Dzirdot vārdu “peldēšana” – mēs visi iedomājamies: karsta vasara, pludmale, un pavisam trūcīgi ģērbti cilvēki rosās pašas ūdenslīnijas tuvumā. Tā tas bija gan aizvadāmajā 2016. gadā, gan arī 7 gadu desmitus vēl pirms tam. Vienveidība. Un par seniem laikiem lasām – ka peldēšanās reiz bija vesela izrāde: ar skaistiem peldtērpiem. speciāliem ūdenī iebraucamiem paviljoniņiem un par to, ka peldēšanās bija sava veida māksla. Tas viss ir šodien kaut kur pazudis… Pazudis? Nē – tikai nepelnīti aizmirsts.Kaut kas ir jāmaina – un šāda rosība ir aktīvu cilvēku rokās. Šoreiz – Mairas rokās. Neliela aktuāla intervija …
– Peldēšanās “Mairas Wilkiraines” stilā?
Maira: Nē, peldēšanās ūdenī kā relaksējoša un attīroša procedūra pazīstama kopš aizvēsturiskiem laikiem. Peldās aizsenis. Bet tikai retajam ienāk prātā to padarīt kā mākslu. Vismaz konsekventi to pasaulē nedara neviena/ neviens. Šodienas stereotipi mums “liek” peldēties tieši tā pat kā Otrā Pasaules kara pēdējā gadā. Tik konservatīva lieta – kā peldēšanās un peldtērpi – nekur citā jomā nav redzami. Ja citviet sabiedriskajā dzīvē notiek vērienīgas pārmaiņas, tad peldēšanās “saimniecībā” gandrīz gadsimta garumā viss iet uz mazumu. Pat burtiskā nozimē.
– Runājam par peldtērpiem?
Maira: Jā – jā! Viss gājis mazumā. Ja ap 1900. gadu bija skaistas kleitas peldēšanās brīžiem, tad šodien (pēdējos 50 gados) modē ir t.s. pāris centimetru platie “bikini”. Viena aktrise pēc atomsprādzieniem Bikini salās – mazās biksītēs ieejot ūdenī: ļoti daudz nopelnīja. Teātris Parīzē “Mulen Rūža” – arī nopelnīja. Un tad tā mode iestādījās 1950tajos gados, un tā īpaši neatšķiras arī 2016. gadam aizejot.
– Nelielas pārmaiņas ir…
Maira: tādas kā negribīgas. Peldtērpi tomēr kļūst platāki, un es teikšu – arī sievišķīgāki. Ja šī lieta turpināsies pašplūsmas variantā, tad pēc 70 gadiem, hehe, peldtērpu mode atkal nonāks 1900. gada līmenī??? Kas gan maz ticami… Pārmaiņas peld-modē ir spiesta lieta, jo šodienas “bikini” vairs mazākus nevar padarīt – tos var vienīgi novilkt pavisam. Kā jau parasti- vispirms “reaģē” modes mākslinieki, pēc tam “vienkāršā tauta”.
– Tad padarām šo vēsturi ātrāku!
Maira: jā, ko tad gaidīt. Tas gan ir tikai viens iemesls. Cits un galvenais iemesls – vēsture nav jāgaida un jānovēro, tā jārada un jāvada pašiem.
– Un “Mairas Wilkiraines” uzstādījums ir- pārlekt pāri vēstures bedrei vismaz peldmodes ziņā?
Maira: varbūt vēstures elpa man nav tik aktuāla. Aktuālāk būs- iedot pasaulei ko jaunu, un nākamie vēsturnieki varbūt novērtēs. – Tad – kas tad notiksies tuvākā laikā?Maira: sāksim peldēt pa jaunam. Visādā ziņā – vispirmāmkārt, tas būs ūdens tērpu modes šovs jeb skate, kā to sauca iepriekšējos laikos. Parādīšu, cik labi saskan tērpi ar ūdens šļakatām. Tā patiesībā ir māksla. Turklāt no cilvēku puses neizbaudīta un neapzināta. Pasaulē šajā virzienā- kas iesaukts par “wetlook” – dara daži fanātiķi. Profesionāļu sajā jomā vispār ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.
– Bet Latvijā izgudrotajam ir kāda “odziņa”?
Maira: protams. Tie ir smalki papēdīši ūdenī. Es velku peldoties – ne zemākus par 5cm.
– Jau iedomājos skeptiķus brēcam: “kurpes bojājas” un “vispār labas meitenes tā nerīkojas”!?
Maira: jā, lai nedarītu, mēs gatavi 777 iemeslus izgudrot. Par tām pašām kurpītēm – ja negribas ka tās bojājas, tad… tās labāk vispār nepērkam. Jo vienkārši staigājot, arī tās bojājas neizbēgami. Bet mūsu peldēšanas sovā tās veic īpašu misija, ja tā drīkst teikt. Un, ko nozīmē “meitenes nedara”? Lielākoties nedara, tas tiesa, un tamdēļ mēs pārvēršamies par patērētāju sabiedrību, katram cilvēkam vienmēr un jebkur iespēja darīt lietas ar pievienoto vērtību. Un es šo iespēju garām nelaidīšu.
– Darīsim, un paldies par sarunu!
Uzjautāja producents Komandors
