Tīra virtuve nomierina, nodrošina papildu ērtības un vienkārši sniedz prieku ar savu kārtību. Mājokļa organizēšana var kļūt par patīkamu ikdienas sastāvdaļu, ja tiek izmantoti piemēroti uzglabāšanas risinājumi. Lai gan virtuve ir viņas vīra teritorija, televīzijas personība Kristīne Virsnīte uzsver, ka jebkurā telpā – tieši tāpat kā virtuvē – tīrība palīdz noklusināt trokšņus, kas iezagušies domās, tādēļ dzīve šķiet sakārtotāka un ne tik ļoti haotiska. Kopā ar interjera dizaineru viņa dalās ar universāliem padomiem, kā gādāt par kārtību un harmoniju jebkurā virtuvē. 

Dalīti pienākumi 

Mājās pienākumi dabiski ir sadalīti starp Kristīni un viņas vīru. “Viņš labāk saprot, kas darāms virtuvē un ēst gatavošana viņam izdodas dabiski labi – viņu tā aizrauj,” stāsta Kristīne. Lai gan ierasti viņas vīrs pēc ēst gatavošanas sakopj virtuvi, pēdējā laikā šis ir kļuvis par viņas pienākumu. “Lai gan esmu atbildīga par visām citām mūsu mājokļa istabām, es to daru, jo tas vienkārši ir jāizdara – es īpaši nedomāju par to, vai man patīk vai nepatīk,” viņa atzīst. Taču organizēšanas darbi ir kļuvuši par daļu no viņas ikdienas, un, ja pietiek laika, reizēm virtuves skapīšu pārkārtošana izvēršas par patīkamu nodarbi. “Virtuves skapīšu pārkārtošana ir laikietilpīgs uzdevums, taču man tas patīk, jo vienlaikus varu noklausīties kādu ilgāku raidierakstu,” piebilst Kristīne. 

Tomēr ir viens uzdevums, kuru Kristīnei nepatīk darīt. “Man patiešām nepatīk tīrīt un kārtot ledusskapi, taču nevaru paskaidrot, kādēļ,” viņa saka. Par laimi viņas ģimene palīdz, jo ikdienā gādā par kārtību ledusskapī. “Kārtīgs ledusskapis palīdz nepirkt produktus, kas jau ir mājās, un tas arī palīdz samazināt pārtikas atkritumus,” viņa uzsver. 

Mazi ieradumi, kas atvieglos ikdienu 

Kārtības ieviešana virtuvēs Latvijā ir izaicinājumiem pilna – trešdaļa Latvijas iedzīvotāju drīzāk nav apmierināti ar savas virtuves izkārtojumu, mēbeļu kvalitāti vai telpas funkcionalitāti. IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus piekrīt, ka mazas, ikdienišķas izvēles var radīt lielas pārmaiņas. Viņš norāda, ka, piemēram, pārtikas glabāšanas kārbas ne tikai palīdz uzglabāt, bet arī sekot līdzi tam, kas ir mājās un kad ir pienācis laiks atjaunot krājumus. 

“Virtuves atvilktnēs īpaši noderīgas ir uzglabāšanas kārbas ar caurspīdīgiem vākiem – to saturu var saskatīt nekavējoties. Ar dažiem citiem aksesuāriem, piemēram, atvilktņu sadalītājiem, ir vieglāk grupēt lietas. Izvietošanai plauktos, garas un šauras kārbas būs praktiskākas. Tās ļaus pilnībā izmantot vertikālo telpu, tādēļ netiks zaudēta telpa un pietiks vietas vairāk produktiem. Kārbas ar bambusa vāku ir lieliski piemērotas sausiem produktiem un tās var izvietot vienu virs otras. Turklāt videi draudzīgos vākus var izmantot arī kā servēšanas paliktņus,” saka interjera dizainers. 

Viņš piebilst, ka vēl viena lieliska izvēle ir caurspīdīgas pārtikas kārbas. Atkarībā no pielietojuma var izvēlēties dažādu veidu vākus: silikona vāki saglabā siltumu un rada vakuumu, tādējādi palīdzot pārtiku ilgāk saglabāt svaigu. Kārbas ar vākiem var droši izmantot mikroviļņu krāsnī, cepeškrāsnī un pat saldētavā – tās ir lieliski piemērotas ēdienu uzglabāšanai. Kārbas ar hermētisku vāku var izmantot, lai maltīti ērti paņemtu līdzi uz darbu. 

Ne vienmēr risinājums ir vairāk plauktu 

Kad skapīši un atvilktnes ir sakārtotas, atrast nepieciešamo kļūst vieglāk. Sākumā Kristīne domājusi, ka kārtību virtuvē nodrošināt varētu ar papildu plauktu. Taču viņa norāda, ka vajadzība pēc papildu vietas ātri zūd, ja telpa ir sakārtota un tajā tiek uzturēta kārtība. “Man patiešām patīk trauki – skaisti šķīvji un glāzes –, taču labāk ir sašķirot esošos, atteikties no nelietotajiem traukiem, un tad nebūs sajūtas, ka ir vajadzīgs vēl viens plaukts,” viņa skaidro. 

Ja arī pēc tam, kad ir pārskatītas lietas, kuras paturēt un no kurām atteikties, vietas trūkums telpā joprojām ir problēma, D. Rimkus iesaka izmantot aksesuārus par pieejamu cenu, piemēram, atvilktņu sadalītājus, kastes un kārbas, kas var daudz ko mainīt. 

“Katliem un pannām ir vajadzīgs gudrs glabāšanas risinājums. Dziļas atvilktnes, pielāgojami atdalītāji vai pannu organizatori ļauj tās uzglabāt stāvus un izvairīties no smagnējas kaudzes efekta. Vākus var novietot statīvā vai piestiprināt skapīša durvju iekšpusē. Tā katram katlam un pannai ir sava vieta un to var ātri un vienkārši paņemt,” iesaka Rimkus. 

Gadījumā, ja atvilktnēs vai plauktos vairs fiziski nav vietas, vēl viena iespēja ir izmantot piestiprināmus plauktus vai grozus. Šis ātrais un vienkāršais risinājums rada papildu vietu bez urbšanas. Piemēram, piestiprināmu plauktu var vienkārši piestiprināt zem sienas skapja vai plaukta, lai vīna glāzes būtu viegli pieejamas. Savukārt piestiprināmu grozu var izmantot zem plaukta salvešu vai virtuves dvieļu uzglabāšanai. 

Viena Latvijas iedzīvotāja gadā atkritumos izmestā pārtika varētu divas nedēļas pabarot piecu cilvēku ģimeni. Kamēr pārtikas cenas turpina kāpt, katrs izmestais produkts nozīmē zaudētu naudu, izšķiestus resursus un lieku slogu videi. 

Pērn Latvijā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu – vidēji 144 kilogrami uz cilvēku, liecina projekta “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” dati. Lielākā daļa rodas mājsaimniecībās – 160 tūkstoši tonnu jeb 85,8 kilogrami uz iedzīvotāju, un šis apjoms kopš 2020. gada pieaudzis par trim kilogramiem. 

“Atkritumos izmestā pārtika ir ne tikai velti iztērēta nauda, bet arī velti izšķiesti citi, ražošanā izmantotie resursi, kā piemēram, ūdens, elektrība, darbaspēks un citi. Turklāt nepareizi izmesti pārtikas produkti turpina audzēt atkritumu kalnus poligonā un arī ir dārgāk mūsu maciņam,” komentē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs. 

Nule, 29. septembrī, atzīmētā Starptautiskā pārtikas zuduma un pārtikas atkritumu izpratnes veicināšanas diena ir lielisks brīdis sev pajautāt – ko es varu darīt labāk? 

Plāno ēdienreizes 

Pārtikas tehnoloģe, kulināre un recepšu bloga “Family Feast” autore Ārija Avota kā vissvarīgāko aspektu uzsver ēdienreižu plānošanu. Var izveidot aptuvenu vai detalizētu plānu gan nedēļai, gan dažām dienām – jāizvēlas sev piemērotākā pieeja. “Reizēm labāk likt grozā mazāk un trūkstošo pēcāk nopirkt, nekā iegādāties par daudz, kas var aiziet postā,” viņa norāda. 

Izvirzi nedēļas ēdienkartes “zvaigzni” 

Speciāliste iesaka nedēļas beigās saplānot nākamās ēdienreizes un izvēlēties vienu “zvaigzni” – ēdienu, kas dominēs. Piemēram, Boloņas mērci var pagatavot lielākā daudzumā: daļu sasaldēt, daļu turēt ledusskapī. Vienu dienu to pasniedz ar spageti vai rīsiem, citu – ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, vai pārvērš burgerī ar kāpostu salātiem. 

Nākamajā nedēļā “zvaigzne” var būt, piemēram, lēni sautēts un plucināts tītars vai cūkgaļa, ko pievieno mērcei un pasniedz ar dažādiem piedevām – kartupeļiem, kuskusu, pastu vai salātiem. Ar šo un boloņas mērces recepti, kā arī citām autore plašāk dalās savā blogā, vietnē familyfeast.eu. 

Plānošana un iepriekš sagatavoti ēdieni īpaši noder ģimenēm ar bērniem – ēst gatavot kļūst vieglāk, ātrāk un bērni var darīt to paši.  

Seko līdzi derīguma termiņiem 

Derīguma termiņus ir jāievēro. Turklāt “ieteicams līdz” un “izlietot līdz” nav viens un tas pats. “Ieteicams līdz” norāda minimālo derīguma termiņu, pēc kura beigām pārtiku aizvien drīkst lietot, taču tās smarža vai garša, iespējams, nebūs tik laba kā iepriekš. Savukārt “izlietot līdz” nozīmē, ka produktu nedrīkst lietot uzturā pēc termiņa beigām – pat, ja tā smarža un garša ir šķietami laba. 

Pārtiku izkārto tā, lai vecākie produkti vienmēr būtu priekšpusē, bet jaunākie – aizmugurē. Tas palīdzēs neatstāt kādu jogurta trauciņu vai sieru “aizmirstībā” līdz pat derīguma termiņa beigām.  

Zini, ko un kā glabāt 

Lielākajai daļai augļu un dārzeņu nevajadzētu atrasties vienā traukā, jo, piemēram, āboli un banāni izdala etilēnu – gāzi, kas paātrina citu produktu bojāšanos.  

Kartupeļus jāglabā tumšā vietā, citādi tie kļūst zaļi, kas var liecināt par indīgas vielas – solanīna – izdalīšanos. Jāpiebilst, ka sīpoli un kartupeļi nav saticīgākie kaimiņi. Kartupeļi sīpolu tuvumā sāk ātrāk dīgt. Turklāt kartupeļus un sīpolus nevajadzētu turēt ledusskapī. Kartupeļi sāk ātrāk dīgst, kļūst saldāki un cepot var vieglāk piedegt, savukārt sīpoli ledusskapja mitrajā vidē kļūst mīksti un var sākt pelēt.  

Uzglabāšanas trauciņi – ēdiena labākais draugs 

Lai ēdiens saglabātos svaigs un garšīgs pēc iespējas ilgāk, speciāliste iesaka izmantot noslēgtus plastmasas vai stikla traukus. Avota skaidro, ka zaļie salāti pēc iepakojuma atvēršanas ātri savīst, bet, ja tos nomazgā, nosusina un ievieto kastītē ledusskapī, tie saglabājas kraukšķīgi pat līdz piecām dienām. Tas attiecas arī uz dārzā plūktiem salātiem. Pēc tam rukolu ērti un ātri var pasniegt pie omletes vai sviestmaizes vai pagatavot salātus. 

Noslēgti trauciņi der arī konservētam tuncim – tas saglabā garšu un pasargā ledusskapi no specifiskā aromāta. Tajos var glabāt iesāktos dārzeņus, kas tādejādi ilgāk paliek svaigi. 

Saldētava – uzticams palīgs 

Pārtikas tehnoloģe iesaka pārtiku droši uzglabāt arī saldētavā. Piemēram, tomātu pastu pēc atvēršanas var sadalīt ledus gabaliņu formiņās un sasaldēt – vēlāk tos ērti pievienot gatavošanai, un produkts nebojājas. Saldēt var arī gaļu, zivis (arī kūpinātas), konditorejas izstrādājumus, zupas un buljonus. Svarīgi gaļu un zivis atkausēt ledusskapī, lai tās nekļūtu ūdeņainas. 

Ieteicamais uzglabāšanas laiks saldētavā ir apmēram trīs mēneši, bet ledusskapī jāseko līdzi produktu termiņiem, izskatam un smaržai. Arī maizi var sasaldēt un vēlāk ievietot tosterī – tā kļūs silta un garda. 

Regulāri iztukšo ledusskapi 

Lai samazinātu pārtikas zudumus, noder pieeja – vispirms izlietot ledusskapī esošos produktus, tikai tad pirkt ko jaunu. Ja trūkst ideju, receptes var atrast internetā vai pavārgrāmatās. Tiešsaistes rīki, piemēram, supercook.com, myfridgefood.com, realfood.tesco.com un reciperadar.com, piedāvā receptes pēc pieejamajām sastāvdaļām, ļauj plānot maltītes un veidot iepirkumu sarakstu. 

Ēdienreižu plānošanā var palīdzēt arī mākslīgais intelekts – piemēram, chatgpt.com, dishgen.com un letsfoodie.com. 

Ja pārtiku izmet, tad jāšķiro! 

Ja pārtika sabojājas, svarīgi to pareizi izmest un šķirot, uzsver “CleanR”. Pārtikas atkritumi jāizmet BIO konteinerā vai, privātmājās, – var arī kompostēt. BIO konteinerā drīkst mest virtuves atkritumus – dažādus graudaugus, miltus un to izstrādājumus, cietos piena produktus (sieru, biezpienu u.tml.), sautējumus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, olas, čaumalas, augļu un dārzeņu mizas, tējas un kafijas biezumus –, taču bez iepakojuma. 

“Katrs šķirotais kilograms nozīmē mazāku vides piesārņojumu un iespēju pārvērst atkritumus vērtīgos resursos. Tas ir solis uz apritīgāku ekonomiku un dzīvesveidu, kurā ieguvēji esam gan mēs paši, gan vide,” uzsver Stankevičs.   

Pareizi šķirojot bioloģiskos atkritumus, var pasargāt arī savu maciņu, jo tā samazinās sadzīves atkritumu konteinera apjoms. Turklāt bioloģisko atkritumu izvešana ir par 40% lētāka, nekā nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. 

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta jau no 2024. gada. Tomēr pētījums projektā “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” rāda – tikai 11,5% pārtikas atkritumu nonāk BIO konteineros un 19,4% – kompostā. Lielākā daļa jeb 51,7% aiziet sadzīves atkritumos, veidojot poligonos kalnus. Vēl 17,4% tiek noskaloti kanalizācijā, kur tie var radīt aizsprostojumus, apgrūtināt attīrīšanu un piesārņot ūdeņus. 

Eļļa nav bioloģiskie atkritumi 

Eļļa nav bioloģiski noārdāmie atkritumi. Cepšanā vai fritēšanā izmantotā pārtikas eļļa jāielej noslēgtā plastmasas vai stikla pudelē vai arī burkā, ko var nogādāt kādā no šķirošanas laukumiem. Nodoto eļļu vēlāk pārstrādā biodīzeļdegvielā, tāpēc tai nedrīkst būt ūdens vai ēdiena pārpalikumu piejaukumi.  

Uzziņai 

Ko vēl drīkst izmest BIO konteinerā? Vecos augus un puķes, nopļauto zāli, koku lapas un krūmu zarus ne garākus par diviem metriem un diametrā līdz 50 centimetriem. 

Nedrīkst izmest: sadzīves atkritumus, akmeņus un smiltis, mājdzīvnieku izkārnījumus un pakaišus, pelnus un ogles, tūjas, kā arī gatavošanā izmantoto eļļu. 

Jau pēc divām nedēļām, 23. oktobrī, tiks atklāts jaunais “Lidl” veikals Ķekavas pagasta Krustkalnos, Mežmalas ielā 2. Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, kā arī labiekārtota veikala teritorija, izveidojot īpašu āra zonu kā piemēru videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Jaunais veikals durvis vērs 23. oktobra plkst. 7.30 no rīta. “Lidl Latvija” turpina izaugsmi – šogad šis būs jau piektais atvērtais veikals. 

Atzīmējot veikala atklāšanu, “Lidl” piedāvās īpašas aktivitātes: pirmajiem trim klientiem, kas ieradīsies jau rīta agrumā, dāvanā tiks pasniegtas 30 EUR dāvanu kartes, bet laimes rata dalībniekiem būs iespēja laimēt dažādas balvas.  

Jaunā veikalā apmeklētājiem būs pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 3 regulārās kases, ļaujot ikvienam iepirkties sev ērtākajā veidā. Veikala ēka ir ~ 2127 m2 liela ar 1410 m2 plašu tirdzniecības zāli. 

Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, izbūvējot papildu 90 jaunas autostāvvietas. Tāpat padomāts arī par velobraucējiem, ierīkojot 12 velosipēdu novietnes. 

Labiekārtojot veikala teritoriju, izveidota īpaša āra zona ar “PreZero” soliņiem un apstādījumu kastēm, kas izgatavotas no divreiz pārstrādājamiem materiāliem – polimēriem, kas ir ļoti piemēroti tieši āra apstākļiem, jo ir ļoti izturīgi, ilgi saglabā savu krāsu un neizbalē saulē. Tādējādi šī zona kalpos ne tikai kā patīkama atpūtas vieta, bet arī kā piemērs videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Veikala ēkas pārbūves projektu ir izstrādājuši SIA “DUAL Arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “EKOTEH BŪVE”. Pārbūves projekts īstenots pēc “Lidl Latvija” un tirdzniecības centra īpašnieku SIA “TZA7” pasūtījuma. 

Ar jaunā veikala atvēršanu “Lidl Latvija” turpina īstenot savu attīstības stratēģiju, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstas kvalitātes preces par izdevīgām cenām katru dienu, vienlaikus rūpējoties par apkārtējās infrastruktūras uzlabošanu un vides sakārtošanu. 

“Lidl Latvija” pirmo veikalu durvis Latvijā vēra 2021. gada 7. oktobrī, kad vienā dienā tika atklāti pirmie 15 veikali. Kopš tā laika “Lidl” veikalu skaits ir vairāk nekā dubultojies, un uzņēmums turpina paplašināties.  

