Vardarbība attiecībās bieži saasinās laika gaitā – emocionāla un psiholoģiska vardarbība, traumējošas un grūti pamanāmas vardarbības formas ģimenē ir fiziskās vardarbības vēstneši. Jo ilgāk persona ir vardarbīgās attiecībās, jo grūtāk var kļūt no tām aiziet –  mazinās ticība sev, sabrūk cerības par labāku nākotni un nav iespējas dalīties ar uzticības personu par notiekošo. Klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa skaidro, kādi ir sarkanie karogi attiecībās un brīdinājuma zīmes, kas varētu liecināt par vardarbību ģimenē.

“Vardarbība pārkāpj personas tiesības uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, fizisko un garīgo veselību, rada šķēršļus personas pilnvērtīgai attīstībai un dzīvei. Vislabāk vardarbībai patīk būt nepamanītai. Tā mīl klusumu un diskrētumu, jo tas palīdz tai augt un attīstīties. Vardarbība nevar būt “mazliet vai daudz” – tā vai nu ir, vai nav. Būt vardarbīgam ir izvēle, nevis “slikts” temperaments, stress darbā vai impulsu kontroles trūkums,” uzsver klīniskā psiholoģe Santa Ozoliņa.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā visizplatītākie vardarbības veidi, ko piedzīvojuši cietušie, ir emocionālā (78 %) un fiziskā (63 %) vardarbība, kam seko ekonomiskā (29 %) un seksuālā (10 %) vardarbība. Gandrīz katrs astotais iedzīvotājs, kurš piedzīvojis vardarbību ģimenē, norāda, ka tā ir piedzīvota atkārtoti. Vairāk nekā katrs otrais iedzīvotājs atzīst, ka vardarbībai ģimenē ir tendence saasināties brīvdienās un īpaši ārējo faktoru, piemēram, sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, tai skaitā pieaugot spriedzei saistībā ar izdevumiem, komunālajiem maksājumiem un citu finanšu faktoru dēļ. Ikviens attiecībās var piedzīvot vardarbību neatkarīgi no dzimuma, vecuma, izglītības, ienākumu līmeņa, tāpēc svarīgi atpazīt pazīmes, kas norāda uz vardarbību ģimenē, un zināt, kā rīkoties,” stāsta IKEA vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs. Aptauja veikta, īstenojot uzņēmuma sociālās atbildības iniciatīvu “Pamani vardarbību”, kas vērsta uz sabiedrības izglītošanu, lai cīnītos pret vardarbību ģimenē un sniegtu ieguldījumu šis sociālās problēmas risināšanā.

Kā pēc iespējas agrāk pamanīt pazīmes, kas norāda uz vardarbību ģimenē?

S. Ozoliņa apgalvo, ka vardarbība visbiežāk izpaužas kā augšupejoša spirāle, kas sastāv no pieaugošas spriedzes, vardarbības akta un “medusmēneša”, kad varmāka mēdz atvainoties, aplidot partneri, dāvināt ziedus un dāvanas, vest ceļojumā. Ar laiku vardarbība kļūst biežāka un intensīvāka, savukārt “medusmēneša” periodi – īsāki, neizteiktāki. Ja attiecību sākumposmā rodas šaubas, klīniskā psiholoģe iesaka uzdot šos jautājumus, kas palīdzēs noteikt vai savās attiecības jūties nedroši vai varbūt kaut kas nav kārtībā līdzcilvēku attiecībās:

• Kā es jūtos partnera klātbūtnē? Vai es varu būt es pats un izteikt savu viedokli, vēlmes? Jo īpaši, ja tās nesaskan ar partnera viedokli vai vēlmēm?
• Vai es atpazīstu sevi šajās attiecībās? Ir pieņemami un dabiski, ka attiecības mūs maina un veido. Bet, ja salīdzini sevi attiecību sākumā un tagad, vai pamani kādas izmaiņas, kas atstājušas negatīvu ietekmi? Vai iespējams to mainīt, ja vēlos?
• Vai attiecībās man ir vieta sev un savam privātumam? Vai arī partneris sagaida, ka es atskaitīšos par visām personīgajām lietām un darbībām? Varbūt pat to, ka nodrošināšu piekļuvi saviem sociālo tīklu kontiem, bankas kontiem un e-pastam?

Psiholoģe arī iesaka veikt “drauga testu”. “Mums jāatceras, ka vardarbība nepāriet pati no sevis. Turpināt ticēt, ka otrs vienkārši tāpat vien mainīsies, ir pārliecība bez jebkāda seguma. Pajautā sev, ja tu būtu situācijā, kad tavs tuvs draugs ir dalījies ar līdzīgu stāstu, vai tas tevi satrauktu? Kad stāsts ir par mums, mēs mēdzam attaisnoties un pielāgoties, pat pierast, bet varam paskatīties uz situāciju un sevi no otras puses un citas perspektīvas. Ja tas notiktu ar kādu mūsu draugu, tad problēma kļūtu pamanāmāka un mēs celtu trauksmi,” stāsta Ozoliņa.

Īpaši svarīgs ir tuvāko atbalsts 

Ja māc šaubas un ir redzamas vardarbības pazīmes, svarīgi par tām izstāstīt kādai uzticības personai – draugam, radiniekam vai speciālistam, kurš var sniegt palīdzību arī anonīmi. Ja iespējams, psiholoģe iesaka palasīt papildu informāciju par šo tēmu. Taču dari to ar piesardzību un ņem vērā, ka partneris var uzraudzīt arī šādas darbības.

P. Grīnbergs piebilst, ka aptauja liecina, cik būtisks ir līdzcilvēku atbalsts. Uz jautājumu, kas palīdzētu izrauties no vardarbīgām attiecībām, aptaujātie atbild, ka vissvarīgākais ir informētība un zināšanas par to, kur vērsties pēc profesionālas palīdzības (palīdzības iespējas, piemēram, pagaidu mājvieta, psiholoģiskā palīdzība, juridiskā palīdzība u. c.) un tuvāko – ģimenes, draugu, kolēģu un citu – atbalsts. Tāpat kā būtisks kritērijs tiek minēti savi ienākumi, finansiālā neatkarība, lai spētu uzturēt sevi un bērnus.

“Svarīgi ir apzināties draugu, ģimenes un kolēģu nozīmi. Nereti vardarbību palīdz pamanīt  līdzcilvēki. Apkārtējiem der atcerēties, ka vardarbība ģimenē nav privāta lieta, bet noziegums, kas nav mazāk svarīgs par noziedzību uz ielas. Līdzcilvēku klusēšana ir tā, kas palīdz varmākam turpināt ļaunprātīgo rīcību. Ja mēs par to nerunājam, kļūstam par ļaundara sabiedroto un daļu problēmas,” saka S. Ozoliņa.

Vardarbība ģimenē var izskatīties dažādi

Ja pamani kaut ko satraucošu līdzcilvēku attiecībās, psiholoģe mudina par to runāt. Taču jābūt gatavam arī uz pretreakciju. Ja joprojām novēro vardarbības pazīmes, turpini būt vērīgs un neuzkrītoši uzdot jautājumus. Personai, kas cieš no partnera vardarbības, parasti ir ļoti grūti to atzīt, turklāt cietušais mēdz vainot sevi un uzņemties atbildību par notiekošo. Tāpēc ir svarīgi sniegt nepieciešamo atbalstu un pēc iespējas ātrāk izkļūt no vardarbīgām attiecībām. 

