Virsrakstā pateiktais ir jāizskaidro… divos līmeņos: fiziologiskajā un sociālā!
Par pirmo. Zemes dzīve, kas mērāma jau miljardos gadu- attīstās. Tostarp dzīvības izpausmes kļūst aizvien krāšņākas un daudzveidīgākas. Katras jaunas sugas sākumā ir kāda mutācija jeb novirze. Pati Daba ieprogrammējusi- vispirms kāda jauna īpašība ir dīvainība, bet caur daudziem gadu tūkstošiem tā jau ir “norma”. Uz kuru fona- atkal sprāgst ārā nākamās dīvainības. Tā arvien, tā aizvien. Šādu mutāciju pārvērtību rindā Daba nonākusi arī līdz “homo sapiens”.
Tagad – par otro līmeni. Cilvēks par tādu tapis vien: kā sācis rīkoties dīvaini. Pirms 2 miljoniem gadiem viens ļoti tāls un dīvains priekštecis kā pirmais rokās paņēma garu koku, lai no palmas notrauktu kokosriekstu. Neviens līdz šim tā nebija darījis, iepriekšējie līda paši augšā kokā – lai šos saldos augļus dabūtu. Nākamais dīvainis kā pirmais paņēma rokās akmeni, lai nosistu kādu rāpuli un tādējādi tiku pie gaļas.
Paiet 500 000 gadu- un aiznākamais dīvainis, sasitot kopā divus akmeņus, kā pirmais no dzirksteles sausās sūnās iegūst uguni un vairs nav atkarīgs no dabas meža ugunsgrēkiem. Paiet vēl kādi 200 000 gadu, un pavisam cits dīvainis klajā laukā no krūmu zariem uzslej pirmo dzīvošanai piemērotu māju, un lietus nemērcē vairs galvu pat tad, ja nekāda ala nav tuvumā. Izveidojot “pro- pro-” visām tām celtnēm, kas šodien saveidotas uz zemes virsmas. Varu turpināt…
———–
Tad nu mūsdienās, kad caur miljoniem dīvainību esam nonākuši līdz nosacīti attīstītai sabiedrībai – nekas jau neapstājas. Mūsu vidū ir daudzi izgudrotāji, kas tautās palaiž jaunus izgudrojumus, idejas, šovus, mākslu.
Katrs tāds dīvainis- kas “pie viena” ir arī darītājs, ar savu dīvainību KATRU REIZI laužas cauri sabiedrības pretestībai. Ir spēkā tāds indiešu teiciens: “vispirms visi klusēs, tad visi smiesies, pēc tam visi ar tevi sāks cīnīties, un tu tajā kaujā beidzot uzvarēsi”.
Acīmredzot gan pirms 2 miljardiem gadu, gan arī šodien- dīvainības prātos saskaras ar pretestībām. Bet tas ir normāli. Laikam katrs indivīds “ar kreiso vītni” tiek berzēts ar mērķi un pārbaudi- izturēsi, vai novirzīsies no ceļa, iemetīsi plinti krūmos un paliksi par “parasto” patērētāju,
Vai arī- dīvainis spēs norūdīties un pastumt attīstības vezumu pa gabaliņam uz priekšu. Daudzi neiztur šo pirmējo un (ja kas) tradicionālo noliedzošo attieksmi. Tamdēļ pamanāmie dīvaiņi ir 2% no visiem “homo sapiens”. Taču viņiem pieder groži tam, lai pasaules zirgu jādelētu tālu uz priekšu. Visos laikos un visās valstīs…