Biežākie ugunsgrēku iemesli mājokļos: apdrošinātājs apkopojis datus 

Pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki Latvijā parasti notiek jau oktobra vidū, kad pēc vasaras pārtraukuma tiek pieslēgtas apkures sistēmas – katrs septītais ugunsgrēks Latvijā izceļas tieši apkures dēļ, kas atlīdzību ziņā veido gandrīz trešdaļu no visa apjoma. Savukārt 65% no visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem rodas dūmvada dēļ.  

Tikmēr 26% ugunsgrēku izraisa īssavienojums, gandrīz 18% – sadzīves negadījumi, 10% – cilvēku rīcība vai nolaidība, bet turpat vai 16% izraisa kaimiņu īpašumos izcēlušies ugunsgrēki, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati. 

Apkures sistēmas pārbaude jāveic vismaz reizi piecos gados – vai latvieši to dara? 

Daudzi joprojām uzskata, ka pietiek ar skursteņa iztīrīšanu, taču tā ir tikai daļa no ugunsdrošības. “Skurstenim jābūt ne tikai tīram, bet arī tehniski drošam – tas nozīmē, ka jāpārbauda savienojumi, plaisas, nodrupumi un dūmejas,” skaidro Almants Bērziņš, sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs. Pēc likuma apkures sistēmas tehniskais novērtējums jāveic vismaz reizi piecos gados, taču praksē par to zina vien retais. 

“Cilvēki bieži vien tic, ka akts par skursteņa tīrīšanu ir drošības garantija. Patiesībā tas nozīmē tikai to, ka skurstenis ir iztīrīts, nevis to, ka viss ir kārtībā tehniski,” uzsver A. Bērziņš. Sertificēts skursteņslauķis pārbauda visu dūmvadu no kurtuves līdz izvadam, novērtē skursteņa stāvokli arī telpā, kur tas pievienots apkures iekārtai, un informē īpašnieku par konstatētajām problēmām. Tieši šādi speciālisti pamana bojājumus, kas var kļūt par ugunsgrēka cēloni. 

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ilgdedzes katliem. To lietošana ir specifiska un tie rada daudz sodrējus, tāpēc drošai lietošanai, tiem var būt nepieciešama tīrīšana arī ziemas vidū, akcentē eksperts, vienlaikus atgādinot – mitras malkas izmantošana ir vēl viens biežs risks mājoklim: tā rada daudz kvēpu, kas uzkrājas dūmvadā un var aizdegties dažu nedēļu laikā. 

Janvāris – riskantākais mēnesis 

Lai gan pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki parasti notiek oktobrī, visbiežākie tie ir janvārī – laikā, kad sals ir stiprākais un mājas tiek pārkurinātas. “Pārkurināšana ir klasiska kļūda – īpaši mājās ar veciem malkas katliem vai krāsnīm,” skaidro skursteņslaucītājs. “Cilvēki iemet krāsnī vairāk malkas, nekā konstrukcija spēj izturēt, un karstums izplatās uz blakus konstrukcijām. Dažreiz pietiek ar vienu pārogļotu siju, lai naktī iedegtos viss bēniņu stāvs.” 

BALTA privātā īpašuma apdrošināsanas vadītājs Arnolds Linītis papildina: “Atlīdzību dati skaidri rāda – ugunsgrēki janvārī ir visdārgākie. Pērn tie veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no visa gada izmaksām. Šogad jau astoņu mēnešu laikā ugunsgrēku atlīdzībās izmaksāti 2,8 miljoni eiro – tikpat, cik visā pērnajā gadā kopā.” 

Drošākie risinājumi – siltumsūkņi un apzinīga rīcība 

Pēdējos gados arvien vairāk mājsaimniecību pāriet uz siltumsūkņiem, kas būtiski mazina ugunsgrēku risku. “Siltumsūknis ir drošākais apkures veids – tur nav atklātas liesmas, kvēpu un kvēpu aizdegšanās riska,” uzsver A. Linītis. “Turklāt ikmēneša izdevumu ziņā tie vairs nav dārgāki par malku vai granulu apkuri.” 

Tomēr eksperti atgādina, ka pat visdrošākai sistēmai nepietiek ar uzstādīšanu vien. Regulāri jāveic arī sistēmas uzraudzība – jāpārbauda elektrības vadi, drošinātāji, ventilācija – viss, kas nodrošina drošu ekspluatāciju. 

Viena pārbaude var izšķirt ziemu 

“Apkures sistēma ir kā pulkstenis – ja tā darbojas precīzi, to nepamana, bet, kad sabojājas, sekas var būt ļoti smagas,” atgādina A. Linītis. “Siltums mājās ir nepieciešams, bet tam jābūt drošam. Viena pārbaude pirms apkures sezonas var nozīmēt, ka ziemā nebūs jāpiedzīvo aukstas naktis vai, vēl sliktāk, ugunsnelaime,” rezumē Linītis, uzsverot, ka pēdējais brīdis apkures sistēmas apkopei bija septembra beigas, taču tiem, kas to nav paspējuši – pēdējais brīdis ir tagad. 

A.Bērziņš piekrīt: “Cilvēki bieži nāk pie mums tikai tad, kad problēma jau ir notikusi. Bet patiesībā pietiek ar vienu Latvijas Amatnieku kameras sertificēta skursteņslaucītāja pārbaudi gadā un pareizu kurināšanu, lai ugunsdrošības risks kļūtu minimāls. Jo šāds pieredzēji speciālists ne tikai pareizi iztīrīs, bet norādīs uz riskiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Ja tos veikt negribās, tad gan labāk noblombēt dūmkanālu – būs drošāk,” nosmej eksperts.  

Alkohola reibumā izraisīto, OCTA atlīdzībām pieteikto ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā nedaudz palielinājies, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Pērn saņemts 71 šāds pieteikums, kas ir par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Arī citus gadus minēto negadījumu daudzums bijis līdzīgs – 2023. gadā ERGO reģistrēti 67 pieteikumi par dzērājšoferu izraisītām avārijām, 2022. gadā – 68, bet 2021. gadā – 60, kas liecina par iesakņojušos praksi vadīt auto alkohola reibumā. 

“Diemžēl jāsecina, ka par spīti nosodošajai sabiedrības attieksmei Latvijā joprojām ir pietiekami daudz autovadītāju, kuri pie stūres sēžas alkohola reibumā un apdraud ne vien sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus, tuviniekus, līdzbraucējus. Analizējot smagākos un pēc izmaksāto atlīdzību apjoma lielākos negadījumus, iezīmējas skaudra likumsakarība. Proti, vairākās no nopietnākajām reibumā izraisītajām avārijām, kas pērn reģistrētas ERGO, ir gājis bojā viens vai vairāki dzērājšofera līdzbraucēji. Tādēļ gan svētkos, gan ikdienā aicinām pievērst uzmanību saviem tuvajiem – draugiem, radiem un citiem autovadītājiem, atturot viņus no braukšanas reibumā. Sevišķi, ja autovadītājs ir jauns, nepieredzējis un neapzinās alkohola ietekmi, vai tieši pretēji – ir ļoti pieredzējis, pārdrošs un ar tendenci uz noteikumu neievērošanu. Sargāsim sevi un tuviniekus,” aicina ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene. 

Reibumā nejūt distanci un ātrumu, zūd reakcija 

ERGO pieteiktie alkohola reibumā izraisītie satiksmes negadījumi apliecina, ka šoferi dzērumā zaudē spēju adekvāti novērtēt distanci un nejūt ne savu, ne citu satiksmes dalībnieku braukšanas ātrumu. Šajās avārijās autovadītāji bieži ietriecas priekšā braucošajās automašīnās, kā arī dažādos statiskos šķēršļos, nedod ceļu citiem satiksmes dalībniekiem vai pārlieku liela ātruma dēļ pagriezienos nespēj noturēties uz brauktuves. Alkohola reibumā tiek izraisītas avārijas visā Latvijā – gan uz valsts nozīmes autoceļiem, gan lauku apvidos. 

Vidējā ERGO OCTA izmaksa par dzērājšoferu izraisītiem negadījumiem pēdējos gados svārstās no 2000 līdz teju 4000 eiro. Vidējo gada atlīdzību būtiski spēj palielināt pat viens nopietns ceļu satiksmes negadījums, sevišķi, ja tajā ir cietušie vai bojāgājušie.  

Braucot reibumā, autovadītājam jārēķinās gan ar cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamām sekām, gan potenciālo sodu, gan ar to, ka OCTA atlīdzība negadījumā cietušajiem būs jāsedz no saviem līdzekļiem. Tā tiks piedzīta tā sauktajā regresa kārtībā no vainīgā vadītāja, kamēr cietušie atlīdzību saņems, kā ierasts, no apdrošinātāja.  

Dzērums – traģisks negadījums – cietums 

Pērn lielākā OCTA izmaksa pēc ceļu satiksmes negadījuma, ko izraisīja dzērājšoferis, bija 59 300 eiro. Autovadītājs 2,96 promiļu alkohola reibumā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz atļauto normu, un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām nepamanīja priekšā bremzējošo transportlīdzekli un tajā ietriecās. Sadursmes spēks bija tik liels, ka priekšā braucošais auto tika ietriekts pretējā braukšanas joslā, kur saskrējās ar citu automašīnu. Turklāt dzērājšoferis, turpinot kustību, sadūrās ar vēl vienu auto. Trīs cilvēki avārijā guva vidēji smagus miesas bojājumus, bet viens no automašīnu pasažieriem gāja bojā. Autovadītājam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 10 gadiem. 

Citu traģisku ceļu satiksmes negadījumu pērn izraisīja kāds vīrietis, 1,2 promiļu alkohola reibumā vadot auto ar četriem pasažieriem. Viņš pagriezienā nenovaldīja automašīnu, iebrauca kokā un, transportlīdzeklim apgāžoties, cieta gan pats, gan pasažieri. Viens no pasažieriem notikuma vietā gāja bojā. Visi bija aptuveni 20 gadus veci jaunieši.  

“Katru gadu pieteiktie satiksmes negadījumi apstiprina vienkāršu likumu – nav droša alkohola daudzuma, ar ko varētu sēsties pie auto stūres”, akcentē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters. “Cilvēkiem ir jāatmet ikdienā dzirdētās runas par to, “ar cik promilēm var braukt” vai “vienu jau taču var”. Jebkāds alkohola daudzums var būt liktenīgs un izpostīt cilvēku dzīves, tādēļ sociālajā kampaņā “Ballējam – izguļam” aicinām ikvienu autobraucēju pēc alkohola lietošanas atpūsties, kārtīgi izgulēties un tikai tad ar pilnīgi skaidru prātu doties turpmākajās ikdienas gaitās.” 

Satiksmes drošības kampaņas pret braukšanu reibumā “Ballējam – izguļam” mērķis ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus izprast bīstamību vadīt transportlīdzekli reibumā un rīkoties atbildīgi. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un stratēģiskajiem partneriem – apdrošināšanas sabiedrību ERGO un kopbraukšanas platformu “Bolt”. Kampaņu atbalsta degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K Latvia” un Latvijas uzņēmums “Nuuk Chair”.  

Kaut gan “menopauze” joprojām ir vārds, kuru daļa sabiedrības izsaka čukstus vai kaunīgi nosarkstot, par to runājam arvien vairāk un skaļāk. Kaut arī šim sievietes transformācijas periodam bez ķermeniskām un fizioloģiskām pārmaiņām nāk klāt arī virkne psiholoģisku un emocionālu izaicinājumu, sievietes nereti tos noliedz vai ar tiem samierinās. Kognitīvi biheiviorālā (KBT) terapeite, klīnikas “Grandver” speciāliste Dr. psych. Ilona Krone uzskata, ka ikkatra transformācija nāk ar sava veida sāpēm, taču menopauze ir arī laiks, kad sievietei beidzot fokusā likt sevi un savas vajadzības. 

Premenopauze ir pārejas posms pirms menopauzes, kad sākas hormonālās svārstības un sieviete pieredz izmaiņas menstruālajā ciklā – tās kļūst neregulāras, bet nav pazudušas pilnībā. “Menopauzē mēnešreizes pārtrūkst uz visiem laikiem; ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes (kombinācijā ar citām pazīmēm), mēs varam runāt par menopauzi. Jebkurā gadījumā to parasti konstatē ginekologs, jo mēnešreizes var pārtrūkt arī citu iemeslu dēļ, turklāt arī sievietes vecums ir svarīgs faktors”, norāda “GrandVer” speciāliste Ilona Krone.  

“Klāt fizioloģiskām pārmaiņām premenopauzes laikā, piemēram, karstuma viļņiem, sieviete pieredz arī emocionālu un kognitīvu transformāciju, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Vēsturiski par sievietes ķermeni interese ir bijusi mazāka, līdz ar to tikai pēdējos gadu desmitus mēs intensīvi sākam pievērsties menopauzes tēmai un visam, ar ko sieviete saskaras šo pārmaiņu laikā,” stāsta Ilona Krone. “Tā kā par menopauzi joprojām runājam par maz un daļai sabiedrības tā ir tabu tēma, sieviete var saskarties ar sociālo trauksmi – bailēm būt sabiedrībā, arī darbavietā tieši redzamo premopauzes pazīmju dēļ. Nosarkšana un nosvīšana kombinācijā ar tā saukto “smadzeņu miglu”, kas izpaužas kā periodisks fokusa trūkums, var parādīties tik pēkšņi, neparedzami, ka sievietes var justies neērti, nepārliecināti par sevi.” Šajā periodā sievietes var izjust arī pastiprinātu jūtīgumu, aizmāršīgumu, nogurumu. 

Tā ir menopauze – tā neesmu es? 

Jebkurā gadījumā ir nepieciešama klātienes konsultācija ar speciālistu, lai precīzi un atbilstoši parūpētos par sievietes veselību, taču ir vispārīgas psiholoģiskas pārmaiņas un pazīmes, par kurām varam runāt. “Simptomi, ar kuriem var saskarties premenopauzes vai menopauzes laikā, var tikpat labi būt saistīti ar cita veida veselības izaicinājumiem. Mēs varam pieredzēt, pirmkārt, emocionālas svārstības – no aizkaitināta līdz nomāktam stāvoklim, bet sievietes šajā posmā var saskarties arī ar depresiju,” uzsver Ilona Krone. “Tradicionāli konservatīvā sabiedrībā sievietes vērtība lielā mērā ir saistīta ar reproduktīvo periodu, līdz ar to – lai gan sievietes vērtība nav mērāma bērnos vai kā citādi, sievietes gribot negribot var justies nepārliecinātas par sevi, izjust neticību saviem spēkiem, savai nākotnei.” 

Tā kā premopauze un menopauze nāk ar izmaiņām vielmaiņā, sievietes var pieredzēt svara izmaiņas un ādas un matu veselības problēmas, kas atsaucas uz pašapziņu. “Mēs varam zaudēt pārliecību par to, kas esam, kur slēpjas mūsu spēks un vērtība, tomēr šīs negatīvās sajūtas var būt lielā mērā saistītas ar hormonālām pārmaiņām, kas pastiprina jūtīgumu,” atzīst eksperte. 

Menopauze kā pozitīva transformācija 

Nonākot līdz premenopauzes un menopauzes vecumam, sieviete dzīvē ir daudz ko sasniegusi, daudz devusi citiem – varbūt ģimenei, darbam, sabiedrībai, – bet šajā mirklī rodas iespēja un iemesls fokusēties uz sevi, kaut arī tīri fizioloģiski pašsajūta periodiski var būt sliktāka. “Jebkura transformācija mūsu dzīvē – kā bērna dzemdēšana, zobu nākšana, augšana, pubertāte – nāk vairāk vai mazāk, bet ar sāpēm, taču vienlaikus šis ir laiks atkal uzmanību pievērst sev,” uzsver Ilona Krone. 

Rekomendācijas premenopauzes un menopauzes laikā ir  vērst skatu iekšpus – doties pastaigās, nodarboties ar jogu, meditēt, šādi formulējot jaunu attieksmi pret sevi un mācoties sevi mīlēt no jauna. Ir daudzi pozitīvi pieredzes stāsti par sievietēm, kas šajā laikā atradušas ne vien radošas izpausmes, bet arī veiksmīgi mainījušas karjeru, beidzot ļaujot sev darīt to, kam iepriekš nav bijis laika. “Ieraduma dēļ nereti vēlamies saglabāt iepriekšējo kārtību par visām varītēm, bet mums ir jāļaujas transformācijai – no tās nav iespējams izbēgt – un jārod veselīgs skats uz tālāko, meklējot iespējas, nevis negatīvo,” stāsta speciāliste.  

Vasaras pilnbriedā daudziem rodas vēlme izrauties no pilsētas, lai pavadītu laiku tuvāk dabai. Lai nakšņošana zem klajas debess būtu droša un patīkama, nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Kur nakšņot dabā un kāds ir šai nodarbei atbilstošākais aprīkojums, stāsta profesionāls klejotājs Harijs Vagrants. 

Nakšņošana dabā jau izsenis bijis veids, kā cilvēki atjauno saikni ar apkārtējo vidi. Ap Jāņiem daba ir pilnbriedā, tāpēc tas ir īpaši piemērots laiks gulēšanai šūpuļtīklā, teltī vai pat automašīnā, klausoties koku šalkoņā, dziedot Līgo dziesmas un vērojot zvaigznes. Tomēr apdrošināšanas sabiedrības BALTA uzrunātais eksperts norāda, ka skaists brīdis var kļūt par neērtu vai pat bīstamu piedzīvojumu, ja nav padomāts par dažām būtiskām niansēm. 

Šūpuļtīkls – gulēšanai, nevis papardes zieda meklēšanai 

Gadu gaitā apceļojot daudzas no civilizācijas atdalītas vietas, Harijs Vagrants guvis ne vienu vien alternatīvās nakšņošanas pieredzi. Viens no viņa iecienītiem risinājumiem ir šūpuļtīkls jeb hamaks. 

“Tas ir viegls, kompakts un uzstādāms gandrīz jebkur – starp kokiem, pie sētas staba vai pie automašīnas jumta reliņiem,” stāsta Vagrants. Ja plānots gulēt šūpuļtīklā Jāņu naktī, jāatceras, ka tas nav labākais risinājums lietus laikā, ja vien šūpuļtīklam nav jumta. Tāpat tas kārtīgi jānostiepj, lai neveidojas izliekums, citādi no rīta var sāpēt mugura. 