Dažādi vardarbības veidi

• Kontrolējoša uzvedība: partneris cenšas uzraudzīt un ietekmēt to, ar ko otrs partneris tiekas un sazinās. Viņam ir nepieciešama atskaite par to, ko tieši otrs partneris dara un ar ko. Tas var sakāpināties pat līdz tam, ka tiek izmantotas izsekošanas ierīces vai uzraudzītas izmantotās interneta vietnes.
• Emocionālā vardarbība: pastāvīgi liek justies vainīgam, kritizē, pazemo, apvaino, manipulē.
• Spēcīga greizsirdība: izsaka pastāvīgas nepamatotas apsūdzības par partnera uzvedību vai izskatu un darbībām. Ietekmē partnera rīcību, liek justies slikti, ja otrs neievēro norādījumus.
• Draudēšana: draud partnerim/tuviniekiem.
• Fiziskā vardarbība: vardarbīga vai draudīga uzvedība. Piemēram, partneris dusmu uzplūdā atsit dūri pret sienu vai spilvenu, nevēršoties tieši pret tevi, tomēr iedvešot bailes.
• Piespiešana veikt seksuālas darbības: piespiež partneri darīt lietas, kuras tas nevēlas darīt. Izsaka komentārus un kritiku par partnera ķermeni un izskatu vai seksuālo sniegumu.
• Finanšu kontrole: nepieciešamība un centieni uzraudzīt partnera finanses. Var būt piekļuve otra partnera finansēm, var izlemt un ietekmēt, ko partneris pērk. Ietekmē karjeras izvēli vai neļauj apmeklēt skolu/darbu. Liek justies tā, it kā tas būtu paša partnera lēmums.

Palīdzība nelaimē

Ja meklē palīdzību vai nepieciešams atbalsts, vērsies šeit:

• informatīvā atbalsta tālrunis noziegumos cietušajiem: 116006 (katru dienu no plkst. 12.00 līdz plkst. 22.00);
• uzticības tālruņi emocionāla un psiholoģiska atbalsta saņemšanai: 116123, 67222922 vai 27722292 (visu diennakti);
• valsts nodrošināta juridiskā palīdzība: 80001801.

Ārkārtas gadījumā ziņo par vardarbību policijai pa tālruni 110. Vairāk par atbalsta iespējām: cietusajiem.lv.

Viens no iepirkšanās zelta likumiem ir nedoties uz veikalu izsalkušam un bez iepirkumu saraksta. Ja neesi skaidri nolēmis, ko pirksi un kur to liksi, pastāv liels risks iekrist impulsīvās iepirkšanās lamatās un iegādāties par daudz produktu vai to, bez kā patiesībā lieliski varētu iztikt. Taču arī plānošanas gaitā ir jāņem vērā dažādas nianses – produktu daudzums un veids var būtiski ietekmēt kopējās izmaksas. Praktiskos ieteikumos, kas palīdzēs ietaupīt, jau plānojot pirkumus, dalās Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis. 

Kas izdevīgāk – pirkt katru dienu vai dažas reizes mēnesī?

Iepirkties var dažādi: reizi mēnesī sagādāt pamatēdienu sastāvdaļas un piepirkt tikai svaigās piedevas vai arī katru dienu iegādāties to, kas vajadzīgs tieši tajā dienā. Katram ir savi gatavošanas un ēšanas paradumi, un neviens no tiem nav nepareizs, ja vien visus nopirktos produktus patiešām izlieto. Konkrētas ēdienreizes un maltītes, kurām nepieciešamas izejvielas, gan vajadzētu saplānot pirms pirkumu saraksta veidošanas, nevis impulsīvi iegādāties dažādus produktus un pēc tam prātot, ko ar tiem iesākt.

Rimi Gardēdis, šefpavārs Normunds Baranovskis iesaka: “Bāzes produktus – kartupeļus, zivi vai gaļu – ir vērts nopirkt vairākām ēdienreizēm uz priekšu. Izdevīgāk ir iegādāties lielo 2,5 kg kartupeļu maisu, nevis dažus kartupeļus. Varbūt vienā reizē iztērēsi lauvas tiesu, lai izceptu kartupeļu pankūkas, bet citā pietiks ar trim kartupeļiem, ko pievienot sautējumam. Tāpat lētāk ir pirkt veselu cāli vai zivi un pagatavot vairākus ēdienus, nekā iegādāties filejas vienai maltītei.”

Kā izveidot maciņam draudzīgu pirkumu sarakstu?

“Ja neesi virtuozs, kas veikalā māk improvizēt un aizstāt produktus ar lētākām alternatīvām, mans galvenais ieteikums, kā ietaupīt, – gaļai uz šķīvja nav obligāti jābūt vairāk par dārzeņiem,” triku naudas taupīšanai iesaka Normunds Baranovskis. “Šķīvja saturam ir jābūt sabalansētam. Ja vismaz pusi šķīvja aizņem dārzeņi, ja rīsi ir pa visu šķīvi un gabaliņš laša virsū, nevis otrādi, ja Boloņas mērcē liksi pupiņas, nevis gaļu un izvēlēsies citus tamlīdzīgus risinājumus, tas izmaksās krietni mazāk.”

Rimi Gardēdis atgādina – ar acīm apēdam daudz vairāk, nekā patiesībā būtu nepieciešams. Piemēram, malto gaļu viņš jau sen nepērk iepakojumā, bet gan uz svara: “Lai cik tas neliktos pārsteidzoši, manā četru cilvēku ģimenē, kurā aug divi bērni un viens no mums gaļu neēd vispār, mērcei pietiek ar 200–220 gramiem maltās gaļas. Jo nav jau tikai gaļa vien, klāt nāk dārzeņi, saldais krējums. Rimireceptes, kurās var atrast labu iedvesmu dažādu maltīšu pagatavošanai, parasti ir aprēķinātas četriem vai pieciem pieaugušajiem. Ja ģimenē ir bērni, četratā pilnīgi pietiks ar trīs porcijām paredzētu produktu daudzumu.”

Labs paņēmiens ir saplānot maltītes un tad iepirkties e-veikalā, jo tur izpaliek impulsīvā pirkšana – mēs neredzam visus kārdinājumus, kas “skrien virsū” veikala plauktā. Lētāk arī ir iet uz veikalu vienam pašam, bez bērniem.

Vai var saplānot iepirkšanos ar atlaidēm?

“Nocenotie produkti ar pēdējās dienas termiņu ir lielisks risinājums, ko pats izmantoju,” stāsta Rimi Gardēdis Normunds Baranovskis. “Katru dienu mobilajā lietotnē apskatos, ko ar atlaidēm piedāvā tuvākajos veikalos. Parasti veikali ir gana tuvu cits citam, lai varētu sakombinēt, ko pirkt vienā, ko – nākamajā. Laikus izpēti, kur ir akcija, piemēram, biezpienam, un no tā izveido ēdienkarti – mājās jau ir kartupeļi un krējums, vēl jāpiepērk siļķe, un gatavs! Viens produkts var kļūt par pamatu un iedvesmu visai maltītei.” 

Viņš uzsver – no pēdējās dienas termiņa produktiem nav jābaidās, jo pārsvarā uz tiem ir norādīts ieteicamais termiņš. Ja pienam ir šodienas datums, tas nenozīmē, ka rīt tas būs skābs. Pēc atvēršanas produkti sāk straujāk bojāties, taču gan pēdējā dienā, gan arī dienu pēc termiņa no šāda piena var droši gatavot putras, zupas, pudiņus.

