Principā viss notiek.
Maira un Pērle satikās kādā nepastarpinātā jūrmalā.
Sākās saruna- – Labdien!– Ā, sveiki, – Pērle atņēma sveicienu.– Mēs jau sazinajamies! Cik labi ka atnācāt. – Maira gaiši pasmaidīja. Apkārt bija saulaina vasara, smiltis sausas. Un jūras viļņi tepat netālu.
No jūras puses šajā tveicīgajā pēcpusdienā vilka daža vēsa vēsma.Mairai šis karstums nebija šķērslis sarunai… – Iesim tuvak pie jūras.– Jā, jā, es arī ilgojos. Redziet, kādas mums kurpītes kājās!
Skatus tā vien vilka šī jūra.
————–
Perle tā kautrīgi pasacīja: – Es gan nezinu, Latvijā neviens tā nedara. Man kopumā patīk, ja lietus laikā ir sandalītes kājās. Bet esmu tik kautrīga!
– Ko dariet ikdienā?
– Strādāju. Kādā diezgan garlaicīgā ofisā. Man Jūsu piedāvājums ir tik negaidīt, taču reizē arī intriģējošs.
Maira pasmaidīja: – Viss reiz ir pirmo reizi.
– Kaut kā man vienmēr sanāk jaunas lietas darīt. Bet šī ir tik amizanta!
—————-
Pēkšņi Pērle iesacījās: – Manas sandales ir tik slapjas. Pat ne lietū tās izmircināju. Vai viņas neizjuks?– Ceru, ka tās nebija gluži pirmajā svaigumā. – Nē, es vēl vakar ar viņām uz darbu gāju.– Rīt tās gan būs jāžāvē. . Ai – ko tad mēs runājamies pr tādām utilitārām lietām! Baudam tagadējo mirkli 🙂Jā, jā 🙂 🙂
—————–
Laiks iet uz priekšu. Tad nu pirmajā “Lietus sandaļu” šovā… sarunas beidzas.– Pusstundu pastaigājām, jāiet uz māju… – Pērle sacīja.– Kādas sajūtas?– Oi, pavelkošas. Romantiskas un vasarīgas. Daža bilde sanāks.– Protams, paldies par dalību! Sazināsimies.BILDES!