“Lielākais mīnuss šūpuļtīklam ir tāds, ka dzestrā naktī tajā sals mugura, ja nebūs ieklāts paklājiņš. Tāpat tā nav labākā guļvieta tiem, kuri ir kārtīgi sasvinējušies, jo gan iekļūšana šūpuļtīklā, gan izkļūšana no tā prasa zināmas iemaņas un labu līdzsvara sajūtu,” stāsta klejotājs. Tādējādi papardes zieda meklēšana šūpuļtīklā varētu būt teju neiespējama.  

“Īsteniem jāņubērniem šūpuļtīkls drīzāk noderēs zvilnēšanai, nevis nakšņošanai,” rezumē Vagrants. 

Telts – ne tikai uzkodu slēpšanai 

“Telts lielākais pluss ir daudzfunkcionālais pielietojums – tā pasargā gan no lietus, vēja un odiem, kā arī ir izmantojama gan kā uzkodu un dzērienu glabātuve, gan arī kā privāta telpa papardes zieda meklēšanai,” norāda Vagrants, piebilstot, ka kvalitatīvas teltis ir samērā dārgas. “Tāpat ir jāņem vērā, ka teltis saulē ātri uzkarst, kas ir būtiski, ja Jāņos ej gulēt, kad saule jau uzaususi. Savukārt tumšā naktī kāds var nejauši sapīties telts stiprinājuma virvēs un uzgāzties tai, traumējot gan sevi, gan citus.” 

Lai novērstu telts trūkumus, pirmkārt ieteicams to uzcelt laikus – līdz ar ierašanos, nevis naktī. Tāpat telti vislabāk celt nomaļus koku pavēnī, sausā un līdzenā vietā. Ja visu šo būsi ievērojis, tad nakšņošana teltī būs samērā patīkama. 

Automašīna – karaliska guļvieta nakšņošanai dabā 

Runājot par nakšņošanu automašīnā, ir būtiski minēt, ka šajā gadījumā būtiska priekšrocība ir lielu automašīnu īpašniekiem, jo šādos auto var iekārtot gandrīz tikpat ērtu guļvietu kā mājas dīvānā vai gultā. Piemēram, Vagrants atklāj, ka, nolaižot tā dēvētā universāļa vai apvidus auto aizmugurējos sēdekļus un uzklājot uz tiem labu matraci, var izbaudīt patiesi karalisku nakti. Ir gan jāņem vērā viena būtiska nianse. Proti, ja ir vēlme automašīnā nevis vienkārši gulēt, bet arī izgulēties, tā ir jāvēdina.  

“Ja gulēt iesi līdz ar saules lēktu un auto paliks tiešos saules staros, tas ātri vien pārvērtīsies par pirti,” skaidro klejotājs. “Pirms nakšņošanas automašīnu ieteicams novietot ēnā. Vienlaikus ir svarīgi atstāt tās logus nedaudz pavērtus, lai būtu svaigs gaiss.” 

Mīnuss gulēšanai Jāņu naktī automašīnā – ja dosies nokārtot dabiskās vajadzības brīdī, kad visi devušies pie miera, visticamāk pamodināsi ne tikai partneri, bet arī citus gulētājus, jo dažu automašīnas durvju aizciršana klusā dabā tālu skan. 

Gulēt pie ugunskura – bīstami 

Harijs Vagrants iesaka negulēt tiešā ugunskura tuvumā, lai izvairītos no lecošām dzirkstelēm, kas var radīt apdedzināšanās risku. Tāpat viņš uzsver, ka pie ugunskura bīstams var izrādīties sintētisks apģērbs, jo karstumā tas gluži vienkārši var izkust vai pat piekust pie ādas. 

“Gulēšana pie ugunskura, lai gan ir romantiska, tomēr riskanta.” Viņš ar smaidu piebilst, ka Jāņu naktī ir vēl sliktākas vietas, kur netīšām aiziet gulēt, tādēļ tās labāk pat nepieminēt. 

Ieteikumi drošai un atbildīgai nakšņošanai dabā: 

Galvenais nosacījums kvalitatīvai atpūtai dabā, tostarp nakšņošanai zem zvaigznēm, ir dabas cienīšana un rakstītu, kā arī nerakstītu likumu ievērošana,: 

1. Pārliecinies, ka vieta, kur plāno nakšņot, ir droša un legāla.  

Piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – nacionālajos parkos, dabas liegumos u.c. – celt telti un kurt ugunskuru drīkst tikai īpaši šim nolūkam paredzētās vietās, kuras parasti ir nomarķētas ar ozollapas piktogrammu uz zaļa fona. Savukārt, ja noskatītā vieta ir privātīpašums, savus dabas apartamentus tur vari veidot tikai ar saimnieka atļauju.  

Lai noskaidrotu, kur nedrīkst nakšņot, esot dabā, ieskaties konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos. Ir vērts lejupielādēt telefonā arī mobilās lietotnes “LVM GEO” un “Dabas tūrisms”, ar kas ļauj ātri un ērti noskaidrot savu atrašanās vietu un atrast informāciju par tuvākajām telts un ugunskura vietām. 

2. Kurini ugunskuru atbildīgi. 

Ņem vērā, ka sausā laikā to darīt pļavā vai mežā ir ļoti bīstami! Paaugstinātas ugunsbīstamības situācijās var tikt noteikti arī ierobežojumi ugunskuru kurināšanai reģionālā un pat nacionālā līmenī, tāpēc seko līdzi aktuālajai informācijai Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta resursos. 

3. Seko līdzi laika prognozei. 

Lai nepieciešamības gadījumā vari operatīvi pielāgoties pēkšņām pārmaiņām, kā arī izvēlies nakšņošanai dabā kvalitatīvu un pārbaudītu aprīkojumu – šūpuļtīklu, telti, matraci, guļammaisu u.tml. 

4. Parūpējies par sakariem. 

Pirms izbraukšanas uzlādē telefonu, kā arī ieliec somā portatīvo lādētāju. Papildu drošībai ieteicams informēt tuviniekus par atpūtas plāniem – kurp dodies un kad atgriezīsies mājās. 

5. Atstāj kārtību! 

Vienmēr atstāj savus dabas apartamentus tādā stāvoklī, kādā te bija ierašanās brīdī – sakārto atpūtas vietu un savāc aiz sevis visus atkritumus! 

Ņemot vērā vecāku aizņemtību ikdienā, var būt pavisam grūti izveidot īstu saikni ar bērniem. Tomēr eksperti apgalvo, ka atbilde ir pārsteidzoši vienkārša: rotaļas. Rotaļāšanās rada ne tikai jautrību, bet arī veicina bērnu attīstību, stiprinot attiecības, palīdzot sagatavoties skolai, uzlabojot pašsajūtu un attīstot sociālās un kognitīvās prasmes. Lai palīdzētu ģimenēm savā ikdienas dzīvē atjaunot rotaļu sniegto prieku, IKEA ir laidis klajā jaunu kolekciju, lai iedvesmotu ģimenes rotaļām, kas piemērotas visiem vecumiem. 

Lai gan vecāki zina, ka rotaļas ir ļoti svarīgas bērna attīstībai, tās var radīt izaicinājumus. Rotaļām var traucēt laika trūkums, stress vai pat bērna temperaments. Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga mierina, ka ikviens vecāks var iemācīties gūt prieku no rotaļām – un tas ir normāli, ja ne visas rotaļas mums patīk. Rotaļāšanos nav jāuzspiež, jo bērni ātri sajūt neverbālos signālus. Šie signāli var radīt nepatiku un strīdus par pašu rotaļu. 

Pat 15-20 minūtes var būt nozīmīgas 

Īsi, pavisam vienkārši rotaļu brīži palīdz bērniem justies mīlētiem un drošiem. Maziem bērniem rotaļas ir dabiska dienas daļa, bet pirmsskolas vecuma bērniem var pietikt pat ar 15-20 minūtēm kvalitatīvi pavadīta laika, jo īpaši tad, ja bērns šajā laikā uzņemas vadību. Svarīgākais ir tas, lai katrs bērns pavadītu laiku kopā ar vecākiem, kuri ir klātesoši un iesaistīti. Reizēm pat priecīgs brīdis uz 10 minūtēm ir vērtīgāks par 30 minūtēm, kas pavadītas piespiedu rotaļās. 

Vecāki, neaizmirstiet rotaļu laikā vērot bērna seju – saikne sākas ar acu kontaktu, norāda Kleinberga. “Kad bērns redz vecāka sirsnīgo, dzīvo sejas izteiksmi, viņš jūtas svarīgs, drošībā un novērtēts. Galu galā attīstību veicina attiecības – jo īpaši pozitīvas attiecības.” 

Viņa uzsver, ka jēgpilna rotaļāšanās notiek tad, kad vadību uzņemas bērni – šīm rotaļām jābūt brīvprātīgām, spontānām un patīkamām. Rotaļas nekad nedrīkst uzspiest, bet tās jāpārtrauc dabiski, kad bērnam pazūd interese. Lai mēs būtu rotaļīgi, mums nav jābūt “jautrajiem vecākiem”, mums tikai jābūt būt klātesošiem. Eksperti atgādina pieaugušajiem sekot bērna iniciatīvai, balstīties uz viņa paša interesēm – mūziku, dabu vai sportu – un veidot saikni caur zinātkāri un kopīgu prieku. 

“Daba un izpēte ir universālas tēmas, kas saista mūs visus. Ar šo jauno kolekciju ģimenēm mēs vēlējāmies izmantot šo kopīgo brīnuma sajūtu un tās iedvesmot izpētīt savannu turpat mājās. Sniedzot saistošus faktus par dzīvniekiem, mēs ceram rosināt jaunas idejas un pārvērst katru mācību brīdi par sākumpunktu jaunai rotaļai vai atklājumam,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Psiholoģe Kleinberga uzsver, ka bērni atplaukst, kad viņi iesaistās dažādās rotaļās. Izpētes rotaļas, kuru laikā bērni eksperimentē un gūst atklājumus, rosina zinātkāri un iztēli. Rotaļāšanās ar priekšmetiem vai radīšana, kaut ko būvējot un krāsojot, attīsta smalkās motorikas un problēmu risināšanas prasmes. Fiziskās rotaļas ar lielām mīkstām rotaļlietām attīsta koordināciju un spēku, savukārt sadzīves rotaļāšanās un ikdienas attēlošana spēlēs veicina dažādu lomu iepazīšanu. Bērniem pieaugot, tādas uz noteikumiem balstītas spēles kā galda spēles un sports māca struktūru un sadarbību, bet sociālās rotaļas veicina komunikāciju un emocionālo izaugsmi. 

Telpas sagatavošana rotaļām 

IKEA interjera dizainers norāda, ka nelielas izmaiņas telpu iekārtojumā var radīt būtiskas pārmaiņas. “Nav vajadzīga liela telpa vai dārgas rotaļlietas, lai rosinātu bērnos vēlmi rotaļāties. Dzīvojamās istabas stūrī izvieto mīkstus paklājus, dažus grozus ar rotaļlietām, grāmatām un tādiem iztēli raisošiem materiāliem kā klucīši vai leļļu apģērbi. Uzturi šo vietu mājīgu, nepārblīvētu un pielāgojamu. Rotaļām draudzīgam mājoklim nav jābūt perfektam, tam ir jāsniedz bērniem atļauju iztēloties, radīt nelielu nekārtību un ļaut justies piederīgiem ikvienā telpā.” Atcerieties, ka ikviens bērns līdz pat 10 gadiem un vairāk vēlas spēlēties tur, kur atrodas vecāki. 

Kleinberga uzsver, ka jēgpilnas rotaļas sākas ar klātesamību, noliekot malā tādus traucēkļus kā telefons vai televizors un veltot visu uzmanību bērnam. Pat tad, kad vecāki ir noguruši, vienkārša tuvības izpausme, piemēram, apskāviens, var radīt spēcīgāku saikni nekā rotaļu brīdis, kurā vecāki īsti nav klātesoši. 

Vasaras gaišās dienas ir klāt, un to ir vērts nosvinēt. Mēs varam ilgāk baudīt saules gaismu, un daba zied pilnā sparā, tāpēc šis ir ideāli piemērots laiks, lai atpūstos svaigā gaisā – vai tas būtu mājīgs balkons, kopīgs pagalms vai mierpilna vietiņa pie ezera. Interjera dizainere aicina pēc iespējas vairāk baudīt šo silto gadalaiku ar svinībām svaigā gaisā, un dalās vienkāršos padomos, kas palīdzēs sarīkot neaizmirstamas kopā sanākšanas ārtelpās. 

IKEA interjera dizainere Ieva Buka aicina izmantot visu pieejamo, iekārtojot vietu svētku svinēšanai. Piemēram, dažādus aksesuārus un mājīgus akcentus, un dalās ar dažiem galvenajiem aspektiem, kas palīdzēs vienkāršot sagatavošanās darbus. 

Vienkārši pārtikas iepakojumi ērtākiem izbraucieniem 

Neaizmirstamam piknikam ir svarīgi ērti iepakojumi, to vienkārša transportēšana un stilīgs noformējums. IKEA interjera dizainere izceļ dažas svarīgākās detaļas, kas palīdz pārvērst vienkāršu maltīti svaigā gaisā par priecīgu piedzīvojumu. “Svarīgs ir ne tikai tas, ko ņem līdzi, bet arī tas, kā to atnes. Pārtikas kārbas ar bambusa vākiem ir lieliska izvēle, jo tās ir drošas transportēšanai, viegli tīrāmas un pietiekami skaistas, lai tās varētu izmantot arī kā traukus ēdiena pasniegšanai. To dabiskais izskats lieliski iederas āra vidē un piešķir stilu bez liekas piepūles,” saka Buka. 

Pārdomāti iepakojumi padara šo pieredzi patīkamāku ikvienam. Caurspīdīgie trauki ļauj uzreiz aplūkot to saturu, tādējādi atvieglojot ēdiena organizēšanu un pasniegšanu. Atkārtoti aiztaisāmos maisiņos produkti saglabāsies ilgāk svaigi un tie novērsīs iespējamību, ka to saturs izlīs. Turklāt tie ir lietojami vairākkārt, tāpēc ir draudzīgāka alternatīva vienreizlietojamiem iepakojumiem. 

“Lai ilgāk saglabātu pārtiku svaigu, jo īpaši siltākās dienās, ir nepieciešamas aukstuma somas. Tās ir vieglas, viegli pārnēsājamas un palīdz saglabāt dzērienus aukstus un uzkodas drošībā,” piebilst eksperte.  

Un, ja plāno baudīt siltu maltīti brīvā dabā, lieti noderēs kompakts un viegli pārnēsājams ogļu grils. Tas ļauj pagatavot ēdienu uz vietas, izbaudīt uz grila gatavoto ēdienu garšu un izvairīties no nepieciešamības pēc sabiedriskā ugunskura vietas. Tas viss paredzēts, lai radītu mājīgu atmosfēru bez piepūles, kur viss nepieciešamais ir pa rokai un skaisti izkārtots. 

Galda noformējumam ir liela nozīme 

IKEA interjera dizainere dalās ar dažām vienkāršām un cenu ziņā pieejamām idejām, lai vakariņotu ērtākā un patīkamākā vidē, ja to paredzēts darīt uz terases vai balkona. Brokastu paplāte vai trauks pasniegšanai būs gudrs papildinājums, pasniedzot ēdienu un dzērienus, kā arī palīdzēs atbrīvot vietu uz galda. 

“Lai piešķirtu personiskus akcentus, izvēlies krāsainus pārtiks traukus. Ja vēlies elegantāku izskatu, izvēlies stikla vai caurspīdīgus traukus, jo tie izskatās stilīgi un ļauj viegli saskatīt tajos esošo saturu. Pat uzkodas atkārtoti aiztaisāmos maisiņos var izskatīties glīti ar pareizu izkārtojumu,” uzsver IKEA eksperte. 

Galda dekorēšanai lieliski noderēs caurspīdīgas stikla vāzes ziediem, un tās palīdzēs radīt vizuālo harmoniju. Attiecībā uz dzērieniem izvēlies pudeles vai karafes ar aizbāžņiem – tās lieliski sader ar vāzēm un saglabā vienotu iekārtojumu. Un neaizmirsti par galda piederumiem – neatkarīgi no tā, vai izvēlies melnus, zelta vai klasiskus nerūsējošā tērauda galda piederumus, tie var būtiski ietekmēt kopējo galda izskatu. Krāsaini vai spīdīgi akcenti palīdzēs vakariņu galdam piešķirt svaigu un stilīgu noskaņu. 

Radi mājīgumu ar vienkāršām lietām 

Tekstilizstrādājumi rada brīnumus, uzskata interjera dizainere un piebilst, ka iecienītu krāsu izvēle un dažādu materiālu izmantošana palīdz atspoguļot personīgo stilu. Pārklāj āra spilvenus ar mīkstiem plediem vai segām, lai radītu komfortu un mājīgas kopības sajūtu. 

“Gatavojoties īpašam brīdim svaigā gaisā, padomā par to, kā apkārtni padarīt maģisku. Izmanto to, kas parasti paliek mājās, ko izmanto reti, un izmanto to par pamatu. Āra spilveni, siltas segas vai pledi, bezvadu skaļrunis mūzikai un piemērots apgaismojums var pārvērst jebkuru telpu par svētku svinēšanai piemērotu vietu. Saulessargu papildini ar LED lampiņu virteni, izmanto tīklu sapņainam akcentam vai plauktos ap terasi izvieto LED galda lampas ar saules bateriju vai LED sveces. Šīs vienkāršās detaļas palīdz radīt mājīgu atmosfēru, kas ikvienam liek justies kā daļai no kaut kā īpaša,” stāsta IKEA interjera dizainere. 

Publiskā vide bērniem ir drošāka, nekā varētu šķist, tomēr pieaugušajiem katru dienu ir jāuzņemas atbildība par drošas vides veidošanu, it īpaši savās mājās – tā sarunu festivālā “Lampa” diskusijā “Mūsu ielas, mūsu bērni: kur sākas drošības sajūta?” 21. jūnijā vienojās Valsts policijas Prevencijas biroja priekšnieks Andis Rinkevics, sociālo procesu pētniece Ilze Mileiko, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Māra Sleja un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.  

Lielākie riski bērnus apdraud šķietami visdrošākajā vietā – mājās 

Vai vide, kurā dzīvojam, ir droša bērniem? Aptauja* rāda, ka tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ļauj saviem bērniem regulāri spēlēties daudzdzīvokļu ēku pagalmos. Vienlaikus 73 % aptaujāto vērtē bērnu drošību savā dzīvesvietā kā drīzāk labu un sabiedrību daudz vairāk satrauc satiksmes negadījumu riski (62 %) vai sveši pieaugušie ar ļauniem nodomiem (72 %).  