Savukārt konservējumus, miltu maisījumus, sausos un saldētos produktus ar garu derīguma termiņu var iepirkt ilgākam laikam uz priekšu, izmantojot akcijas un īpašos cenu piedāvājumus. Šādi produkti var ilgi glabāties un ir ļoti noderīgi, gan plānojot ēdienreizes, gan situācijās, kad kaut kas jāpagatavo ātri.

Veselīgs dzīvesveids, vitamīni un, kā izrādās, arī lasītprieks var palīdzēt, gaidot pavasari. Izrādās, ka ir pat īpašs jēdziens – biblioterapija. 

Vitamīnu lomu veselībā apzināmies aizvien vairāk un domājam gan par veselīgu uzturu gan arī vitamīniem aptieku plauktā.  “Mēs farmaceiti vienmēr uzklausām jautājumus par vajadzīgajiem vitamīniem un mikroelementiem, kas palīdzētu veselīgāk pārdzīvot ziemas periodu. Un tas ir pareizi. Termins “vitamīni” ir pazīstams visos vecumos, un mūsdienās tie ir ne tikai tablešu veidā, bet arī kā garšīgi krāsaini želejlācīši, ko labi pazīst arī mazie pacienti, un viņi zina, ka, atšķirībā no konfektēm, tie ir arī veselīgi. Vitamīnu klāts aptiekā ir ļoti plašs un, lai pacientam būtu vieglāk orientēties, kādus izvēlēties, un farmaceitiem ieteikt, ražotāji piedāvā jau gatavus vitamīnu kompleksus, kuriem ir izveidota vislabākā optimālā deva. Tie var būt gan pēc vecuma (bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem, senioriem), gan iedarbības (imunitātei, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds veselībai, matu, nagu un ādas skaistumam), gan īpaši sievietēm (pirms grūtniecības plānošanas, grūtniecības laikā, mazuļa barošanas laikā). Arī vitamīnu forma mūsdienās ir ļoti dažāda – tabletes, kapsulas, šķīstošās tabletes, pilieni, pulveri, sīrupi, želejkonfektes. Tas, kādu vitamīna formu labāk izvēlēties, var palikt pacienta kompetencē, tam nav izšķiroša loma. Bet – kādus vitamīnus lietot, kādās devās un cik ilgi, tas gan būtu jāatstāj profesionāļu ziņā, un vislabāk to pastāstīs farmaceits vai ārsts,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.  

Taču izrādās, pētījumi pierāda, ka par veselību varam parūpēties neierastākā veidā, proti, lasot! Linda Fevraļeva teic: “Mūsdienu drudžainajā pasaulē stresa, depresijas un trauksmes līmenis ir īpaši augsts. Var būt pagrūti atrast laiku sev un īpaši sarežģīti rast brīdi tādai brīvā laika nodarbei kā lasīšana. Tomēr, iepazīstot pētījumu rezultātus, top skaidrs, ka tieši lasīšanu ir vērts iekļaut savā ikdienā, jo tā var nest labumu arī jūsu veselībai.”

Lasīšana ir noderīga

Lasīšana var sniegt daudz priekšrocību veselībai. Lai gan šie ieguvumi galvenokārt palīdz smadzenēm, tie var dot labumu arī organismam kopumā. Kā gan tas iespējams? Izrādās, lasīšana samazina stresu un trauksmi. Un labi zināms, ka stress un trauksme ietekmē kopējo veselības stāvokli, turklāt tas īpaši aktuāli tieši šobrīd. Amerikas Psiholoģijas asociācijas veiktā aptaujā atklāts:

• 27% respondentu atzina, ka lielāko daļu dienu viņi jūtas tik saspringti, ka nespēj pilnvērtīgi darboties;
• starp nozīmīgākajiem stresa faktoriem tika minēta inflācija, vardarbība un noziedzība, politika un rasisma jautājumi;
• 76% sacīja, ka nenoteiktība par nākotni ir stresa avots;
• sievietes vecumā no 18 līdz 34 gadiem informēja par lielāku stresu nekā vecākas sievietes un vīrieši;
• 76% ziņoja, ka stress ietekmējis viņu fizisko veselību.

Lasīšana ir lielisks veids, kā mazināt stresu. Iepriekšējos gados Saseksas universitātes Mindlab International (2009. gadā) pētījums atklāja, ka lasīšana spēj samazināt stresa līmeni par 68%. Tā, izrādās, ir pat efektīvāka nekā citas nomierinošas aktivitātes, piemēram, pastaiga vai mūzikas klausīšanās. Kopumā atzīts, ka meditatīvas aktivitātes, kas liek koncentrēties uz vienu uzdevumu, var mazināt stresu. Lasīšanai piedevām ir papildu ieguvums, jo tas piesaista prātu un liek smadzenēm aktivizēt radošo domāšanu, lai lasīšanas laikā stāstu varētu arī iztēloties. 

Lasot – pret demenci

Lasīšana arī palīdz cīņā ar psihisko spēju samazināšanos un demenci. Demence ir vispārējs termins psihiskai lejupslīdei, kas ietver grūtības domāt, atcerēties vai pieņemt lēmumus. Demence galvenokārt skar gados vecākus cilvēkus. Daudzi pētījumi apliecina saistību starp lasīšanu un smadzeņu veselību. Pētījumi liecina, ka aktivitātes, kas nodarbina smadzenes, tostarp lasīšana, var palīdzēt samazināt demences attīstības varbūtību. Jau 2010. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēti 942 pieaugušie, lai noteiktu, vai viņu hobiji samazina demences risku. Pētījumā konstatēts, ka gandrīz 54% no tiem, kuriem nebija demences, pastāvīgi lasīja grāmatas, savukārt tikai aptuveni 39% no tiem, kuriem bija demence, bija pastāvīgi grāmatu lasītāji. Citā 2013. gadā publicētajā pētījumā tika novērtēta 1651 dalībnieka – vecāka par  55 gadiem – kognitīvā aktivitāte. Pētījumā atklājās, ka tiem, kuri visu mūžu nodarbojās ar garīgi stimulējošiem uzdevumiem, piemēram, lasīšanu un rakstīšanu, garīgās lejupslīdes temps bija daudz lēnāks pat tad, ja viņu smadzenēs bija manāmas bojājumu pazīmes.

Lasīšana ir terapeitiska

Pasaulē ir ārsti, kas iesaka lasīšanu kā daļu no psihiskās veselības terapijas. To sauc par biblioterapiju. Tā ir šāda: veselības speciālists izvēlas lasāmvielu – daiļliteratūru vai zinātnisko literatūru – un, lasot grāmatu, to kopā apspriežat. Tomēr jāņem vērā, ka biblioterapiju parasti izmanto kopā ar citiem terapijas veidiem, un tādēļ ir grūti precīzi novērtēt, cik tā ir efektīva, taču ir vērā ņemamas biblioterapijas priekšrocības, tā attīsta empātiju, uzlabo pašapziņu, pieaug līdzjūtības spēja, tiek veicinātas problēmu risināšanas prasmes. „Kā arī, protams, lasot attīstām savu intelektu un paplašinām redzesloku!” norāda farmaceite Linda Fevraļeva. Nav daudz datu, cik daudz vajadzētu izlasīt katru dienu, taču ir pētījums, kas par lasīšanas un stresa mērījumiem norādīja, ka tikai sešas lasīšanas minūtes dienā var samazināt stresa līmeni, pozitīvi ietekmējot veselību, bet vislabākos rezultātus sniedza vismaz stundu ilga lasīšana katru dienu. Un kopā ar rūpēm par sabalansētu uzturu un vērtīgo vitamīnu uzņemšanu tas var būt nozīmīgs solis ikviena veselībai. 

