka vins tur trenejas vai trene citus!” iekarsis vins turpinaja “Un visas skatas uz vinu.” “Noteikti ir ta, ka vins daudzam sievietem patik, tu paskaties uz vinu!” “Vins noteikti ir babniks!” iestarpinaja Nastja. “Izbeidziet jus abi, sliktais puisis, babniks, kas ir ar jums?” dusmigi atteicu. Pagriezos un aizgaju uztaisit sev teju.
Braucot vilciena, izskatiju visu internetu par elles engeliem. Vins nav viens no viniem, tadi tetovejumi ir loti populari. Zel, ka informacija par babniekiem nav tik izsmelosa. To naksies parbaudit uz sevis.
Un bija kaut kas vel, ko es viniem neizstastiju. Vina draudzene. Ta pati meitene, ar kuru vins bija kopa mana darba. Ta pati meitene, kuru vins sovakar sagaida lidosta pec atvalinajuma, pec vina stastita. Es neticu sieviesu un viriesu draudzibai! Esmu parliecinata, ka tadas attiecibas kads cer uz ko vairak.
Es iesedos ciesak kresla, savilku kazocina apkalki uz augsu un kajas pacelu pret sienu. Lielas asaru lases riteja par manie vaigiem. “Nu kapec ta ir jabut? Kapec atkal nepareizais?” uzdevu sev jautajumus. Es saubijos par vinu. Es saubijos par visiem! Es neticeju vairs nevienam. To izdarija vins, “mans lieliskais”, salauzot manu sirdi vins salauza ari manu uzticibu cilvekiem.
Naids ir loti specigas jutas, tas saed cilveku no iekspuses, tas ir ka suklis, kas uzsuc negativas atminas, domas un klust aizvien lielaks. Pirmo reizi muza es piedzivoju sis emocijas, es kadu ienidu. No visas savas sirds.
“Guten abend, die fahrkarte bitte!” pienaca bilesu kontrolieris. Es pagriezos pret vinu, tas bija virietis gados, ar laipnu seju un mazliet grilojosos gaitu. Vins paskatijas man acis un klusu teica “Is gut, ich kenne schon sie”.