Tomēr svešinieki mazus bērnus apdraud tikai atsevišķos gadījumos un ar lielākajām briesmām bērni saskaras pašu mājās, norāda Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics: “90 % nelaimes gadījumu ar bērniem notiek mājās – peldoties piemājas dīķi, lēkājot pa batutiem vai aizrijoties ar ērkšķogām piemājas dārzā. Bērns nevar izaugt bez eksperimentiem, tāpēc no nelaimes gadījumiem neviens nav pilnībā pasargāts, taču pieaugušo atbildība ir spēt izvērtēt un maksimāli prognozēt situācijas, kas var beigties ar smagām sekām. Ir liela atšķirība, vai bērns kāpj kokā un nokrīt, vai arī paņem tēta mašīnu, lai aizbrauktu uz veikalu pēc limonādes.”  

“Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša atklāj, ka “Bonava Latvija” projektu iedzīvotāju aptaujā 87 % respondentu pauduši pārliecību – kaimiņi būs vienota kopiena un pieskatīs, vai pagalma bērni ir drošībā. Vienlaikus arvien biežāka prasība cilvēkiem, kuri meklē jaunu mājokli, ir nožogota teritorija, kas veicina drošības sajūtu. Arī Andis Rinkevics piekrīt, ka žogi, ieejas durvju kodi un tamlīdzīgas drošības metodes psiholoģiski palielina iedzīvotāju atbildību par savu noslēgto teritoriju, tāpēc mudina šādus pasākumus ieviest arī tur, kur tas vēl nav izdarīts. 

Tāpat policijas pārstāvis norāda, ka mūsdienās daudz lielāki draudi par riskantām aktivitātēm rotaļlaukumos vai pagalmos ir viedtālruņi: ļoti daudzi bērni bez mazākajām bažām sarakstās ar svešiniekiem, un aptaujas rāda, ka vairāk nekā puse bērnu, kuri saņem aicinājumus, piemēram, nosūtīt nepazīstamam cilvēkam savu kailfoto, to arī izdara.  

Ir jāmāca bērnam uzticēties saviem instinktiem, bet vienlaikus nebaidīties no pieaugušajiem  

Tikai 12 % aptaujāto Latvijā un 8 % Rīgā norāda, ka uzticas līdzcilvēkiem – kaimiņiem, garāmgājējiem – un paļaujas, ka tie reaģēs, ja bērnam būs nepieciešama palīdzība. TV personība un divu bērnu mamma Māra Sleja uzsver – viņa saviem bērniem māca pašiem vērsties pie pieaugušā un lūgt palīdzību, nevis gaidīt to no apkārtējiem. Vienlaikus viņa atgādina, ka jebkurš pieaugušais ir atbildīgs par drošas vides radīšanu ikvienam bērnam: “Mēs dzīvojam vietā, kur blakus bērnu rotaļlaukumam uzturas arī dzērāji un bezpajumtnieki. Es viņiem eju klāt, sasveicinos, saku, ka alkoholu nedrīkst lietot, ja bērni blakus šūpojas. Mēģinu radīt vidi, kas viņiem signalizē – “mēs jūs redzam, uzvedieties kārtīgi, lai mūsu bērni te var droši dzīvoties”.” 

Arī Valsts policijas Prevencijas vadības biroja priekšnieks Andis Rinkevics iedrošina mācīt bērniem lūgt palīdzību, taču vienlaikus uzticēties saviem instinktiem: “Bīstamākie noziedznieki pēc tādiem neizskatās. Tāpēc es ieteiktu – neskati vīru no cepures. Taču vienlaikus dzīvi nevar pārvērst par nemitīgu baidīšanos. Bērnam ir jāzina, ka cilvēki ir dažādi un reakcijas var būt dažādas, bet, ja viens pieaugušais atraida vai nereaģē, nevajag baidīties lūgt palīdzību citam. It īpaši kasieriem, policistiem, apsargiem – vecākiem vajadzētu bērnam mācīt uzticēties pieaugušajiem formastērpos, tai vajadzētu būt drošai izvēlei.”  

Andris Rinkevics uzsver, ka policija ļoti novērtē sabiedrības iesaisti un rūpes par svešiem bērniem, bet vienlaikus aicina nenosodīt tos, kuri mazam bērnam uz ielas paiet garām: “Var saprast vēlmi vainot tos, kuri ļauj mazam bērnam vienam pašam atrasties uz ielas. Taču ir jābūt lielai drosmei, lai pārvarētu sociālos aizspriedumus un to bērnu uzrunātu, it īpaši vīriešiem, kurus automātiski uztver kā potenciālos varmākas. Ir jābūt emocionāli gatavam taisnoties, tāpēc nedrīkst vainot cilvēkus, kuri to nedara. Tā ne vienmēr ir vienaldzība.”  

Nemeklēt vainīgos, bet katru dienu veidot drošāku vidi 

Sociālo procesu pētniece Latvijas Universitātē Ilze Mileiko, kura veikusi vardarbības, darba un ģimenes dzīves līdzsvara, ģimenes politikas un demogrāfiskās politikas, dzimtes u. c. jautājumu izpēti, uzsver, ka vēl joprojām liela nozīme tajā, kā pieaugušie bērniem māca justies droši, ir dzimtes aspektam: “Mātes apmāca savas pusaugu meitas, kur jāsit, ja kāds seksuāli uzmācas. Visdrīzāk, viņas šos uzvedības modeļus ir pārņēmušas no savām mātēm, bet tās ir absurdas drošības prakses. Daudz svarīgāk būtu veidot tādu vidi, kurā nevienam bērnam – neatkarīgi no vecuma vai dzimumam – nav jāmāca kādam sist. Diemžēl mēs esam paaudze, ko biedēja ar policiju, un vēl arvien pieaugušie mēdz sabojāt iespēju bērnam uzticēties policistiem kā šiem drošajiem cilvēkiem. Par to vecākiem būtu jādomā.”  

Tāpat viņa uzsver, ka arī skolās ir jāstrādā pie drošas vides veidošanas: “Bērns bērnam arī var būt apdraudējums, un skolu vide ir ļoti skaudra, mobings bērnu vidū ir ārkārtīgi izplatīts. Pētījumu dati atklāj patiešām šokējošu ainu. Pieaugušo uzdevums ir organizēt drošu telpu gan skolā, gan ārpus tās – lai ne tikai pasargātu bērnus no mehāniskiem sasitumiem, bet arī radītu vietas, kur jaunieši var pulcēties un kur pieaugušie viņus vienmēr var atrast. Gribētos, lai drošas ir ne tikai atsevišķas skolas vai pagalmi, bet lai visi bērni varētu iet savās gaitās – nevis kā uz izdzīvošanas apmācību, bet ar prieku.” 

Satraukums, spriedze, nogurums – mūsdienās šīs sajūtas nav svešas teju nevienam. Tāpēc arvien būtiskāks kļūst jautājums – kur atgūt spēkus? Psiholoģe Marija Ābeltiņa saka, ka atbilde ir meklējama tur, kur pavadām visvairāk laika, – mūsu mājoklī. Pārdomāti iekārtota vide var kļūt ne tikai par vietu, kur atpūsties, bet arī par emocionālā līdzsvara pamatu. 

Mājas – vieta, kur varam būt paši 

Katram dzīvē ir brīži, kad gribas apstāties, norobežoties no ārējiem trokšņiem un vienkārši būt. Mūsdienās, kad stress un neparedzami izaicinājumi ir kļuvuši par ikdienu, mājas ir vairāk nekā tikai fiziskā dzīves vieta. Mājoklis ir tā vieta, kur varam būt tie, kas esam, – bez nosodījuma, steigas un gaidām. 

“Vides psiholoģijas pētījumi liecina, ka mūsu smadzenes un ķermenis ir radīts dabiskai videi – tādai, kur varam izbaudīt dienasgaismu, kur ir iespēja kustēties, būt saskarē ar dabu un veidot jēgpilnas attiecības ar apkārtējiem. Kad šo evolūcijas noteikto būtisko elementu trūkst, var ciest mūsu labsajūta un labbūtība. Interjerā, kas patiešām spēj dot spēku, atspoguļojas dabas proporcijas, tekstūras un ritms. Jo vairāk apkārtne līdzinās tai, kam esam bioloģiski pielāgoti, jo dziļāk varam izjust tur mieru, jo labāk varam koncentrēties un gūt emocionālo līdzsvaru,” uzsver psiholoģe Marija Ābeltiņa. 

Ieteikumi komforta palielināšanai interjerā 

Labs mājokļa dizains sākas ar telpu veidošanu, kas atvieglo ikdienu un padara to patīkamāku. Pētījumā “Dzīve mājās” noskaidrots, ka 25 % Latvijas iedzīvotājiem visvairāk prieka mājās sagādā savas dzīves telpas uzlabošana, kas arī ir viens no pieciem būtiskākajiem prieka avotiem mājās. 

Viena no svarīgākajām zonām, kur pārdomāts dizains var uzlabot komfortu un labsajūtu, ir guļamistaba. Šī telpa vistiešākajā veidā ietekmē to, kā mēs atpūšamies un atgūstam spēkus. “Guļamistabu vajadzētu veidot kā miera ostu, kur nav vietas tehnoloģijām, pie logiem ir gaismu aizturoši aizkari, bet gultā sagaida ērts matracis un mīksta gultasveļa, kas pielāgota gulētājam. Dziļāku miegu un labāku atpūtu veicina arī vēsums, ko var panākt ar gaisa kondicionieriem, gaisa attīrītājiem, pienācīgu vēdināšanu un elpojošām nakts drēbēm,” stāsta interjera dizainers Dariuss Rimkus. Psiholoģe M. Ābeltiņa piebilst, ka kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi svarīgs mūsu veselībai, un tam vajadzētu būt prioritātei. 

Komfortabls tekstils nodrošina taktilu un vizuālu saikni ar dabu. Interjera dizainers iesaka izmantot mājoklī mīkstu materiālu tekstilizstrādājumus vairākos slāņos, izvēloties pledus, spilvenus un paklājus, kas izgatavoti no dabiskām šķiedrām, piemēram, kokvilnas, vilnas, lina un rotangpalmas. Zemes toņi – terakota, olīvu zaļais, pelēkbrūnais, okers un silti baltās nokrāsas palīdz padarīt iekārtojumu piezemētu un rada mierpilnu un mājīgu noskaņu. 

D. Rimkus atgādina, ka svarīgi ir arī pietiekami bieži ieviest kārtību un atbrīvoties no nevajadzīgā, lai virsmas nebūtu piekrautas. Jāizvairās pieblīvēt telpas – labāk izvēlēties atvērtu zonējumu, kas nodrošina ērtu pārvietošanos un atpūtu. Atjautīgi mantu glabāšanas risinājumi un vienkāršs dizains palīdzēs radīt skaidrību un sirdsmieru, parādot, ka ar mazāku ieguldījumu patiesi var panākt lielāku efektu. 

Interjers visām maņām 

Mūsu noskaņojumu ievērojami ietekmē arī apgaismojums, mājas aromāts un skaņa. Nomierinošu atmosfēru var panākt ar regulējamu silta toņa apgaismojumu no vairākiem avotiem, piemēram, gan lampām, gan svecēm. Pētījuma rezultāti rāda, ka 11 % Latvijas iedzīvotāju sveces palīdz atpūsties un sajusties mājīgi. Tikmēr 13% aptaujāto apgalvo, ka mūzika palīdz radīt īsto noskaņu. Interjera dizainers iesaka apvienot aromterapiju (ēteriskās eļļas vai aromātiskās sveces) ar nomierinošām skaņām, piemēram, fona mūziku vai dabas elementiem, lai veicinātu relaksāciju. 

Ikdienas paradumi, kas uzlabo emocionālo noturību 

Psiholoģe M. Ābeltiņa mudina domāt ne tikai par interjeru, bet arī nelieliem ikdienas paradumiem. “Gādā par regulārām fiziskām aktivitātēm un nodrošini ķermenim sabalansētu uzturu, lai palīdzētu uzturēt līdzsvarotu enerģijas līmeni un mazinātu garastāvokļa svārstības. Uzturi ciešu saikni ar saviem mīļajiem cilvēkiem un pavadi kopā laiku bez ekrānu klātesamības, ieturi kopīgas maltītes un apskaujies. Neaizmirsti arī par mirkļiem dvēselei – klausies mūziku, lasi un zīmē. Radošas nodarbes un miers palīdzēs atjaunot spēkus un nelielas, pat 10–15 minūšu pauzes nomierinās prātu un palīdzēs atgūt enerģiju.” 

Pētījums liecina, ka 27 % Latvijas iedzīvotāju prieku mājās sagādā tuvinieku apskāvieni, bet 34 % prieks mājās visvairāk saistās ar laiku, ko var atvēlēt saviem hobijiem un vaļaspriekiem. Tāpēc mazas, bet pārdomāti iekārtotas zonas lasīšanai, rokdarbiem un atpūtai var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti. Interjera dizainers iesaka izveidot īpašu vietu hobijiem, izmantojot pufus, zviļņus vai lielus grīdas spilvenus atpūtai. Ja pietiek vietas, var apsvērt omulīga stūrīša izveidošanu pie loga vai polsterētu solu, kas palielinās ērtības un sniegs vietu, kur atslēgties no ārpasaules. 

Lai gan Latvijā steidzamās medicīniskās manipulācijas un traumu ārstēšanu apmaksā valsts, bērna trauma vai kāds cits nelaimes gadījums var radīt virkni papildu izmaksu – sākot ar rehabilitāciju pēc traumas un medikamentiem līdz pat nometnes vai sporta sacensību brauciena atcelšanai. Aktīviem bērniem, kuri sporto vai apmeklē ārpusskolas pulciņus, šādi gadījumi nav retums, un izdevumu summa var kļūt par būtisku slogu ģimenes budžetam.  

“Bērni ir aktīvi – viņi sporto, rotaļājas un vēl tikai iepazīst pasauli, tāpēc ikdienā var gadīties gūt gan sportiskas, gan sadzīviskas traumas. Valsts veselības aprūpes sistēma Latvijā nodrošina akūtu traumu ārstēšanu, taču nelaimes gadījumu apdrošināšana ir kā papildu drošības spilvens situācijās, kad ģimenei jāsedz izdevumi par medikamentiem, rehabilitāciju vai pat traumas dēļ izlaistu nometni. Tāpat tā nosedz ārstēšanos privātajās medicīnas iestādēs, kur bieži vien ārsti pieejami daudz ātrāk. Apdrošināšana ļauj vecākiem justies mierīgi un ļaut bērniem būt bērniem,” uzsver apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns. 

Viņš uzsver, ka vecāki nereti pārāk paļaujas uz valsts apmaksātu medicīnu, bet neaizdomājas par to, ka bez ārstēšanas ir vēl arī citas izmaksas, kas var radīt jūtamu robu ģimenes budžetā. Kādas izmaksas bērna traumas gadījumā visbiežāk paliek uz vecāku pleciem? 

• Papildu medicīniskie izdevumi – pēc izrakstīšanās no slimnīcas bieži vien nepieciešams turpināt ārstēties mājās, tāpēc ir jāiegādājas, piemēram, medikamenti, pārsienamie līdzekļi, ortopēdiskās ierīces vai citi medicīniskie līdzekļi.  

• Rehabilitācija pēc traumas. Bieži pēc negadījuma nepieciešama rehabilitācija, piemēram, fizioterapija vai citas nodarbības, kas ne vienmēr pietiekami drīz ir pieejamas par valsts līdzekļiem. Rehabilitācija privātajās medicīnas iestādēs ir pieejama daudz ātrāk, taču izmaksā ap 50 eiro par nodarbību – parasti nepieciešams apmeklēt vismaz 10 nodarbības, kas kopā jau veido 500 eiro. 

• Atbalsts ilgākas ārstēšanās laikā – uzturēšanās slimnīcā, vizītes pie speciālistiem un citas papildu izmaksas.  

• Nometnes vai cita brauciena atcelšana – ja bērns traumas dēļ nevar doties uz nometni vai sacensībām, tad bieži par to samaksātā dalības maksa netiek atmaksāta.  

• Civiltiesiskā atbildība – ja bērns nejauši nodara zaudējumus citiem, piemēram, sabojā skolas inventāru vai sporta sacensību vai treniņa laikā nejauši traumē citu spēlētāju, tad kompensācija jāsedz no ģimenes budžeta. 

Par šādām izmaksām vecāki parasti pat neiedomājas vai tās nešķiet būtiskas, taču realitātē tas viss kopā var veidot pietiekami lielus izdevumus, ko varētu segt nelaimes gadījumu apdrošināšana. Tā ļauj vecākiem justies droši, neraizēties par finansiālo pusi, bet tā vietā koncentrēties uz svarīgāko – bērna atveseļošanos. 

Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par sabiedrības fizisko un mentālo veselību, drošību un dzīves kvalitāti, taču bieži aizmirstam – viss sākas turpat, pie mūsu mājas. Sakopta, funkcionāla vide ar drošu rotaļu laukumu, velo novietni, āra trenažieriem vai vienkārši soliņu ēnā var kļūt par mazu pilsētas oāzi, kas uzlabo kā mūsu garastāvokli un veselību, tā arī attiecības ar līdzcilvēkiem. 

“Ēkas pagalms patiesībā ir tās iedzīvotāju spogulis, kas vienlaikus atspoguļo arī mūsdienu sabiedrības vērtības, paradumus un mainīgās vajadzības,” norāda Rīgas galvenais arhitekts Pēteris Ratas. Pētījumi liecina, ka apzaļumota vide ap mājokli un droši spēļu laukumi var samazināt stresa līmeni, uzlabot bērnu koncentrēšanās spējas un sociālās prasmes, savukārt labiekārtotas un nožogotas teritorijas ar soliņiem, sporta inventāru, rotaļu zonām, apgaismojumu – veicināt labu kaimiņattiecību veidošanu un drošības sajūtu. Nozares profesionāļi stāsta par modernu un drošu pagalmu galvenajām iezīmēm, kā arī norāda uz būtiskākajām kļūdām to veidošanā. 