Ir dabiski vēlēties veidot iepriekšējā gada kopsavilkumu un noteikt jaunus mērķus nākamajām 365 vai 366 dienām. Brīdī, kad pārdomājam, ko vēlamies sasniegt, dzimst prieks, jo tas sniedz cerību par kaut ko nozīmīgu, jaunu un aizraujošu. Tātad – gaidāms piedzīvojums! Kā šo sajūtu saglabāt arī ikdienas rutīnā un darbu gūzmā, stāsta Narvesen mentālās veselības eksperte, psiholoģe Evita Štāla.

Mērķu izvirzīšana ir nozīmīga psihiskajai veselībai un apmierinātībai ar dzīvi. Nereti gan mēdzam izvirzīt arī pārdrošus un reizēm pat gandrīz neiespējamus mērķus, kas savukārt noved pie neveiksmes. Tas mazina ticību sev un savām spējām, samazina pašvērtējumu, kā arī liedz iegūt psiholoģisko brīvību, kas ļauj gribēt, mēģināt un mērķtiecīgi rīkoties. Kam pievērst uzmanību, lai izjustu patiesu gandarījumu par savām izvēlēm un saglabātu prieku un aizrautību?

Motivācija. Ikvienam ir būtiska motivācija, lai izvirzītu mērķi un nenovirzītos no iecerētā plāna. Runājot par mērķu sasniegšanu, ir svarīgi motivāciju saglabāt ilgtermiņā. Psiholoģe Evita Štāla iesaka: “Pajautā sev, kāpēc tu dari to, ko tu dari? Vai tava motivācija ir citu apbrīna, vai arī tu to dari, jo tas tev patīk, pat ja neizdodas ideāli? Ja kaut ko darīsi tikai ārējās motivācijas dēļ, būsi viegli ievainojams, jo cilvēki mēdz neizteikt atzinību, noklusēt uzslavu, pat pasmieties. Toties, ja tevi vadīs iekšējā motivācija kaut ko apgūt, izzināt, izveidot, izplānot, saprast, paveikt, tas ļaus biežāk uzņemties risku darīt – pat tad, ja neviens īpaši par tavu darbu nejūsmo un īsti nesaprot, ar ko tu nodarbojies. 

Ēd ziloni pa gabaliņiem jeb sadali savus lielākos mērķus pa soļiem. “Ir pavisam normāli, ka nevaram būt entuziasma pilni visu laiku, it īpaši, ja ir jāpaveic kaut kas nozīmīgs,” stāsta Evita Štāla. “Bailes ir emocijas, kas liek izvairīties, bēgt no kaut kā, kas šķiet pārāk grūts. Tāpēc savu lielo mērķi sadali mazākos soļos! Tā tu ļausi sev piedzīvot citas emocijas un negribēsi padoties pirms mērķa sasniegšanas.  Koncentrējies uz katru mazo soli. Ja spersi mazus soļus, darbs veiksies raitāk un tu jutīsies priecīgāks, jo būsi kaut ko izdarījis, kaut ko sasniedzis. Tā tu soli pa solim būsi nonācis līdz savam lielajam mērķim.” 

Virzīšanās nelieliem soļiem arī ļauj vieglāk izvērtēt, kas šajā procesā bijis visgrūtākais, bet kas ir palīdzējis virzīties uz priekšu. Ir svarīgi arī pajautāt sev, kā jūties, domājot par paveikto, jo tā būs atslēga tam, kāda pārliecība par savām spējām tevī nostiprināsies.

Palīdzība un atbalsts. Nebaidies par saviem mērķiem un vajadzībām runāt ar kolēģiem vai citiem sev tuviem cilvēkiem! Atbalsts un skats no malas ir vērtīgs brīžos, kad jūtams nogurums. Ir svarīgi apjaust savas vajadzības noteiktā brīdī. 

“Reizēm no palīdzības vairāmies, jo ir bail izskatīties neveiksmīgam vai nezinošam. Taču ir būtiski apzināties, kurā situācijā izdosies veiksmīgāk tikt galā ar uzdevumu: klusējot, cīnoties vienatnē vai arī uzdrīkstoties lūgt kādam padomu. Arī mēs uzņēmumā aicinām darbiniekus būt atvērtiem un laicīgi runāt par savām vajadzībām un vēlmēm ar kolēģiem un vadību, jo tā mēs dodam iespēju citiem tās ievērot un cienīt, kā arī uzlabojam darba vidi, plūsmu un attiecības savā starpā,” saka SIA “Reitan Convenience Latvia” Ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka. 

“Reizēm ir svarīgi atļauties skaļi atzīt – jūtos nonācis sprukās, esmu apjucis,” uzsver psiholoģe Evita Štāla. “Tas var būt pagrieziena punkts, kad atkal rodas kāda jauna ideja, kā labāk rīkoties, vai gluži vienkārši sajūta, ka kopumā tiekam galā ar situāciju. Reizēm kopā ar kolēģiem piedzīvoti notikumi ārpus darba liek justies pieņemtam un saprastam, sniedz patīkamas izjūtas, kas nenoliedzami vairo pozitīvas emocijas darba vidē kopumā. Jo vairāk prieka, jo vairāk resursu rīkoties!”

Sagatavojies iepriekš. Vieglāk ir izdarīt to, par ko esam rūpīgi padomājuši, apzinot visu nepieciešamo. “Ja papildus darbam vēl ir jāapgūst jaunas prasmes, padomā, kā tu vari izmantot laiku, kad dodies uz darbu, vai kā pavadi savu pusdienlaiku!” iesaka psiholoģe. “Ir vieglāk sākt sportot no rīta, ja viss nepieciešamais ir salikts jau vakarā. Ir vieglāk sagatavot ēdienu līdzņemšanai, ja esi sagādājis sastāvdaļas. Ir vieglāk izteikt savas domas sapulcē, ja esi piefiksējis svarīgākos punktus, par ko vēlies runāt.” 

Eksperte iesaka katram atrast savu veidu, kas visvieglāk ieraudzīt to, ka tu kaut ko vari paveikt, bet neviens to tavā vietā nedarīs, tāpēc tikai tu pats sev vari palīdzēt. Piemēram, iedvesmojot citus ar savu pieredzi, arī paši varam atkārtoti iedvesmoties un pamanīt, ka patiešām esam kaut ko sevis labā paveikuši. Tas sniedz gandarījumu. Ir vērts izveidot kolēģu vai draugu grupas un katru nedēļu vienam grupas biedram uzņemties uzmundrināt pārējos, pēc tam šīm lomām mainoties. 

