Kādu brītiņu Maira Wilkiraine nav rādījusies pie apvāršņa, aizņemtība. Un par aizņemtību jeb darba ikdienu šodien ir saruna. Tieši ikdiena ir rādītājs visa darba sekmēm. Kad “prezentācijas” šampanietis ir izdzerts, nākamreiz tāds prieks paredzams pēc rezultātu ražas ienākšanās.
/Rakstīts īpaši cosmo.lv dienasgrāmatu sadaļai/
Saruna…
– Nu, kā tad ir mums Latvijā?
Maira: Publika mums ir jākustina lēnām. Lēnām ieskrienas. Sajūta – kā kustinot lēnu un smagu dzelzceļa vagonu.
– Uz ko Latvijas publika ir ātra?
Maira: Pagaidām tikai uz komentēšanu. Tomēr ir daži nelieli citi rezultāti. Dažas fotosesijas ir veiktas no Latvijas censonēm.
– Bet līdz tam ir jāveic pamatīga “smadzeņu skalošana”?
Maira: Kaut kā to procesu var nosaukt. Latvijas cilvēkiem ir sava mentalitāte. Mums nepatīk viss jaunais. Tas tamdēļ, ka “tīmeklī” viss ir redzēts, un dažādu kumēdiņu rādītāji ir pārpildījuši internetu ar savām aktivitātēm. Starp kurām daudzas ir pat nesliktas. Latvieši ir pamaz aktīvo vidū. Vairāk esam komentētāji dīvāna formātā.
– Vai tik slikti tas ir?
Maira: Piesardzība varbūt nav tā sliktākā īpašība mums. Un mūsu apātija – arī nav aiz ļaunuma radīta, vienkārši mums ir informācijas pārbagātība.
– Sajūta kā pie neuzarta lauka!?Maira: Precīzāk – lauks tiek arts, un jāgaida raža…- Jāgaida…
Maira: Nav pasīvi jāgaida, bet – pieminot šo ražas lauku – tas ir jākopj. Visi laukos dzīvojošie zina, lauks, kas jāizvada līdz ražai, ir jākopj visa gada garumā. Mūsu “Lietus sandaļu” gadījums ir līdzīgs, lauks tiek arts, pēc tam jākopj un jācīnās par ražu.
– Pie tam naidīgas mežacūkas no tuvējā meža mēdz iznākt un rakņāties laukā…
Maira: Kaut kas līdzīgs ir ar naidīgiem komentāriem, kurus vienmēr saņem tie – kas dara.
– Dara un…
Maira: Darītāji vienmēr ir soli priekšā tiem dīvāna deldētājiem. Darītājiem ir vēl viena laba īpašība – prot gaidīt “ražu” jeb rezultātu. Pat tad, ja tā redzas vien tālā perspektīvā.
– Un arī mums darbs turpināsies.
Maira: Viss turpinās. Esam patiecīgi un uz mērķi tendēti. Un rezultāts no stādiņa izaugs par krāšņu puķi.
– Paldies par sarunu!
Uzjautāja producents Komandors