Rotaļu laukumi – lai interesanti gan bērniem, gan pieaugušajiem  

Svarīgi, lai rotaļu laukums pagalmā būtu ne tikai formāls ar pāris rotaļu elementiem, izpildot vietējās pašvaldības būvvaldes prasības, bet ar pārdomātiem, kvalitatīviem, drošiem un ilgtspējīgiem risinājumiem, kas bērnus ne tikai izklaidē, bet arī viņos attīsta motoriku, radošumu un citas prasmes, stāsta viens no pieredzējušākajiem rotaļu ekspertiem Baltijā, SIA “Fixman” dibinātājs un vadītājs Miks Lukstiņš. 

Turklāt būtiski, lai rotaļu laukums būtu saistošs ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tāpēc visām iekārtām jābūt pietiekami kvalitatīvām un izturīgām, lai tās droši varētu izmantot arī bērnu vecāki. “Kad vecāki iesaistās rotaļās kopā ar savām atvasēm, tiek stiprināta viņu savstarpējā saikne, vienlaikus veicinot bērnu emocionālo un garīgo attīstību,” uzsver M. Lukstiņš. 

Mūsdienīgos rotaļu laukumos aprīkojums ir daudzveidīgs un pielāgots dažādu vecumu bērniem un jauniešiem. Tajos atrodami gan klasiskie elementi – šūpoles, smilšu kastes, slidkalniņi un kāpšanas tīkli, – gan arī inovatīvi digitālie risinājumi. Piemēram, interaktīva futbola siena ļauj bērniem veikt bumbas piespēles un saņemt rezultātu savā telefonā. Pagalmā novietots dīdžeja galds ar divu viedtālruņu palīdzību pusaudžiem dod iespēju miksēt savus iecienītākos mūzikas hitus, savukārt deju arka ar kustību sensoriem var motivēt jauniešus vispār iznākt pagalmā, lai kārtīgi izkustētos un jēgpilni socializētos ar vienaudžiem.  

M.Lukstiņš norāda, ka rotaļu laukumu mērķis ir iedot bērnu vecumam atbilstošus instrumentus, ar kuru palīdzību viņi var radīt sev patīkamu vidi un attīstīt fantāziju. “Šobrīd populāri ir rotaļu laukumos izmantot reljefu – tam noteikti nav jābūt kalnam, kurā uzkāpt, tā var būt arī vieta, kurā atspiesties vai apsēsties un aprunāties ar savu rotaļu biedru. Tādā veidā spēļu laukums kļūst arī par socializēšanās telpu, kur ne vienmēr jābūt tikai aktīvam un skaļam. Tā ir arī vieta, kur var vienkārši būt,” saka rotaļu eksperts.  

Šobrīd Eiropā populāra tendence ir rotaļu laukumos integrēt dabiskos un beramos materiālus, ļaujot bērniem sajust smiltis, koka šķeldu vai akmentiņus, mijiedarbojoties ar dažādām dabas faktūrām. 

Neviens rotaļu laukums, protams, nav iedomājams bez drošības. Neskatoties uz to, ir svarīgi, lai spēļu laukumā bērnam būtu iespēja arī nokrist, nenodarot lielu kaitējumu savai veselībai. “Tad bērns iemācās, ka, uzkāpjot uz rotaļu elementiem, ir jābūt uzmanīgam un cieši jāturas, jo pretējā gadījumā visticamāk būs jāpiedzīvo kritiens, kas sāpēs,” stāsta M.Lukstiņš. 

Pagalma veiksmes atslēga – pārdomāts plānojums un ilgtspējīgi risinājumi 

Ļoti svarīgi pagalmā izveidot funkcionāli pareizu plānojumu, lai tajā būtu vieta gan auto stāvvietām un rotaļu laukumam, gan arī rekreatīvai brīvā laika pavadīšanai, sporta aktivitātēm un velosipēdu novietnei. “Vajadzība pēc kvalitatīvas ārtelpas arvien pieaug, un pagalms ir nozīmīga ēkas sociālā telpa, kas kalpo kā papildu vērtība un kvalitātes apliecinājums konkrētajam ēkas projektam,” uzskata Pēteris Ratas.  

To iespējams vērot daudzviet Eiropā. “Piemēram, Berlīnē attīstītāji īpašu uzmanību pievērš tam, lai jauno projektu ārtelpa kalpotu kā pievilcīga atpūtas vieta iedzīvotājiem, kurā viņi izvēlas pavadīt savu brīvo laiku un jūtas labi. Tas ir būtiski arī tāpēc, lai cilvēki nepazaudētu savstarpējo mijiedarbību, kas mūsdienu digitalizācijas laikmetā kļūst par arvien lielāku izaicinājumu,” uzsver Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna. 

Veidojot dzīvojamo ēku pagalmus, viens no nozīmīgākajiem aspektiem ir tajā izmantoto iekārtu un rotaļu elementu ilgtspējība. “Savos projektos izvēlamies tikai kvalitatīvus, drošus un izturīgus risinājumus, lai pagalma aprīkojums arī vairākus gadus pēc ēku nodošanas jauno iemītnieku rīcībā turpinātu labi kalpot, saglabātu savu vizuālo pievilcību, neradītu lielas uzturēšanas izmaksas un galu galā nekļūtu iedzīvotājiem par slogu,” norāda G.Cauna.  

No žoga līdz trenažieriem – ko pagalms stāsta par iedzīvotājiem  

Mūsdienīgs, drošs un funkcionāli pārdomāts pagalms nav iedomājams arī bez žoga, daudzveidīgiem labiekārtojuma elementiem un bagātīgiem apstādījumiem.  

Rūpīgi izplānoti apstādījumi palīdz radīt gan ēnainas vietas, kur socializēties karstā vasarā, gan klusākus stūrīšus mierpilnai atpūtai, zonas aktīvām un skaļām nodarbēm, gan arī norobežot pagalmu no ziņkārīgiem garāmgājēju skatieniem. Veiksmīgs visu šo elementu izmantojums ļauj izveidot mājas ārtelpu, kurā dažādu paaudžu iemītniekiem ir patīkami atrasties dažādos gadalaikos, doties savās ikdienas gaitās un atgriezties mājās, kā arī rūpēties par veselīgu dzīvesveidu un socializēties.   

“Nožogota teritorija ap dzīvojamo ēku ir viena no galvenajām priekšrocībām, ko savā jaunajā mājvietā Kaamos veidotajos projektos tās iemītnieki novērtē visaugstāk,” Kaamos veikto klientu aptaujas rezultātus komentē Guntars Cauna. Viņš atzīst, ka pilsētvidē mājokļu īpašniekiem drošība un privātums ir ļoti būtiski faktori, ko attīstītājs ņem vērā, plānojot arī nākotnes būvniecības projektus.  

Pilsētu teritorijām izplešoties, arvien vairāk cilvēku karstos vasaras mēnešos ir spiesti pavadīt pilsētā, tādējādi pagalma rekreatīvā funkcija kļūst īpaši nozīmīga. “Kā Latvijā, tā arī Eiropā arvien aktuālākas kļūst noēnotās zonas, kurās iespējams patverties no karstās saules un brīvo laiku pavadīt cilvēkiem ar atšķirīgām vajadzībām,” skaidro M.Lukstiņš.  

Kopumā pārdomāta rekreatīvā zona mājas pagalmā būtiski uzlabo tās iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī motivē piekopt veselīgu dzīvesveidu. Āra trenažieri dod iespēju pieaugušajiem ērti nodarboties ar fiziskām aktivitātēm turpat pie mājas, bez nepieciešamības apmeklēt sporta zāli, savukārt bērniem un jauniešiem tie kalpo kā dinamiska kustību alternatīva.  

M.Lukstiņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija mums iemācīja, ka ārā iespējams vingrot visu gadu. “Ir vērojama tendence, ka tagad arvien vairāk cilvēku vēlas sportot ārā. Lai to varētu īstenot, ir labi, ja mājas pagalmā ir kāda vieta, kur iespējams vismaz pastiepties vai uztaisīt palēcienus.” 

Ne mazāk svarīgi, lai pagalmā būtu arī atpūtas zona ar soliņiem un galdiem, kas ļauj pabūt ārā mierpilnā vidē – lasot grāmatu, baudot kafiju vai vienkārši aprunājoties ar kaimiņu. Šādas vietas stiprina kopienas sajūtu un rada iespēju nepiespiestā veidā satikties un aprunāties ar līdzcilvēkiem.  

Mūsdienīga velo infrastruktūra drošā pagalmā 

Labs pagalms vairs nav iedomājams arī bez kvalitatīvas velo infrastruktūras. Pieaugot velobraucēju skaitam un iedzīvotāju interesei par videi draudzīgu un aktīvu dzīvesveidu, velo ērtībām tiek piešķirta īpaša nozīme jau dzīvojamās ēkas projektēšanas stadijā.  

Visbiežāk bērnu finanšu pratība sākas ģimenē, un vecāki ar savu piemēru un skaidrojumiem palīdz veidot bērnu attieksmi pret naudu un tās izmantošanu. Veiksmīga finanšu prasmju attīstīšana jau bērnībā palīdz pieņemt labākus lēmumus nākotnē – veidot budžetu, krāt naudu, būt atbildīgam, plānot un iepirkties gudrāk, jo nav noslēpums, ka mainīt ieradumus pieaugušā vecumā ir krietni grūtāk. Kā, kad un kādā veidā bērnam iemācīt finanšu pamatus, naudas vērtību, taupīšanu un kad dot pirmo kabatas naudu, stāsta Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.  

Naudas pamati jau agrīnā bērnībā 

Finanšu pratība ir viena no prasmēm, ko bērni var pārņemt no savas ģimenes, tāpēc jau no agra vecuma ir vērtīgi viņus pakāpeniski un dažādos veidos iepazīstināt ar finanšu pasauli. To viegli var izdarīt, piemēram, veikalā, kopīgi iegādājoties pārtikas produktus visai ģimenei. Eksperte iesaka pievērst nozīmi naudas būtībai jau no agras bērnības, kad ir jūtams, ka bērns ir gatavs, piemēram, māk skaitīt un lasīt. Iepazīstinot bērnu ar naudu, ir būtiski izskaidrot pamatus, izstāstīt atšķirību starp monētām un banknotēm, kā arī “digitālo” naudu maksājuma kartēs, spēlēt “veikalu” spēli un citas rotaļas, kurās var iesaistīt neīstu jeb spēļu naudu. 

Kad bērns uzsāk skolas gaitas, tas varētu būt piemērots brīdis pievērst uzmanību naudas vērtībai un piešķirt nelielu kabatas naudu – tā kalpos kā praktisks rīks naudas vērtības apguvei. Vecāki bieži izvēlas regulāru kabatas naudu – nedēļas vai mēneša formātā –, kas ļauj bērnam saprast budžeta plānošanas nozīmi. Papildus tam vasaras laikā bērni var iesaistīties nelielos darbos ģimenes uzņēmumos vai palīdzēt mājsaimniecībā, saņemot simbolisku atlīdzību, kas veicina darba un naudas saistības izpratni.  

Tajā pašā laikā bērnam var skaidrot, ka nauda tiek iegūta ar pūlēm un darbu, kā arī iepazīstināt ar taupīšanas konceptu, piemēram, izmantojot krājkasi, kurā bērns vai visa ģimene kopīgi krāj kādam sapnim. Tāpat citviet ģimenēs tiek izmantotas bērniem paredzētas finanšu lietotnes, kas ļauj kā bērniem, tā vecākiem pārvaldīt kabatas naudu, sekot līdzi tēriņiem un arī veidot uzkrājumus. Šādi digitālie rīki var būt labs palīgs bērnam jau agrākā vecumā, lai saprastu naudas plūsmu. 

Budžeta plānošana un pirmie finanšu lēmumi 

Budžeta plānošana jau bērnībā ļaus bērnam saprast naudas krāšanas nozīmi un ilgtermiņā veidot apzinātākas budžeta izvēles. Sākumā, saņemot pirmo kabatas naudu, bērns to, iespējams, iztērēs sīkām lietām, piemēram, našķiem, taču ar laiku un pozitīvu piemēru viņam var veidoties izpratne un motivācija krāt nopietnākiem pirkumiem. Kopā ar bērnu izvirziet kopīgu mērķi: divritenis, jauns viedtālrunis, ar pulti vadāma automašīna vai kāds kopīgs piedzīvojums. Lai kāds būtu bērna mērķis, tā ir lieliska iespēja parādīt uzkrājumu veidošanas un budžeta plānošanas pamatus. Kopīgi izpētiet preces cenu, izvēlieties krāšanas veidu, piemēram, krājkasītē vai bankas kontā, un izplānojiet, cik lielu daļu no kabatas naudas nepieciešams atlikt, lai vēlamajā laikā sakrātu vajadzīgo apjomu. Krāt nav viegli nevienā vecumā, bet, veidojot šo ieradumu jau bērnībā un atbalstot bērnu jauno iemaņu veidošanā, tas noteikti izdosies. 

Lai motivētu bērnu krāt, var izmantot vizuālu “krāšanas termometru” vai vienkāršu plakātu, kur kopīgi atzīmēt progresu. Tas palīdz bērnam saprast, cik tuvu viņš ir savam mērķim, un veicina pacietību un apņēmību. 

Atbildība par pirmo maksājumu karti 

Luminor dati liecina, ka bērni pirmo karti saņem vidēji 10-11 gadu vecumā. Karte ļauj tērēt tikai kontā esošo naudu, un vecāki var uzraudzīt darījumus, uzstādīt limitus un bloķēt pirkumus internetā. Šajā posmā svarīgi ir sarunāties ar bērnu par drošību – PIN koda aizsardzību, rīcību kartes zuduma gadījumā, kā arī par krāpniecības riskiem. Kartes lietošana kļūst par pamatu dziļākām sarunām par finanšu atbildību un digitālo uzvedību. 

Tikmēr pusaudžu vecumā bērni kļūst patstāvīgāki – piedalās nometnēs, sporta pasākumos, ceļo. Maksājumu karte kļūst par ikdienas rīku, kas palīdz plānot budžetu, sekot līdzi izdevumiem un veidot uzkrājumus. Vidēji bērni tērē 50-70 eiro mēnesī, veicot vairāk nekā 20 pirkumus, no kuriem 90% ir bezskaidras naudas darījumi. Bankomātu lietošana ir minimāla, kas liecina par digitālās naudas dominanci. Šajā posmā var kļūt aktuāla arī apdrošināšana vai paplašinātas iespējas, ko piedāvā kredītkarte – ne obligāti ar kredītlīniju, bet kā papildu drošības un ērtību rīks. 

Finanšu pratības veidošana ir ģimenes kopīgs uzdevums. Kabatas nauda, pirmā karte un sarunas par drošību ir tikai sākums – vecākiem ir jābūt pacietīgiem, jāveicina bērna vēlme mācīties un jāatbalsta viņa pirmie soļi finanšu pasaulē. Šī iesaiste veido pamatu bērna spējai plānot, uzkrāt un analizēt savus tēriņus – prasmes, kas būs neatsveramas visā turpmākajā dzīvē. 

Šovasar, baudot vakara pastaigas vai atpūtu pie dabas, gandrīz ikviens ir sastapies ar odu uzbrukumiem. Lai gan pie mums tie parasti nerada smagas organisma reakcijas, dažādu kukaiņu dzēlieni var sagādāt ne tikai nepatīkamu niezi un sāpes, bet arī izraisīt smagas alerģiskas reakcijas. “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone ir apkopojusi noderīgus padomus, kā rīkoties koduma gadījumā un kā pasargāt sevi profilaktiski.

Iekodis kukainis… Ko darīt?

• Bites vai lapsenes dzēliens. Vispirms izņemiet dzeloni, koduma vietu nomazgājiet, pietūkumu maziniet ar aukstu kompresi. Aptiekās pieejami īpaši šķīdumi koduma seku mazināšanai – tie veido caurspīdīgu aizsargplēvīti, kas nomierina ādu un pasargā no kasīšanas.
• Pretniezes līdzekļi. Niezi un apsārtumu mazina bezrecepšu gēli ar antihistamīniem (piemēram, dimetindēna maleātu vai difenhidramīna hidrohlorīdu). Tos lieto vairākas reizes dienā, tikai uz niezošās vietas. Nelietot bērniem līdz 2 gadu vecumam uz plašiem ādas laukumiem!
• Antihistamīna tabletes. Smagākas reakcijas gadījumā var palīdzēt arī tabletes, taču izvēli vislabāk saskaņot ar ārstu vai farmaceitu, ņemot vērā vecumu, svaru un citus lietotos medikamentus.
• Ērces piesūkšanās. Koduma vietu apstrādā ar spirtā samērcētu vati, ērci uzmanīgi izņem ar speciālajām pincetēm un brūci vēlreiz dezinficē. Par turpmāko rīcību jākonsultējas ar ģimenes ārstu.

Kādas mēdz būt reakcijas uz kodumu?

• Vieglākās: nieze, apsārtums, neliels pietūkums, reizēm sāpes.
• Vidēji smagas: izteiktāks pietūkums, paaugstināta temperatūra.
• Smagas: anafilaktiskais šoks, ko var izraisīt bišu un lapseņu dzēlieni. Tas izpaužas kā reibonis, vemšana, apgrūtināta elpošana, apjukums, nespēks vai sirdsdarbības traucējumi. Šādā gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība!

Kā izvairīties no kukaiņu uzbrukumiem?

• Apģērbs. Vakara stundās izvēlieties gaišu apģērbu ar garām piedurknēm un biksēm. Dodoties mežā, bikšu galus ielieciet zeķēs, izmantojiet galvassegu.
• Odi. Pēc saulrieta īpaši aktīvi tie ir pie ūdeņiem, mežmalās un apgaismotās vietās. Lietojiet repelentus, izvēlieties piemērotu apģērbu.
• Bišu un lapseņu tuvumā. Nevicinieties ar rokām – tas padara kukaiņus agresīvākus. Piknikā nosedziet ēdienu un saldos dzērienus.
• Ērces. Gaišs apģērbs palīdz pamanīt uzkritušu ērci, savukārt piknikā noder sega vai speciāls paklājiņš.
• Moskītu tīkli. Tos var izmantot guļasvietām un bērnu ratiņiem.