Dari ne tikai to, ko vajag, bet arī to, kas sniedz patiesu gandarījumu! “Ir svarīgi apzināties sevi šajā mirklī. Ikdienas rutīna un pienākumi nereti entuziasmu apslāpē, tāpēc ir būtiski darīt to, kas ļoti, ļoti patīk, ļauj justies dzīvam un varbūt pat atgriež bērnības sajūtās,” saka Evita Štāla. Viņa atgādina – lai cilvēks varētu būt jaudīgs savā darbā, jāprot arī atpūsties no darba. “Katram ir sava spēju robeža un izturība, nereti mēs sevi nespējam reālistiski novērtēt, jo mums ir priekšstati par to, kādi reiz esam bijuši, un vēl aizvien pēc tā sevi vērtējam. Tāpēc nevairies no sarunām ar vadītāju vai kādu citu autoritāti tavā darba jomā, lai sadzirdētu, kā viņš šobrīd redz tavu darbību vai izturēšanos! Iespējams, tā būs vērtīga informācija, lai pievērstu vairāk uzmanības sev un tam, ko tieši tu domā, kā jūties un kā rīkojies.” 

Viņa aicina nebaidīties izvērtēt savas attiecības ar neveiksmēm vai kļūdām. Ja tās mēdz likt justies slikti ilgu laiku, ir vērts saprast, kā to mainīt. Iespējams, tas saistīts ar to, kuros mirkļos bērnībā saņēmi “balvu”, bet kad – nosodījumu, un šis algoritms visdrīzāk vēl aizvien darbojas. “Svarīgi ir saskatīt ne tikai rezultātu, bet arī pašu procesu. Visi kļūdās, pilnīgi visi ir piedzīvojuši neveiksmes. Tādā ziņā neviens no mums nav unikāls. Taču cilvēki reti mēdz par savām neveiksmēm runāt skaļi, vēl jo vairāk veiksmīgo cilvēku laikmetā, kad sociālajos tīklos redzam šos dažus veiksmes stāstus, kas nereti arī nav patiesi vai ir pārspīlēti. Apzinies, ka kļūda vai neveiksme ir iespēja darīt citādi un kļūt prasmīgākam vai zinošākam!” aicina psiholoģe Evita Štāla. 

Viņa iesaka paņemt papīra lapu un paanalizēt, kas tieši noveda pie konkrētās neveiksmes, kas būtu jāmaina un kas tam nepieciešams. Bet pats galvenais ir paturēt prātā, ka svarīgāka par jebkuru mērķa sasniegšanu ir fiziskā un psihiskā veselība – būt iejūtīgam pret sevi, paņemt pauzi, kad nepieciešams, un pēc tam atgriezties ar jaunu enerģiju un daudz produktīvākam, nekā cenšoties kaut ko darīt nepārtraukti. 

Gandrīz visi, kam ģimenē ir mazi bērni vai mazbērni, piedzīvo “aizraujošu” ikdienu gluži, kā amerikāņu kalniņos – nedēļu mazais bērnudārzā, divas – slims un mājās. Turklāt ir jūtami blakusefekti – bieži vien bērna kaites pieķeras arī pieaugušajiem. “Mēness aptieka” kopā ar ekspertēm – ģimenes ārsti Lindu Šauriņu un farmaceiti Daivu Āboliņu  – palīdz noskaidrot, kas tās ir par slimībām, kam būtu īpaši jāpiesargājas un ko darīt profilaksei.

Daudz un dažādas 

Ģimenes ārste Linda Šauriņa atzīst, ka pirmie divi gadi bērnudārzā var būt patiešām grūti gan mazulim, gan ģimenei, taču jau trešajā gadā visticamāk paliks vieglāk. “Novērojumi liecina, ka bieži vien bērni, kuri tipiskās bērnudārza plaši sastopamās slimības šai vecumposmā izslimo, skolā slimo krietni mazāk, lai gan tas, protams, ir nosacīti. Agrāk vai vēlāk ar kādām infekcijām sastopas ikviens un, ja kāda slimība nav izslimota bērnībā, pirmā reize var pienākt arī pieaugušā vecumā,” saka ģimenes ārste un uzskaita, ar kādām infekciju slimībām bērni parasti slimo.

“Dārziņā bērns var saslimt ar jebkādu akūtu augšējo elpceļu vīrusa infekciju jeb ARVI, ko kāds var uzšķaudīt, uzklepot un to var arī vienkārši elpot. Dažām no vīrusu infekcijām ir specifisks izraisītājs un pat specifisks nosaukums, piemēram, Epšteina-Barras vīruss, gripa, Covid-19, Koksaki vīruss.

Vīrusa infekcija, ko parasti izslimo mazi bērni, ir vējbakas. Diezgan izplatīta ādas infekcija ir kašķis. Tā pat nereti gadās saslimt ar dažādu augšējo elpceļu vīrusu izraisītu slimību, ko pavada vēdera darbības traucējumi.

Savukārt izplatītākie kuņģa un zarnu trakta vīrusi ir norovīruss un rotavīruss. Ar tiem var inficēties, nenomazgājot rokas, neievērojot citu higiēnu, piemēram, dzerot no vienas krūzes ar saslimušo, spēlējoties ar tām pašām rotaļlietām. Šo infekciju “buķeti” visticamāk mazais agri vai vēlu atnesīs mājās, jautājums tikai, vai ar katru no tām saslims arī kāds mājinieks un kādā formā slimos.”

Imunitāte un vīrusu infekcijas

Izslimota ARVI parasti neveido noturīgu imunitāti, taču, izslimojot kādu no vīrusiem, organisms to spēj atpazīt un, inficējoties nākamreiz, iespējams, slimība neizpaudīsies vai tās norise būs vieglāka. Tiesa tas ir atkarīgs no vairākiem citiem faktoriem – vīrusa koncentrācijas, imūnsistēmas spējam, kopējā veselības stāvokļa.  

Specifiskā imunitāte izveidojas, izslimojot vējbakas, turklāt pret šo slimību ir vakcīna. Tā pieejama arī pret rotavīrusu, taču, to izslimojot, imunitāte neveidojas. “Vakcīna tika radīta tāpēc, ka rotavīruss ir ļoti lipīgs, raksturīgās tieši bērnudārza vecumam un var izraisīt nopietnas problēmas – augstu temperatūru, caureju, vemšanu, kas kopā rada lielu atūdeņošanās risku. Mazam bērnam tas ir bīstami veselībai. Vakcīna nepasargā no saslimšanas, bet gan no slimošanas smagā formā un no hospitalizācijas. Nereti mazuļi uzsāk gaitas dārziņā jau pusotra gada vecumā vai arī viņiem ir vecāki brāļi, māsās, kuri var atnest šos vīrusus, līdz ar to mazie ir īpaši apdraudēti.

Pieauguša cilvēka imūnsistēma dzīves laikā jau ir iepazinusies ar daudz un dažādiem vīrusiem. Ja, piemēram, nelielā devā noķerrotavīrusu, ko imūnsistēma atpazīst, tā spēj to iznīcināt un pieaugušais var arī nesaslimt. Saslimšana notiek tad, kas imunitātes atmiņa nav tik laba vai arī vīrusa daudzums ir tik liels, ka organisms ar to nespēj tikt galā,” skaidro Linda Šauriņa.

Nejaukie vēdera vīrusi

Tā kā pieaugušie pret vēdera vīrusiem nav vakcinēti, arī viņi var inficēties un slimot. Tomēr pieaugušo imūnā sistēma darbojas citādi, turklāt pieaugušā organisms nav tik jutīgs pret atūdeņošanos un, atšķirībā no maza bērna, pieaudzis cilvēks saprot, kāpēc slimošanas laikā ir jādzer ūdens. Cits jautājums – vai patiešām to dara. Tā pat ir nozīme, kāda veida vēdera vīruss ir gadījies – rotavīrusam ir raksturīgāka caureja, norovīrusam – augstāka temperatūra, tomēr tas ir relatīvi, un katram vīruss var izpausties mazliet citādi. Jāņem vērā, ka inkubācijas periods vēdera vīrusiem ir diezgan īss – viena, divas diennaktis.

“Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa uzsver, ka atūdeņošanās ir nopietna problēma un tās seku novēršanai bieži tiek meklēta palīdzība aptiekā. “No organisma ir izvadīts ne tikai šķidrums, bet arī sāļi, ko var sajust kā galvassāpes, nespēku, reiboni, lūpas un āda kļūst sausa, slāpst. Smagas dehidratācijas gadījumā var būt krampji, ātrs pulss, roku un kāju tirpšana, apjukums un pat samaņas zudums. Sāļus un citas minerālvielas var atjaunot ar rehidratējošiem dzērieniem. Parasti tie ir bezrecepšu  pulveri, kas jāpagatavo mājas apstākļos, atšķaidot ar novārītu ūdeni. To sastāva ir glikoze, nātrija hlorīds, nātrija citrāts un kālija hlorīds. Daži ir jau kombinēti ar probiotiķiem.”

Klasiskās bērnības slimības

Par klasiskām bērnības infekcijām pieņemts uzskatīt vējbakas, masalas, masaliņas un cūciņas. Daktere Šauriņa skaidro: “Ja bērns ir vakcinēts, tādas infekcijas slimības, kā vējbakas, masaliņas, masalas un cūciņas, bērnībā var izslimot relatīvi viegli, savukārt, jo gados vecāks cilvēks saslimst, jo lielāks ir komplikāciju risks. Piemēram, vējbakas pieaugušajam var diezgan ātri pāraugt meningītā vai encefalītā, kas jau prasa atrašanos stacionārā un intensīvu terapiju, bet saslimšana ar cūciņām pieaugušam vīrietim var rezultēties ar neauglību.

Jau pieminētais Epšteina-Barras vīruss, kā arī citomegalovīruss bieži tiek piedēvēti vienīgi bērnu slimībām, tomēr tā gluži nav, ar tiem var slimot arī pieaugušā vecumā. Raksturīgākais vecums saslimšanai ar šiem vīrusiem ir 5-9 gadi, nākamais posms – 17-25 gadi. Izslimojot vīrusi uzrāda specifisko imunitāti, tomēr jāatzīst, ka arī ar tām vīrusu infekcijām, ko mēdz uzskatīt par vienreiz mūžā izslimojamām, daži cilvēki mēdz saslimt vairakkārt, jo tas ir atkarīgs no konkrētā cilvēka imūnās sistēmas darbības.

Vēl viena slimība – Koksaki vīruss – sākas kā parasts klepus un tam ir raksturīgi arī ūdeņaini izsitumi uz rokām, plaukstām un pēdām. Vīruss ir ļoti lipīgs, agrāk bija izplatīts tieši bērniem, taču tagad novērots, ka slimo arī pieaugušie.”

Uzmanību – bīstama baktērija!

Līdzteku vīrusu infekcijām, ģimenes ārste vērš uzmanību kādai bakteriālai infekcijai – mikoplazmu pneimonijai, kas arī var piemeklēt pirmsskolas vecuma bērnu.

“Mikoplazmu pneimoniju izraisa specifiska baktērija. Šai slimībai raksturīgs nejauks, sauss klepus, kas īpaši pastiprinās, dodoties gulēt. Ja klepus ieilgst, noteikti jākonsultējas ar ārstu, jāveic laboratoriskā analīze un, ja tā apstiprina izraisītājas baktērijas klātesamību, jāārstējas ar konkrētām antibiotikām, kas spēj ar šo slimību cīnīties.”

Lipīgās ādas kaites

Jā, lai cik sens arī būtu kašķis – kašķa ērcītes izraisīta slimība, tā vēl arvien ir aktuāla un diezgan plaši mēdz izplatīties bērnudārzos. Būtiska ir ne vien terapija, bet arī apģērba, gultas veļas mazgāšana un kopšana.

Raksturīga bērnudārznieku slimība ir arī moluski – vīrusa infekcija, kas izpaužas ar ūdeņainiem, kārpiņām līdzīgiem izsitumiem, kas arī ir lipīgi.

Tā pat nereti bērni viens otram var nodod vīrusa kārpas.

Farmaceite Daiva Āboliņa norāda, ka infekciozo ādas slimību ārstēšanai aptiekās pieejami gan bezrecepšu, gan recepšu medikamenti: “No bezrecepšu zālēm tā būs sēra ziede un permetrīna geli. Svarīgi ir ievērot ekspozīcijas laiku – atkarībā no vecuma, bērniem šis laiks īsāks, pieaugušajiem ilgāks. Tam seko kārtīga mazgāšanās, visas veļas, apģērba nomaiņa un, ja nepieciešams, procedūras atkārtošana. Būtiski ir atcerēties, ja pēc zāļu uzziešanas tika nomazgātas rokas, tad arī zāles ir nomazgātas, un uz rokām tās ir jāuzziež atkārtoti. 

Atsevišķos gadījumos ārsts izraksta recepti ar pacientam individuāli pielāgotu zaļu sastāvu un to aptiekā izgatavo tieši konkrētajam pacientam. Niezes mazināšanai var lietot arī antihistamīna gelu vai tabletes. Ja ārstēšanai ar aptiekā pieejamajiem līdzekļiem nav rezultāta, ieteicams nekavējoties konsultēties ar ārstu.”

Mokas acīm – konjunktivīts

Konjunktivītu var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, un ar to var saslimt gan bērni, gan pieaugušie. Ārste skaidro: “Bērnam aciņas niez, ir aizlipušas, ar rokām viņš tās pakasa, tad – pieskaras rotaļlietām, citiem priekšmetiem, un slimība izplatās. Ja acis ir tikai nedaudz apsārtušas, iespējams var tikt galā ar bezrecepšu medikamentiem un skalošanu ar kumelīšu tēju. Taču, ja no rīta tās ir pavisam aizlipušas, būs nepieciešams recepšu medikaments, kas arī kārtīgi jāizpilina (vismaz 5 dienas), un jāturpina to darīt vēl 2-3 dienas pēc tam, kad vairs nav izdalījumu un acis izskatās veselas. Pretējā gadījumā baktērijas var atkal sākt vairoties. Tiesa, konjunktivīts dārziņā var iet pa riņķi – tikmēr viens bērns jau izslimojis un atgriezies vesels, cits vēl tikai sāk un var inficēt to, kurš ar šo slimību nupat ir ticis galā.”

Farmaceite norāda, ka acu skalošanai der sterils fiziologiskais šķīdums, kuru izmanto arī degunam vai inhalācijām. Pretiekaisuma darbība būs pilieniem ar žibulīša ekstraktu vai kliņģerītēm.

Kuram un ar ko ir riskanti sastapties?