Repelenti un to lietošana

• Aerosoli un spreji. Izsmidzina uz ādas vai apģērba 15 cm attālumā, seju apstrādā, līdzekli vispirms uzklājot uz plaukstām. Aizsardzība pret odiem līdz 9 stundām, pret ērcēm – līdz 5 stundām (atkarībā no produkta).
• Aproces. Satur dabiskas vielas, piemērotas visai ģimenei. Zīdaiņiem no 6 mēnešu vecuma aproci liek uz kājas, bērniem no 3 gadu vecuma – uz rokas. Lietojamas atkārtoti, efektīvas apmēram mēnesi.
• Uzlīmes. Līmē uz apģērba, aromāta izdalīšanai viegli saskrāpē virsmu. Darbojas 8–12 stundas, aizsargā aptuveni 50 cm rādiusā.
• Ultraskaņas ierīces. Darbojas ar baterijām, piemērotas lietošanai āra aktivitāšu laikā.

Ceļošana ar automašīnu ir brīvības un ērtības simbols, bet tā prasa arī rūpīgu plānošanu. Nepareizi novietota bagāža var ietekmēt gan auto vadāmību, gan drošību, gan degvielas patēriņu. Viens no risinājumiem ir jumta bagāžnieks, taču arī tas prasa gudru izmantošanu.

Plānošana pirms ceļojuma

Ceļojums sākas mājās ar mantu sarakstu un stratēģisku iepakošanu. Svarīgākās lietas, kas nepieciešamas ceļā – piemēram, uzkodas, rezerves drēbes, bērnu rotaļlietas – ieteicams novietot auto salonā vai bagāžnieka priekšpusē. Savukārt aprīkojums, kas nepieciešams tikai galamērķī, var ceļot jumta kastē.

Plānojot iepakošanu, noder atstāt nelielu rezervi vietai neparedzētām lietām, piemēram, suvenīriem vai iepirkumiem ceļojuma laikā.

Jumta kastes izvēle un ierobežojumi

Izvēloties jumta kasti, jāņem vērā tās izmērs, forma un atvēršanas mehānisms. Pārāk liela kaste var traucēt bagāžnieka atvēršanu, pārāk maza – neatrisināt vietas problēmu. Aerodinamiskā forma palīdz samazināt troksni salonā un degvielas patēriņu, tādēļ zemāks profils bieži vien ir praktiskāks.

Svarīgi arī novērtēt, kādi stiprinājumi nepieciešami konkrētajam auto. Ja kaste netiek izmantota, to labāk noņemt – tas samazina degvielas patēriņu un troksni.

Ko ielikt kastē un ko – salonā

Jumta kastē nav ieteicams likt trauslas vai vērtīgas lietas, jo tā nav aizsargāta kā salons. Tāpat smagi priekšmeti var ietekmēt auto stabilitāti. Praktiski priekšmeti kastē: slēpošanas aprīkojums, rezerves drēbes, bērnu rati. Ceļā nepieciešamās lietas labāk turēt ērti pieejamā vietā.

Tipiskas kļūdas

1. Mantas krāmēšana pēdējā brīdī bez plāna.
2. Pārāk liela vai nepiemērota kaste auto modelim.
3. Kastē ievietoti smagi vai trausli priekšmeti.
4. Nepietiekama fiksēšana vai papildu nostiprinājuma neizmantošana.

Ieteicams atstāt 15–20 % brīvas vietas kastē, lai ceļā varētu pievienot kādu neparedzētu pirkumu vai mantu.

Ledusskapis, kas vairs nepietur temperatūru. Mikroviļņu krāsns, kas silda nevienmērīgi. Veļasmašīna, kura kļūst arvien skaļāka un biežāk jāved uz servisu.
Šādi simptomi nav tikai “sīkumi” – tie nozīmē lielākus izdevumus, diskomfortu un pat drošības riskus. Katram aparātam ir savs kalpošanas laiks, un novecojuša tehnika var ietekmēt gan ikdienas ērtības, gan budžetu, gan arī vidi.

Kā atpazīt, ka ierīce kļuvusi neefektīva?

Pirmās pazīmes parasti ir nemanāmas:

• ierīce strādā skaļāk,
• mazgā, silda vai dzesē lēnāk,
• patērē vairāk elektroenerģijas.

Ja tehniku nākas regulāri remontēt, labāk padomāt par nomaiņu – īpaši tad, ja runa ir par vecākiem modeļiem, kam trūkst energoefektivitātes un drošības risinājumu.

Pieaugoši rēķini – skaļākais signāls

Ierīces, kas ražotas pirms desmit un vairāk gadiem, patērē būtiski vairāk elektrības. Tas nozīmē ne tikai lielākus rēķinus, bet arī biežākus bojājumus. Mūsdienu sadzīves tehnika, aprīkota ar sensoriem un optimizētām programmām, ļauj samazināt enerģijas patēriņu līdz pat 30–50 %.

Nolietotā tehnika – resurss, nevis atkritumi

Vecajās ierīcēs ir gan videi kaitīgas vielas (piem., dzesētājgāzes, smagie metāli), gan vērtīgas izejvielas – varš, alumīnijs, pat zelts. Tāpēc pareiza nodošana pārstrādei ir būtiska: tā pasargā vidi un ļauj izmantot resursus atkārtoti.

Vai redzes zudums ietekmē ekonomiku?

Veselība – ne tikai izmaksu pozīcija

Ekonomisti un veselības politikas eksperti uzsver, ka veselību nedrīkst skatīt tikai kā budžeta rindu ar izmaksām. Tā ir sabiedrības ilgtspējas pamats, kas nosaka darba spēju, sociālo iekļaušanu un arī valsts produktivitāti.

Demogrāfija un nākotnes slogs

Latvijas sabiedrība noveco, un tas nozīmē, ka redzes problēmas, kas bieži saistītas ar vecumu un hroniskām slimībām, kļūs arvien izplatītākas. Profilakse un agrīna ārstēšana var nozīmēt milzu ietaupījumus nākotnē.

Tiešā un netiešā ietekme uz ekonomiku

Redzes traucējumi samazina cilvēka spēju strādāt un pelnīt. Bet tiem ir arī netieša ietekme – ģimenes locekļu darba stundas, kas tiek pavadītas pie ārstiem, izmaksas par transportu, asistenta pakalpojumiem, pielāgotu mājokli. Šīs izmaksas reti tiek ierēķinātas oficiālajās statistikās, bet sabiedrība tās nes uz saviem pleciem.

Sociālā rehabilitācija kā ieguldījums

Ne vienmēr redzes zaudējums nozīmē pilnīgu atkarību no sistēmas. Latvijas Neredzīgo biedrība norāda, ka sociālā rehabilitācija un darba tirgus pielāgošana var palīdzēt cilvēkiem ar redzes invaliditāti atgūt neatkarību un dot ieguldījumu ekonomikā.

Ko darīt valstij?

Eksperti aicina:

skatīties uz veselības aprūpi ne tikai kā izdevumiem, bet kā ieguldījumu sabiedrības produktivitātē.

vairāk ieguldīt profilaksē (redzes pārbaudes, acu slimību savlaicīga diagnostika);

attīstīt reģionā pieejamus pakalpojumus, lai mazinātu “slēptās izmaksas”;

stiprināt rehabilitācijas programmas, kas palīdz atgriezties darba tirgū;

Vēlies realizēt savas radošās vīzijas, sākot no izteiksmīgu video filmēšanas nakts laikā un beidzot ar ikdienas mirkļu iemūžināšanu ar dažādiem objektīviem? Iespējams, ka tehniskais aprīkojums tev jau ir pieejams, tikai neesi vēl atklājis tā pilnu potenciālu. Jaunākās paaudzes viedtālruņi ir aprīkoti ar profesionāla līmeņa kamerām, un, apgūstot dažus ieteikumus, pielāgojot iestatījumus un izmantojot iebūvētās AI funkcijas, ikviens var uzņemt attēlus un video, kas līdzinās profesionāļu darbam. 

Pirms gatavojies uzņemt saturu, pārbaudi kameras iestatījumus – iespējams, šobrīd izmanto standarta iestatījumus. Lai iegūtu maksimāli augstu kvalitāti un izšķirtspēju, izvēlies attēlus uzņemt ar 200 MP kameru. Attēli būs ne vien detalizētāki, bet arī ērtāk rediģējami. Ja nevēlies tērēt laiku manuālai satura pēcapstrādei, šo darbu vari uzticēt mākslīgajam intelektam. Piemēram, ar Galaxy AI palīdzību vari rediģēt fotoattēlus, izmantojot dažādus filtrus, un pielāgot tos savam vēlamajam stilam. Mākslīgais intelekts, kas apmācīts, izmantojot vairāk nekā 5000 reālu analogo attēlu, precīzi analizē kontrastu, piesātinājumu un krāsu temperatūru, lai radītu filtrus, kas apvieno dabisko estētiku un māksliniecisko izteiksmi. Taču, ja vēlies eksperimentēt un atrast savu unikālo foto rokrakstu, iedvesmojies no padomiem, ko sagatavojis profesionāls fotogrāfs un videogrāfs Elvis Lācis. 

Top 3 funkcijas, ko noteikti vērts izmantot: 

1. Iespēja saturu filmēt LOG krāsu profilā. “Man kā profesionālam video veidotājam, tā ir lieliska iespēja vairāk rediģēt videomateriālu pēcapstrādes laikā, izmantojot speciālas programmas. Pēc pirmajiem iespaidiem un dažiem testiem, LOG funkcija jaunākās paaudzes viedtālruņos ir acīmredzami uzlabota. Attēlā ir mazāk redzami dažādi artefakti un nokrāsas arī šķiet izlīdzinātas. Visu vēl ērtāku padara Pro Video funkcija – ierīci salokot, tā automātiski sadala ekrānu divās daļās, radot sajūtu, ka patiešām tiek izmantota profesionāla videokamera. Vienā ekrāna daļā redzams attēls, bet otrā – visas nepieciešamās kontroles,” stāsta E. Lācis. 

2. RAW attēlu apstrāde un lietotne EXPERT RAW 

Ar viedtālruni var uzņemt arī RAW formāta attēlus, kuri, atšķirībā no JPEG vai PNG formāta failiem, netiek automātiski saspiesti vai pielabots to kontrasts, krāsas, asums u.tml. RAW formātā iekļauts daudz plašāks informācijas apjoms un šāda tipa faili ir paredzēti lielākai attēlu apstrādei. Izmantojot viedtālruņa kamerā iestrādāto papildinājumu Expert Raw, ierīce ļauj izmantot lielāku tas kameras potenciālu. Piemēram, astrofotogrāfijas režīmā var iemūžināt ļoti kvalitatīvus attēlus ar naksnīgajām debesīm un zvaigznēm. Ir opcija izvēlēties gan auto režīmu kas visu pielāgo atbilstoši esošajiem laikapstākļiem, vai arī iestatījumus iestatīt manuāli. Šī tiešām ir noderīga funkcija, ja gribas iemūžināt izteiksmīgus nakts foto ar debesīm, kurās redzamas zvaigznes.  

3. Portreta režīms  

“Es personīgi reti kad izmantoju šo funkciju, bet ir reizes, kad gribas attēla fonu izpludināt jeb lietot bokē efektu. Savu lomu noteikti arī spēlē mākslīgais intelekts, kas palīdz uzlabot attēla kvalitāti un precīzāk atšķir elementus, kuri ir fokusā un kuri nav. Galaxy AI, kas iestrādāts Photo Assist funkcijā, portreta režīmam ļauj pielāgot fokusu un bokē pakāpi jeb izpludinājuma intensitāti,” padomā dalās E Lācis. 

4 padomi, lai bildētu un filmētu kā profesionālis 

1. Gaisma. Vienmēr piedomā par gaismu – lai cik dārgu un iespaidīgu tehniku vai mobilo viedierīci izmanto, slikta apgaismojuma apstākļos attēls var nebūt tik kvalitatīvs, cik vēlies. Tāpēc vienmēr ieteiktu īpašu uzmanību pievērst gaismai un apstākļiem.  

2. Izmanto ierīci kā statīvu. Ne vienmēr būs iespēja, ka kāds varēs tevi nofotografēt vai nofilmēt. Ja izmanto salokāmo viedtālruni, tas kalpos arī kā statīvs. Saloki to vēlamajā leņķī, novieto uz stabilas virsmas un ar taimera vai žestu palīdzību uzņem attēlu. Vari šādā veidā uzņemt arī nakts foto, kad ierīces stabilizācija ir īpaši nozīmīga. 

3. Nebaidies eksperimentēt. Mobilais viedtālrunis jau sen vairs nav tikai saziņas instruments. Tas ir kabatas izmēra profesionālā kamera. Izmēģini visas funkcijas un ar laiku sapratīsi, kuras no funkcijām vai iestatījumiem tev patīk vislabāk, kā arī kuras izmantot nestandarta apstākļos, ja apgaismojums ir vājš.  

4. Video režīmā izmato Zoom Slider funkciju. Objektu pietuvināšana filmēšanas laikā būs daudz plūdenāka un ērtāka, ja ar pirkstu vienkārši pavilksi pa slaideri, nevis izmantosi automātiski noteiktos pietuvināšanas režīmus. 

Astroloģiskais rudens ir sācies, tomēr daudzi vēl vēlas pagarināt vasaras sajūtu ar kādu ceļojumu. Tomēr reizēm ceļošanu pavada arī negaidīti sarežģījumi – no kavētiem reisiem līdz aizmirstiem vai pat nozaudētiem dokumentiem. Lai ceļojot justos drošāk un būtu gatavs neparedzētām situācijām, svarīgi laikus zināt savas tiesības. Tāpēc apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” sagatavojusi praktiskus padomus, kas palīdzēs sagatavoties plānotajam izbraucienam. 

Kā EVAK karte palīdz izvairīties no liekām izmaksām 

Dodoties ceļojumā pa Eiropu, obligāti nepieciešama Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas par brīvu pieejama visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tā nodrošina pirmo neatliekamo medicīnisko palīdzību ne tikai Eiropas Savienības valstīs, bet arī Īslandē, Norvēģijā, Lihtenšteinā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē.  

Ja EVAK karte ir aizmirsta mājās, svarīgi informēt slimnīcu vai klīniku, ka tā jums ir spēkā. Parasti iespējams attālināti nosūtīt EVAK kartes kopiju, bet gadījumos, kad kartes nav, ar apdrošinātāja palīdzību karte var tikt noformēta un aktivizēta attālināti.  

Svarīgi, ka karte nepieciešama pat tad, ja iegādāta ceļojumu apdrošināšana. Ja EVAK karte sedz visas pirmās palīdzības izmaksas, tad apdrošinātājs šīs izmaksas nesegs. Taču gadījumos, kad nopietnāka palīdzība, ko EVAK karte nesedz, apdrošinātājs kompensē šo starpību.  

Svarīgi arī par apdrošināšanu parūpēties savlaicīgi. “Mūsu pieredzē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki vēlas iegādāties ceļojuma apdrošināšanu tajā pašā dienā, kad paredzēts brauciens. Taču jāatceras, ka apdrošināšana stājas spēkā tikai tad, ja tā iegādāta pirms ceļojuma sākuma – pēc izlidošanas no Latvijas to vairs aktivizēt nav iespējams. Tāpēc par polisi ir jāparūpējas savlaicīgi, vēlams dažas dienas pirms došanās ceļā. Ja rodas kādi individuāli jautājumi, aicinām sazināties ar apdrošinātāju,” atgādina Sanita Glovecka, Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja.  

Dokumenti nozagti – ko tagad? 

Aizvien biežāk dzirdam par kabatzagļiem gan Eiropā, gan ārpus tās. Visbiežāk par viņu upuriem kļūst tieši tūristi, kuri ceļojot līdzi ņem dokumentus un vērtīgas mantas. Pases vai eID kartes zādzība ārzemēs var radīt lielu stresu. Šādā situācijā vispirms nekavējoties jāvēršas vietējā policijā un jāsaņem oficiāls apliecinājums par zādzību. Dokuments būs nepieciešams gan vēstniecībā, gan vēlāk apdrošinātājam, ja polise paredz atlīdzināt dokumentu atjaunošanas izmaksas. Pēc tam ceļotājam jādodas uz tuvāko Latvijas vēstniecību vai konsulātu, kur iespējams saņemt atgriešanās apliecību vai pagaidu ceļošanas dokumentu, kas ļauj droši atgriezties mājās. Īpaši svarīgi rīkoties operatīvi, jo vēstniecības ne vienmēr strādā pilnu darba laiku – piektdienās un svētku dienās tās bieži vien ir atvērtas tikai līdz pusdienlaikam vai slēgtas pilnībā.  

Ja dokumentu zādzības dēļ nākas mainīt lidojumu, atkarībā no izvēlētā seguma, ceļojuma apdrošināšana var segt biļešu maiņu, kā arī pagarinātas uzturēšanās vai transporta izmaksas. Tomēr šie noteikumi stājas spēkā tikai tad, ja zādzība ir oficiāli fiksēta policijā un ceļotājs var uzrādīt šo faktu apliecinošus dokumentus. Atkarībā no polises seguma, apdrošinātājs sedz ne tikai jaunu dokumentu izgatavošanas izmaksas, bet arī citus ar to saistītos izdevumus. Piemēram, transporta izmaksas uz un no attiecīgajām valsts institūcijām, telefona operatoru izmaksas un uzturēšanās izdevumus dokumentu noformēšanas laikā. Kad ceļotājs ar pagaidu dokumentiem atgriežas Latvijā, tie jānodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, kur tiek noformēta jauna pase vai eID karte. Apdrošināšanas gadījumā arī dokumentu (pases, ID kartes, autovadītāja apliecības) atjaunošanas izmaksas var segt apdrošinātājs. 

Pasažieru tiesības gadījumā, ja lidojums kavējas vai tiek atcelts 

Ceļotāji nereti satraucas par to, kas notiks, ja lidmašīna kavēsies vai reiss tiks atcelts, taču šādos gadījumos palīdzību sniedz Eiropas Savienības regula¹, kas skaidri nosaka pasažieru tiesību aizsardzības principus. Šie noteikumi attiecas uz visiem lidojumiem Eiropas Savienībā, kā arī uz reisiem uz un no Islandes, Norvēģijas un Šveices. Ja lidojums kavējas vairāk nekā trīs stundas, pasažieriem ir tiesības saņemt maltīti un atspirdzinošu dzērienu gaidīšanas laikā, kā arī materiālu kompensāciju. Savukārt gadījumā, ja reiss tiek pārcelts uz nākamo dienu, aviokompānijai papildus tam jānodrošina arī naktsmītne, transports nokļūšanai uz to, kā arī iespēja bez maksas sazināties ar tuviniekiem. Ja lidojums tiek atcelts pavisam, pasažierim ir tiesības izvēlēties starp biļetes cenas atmaksu, citu maršrutu līdz galamērķim vai pārlidojumu citā datumā atbilstoši savām vēlmēm. 

Lai šīs tiesības varētu izmantot praksē, ceļotājiem ir svarīgi saglabāt visus dokumentus, kas pierāda kavēšanās vai lidojuma atcelšanas faktu, kā arī to rezultātā radušās izmaksas. Tas nozīmē, ka jāsaglabā oriģinālās aviobiļetes, iekāpšanas kartes, kā arī lidostas vai aviokompānijas sniegtie paziņojumi par reisu kavēšanos vai atcelšanu (piemēram, īsziņas, e-pasta vēstules vai paziņojumi mobilajā lietotnē). Ja kompānija nodrošina ēdināšanu vai izmitināšanu, nepieciešams pieprasīt rakstisku apliecinājumu par palīdzības sniegšanu. Ja izmaksas par viesnīcu vai transportu netiek segtas un ceļotājam nākas pašam tās apmaksāt, obligāti jāsaglabā visu izdevumu kvītis un rēķini, kas vēlāk kalpos par pamatu kompensācijas pieprasījumam. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka šie pienākumi ir spēkā tikai tad, ja aizkavēšanos izraisījis pats pārvadātājs, nevis ārkārtēji apstākļi, piemēram, nelabvēlīgi laikapstākļi, gaisa satiksmes kontroles streiks vai medicīniska rakstura situācijas.  

Ceļojumi sniedz pozitīvas emocijas un ļauj mums ieraudzīt jaunus apvāršņus. Ja būsiet sagatavoti dažādām situācijām, pat nepatīkami pārsteigumi palīdzēs nezaudēt mieru un rīkoties racionāli un pārdomāti.  

Kur palikušas pasaules dižgaru mirstīgās atliekas? Šis jautājums jau gadsimtiem nedod mieru gan zinātniekiem, gan vēstures entuziastiem. No Latvijas autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa līdz Ēģiptes valdniecei Kleopatrai – viņu pēdējās atdusas vietas joprojām nav zināmas, un ap tām vijas leģendas, sazvērestības un neatlaidīgi meklējumi, vēsta kanāls “National Geographic”. 

Latvijai sāpīgs un līdz galam neatminēts ir bijušā ministru prezidenta, 30. gadu autoritārā līdera Kārļa Ulmaņa (1877-1942) liktenis. Viņš 1934. gada 15. maijā īstenoja apvērsumu un pats sevi pasludināja par Latvijas Valsts prezidentu, un turpināja vadīt valsti līdz pat tās okupācijai 1940. gada jūnijā. 

Drīz pēc tam viņš tika deportēts uz Maskavu. Ulmani arestēja un ievietoja Valsts drošības komitejas iekšējā cietumā. Vēlāk viņu kopā ar citiem politieslodzītajiem plānoja pārvest uz Sibīriju, taču tālākais bijušā prezidenta ceļš ir neskaidrs. Zināms, ka viņa pēdējie dzīves mēneši aizritēja tālu prom no dzimtenes – Turkmenistānā, toreizējā Turkmēnijā, kur viņš 1942. gada 20. septembrī mira, iespējams, no dizentērijas vai kuņģa čūlas.  

Tur viņam izveidots kaps, kuru vairākkārt apmeklējušas arī Latvijas amatpersonas, tostarp 2013. gadā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, taču nav pierādīts, ka tur guldīts tieši Ulmanis. 

Gadu gaitā notikušas vairākas ekspedīcijas gan Turkmenistānā, gan Gruzijā, un reiz pat uzvirmoja versija, ka Ulmanis varētu būt apbedīts Gruzijas pilsētā Gori. Šo pieņēmumu atbalstīja stāsts par kapraci, kurš slepus atzinies, ka apglabājis Latvijas prezidentu, un uz kapakmeņa redzamais ozollapu ornaments, kas nav gruzīniem raksturīgs. Tomēr zinātnisku pierādījumu tam nav.  

Par spīti ilgajiem centieniem, Guntis Ulmanis, bijušais Valsts prezidents un Kārļa Ulmaņa brāļa mazdēls, 2017. gadā paziņoja, ka pieliek punktu meklējumiem, jo kapavietu atrast vairs nav iespējams. 

Par Hitleru runājam daudz, bet vai patiesību?  

Arī vienas no pagājušā gadsimta ļaunākajām sejām – Vācijas diktatora, Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas jeb nacistu līdera Ādolfa Hitlera (1889-1945) – mirstīgo atlieku liktenis saglabājas neskaidrs. 

1945. gada 30. aprīlī Nacistiskā Vācija neizbēgami tuvojās sakāvei. Hitlers, to apjaušot, izdarīja pašnāvību savā bunkurā Berlīnē. Viņš pats nošāvās, bet viņa sieva Eva Brauna (1912-1945) līdzās viņam norija cianīda kapsulu. Viņu abu mirstīgās atliekas tika sadedzinātas Hitlera mītnes – Reihskancelejas – dārzā. Pēc tam padomju karavīri atrada apdegušos kaulus un tos vairākas reizes slepus pārvietoja.  

1970. gadā pēc PSRS Valsts drošības komitejas pavēles mirstīgās atliekas tika iznīcinātas, sadedzinot kaulus pavisam un pelnus izkaisot Elbas upē. Vienīgais, ko drošības dienesti saglabāja, ir Hitlera galvaskauss un žokļu atliekas, un tie atrodoties Krievijas valsts arhīvā Maskavā – tāds ir klasiskais stāsts, kas dominē lielākajā daļā diktatora biogrāfiju. 

Tomēr 2009. gadā amerikāņu pētnieki paziņoja – galvaskauss, kas atrodas Maskavā, nepiederēja Hitleram. Arheologs un kaulu speciālists Niks Belantoni devās uz Maskavu, lai no galvaskausa paņemtu DNS paraugu, kas vēlāk tika pētīts Konektikutas universitātes Ģenētikas un tehnoloģiju centrā, ASV. Pētījumos apstiprinājās, ka galvaskauss viennozīmīgi piederējis sievietei. 

Vai Hitlers tiešām izdarīja pašnāvību? Vai viņam izdevās aizbēgt uz Argentīnu vai varbūt izveidot slepenu bunkuru tīklu tālu prom no civilizācijas? Sazvērestības teoriju netrūkst, un diktatora pēdējās atdusas vieta paliek neatbildēts jautājums. 

Pēta Leonardo da Vinči dzimtas koku 

Monas Lizas “tēvs”, leģendārais renesanses mākslinieks un izgudrotājs Leonardo da Vinči (1452-1519) nodzīvoja 67 gadus un mūžībā devās Šato Klo Lusē (Château du Clos Lucé) pilī Ambuāzā, Francijā. Viņa ķermeni apbedīja Svētā Florentīna baznīcā, taču Franču revolūcijā baznīcu iznīcināja, un zuda arī da Vinči kapavieta. 

Krietni vēlāk, 1863. gadā, vietā, kur agrāk slējās baznīca, izraka kaulus un fragmentu ar uzrakstu “EO… DUS VINC”. Šie vārdi tika interpretēti kā “Leonardo da Vinci”. Pīšļus pārapbedīja Svētā Hūberta katedrālē, turpat Ambuāzā, un tūristi tur noliek ziedus vēl šodien. Taču jautājums paliek – vai tas patiešām ir da Vinči? Zinātniski apstiprinātu pierādījumu tam nav. 

2016. gadā Kreiga Ventera institūts ASV aizsāka projektu “Leonardo da Vinci DNA Project”, lai noskaidrotu, vai mirstīgās atliekas patiešām pieder Leonardo da Vinči, pētot mākslinieka dzimtas koku un salīdzinot DNS profilus ar viņa radiniekiem. Meklējumus apgrūtināja fakts, ka da Vinči nebija bērnu, tomēr šā gada septembrī zinātnieki paziņoja, ka ģenētiski pārbaudītais dzimtas koks nu stiepjas jau līdz pat 1331. gadam. Iespējams, jau pavisam drīz uzzināsim, vai kapavieta, ko ik gadu apbrīno tūkstošiem interesentu un da Vinči talanta cienītāju, patiešām pieder slavenajam māksliniekam. 

Bez pēdām pazudis arī Aleksandrs Lielais 

Maķedonijas valdnieks un leģendārais karavadonis Aleksandrs Lielais (356 p.m.ē.-323 p.m.ē.) nomira Babilonā, būdams tikai 32 gadus vecs. Senie avoti vēsta, ka viņa ķermenis tika noklāts ar medu un ievietots zelta sarkofāgā. Pastāv liecības, ka Aleksandrs Lielais vēlējies tikt apbedīts Zeva-Amona templī Sīvas oāzē Ēģiptē, taču viņa ģenerāļi sākuši cīņu par viņa mirstīgajām atliekām.  

Vēstures liecības rāda, ka mirstīgās atliekas nonākušas Ptolemaja rokās, kurš vēlāk kļuva par Ēģiptes valdnieku, un viņš aizvedis tās uz Ēģipti, vispirms, iespējams, uz Memfisas pilsētu. Vēlāk ķermenis pārvietots uz Aleksandriju. Tur viņš apglabāts grandiozā mauzolejā, kas kļuva par svētnīcu, ko apmeklēja pat Romas imperatori, tostarp Jūlijs Cēzars (100 p.m.ē.-44 p.m.ē.) un Augusts (63 p.m.ē.-14 m.ē.). 

Taču tad pēdas pazūd. Varbūt kaps tika iznīcināts kādā dabas katastrofā, varbūt apzināti – kopš 19. gadsimta arheologi un vēsturnieki izvirzījuši vairāk nekā 140 versijas par apbedījuma atrašanās vietu, taču neviena no tām nav pierādīta. Lielākā daļa pētnieku uzskata, ka kaps reiz bijis Aleksandrijā, taču vēlāk, antīkajā laikmetā, pazudis.  

Kleopatras pēdējais noslēpums  

Ēģiptes valdniece Kleopatra VII (69 p.m.ē.-30 p.m.ē.) nodzīvojusi aptuveni 39 gadus un mirusi ap 30. gadu pirms mūsu ēras. Sieviete, kas apbūra gan Jūliju Cēzaru, gan Marku Antoniju (83 p.m.ē.-30 p.m.ē.) aizgāja mūžībā pēc tam, kad Romas karaspēks sakāva viņas armiju. Leģenda vēsta, ka viņa izvēlējās nāvi no čūskas kodiena – neilgi pēc tam, kad pašnāvībā mira viņas mīļotais Marks Antonijs. 

Pēc nostāstiem, Kleopatra esot teikusi, ka “neviens nekad neatradīs viņas kapu” (“no man will ever find my tomb”). Antīkais vēsturnieks Plūtarhs (46~119) rakstīja, ka Antonijs un Kleopatra apglabāti kopā viņas mauzolejā Aleksandrijā, taču pierādījumu tam nav. Pilsētu 365. gadā piemeklēja spēcīga zemestrīce un cunami, un liela daļa vēsturiskā kvartāla nogrima zem ūdens. 

Taču pastāv vēl viena teorija, un tā šobrīd kļuvusi ticamāka nekā jebkad. Arheoloģe un bijusī krimināltiesību advokāte Ketlīna Martinesa meklē Ēģiptes valdnieces kapu jau vairāk nekā 20 gadus, un nu kopā ar komandu atradusi nozīmīgu pavedienu “Taposiris Magna” tempļa apkaimē, aptuveni 50 kilometrus uz rietumiem no Aleksandrijas. 

Kopā ar slaveno zemūdens pētnieku un nogrimušā “Titānika” atradēju Bobu Balāru un Ēģiptes Jūras spēkiem zem Vidusjūras ūdeņiem atklātas senas ostas paliekas – grīda, kolonnas, amforas un enkuri. Atradumi pierāda, ka templis bijis ne tikai reliģijas centrs, bet arī aktīvs jūras tirdzniecības mezgls Kleopatras laikā, un tā varētu būt arī valdnieces iespējamā apbedījuma vieta. 

Meklēšanā Martinesa ņēmusi vērā arī Kleopatras pretošanos Oktaviānam (imperatora Augusta dzimtais vārds). Viņa uzskata, ka faraone, nevēlēdamās pakļauties Romai, izstrādājusi plānu pazust, paslēpjot savu ķermeni kopā ar Antonija mirstīgajām atliekām vietā, kur romieši nekad neiedomātos meklēt. Martinesa piebilst: “Viņai bija jāizvēlas vieta, kurā viņa varētu justies droši savai pēcnāves dzīvei kopā ar Marku Antoniju.” 

Arheoloģes un viņas komandas meklējumi iemūžināti dokumentālajā filmā “Kleopatras pēdējais noslēpums”, kuras pirmizrāde skatāma jau sestdien, 27. septembrī, pulksten 21.00 kanālā “National Geographic”, bet atkārtojums – svētdien, 28. septembrī, pulksten 17.35 un pirmdien, 29. septembrī, pulksten 19.10. 

Liepāja, Jelgava, Pierīga – apdrošinātājs apkopojis biežākās vietas, kur notiek sadursmes ar dzīvniekiem 

Rudenī uz Latvijas ceļiem gandrīz divkāršojas sadursmju skaits ar dzīvniekiem – īpaši pieaug riski satikt briežus un mežacūkas, bet sadursmes ar alņiem ir visbīstamākās un bieži vien beidzas ar traumām un smagiem bojājumiem.  

“Knapi apdreifējām, alnis par laimi sadarbojās. Palasīju pēc tam statistiku, jūtos ļoti dzīva,” šādi par izvairīšanos no potenciāli smagas sadursmes šomēnes sociālajā tīklā X Latviešu režisore Alise Zariņa dalījās ar piedzīvoto uz Vidzemes šosejas – viņas automašīna gandrīz sadūrās ar alni. Šis gadījums spilgti atgādina – rudens un ziema ir bīstamākais laiks autovadītājiem uz Latvijas ceļiem – negadījuma pieteikumu skaits sāk pieaugt jau tagad – septembra beigās. 

Rudenī un ziemā – visvairāk sadursmju 

Ceļu satiksmes statistika rāda skaidru tendenci: no oktobra līdz decembrim negadījumu skaits ar dzīvniekiem pieaug gandrīz divkārtīgi salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem – pēdējos trijos gada mēnešos sadursmju skaits ir par ~70% lielāks nekā pirmajā ceturksnī un par ~35–40% lielāks nekā vasarā. Tas nozīmē, ka trīs mēnešos notiek gandrīz tikpat daudz sadursmju kā pusgadā. 

Datu analīze atklāj, ka stirnas ir visbiežāk nobrauktie dzīvnieki – vairāk nekā 80% gadījumu. Tomēr tieši mežacūkas un brieži ir tie, kuru risks strauji pieaug rudenī: cūkas šajā laikā uz ceļiem nonāk par 65% biežāk nekā gada vidēji, brieži – par 24% biežāk. Savukārt satikšanās ar alni, lai gan izraisa tikai nepilnus 5% negadījumu, izraisa visbīstamākās sekas – trieciens ar 500 kilogramus smagu dzīvnieku bieži vien beidzas ar nopietniem bojājumiem un smagiem ievainojumiem. 

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA eksperti atgādina – atlīdzībās par zaudējumiem, kurus izraisījušas sadursmes ar dzīvniekiem, ir gadu tiek izmaksāti ap 3.5 miljoniem eiro. Rudenī un ziemā autovadītājiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem. 

Eksperts: Rudens barības meklējumos dzīvnieki arvien biežāk nonāk uz ceļiem 

“Dzīvnieki šajā laikā vienkārši meklē barību,” stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza vēsturiskās informācijas speciālists Māris Lielkalns. “Rudenī un ziemā viņi ēd daudz vairāk, nekā vasarā, jo jāuzkrāj rezerves ziemai. Mežacūkas iet pēc ozolzīlēm, kartupeļiem, graudiem. Stirnas un brieži pulcējas baros – reizēm ceļa malā var redzēt pat trīsdesmit stirnas kopā. Ja viena metas pāri, tad skries arī pārējās, tur vairs neviens neapstājas.” 

Ne tikai barība dzīvniekus pievelk ceļu tuvumā. “Ziemā ceļus kaisa ar sāli, un dzīvniekiem tas nozīmē minerālvielas. Tāpēc viņi nāk uz ceļa, turpat stāv un laiza asfaltu,” skaidro eksperts. 

Arī mazāki dzīvnieki rudenī kļūst aktīvi. “Āpši, jenotsuņi – tie tagad ēd vairāk, kļūst smagnējāki, bet turpina skraidīt pāri ceļiem. Viņiem liekas, ka paspēs, bet mašīna skrien krietni ātrāk nekā dabā pieņemts. Un tad viņi vienkārši kļūdās. Kopumā ir tā, ka dzīvniekiem “īpašumi” ir krietni lielāki nekā cilvēki iedomājas un dzīvnieku apdzīvotās teritorijas atrodas abpus ceļam. Un lai tiktu pāri tam dzivās radības visu laiku riskē ar savam dzīvībām,” stāsta M. Lielkalns. 

Apdrošinātājs: trieciens ar alni mašīnu pārvērš lūžņu kaudzē 

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA pārstāvis Kristaps Liecinieks atzīst, ka rudens un ziema ir visdārgākais periods atlīdzību izmaksās. “Katru rudeni redzam kāpumu, un tas nav pāris desmiti gadījumu – tie ir simti. Vidējais zaudējumu apjoms pēc sadursmes ar staltbriežiem vai alņiem ir vairāki tūkstoši eiro. Ja stirna atstāj iespiedumus un saplēstu buferi, tad trieciens ar alni bieži vien pārvērš mašīnu lūžņu kaudzē. Ir gadījumi, kad spēkrats pēc sadursmes nav atjaunojams vispār,” skaidro Liecinieks. 

Pēc viņa teiktā, dzīvnieku sadursmju radītie zaudējumi Latvijā kopumā ik gadu sasniedz vairākus miljonus eiro. “Tas ir skaitlis, kas pielīdzināms mazpilsētas gada budžetam. Un jāatceras – šie ir tikai finansiālie zaudējumi. Dzīvnieku sadursmēs diemžēl ir arī cietušie un bojāgājušie cilvēki,” piebilst eksperts. 

Kur notiek visvairāk sadursmju ar dzīvniekiem 

Apdrošinātāja BALTA statistika rāda, ka Latvijā vislielākais sadursmju skaits ir novērojams Rīgā un Pierīgā. Otrajā vietā ierindojas Ogre, trešajā – Jelgava. 