Bērnu slimības var izrādīties ne tik vien nepatīkama, bet pat bīstama “dāvaniņa” citiem mājiniekiem. “Jāņem vērā, ka sievietes imunitāte ir izmainīta grūtniecības laikā, līdz ar to pastāv arī lielāks risks saslimt. Grūtnieces apdraud vējbakas, masaliņas, masalas, jo, saslimstot šīs infekcijas var atstāt negatīvu iespaidu uz augļa attīstību un bērns var piedzimt ar iedzimtām patoloģijām. Arī jebkurš smagāk izslimots augšējo elpceļu vīruss, piemēram, gripa vai Covid-19, skar augli. Sekas var būt atpalicība augļa attīstībā, mazāks svars, vājāka imunitāte, priekšlaicīga piedzimšana un ar to saistītās problēmas. Taču jāuzsver, ka pret šīm slimībām var un vajag vakcinēties, turklāt gripas vakcināciju grūtniecēm apmaksā valsts,” skaidro ģimenes ārste un piebilst, ka uzmanīgiem jābūt arī cilvēkiem gados. “Senioriem, kam ir hroniskas slimības, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts vai reimatoīdais artrīts, pret ko lieto imunitāti nomācošus medikamentus, ir jābūt īpaši piesardzīgiem. Gripa un Covid-19 būs biežākās riskus pastiprinošās slimības, kas var izraisīt bīstamas komplikācijas.

Vai mājinieki, kuri ik dienu kontaktējas ar maziem bērniem, patiešām saslims, atkarīgs no katra individuālās imunitātes un uzņemtās vīrusa devas, taču saslimšanas gadījumā komplikāciju risks noteikti ir lielāks gan grūtniecēm, gan senioriem, gan cilvēkiem ar hroniskām slimībām.”

Kā nesaslimt?

• Kā lieliem, tā maziem vienmēr ir svarīgi rūpēties par imunitāti, piekopjot veselīgu dzīvesveidu – lietot pilnvērtīgu uzturu, dzert pietiekami daudz ūdens, būt fiziski aktīviem.
• Ja pret kādu no slimībām ir pieejama vakcīna, prātīgi ir izmantot šo zinātnes sasniegumu un vakcinēties. Bērniem ir vakcinācijas kalendārs, kam ir vērts sekot, un valsts garantētas vakcīnas, savukārt pieaugušajiem jārūpējas par sevi pašiem, sekojot medicīnas nozares specialistu ieteikumiem.
• Ikdienā ir jāievēro vispārējā higiēna, kas nozīmē regulāri mazgāt rokas, vēdināt telpas, mājās veikt mitro uzkošanu.
• Ja ir vēdera vīruss – vienmēr vajag mazgāt rokas pēc saslimuša mazuļa aprūpes. Protams, grūtāk būs ievērot higiēnas noteikumus un izvairīties, ja ģimenē ir vairāki bērni, jo viņi mēdz lietot viens otra traukus un rotaļlietas.
• Jāņem vērā, ka katram vīrusam ir inkubācijas periods. Ieteicams ievērot pastiprinātu higiēnu ne tikai tad, kad bērns jau ir saslimis, bet visu laiku, jo īpaši, vīrusus aktivitātes sezonā.
• Ja bērnudārzā kādam konstatēts kašķis, mājās ir jāizmazgā viss bērna apģērbs, kas lietots attiecīgajā periodā, un visa (gan bērna, gan citu ģimenes locekļu) gultasveļa, turklāt mazgāt vajadzētu iespējami augstākā temperatūrā.

Svarīgi!

Ja, slimojot ar jebkuru no šim slimībām, rodas kādas neskaidrības vai sarežģījumi, vajadzētu nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu. Lai vīrusu infekcijas gadījumā tūlīt nenoslogotu slimnīcu uzņemšanas nodaļas, ārpus ģimenes ārsta darba laika var zvanīt uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 vai meklēt dežūrārstu (pieejami Rīgā un citās lielākajās pilsētās). Dežūrārsts sniedz palīdzību neatkarīgi no tā, pie kura ģimenes ārsta pacients ir reģistrēts un, nepieciešamības gadījumā viņš ir tiesīgs izrakstīt arī receptes vai atvērt darbnespējas lapu. https://www.vmnvd.gov.lv/lv/dezurarsti-arpus-gimenes-arstu-darba-laika?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F

Savukārt jautājumus par pareizu zāļu lietošanu un profilaksi var uzdot farmaceitam aptiekā, kā arī par zāļu pieejamību un vajadzības gadījumā recepšu zāļu piegādi uz mājām var vaicāt farmaceitam tiešsaistē (tālrunis 8555 darba dienās no plkst. 8.00 līdz 20.00).

Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem. 

Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – desmit miljoni gadā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka pašlaik demence ir septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē, un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst atkarīgi no līdzcilvēkiem, rāda PVO apkopotie dati. 

Šī slimība izraisa smadzeņu darbības traucējumus, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spiešanas spēju izmaiņas. Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Pēdējā Latvijā ir reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no tūkstoš cilvēkiem mūsu valstī ir demence. 

Riska faktori

Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, saņemot ārstēšanu, ir iespējams kontrolēt slimības simptomus. Tieši tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta ir tik būtiska, jo sniedz iespēju aizkavēt slimības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jārunā atkal un atkal, jo nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav! 

Vēl pērnā gada vēlā rudenī “Olainfarm” organizētajā konferencē ārstiem “Veselība 360” kopā ar citiem speciālistiem spriedām par demenci un centos arī citiem saviem kolēģiem atbildēt uz jautājumu “Vai viegli būt senioram?”. 

Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanās līdzgaitniece. Turklāt, šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī gados jauni cilvēki. 

Ja runājam par faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka kognitīvo spēju pasliktināšanos, tad līdzīgi kā daudzām slimībām tas ir neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana. Savukārt kā papildu riska faktori tiek minēti hipertensija, kā arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.

“Laimes hormonam” ir nozīme 

Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan vīriešiem gadu laikā tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna (tautā saukta par “laimes hormonu”) ražošana smadzenēs viņiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm. Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas, citu starpā, arī var būt viens no demences veicinātājiem. 

Džona Hopkinsa (Johns Hopkins) universitātes pētnieki atklāja, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos ir ievērojami samazinājies serotonīna neironu skaits. Tādēļ viņi sliecas domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs. Tas nozīmē, ka atrodot veidus, kā novērst serotonīna zudumus organismā, iespējams, mediķiem izdotos palēnināt vai pat apturēt Alcheimera slimības un citu demences veidu progresēšanu. 

Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību. 

Sievietēm demences risks – lielāks 

Statistika atklāj, ka demence vairāk skar tieši sievietes. Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir tieši sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki pašlaik analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās. Pagājušajā gadā veiktais pētījums gan atklāja, ka estrogēna terapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja – tieši pretēji. Tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras to neizmantoja. 

Pieņemu, ka šajā vietā lasītājiem un jo īpaši lasītājām radīsies jautājums, vai ir kaut kas, ko darīt, lai samazinātu demences riskus, neskaitot veselīgu dzīvesveidu un atteikšanos no atkarības izraisošām vielām? Atbilde ir – jā. 

“Likt smadzenēm strādāt” 

Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji retāk saskaras ar demenci, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs – viņi ir spiesti apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Līdz ar to prāts intensīvi “strādā” arī 60, 70 un pat 80 gados. To pierāda arī pētījums, kur ilgstošā laika periodā tika analizētas katoļu mūķeņu kognitīvās funkcijas un to izmaiņas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka situācijās, kad cilvēkam teorētiski bija “nosliece” uz demenci, jo tāda ir bijusi kādam no vecākiem, kā arī citi riska faktori, tieši regulāra jaunas informācijas apguve bija apstāklis, kas kavēja tās izpausmes. 

Kad doties pie ārsta

Lai mazinātu demences izpausmes, ļoti būtiski ir atklāt šo slimību laikus, tādēļ aicinu pievērst uzmanību sev tuvo senioru veselībai, tostarp, viņu kognitīvajām funkcijām. Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie “sarkanie karodziņi”, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence un tādēļ ir nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tad nosūtīs tālāk pie neirologa. 

Pirmkārt, senioram ir parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas aktivitātes, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana TV vai citās ierīcēs. Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus. Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa izmaiņas, kas ietekmē arī personību. Seniors ir kļuvis izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs. It īpaši tas var izpausties ārpus esošās vides. Ceturtkārt, atmiņas zudums, kas traucē ikdienas dzīvi. Viena no visbiežāk sastopamajām demences pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtās informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal. 

Rezumējot vēlos sniegt atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu, vai ir viegli būt senioram? Jā, taču tam ir divi nosacījumi. Pirmkārt, nav nopietnu saslimšanu, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Otrkārt, ir iespēja un vēlme apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Iedrošinu nebaidīties likt “smadzenēm strādāt” visi mūžu. Ieguvumu no tā noteikti būs daudz!

Katru ziemu pilsētu ietves tiek kaisītas ar sāli, lai izkausētu sniegu un ledu. Tomēr šis risinājums ilgtermiņā ir ne tikai neekonomisks, bet arī kaitīgs dzīvniekiem. Ieteikumos, kā palīdzēt mūsu četrkājainajiem draugiem, dalās Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede. 

Kā sāls kaitē suņu ķepām?

Ielu nokaisīšanai paredzētā maisījuma sastāvā ir nātrija hlorīds, kas var ne tikai kairināt ķepu spilventiņus, bet arī izraisīt gremošanas trakta darbības traucējumus, ja suns to nolaiza no ķepām, cenšoties atbrīvoties no nepatīkamās sajūtas. Lai gan suņu ķepu spilventiņi ir raupji, āda starp tiem ir plānāka, tāpēc jutīgāka un vieglāk kairināma. Sāls maisījums var viegli uzkrāties un, sunim nākot iekštelpās, to degustēt var arī istabas kaķis. Jāņem vērā, ka sāls uzkrājoties var veicināt ķepu iekaisuma risku. 

Ķepu apkope ziemā 

Pat ja uz ietvēm nebūtu izkaisīta sāls, ziema nāk ar ledu un sniegu, kas savukārt var savainot suņa ķepas. Pēc katras pastaigas pārbaudi visas suņa ķepas un īpaši rūpīgi apskati spilventiņu starpas, lai tur nepaliktu sāls. Atceries arī ķepas nomazgāt!

“Iespēju robežās pastaigājoties izvēlies tādus ceļus, kur sāls uz ietvēm ir maz vai nav vispār. Īpaši jāuzmanās īsspalvainajiem suņiem, kuru īsā vilna nepasargā no ārējās vides kairinātājiem, un to ķepu spilventiņi ir visatsegtākā pēdas daļa. Šķirņu suņiem ar garu apmatojumu vilna aug arī starp spilventiņiem un nosedz pēdas daļu kā zābaciņš, kas ir kā dabīgs aizsardzības slānis,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte. 

Dodoties pastaigā, vienmēr paņem līdzi dzeramo ūdeni un dzeramtrauku, lai sunim nevajadzētu dzert no peļķēm un notekām. Tas tāpēc, lai no ielas ūdens netiktu uzņemts augstas koncentrācijas sāls maisījums un citas ķīmiskas vielas. Mūsdienās ir iespējams iegādāties dažādus ērti līdzņemamus dzeramtraukus. 

“Papildu drošībai pirms došanās ārā vari sasmērēt suņa ķepas ar kādu aizsargājošu ziedi. Dažādu ražotāju ziedes var atrast veterinārajās klīnikās. Šīs ziedes, protams, negarantē absolūtu aizsardzību, jo ķepa atrodas nepārtrauktā berzē ar virsmu, tomēr tās var pasargāt ķepu spilventiņu iekšējās daļas. Šāda veida ziedes var iesmērēt ķepās arī pēc katras pastaigas, lai mitrinātu ādu,” skaidro Monta Priede. 

Tomēr, ja apņēmības netrūkst, vienmēr ir iespējams sunim iemācīt staigāšanu specializētos zābaciņos. Šis varētu būt efektīvākais veids, kā pasargāt suņa ķepas. Tikai rēķinies ar to, ka zābaciņu nēsāšanas apmācība var būt laikietilpīga un zābaciņus var nākties samērā bieži mainīt, jo to zoles ātri nodilst!

Dažreiz, lai draudzība uz mums un mūsu dzīvi neatstātu negatīvu iespaidu, tā ir jāpārtrauc.Daži padomi palīdzēs saprast, kad un, kā to vislabāk izdarīt.

Kad vajadzētu pārtraukt draudzību?

Kaut vai apdomāties par draudzības izbeikšanu vajadzētu šādos gadījumos:

1.Draugs mudina tevi uz amorālu uzvedību

Viss var sākties ar mazumiņu: draudz paprasīs tev viņa dēļ samelot vai noklusēt taisnību. Visticamāk ar laiku šādu lūgumu biežums pieaugs un kļūs tikai nopietnāks.

2.Draugs mudina atbalstīt viņa amorālo rīcību

Šajā gadījumā atslēgvārds ir „atbalstīt”. Labāk uzreiz pārtraukt attiecības ar cilvēku, kurš lūdz ne tikai pieņemt viņa rīcības, bet arī palīdzēt tās īstenot.

3.Draugs aicina darīt kādam pāri

No sākuma runa var būt par kaut ko it kā nenozīmīgu, bet, ja tavs draugs/draudzene, grib, lai tu dari visu „melno darbu” viņa vietā – samelo vai ievaino kādu – ir iemesls aizdomāties par šādu attiecību nepieciešamību tavā dzīvē.

4.Jums vairs nav kopīgu interešu/ līdzīgu dzīves uzskatu

Šeit jau viss ir skaidrs. Kāda gan draudzība var būt gadījumā, ja jums pat nav kopīgu interešu? Ne jūs varat uz teātri, kino vai sporta spēlēm iet, ne papļāpāt par dzīvi, neaizskarot otra uzskatus.

Kā izbeigt attiecības?

Protams, pārtraukt draudzīgās attiecības nav viegli. It īpaši, ja runājam par cilvēku, ar kuru tu daudz esi piedzīvojusi. Kā to izdarīt pēc iespējas saudzīgākā veidā?

1.Dari to pakāpeniski

Atšķirībā no romantiskām attiecībām, draudzīgās pārtraukt var pakāpeniski. Retāk tiekaties, retāk runājiet… Tu manīsi, kā viss pats par sevi noplok.

2.Izvairies no naidīguma

Pārtraucot attiecības, svarīgi ir nekļūt par ienaidniekiem. Izvairies no strīdiem. Tavs uzdevums ir pārstāt kontaktēties ar cilvēku, nevis strīdēties vai aizvainot.

3.Neiesaisti apkārtējos

Pārtraukt attiecības ar cilvēku ir tikai tava privātā darīšana. Nevajag tajā iesaistīt un informēt visus draugus un paziņas. Tu vari paskaidrot viņiem savu rīcību vai palūgt sniegt morālo atbalstu, bet noteikti neiesaisti konfliktos.