Kurzemē visvairāk negadījumu fiksēts Liepājā, bet uzreiz aiz tās seko Kuldīga. Latgalē līderpozīcijā ir Rēzekne, bet Vidzemē – Madona, Cēsis un Limbaži. 

Dati apstiprina, ka visbiežāk negadījumi notiek vietās, kur intensīva satiksme krustojas ar mežu masīviem un laukiem. 

“Laimīgas beigas nav pašsaprotamas”: ekspertu ieteikumi drošākai braukšanai 

Kaut arī Alises Zariņas pieredze beidzās veiksmīgi, eksperti brīdina – tas ir sekunžu jautājums, kas var izšķirt dzīvības. Rīgas Zooloģiskā dārza eksperts atgādina, ka sadursmes visbiežāk notiek pēkšņi, tāpēc autovadītājiem jāievēro lielāka piesardzība. Viņš aicina:  

• Samazināt ātrumu krēslas un tumsas vai nakts stundās – jo īsāka redzamība, jo mazāks ātrums jāizvēlas. 

• Uzmanīties pie brīdinājuma zīmēm un meža masīviem. Šajās vietās risks ir visaugstākais. 

• Vienmēr piebremzēt, ja uz ceļa parādās dzīvnieks. Nevajag cerēt, ka tas pats paspēs aizskriet. Dzīvnieks var pēkšņi mainīt virzienu un skriet atpakaļ. Papildus vērts atcerēties – pa vienam pārvietojas lielākoties tikai aļņi. Mežacūkas, brieži un stirnas dzīvo barā, tāpēc, ja viens šķērso ceļu, ar vislielāko varbūtību viņam sekos vēl kāds. 

• Pievērst uzmanību tumsā spīdošām acīm ceļa malā. Tā var būt pazīme, ka dzīvnieks tūlīt dosies pāri. 

• Neapžilbināt sevi un citus. Izvēlēties piemērotu gaismu režīmu, jo slapjā asfaltā atspīdumi būtiski samazina redzamību. Turklāt uz slapja ceļa bremzēšanas ceļš ir garāks.  

• Saglabāt pietiekamu distanci ar priekšā braucošo. Ja viņam būs satikšanās ar kādu dzīvnieku, tad lielāka iespēja paspēt nobremzēt, bez tam dzīvā radība, priekšā braucošā auto izbiedēta, var steigšus škērsot ceļu, aiz tās. Ja distance starp automašīnām maza – negadījums ir gandrīz nenovēršams.  

• Nonākot avārijas situācijā, ir jārīkojas tieši tā, kā teikts ceļu satiksmes noteikumos, – jābremzē taisnā virzienā. Jebkādi citi manevri ir pieļaujami tikai tad, ja šoferis ir 100% pārliecināts, ka neapdraud savu, pasažieru vai citu satiksmes dalībnieku drošību. 

“Sadursme ar dzīvnieku nav tikai transportlīdzekļa jautājums. Tā var maksāt ļoti dārgi – gan finansiāli, gan cilvēku veselības ziņā. Rudens un ziema ir laiks, kad piesardzība burtiski nozīmē dzīvību,” rezumē BALTA eksperts K. Liecinieks. 

Gatavojoties jaunajam mācību gadam, vecākiem ir svarīgi ne tikai sagādāt skolas somu, zīmuļus un formas tērpu, bet arī pārrunāt ar bērniem drošības jautājumus. Īpaši būtiski tas ir pirmklasnieku vecākiem, kuru atvases pirmo reizi patstāvīgi piedalīsies ceļu satiksmē. Pirms jaunā skolas gada apdrošināšanas sabiedrība ERGO un Valsts policija dalās ar septiņiem būtiskiem padomiem, lai bērna ceļš uz skolu būtu drošs. 

“Pēc vasaras brīvlaika, bērniem atgriežoties skolā, satiksme pilsētās kļūst intensīvāka, tādēļ ikvienam ceļu satiksmes dalībniekam jāatceras – pirmajās septembra nedēļās jābūt īpaši vērīgiem un jāpierod pie jaunā dienas ritma un satiksmes plūsmas. Šajā laikā svarīgi būt divtik uzmanīgiem, lai pasargātu gan sevi, gan citus no negadījumiem. Īpaša atbildība gulstas uz autovadītājiem – mācību iestāžu tuvumā obligāti jāsamazina braukšanas ātrums un jāievēro droša distance,’’ norāda Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis. ‘’Savukārt vecākiem jāatgādina bērniem gan par drošu pārvietošanos uz skolu, gan par atstarotāju un gaismu lietošanu, pārvietojoties tumšajā diennakts laikā. Atbildīga un apdomīga rīcība ikdienas gaitās būtiski samazina risku gūt traumas un palīdz pasargāt bērnu veselību.” 

1. Satiksmes noteikumi – jāizstāsta bērniem viegli saprotami 

Daudzi vecāki uzskata, ka viņu bērns zina, kā pareizi šķērsot ielu, taču praksē bērni bieži aizmirst būtiskāko – apstāties, paskatīties uz abām pusēm un tikai tad šķērsot ceļu. Tāpēc ir svarīgi regulāri atgādināt drošības pamatprincipus. Bērnam jāzina, ka jāšķērso iela tikai pāri gājēju pārejai, vēlams – ar luksofora regulējumu. Ieteicams veidot acu kontaktu ar autovadītāju un nekādā gadījumā nevajadzētu skatīties telefonā – uzmanībai jābūt pievērstai apkārtnei. Savukārt diennakts tumšajā periodā bērnam noteikti jālieto atstarotāji vai atstarojošā veste – tas ievērojami uzlabo redzamību. 

2. Drošība braucot ar velosipēdu – ar ķiveri un prātu 

Ja bērns pārvietojas ar velosipēdu, skrejriteni vai skeitborda dēli, ir svarīgi viņam izskaidrot pamatnoteikumus drošai braukšanai. Vienmēr jāvelk ķivere un, ja iespējams, arī aizsargi – tie pasargā no traumām kritiena gadījumā. Šķērsojot ielu, no braucamrīka obligāti jānokāpj – tikai tā iespējams pilnvērtīgi novērtēt situāciju uz ceļa. Tāpat jāatgādina, ka divatā uz viena skrejriteņa braukt ir aizliegts. 

Austiņas gan braukšanas laikā, gan pārvietojoties ar kājām, var būt bīstamas – svarīgi dzirdēt apkārt notiekošo, lai savlaicīgi reaģētu uz notiekošo. 

3. Pārdomāts ceļš uz skolu – kopā plānots maršruts 

Pirms bērns sāk pats vai daļēji patstāvīgi doties uz skolu, ir jāizstaigā un jāiepazīst maršruts. Izskaidrojiet, kur droši šķērsot ielu, kā atpazīt luksoforus un ko nozīmē ceļa zīmes. Ja dzīvesvieta vai skola ir mainīta – maršruts jāpārrunā. 

“Pārliecinieties arī, vai bērns zina, ko darīt, ja pazūd vai apmaldās. Piemēram, atceras vecāku telefona numuru vai zina, kam lūgt palīdzību,” ierosina Valsts policija. “Turklāt mūsdienās ir pieejamas tehnoloģijas, kas ļauj efektīvi noteikt bērna atrašanās vietu, izmantojot GPS”. 

4. Kā uzvesties sabiedriskās vietās – gan vienatnē, gan kopā ar draugiem 

Pārvietojoties pa ietvi vai atrodoties ceļu tuvumā, nedrīkst grūstīties vai pēkšņi skriet uz ielas – tas var būt bīstami gan pašam, gan apkārtējiem. Pieturā nestāvēt pārāk tuvu brauktuves malai. Sabiedriskajā transportā bērnam jāatceras turēties pie roktura, negrūstīties. Tāpat svarīgi ievērot cieņu pret citiem pasažieriem – nedrīkst skaļi runāt vai traucēt apkārtējiem. Vajadzības gadījumā jāatbrīvo vieta vecāka gadagājuma cilvēkiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Jācenšas būt laipniem un saprotošiem, ievērot rindas.  

5. Kad parādās “bandīti” jeb kā rīkoties saskaroties ar aizdomīgiem svešiniekiem 

Lai gan sarunas par svešiniekiem var šķist neērtas, tās ir ļoti svarīgas bērna drošībai. Bērnam saprotamā valodā jāizskaidro, kā rīkoties situācijās, kad viņš jūtas nedroši. Piemēram, ja bērnu uzrunā svešinieks – viņam jāzina, ka nav jāatklāj  informācija par sevi un nekādā gadījumā nedrīkst kāpt svešā automašīnā vai doties līdzi nepazīstamai personai, pat ja tā šķiet draudzīga.  

Ja kāds mēģina bērnu aizvilkt vai liek justies neērti, drīkst un pat vajag skaļi kliegt “Palīgā!” un skriet prom no notikuma vietas. Nevajadzētu slēpties nomaļā vietā – daudz drošāk ir atrasties sabiedrībā, kur ir citi cilvēki. Tikpat būtiski ir iemācīt bērnam, ka par jebkuru satraucošu notikumu nekavējoties jāpastāsta pieaugušajam, kam viņš uzticas. 

6. Ko darīt, ja sanāk nokavēt autobusu 

Ne vienmēr viss norit pēc plāna – mēdz gadīties, ka sabiedriskais transports nepienāk, aizbrauc garām, vai bērns aizrunājas ar draugiem un to nokavē. Šādās situācijās ir ļoti svarīgi, lai bērns zinātu, kā rīkoties. Pirmkārt, nevajadzētu krist panikā – vislabāk ir apsēsties drošā vietā, piemēram, pieturā vai pie tuvākā veikala. Ieteicams jau iepriekš vienoties par konkrētu rīcības plānu: ja nokavē – zvani, paliec noteiktā vietā un gaidi, līdz kāds no vecākiem atbrauc. 

7. Apstāties pie skolas, lai ātri izlaistu bērnu – kas būtu jāņem vērā 

Skolu tuvumā rītos, kad apkārt ir steiga, sastrēgumi un daudz skrienošu bērnu, īpaši svarīgi ir ievērot vienkāršus noteikumus. Kā piemēram, bērns jāizlaiž no auto tikai uz ietves pusi, jāizvēlas droša apstāšanās vieta tālu no gājēju pārejām un līkumiem ar sliktu redzamību. Kā arī jāvienojas par konkrētu iekāpšanas un izkāpšanas vietu. Noteikti jāatgādina bērnam nekavēties pie auto, nesēdēt uz apmales un pirms ielas šķērsošanas rūpīgi pārliecināties par drošību. 

Skolas apkārtnē vislielākais risks nav ātrums, bet neuzmanība un haoss – arī šķietami droša stāvvieta var kļūt bīstama, ja netiek ievērota kārtība. 

Noslēgumā – saruna glābj dzīvību. Neatlieciet sarunu par drošību līdz pirmajam negadījumam. Runājiet, izspēlējiet situācijas, izstaigājiet maršrutu un dodiet bērnam iespēju pajautāt. Jo vairāk bērns sapratīs, jo drošāk jutīsies – gan viņš pats, gan jūs. 

2025 gada 25. septembrī Vecrīgā durvis vēra atjaunotā pieczvaigžņu viesnīca “Pullman Riga Old Town”, kuras atklāšanas svinībās piedalījās vairāk nekā 400 viesu. Renovācijas projektā ieguldīti četri miljoni eiro, un tagad viesnīca piedāvā moderni izsmalcinātu vidi, kurā apvienojas dabas iedvesmoti elementi, kultūra un mūsdienīgs komforts.

Atklāšanas pasākums ar četrām stihijām

Īpaši šim notikumam tika sarīkota svinīga ballīte, kuru vadīja Valdis Melderis. Pasākuma scenogrāfija balstījās uz četrām dabas stihijām – gaisu, ūdeni, uguni un zemi –, un viesiem bija iespēja piedzīvot dažādas tematiskas zonas ar mākslinieciskām dekorācijām, interaktīvām aktivitātēm un muzikāliem priekšnesumiem.
Viesnīcas restorāns “Harper Woolf” viesus pārsteidza ar īpaši šim vakaram gatavotiem ēdieniem un kokteiļiem, kas radīti atbilstoši katras stihijas noskaņai. Septītā stāva spa zona tika pārvērsta par “Moonlight Pool Party” vietu, savukārt otrajā stāvā viesi varēja izbaudīt svētku noskaņu dažādās tematikās – no Valentīndienas līdz Helovīniem.

Vides iedvesmots dizains un arhitektūra

Renovācijas projektu īstenoja starptautiski atzīta arhitektu komanda “Tremend”, kas viesnīcas interjeros izmantojusi dabiskus materiālus un zemes toņus. Dizains rada mierīgu un elegantu atmosfēru, savienojot ēkas vēsturisko raksturu ar mūsdienu komfortu.
Ēka, kurā šobrīd atrodas viesnīca, celta 1789. gadā un reiz kalpojusi kā barona Minhauzena staļļi. Tagad tā ieguvusi jaunu elpu, saglabājot vēsturisko šarmu un piešķirot tam mūsdienīgu dimensiju.

Numuri, ērtības un piedāvājumi

“Pullman Riga Old Town” piedāvā 151 atjaunotu numuru, tostarp luksusa “Prezidenta” apartamentus. Katrs numurs aprīkots ar premium klases gultas veļu, modernām ērtībām un dizaina akcentiem.
Viesnīcas viesiem pieejams plašs “Fit&Spa Lounge” ar 19 metru baseinu, saunu, fitnesa zonu un relaksācijas procedūrām. Konferenču un pasākumu vajadzībām izveidotas astoņas daudzfunkcionālas telpas ar dabisko apgaismojumu, kas piemērotas līdz 250 personām.

Gastronomija ar Baltijas raksturu

Restorāns “Harper Woolf” piedāvā unikālu “share dining” konceptu, kur viesi aicināti baudīt sezonālos Baltijas produktus mūsdienīgā izpildījumā. Šefpavārs Artūrs Arnicāns ēdienkartē akcentē vietējos augus, gaļas un graudus, tos apvienojot ar pasaules kulinārijas tendencēm. Ēdienus papildina bagātīga vīnu karte un radoši kokteiļi.

Ilgtspējīgs redzējums

Viesnīcai piešķirts “Green Globe” sertifikāts, apliecinot tās apņemšanos darboties videi draudzīgi. Renovācijā un ikdienas darbībā tiek izmantoti energoefektīvi risinājumi, atbildīgi materiāli un atkritumu samazināšanas principi.

✨ Pullman Riga Old Town ir vieta, kur vēsturiska arhitektūra satiekas ar mūsdienīgu luksusu, radot īpašu atmosfēru gan biznesa ceļotājiem, gan atpūtas viesiem.

📍 Adrese: Jēkaba iela 24, Rīga
🎥 Skaties video no atklāšanas pasākuma: https://www.youtube.com/watch?v=kv-3I85xyfw

 
Kā nokļūt līdz speciālistam, ja ceļš pie viņa ir kā labirints bez taktilās joslas? Redzes invalīde un biedrības “Redzi mani” vadītāja Līga Ķikute un Latvijas un Eiropas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Anna Klēšmite-Blūma novērojušas, ka sabiedrība nereti raugās uz cilvēkiem ar invaliditāti kā uz “mazliet nederīgiem”. 

Reti kurš zina, ka suņa-pavadoņa apmācība ilgst aptuveni divus gadus un maksā ap 25 000 eiro. Podkāsta “Redzes laukā” 4.epizodē Līga Ķikute dalās ar savu pieredzi, dzīvojot kopā ar suni-pavadoni vārdā Rīga. Viņa skaidro, kā tiek apmācīti suņi-pavadoņi — sākot ar rakstura pārbaudēm divu mēnešu vecumā, dzīvi audžuģimenē, līdz kinologa apmācībai. “Tas nav darbs no astoņiem līdz pieciem. Tas ir darbs 24/7,” uzsver Līga. “Nav tā, ka invalīdiņam iedod suni un var teikt: ‘Ej tagad!’ Arī cilvēks apgūst sadarbību ar suni un kārto eksāmenu pilsētvidē.” 

Sabiedrībā vēl joprojām trūkst izpratnes par suņa-pavadoņa darbu. “Suns-pavadonis nav jāglāsta, nav jāuzrunā un noteikti nav jābaro ar cīsiņu,” viņa uzsver, paskaidrojot, ka jebkāda uzmanības novēršana var radīt apjukumu un pat bīstamību neredzīgajam cilvēkam. 

“Daudzi sabiedrībā domā — redzes invalīds neko nevar. Bet es strādāju, vadu biedrību un ceļoju viena pati,” atklāj Līga, pieminot arī sāpīgus momentus, kad ārstniecības personāls bijis neizprotošs vai pat aizvainojošs. Līga Ķikute norāda, ka bieži ārstēšana beidzas ar ārsta secinājumu, ka slimība nav ārstējama, un cilvēks paliek “karājoties gaisā”. Tādas biedrības kā “Redzi mani” palīdz aizpildīt šo plaisu, taču Līga uzsver, ka iesaiste biedrībās ir brīvprātīga, ko ne visi spēj vai vēlas izmantot. “Dažkārt cilvēks jau savā galvā ir beidzis dzīvot,” viņa atzīst. 

Anna Klēšmite-Blūma sniedz plašāku skatu uz Eiropas pieredzi invaliditātes jautājumos. Viņa uzsver, ka “Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti bieži ir apgrūtināta iespēja realizēt sevi sabiedrībā stereotipu dēļ”, savukārt Eiropas līmenī vairāk notiek diskusijas par pacientu tiesībām un iekļaušanu. Viņasprāt, būtiska problēma ir koordinācijas trūkums: “Pacients nereti ir kā pingpongs, kas tiek mētāts no viena speciālista pie otra, bet neviens nepalīdz viņam saprast kopējo ainu.” 

Anna akcentē problēmu, ka Latvijā nav veselības mācības skolās: “Cilvēks, kurš nesaprot, nevar pieņemt gudrus lēmumus.” Līga papildina: “Ja cilvēks neredz, tas nenozīmē, ka viņš nesaprot. Dažkārt mēs vienkārši nedzirdam viens otru.” 

Tiek pārrunāta arī sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar invaliditāti. Līga norāda: “Redzes traucējums ir neredzams. Cilvēki saka: ‘Bet jūs taču izskatāties normāli.’” Viņa uzsver, ka ļoti nepieciešams veidot izpratni, īpaši publiskajā vidē un sabiedriskajā transportā, kur suņi-pavadoņi bieži tiek uztverti kā traucēklis, nevis palīgs.