Mājdzīvnieki, suņi un kaķi, mūsdienās ir gluži kā ģimenes locekļi, cilvēka labākie draugi un ļoti bieži – arī ikdienas ceļabiedri tuvākos un tālākos izbraucienos ar auto. Ja par sevis un bērnu piesprādzēšanu automašīnā atceramies automātiski, četrkājaino pasažieru drošība nereti paliek otrajā plānā. Suns lēkā pa salonu, purniņš tiek izbāzts pa logu un ausis plīvo vējā, kļūstot par izklaidi pasažieriem. Taču, lai brauciens būtu drošs, par dzīvniekiem jārūpējas ne mazāk kā par cilvēkiem. 

Kaķis uz auto stūres 

“Arī suns vai kaķis ir jāuztver kā pilnvērtīgi pasažieri, kuru dzīvība atkarīga no tā, kā tie tiek pārvadāti. Kopš 2024. gada Latvijā ieviesti stingrāki mājdzīvnieku pārvadāšanas noteikumi, kas paredz, ka autobraucējiem ir jāparūpējas, lai dzīvnieks braukšanas laikā nevarētu brīvi pārvietoties pa auto salonu. Kaut arī saimniekiem bieži vien šķiet, ka viņu mīlulis tādā veidā tiek ierobežots, radot četrkājainajam draugam diskomfortu, ir būtiski noteikumus ievērot – ne vien paša dzīvnieka veselībai, bet arī vadītāja, pasažieru un kopējai satiksmes drošībai,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.  

Viņš norāda, ka ERGO klientu praksē ir bijuši gadījumi, kad mājdzīvnieka pārvietošanās pa automašīnu izraisījusi negadījumus: “Piemēram, kaķim pēkšņi uzlecot uz auto stūres, saimnieks pārbijies un vairs nav ticis galā ar auto vadību, izraisot avāriju. Ja par dzīvnieka pārvadāšanas drošību ir atbildīgs cilvēks, tad par finansiālo drošības spilvenu ir iespējams parūpēties ar KASKO apdrošināšanu. ERGO KASKO standarta segumā ir iekļauta mājdzīvnieku – suņu un kaķu – apdrošināšana, kas kompensē izdevumus, ja dzīvnieks cieš satiksmes negadījumā.” 

No traumām līdz dzīvnieka pazušanai 

“Strauji bremzējot vai nelielas sadursmes laikā mājdzīvnieks var tikt izsviests uz priekšu, gūt smagas traumas vai traumēt cilvēkus. Tāpat suns vai kaķis, meklējot saimnieka tuvumu, var traucēt vadītājam – kāpt klēpī, ierobežot redzamību vai piekļūt pedāļiem. Šie riski bieži netiek novērtēti, taču tieši neapdomīga pārvadāšana var kļūt par cēloni smagām situācijām, tostarp avārijām vai dzīvnieka pazušanai, kad tas pēc negadījuma ir šoka stāvoklī,” saka suņu uzvedības speciāliste un “The Woof Academy” suņu skolas vadītāja Andra Pašujeva. 

Aiz kakla siksnas – nē! 

Drošai braukšanai jāizvēlas piemērots aprīkojums atbilstoši suņa izmēram, raksturam un automašīnas uzbūvei, skaidro speciāliste. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir būris vai konteiners, kas nostiprināts ar drošības jostām, taču var izmantot arī īpašas suņu siksnas, kas stiprināmas pie iemauktiem – nekādā gadījumā ne pie kakla siksnas. Lielāku suņu pārvadāšanai piemērots būs arī bagāžas nodalījums, ja tas no salona ir droši atdalīts ar režģi. Savukārt kaķus vai citus mazākus dzīvniekus, pārvadājot automašīnā, jāievieto tiem piemērotā somā, konteinerā vai būrī, kas jānostiprina ar drošības jostu. 

A. Pašujeva uzsver: “Svarīgākais ir izvērtēt, kur suns jutīsies visdrošāk un mierīgāk – katram dzīvniekam tas būs individuāli. Tāpat svarīgi pie izvēlētā pārvadāšanas veida suni pieradināt pakāpeniski, nevis gaidīt, ka viņš automātiski jutīsies droši būrī vai piesprādzēts salonā. Šī pieradināšana sākas mājas vidē, padarot būri par patīkamu vietu, un tikai tad tālāk pāriet uz auto, sākot ar īsiem, pozitīviem izbraucieniem. Neatkarīgi no suņa izmēra drošības prasības ir vienādas, jo sadursmes brīdī jebkura izmēra dzīvnieks var kļūt par bīstamu trieciena objektu.” 

Ko darīt, ja sunim bail? 

Suni, kuram automašīnā ir bailes vai diskomforts, būs grūti pieradināt vienkārši, braucot biežāk. Šādā gadījumā jāīsteno pakāpeniska asociāciju maiņa, sākot ar atrašanos pie mašīnas, pēc tam iekāpšanu, piesprādzēšanu un tikai tad – īsu izbraucienu. Katrs nākamais solis jāveic tad, kad suns pie iepriekšējā jūtas pārliecināts un mierīgs. Speciāliste uzsver, ka ļoti svarīga ir pozitīva pieredze – kārumi, līdzgaitnieka klātbūtne un mērķtiecīgi mazināts stress. Jebkura sasteigta rīcība var nostiprināt bailes vēl vairāk. Īpaši svarīgi tas ir suņiem, kuri jau iepriekš piedzīvojuši negatīvu pieredzi saistībā ar automašīnu, piemēram, braucienus tikai pie vetārsta. 

Viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc suņiem nepatīk braukt automašīnā, ir nelabums, kas īpaši bieži novērojams kucēniem. Šo problēmu nedrīkst ignorēt. Lai mazinātu diskomfortu, braukšanas dienā suni nevajadzētu barot, turklāt ieteicams sākt ar īsiem un mierīgiem izbraucieniem, izvēloties maršrutus ar pēc iespējas mazāku līkumu skaitu un piedomājot pie lēzenas bremzēšanas. Ja nelabums turpinās, noteikti jāmeklē veterinārārsta padoms par piemērotiem medikamentiem. Ar pacietību un piemērotu pieeju saimnieks var palīdzēt sunim iemācīties braucienus izturēt mierīgi un bez stresa, skaidro A. Pašujeva. 

Plānojot garākus braucienus, suņu uzvedības speciāliste iesaka vidēji ik pēc divām stundām ieplānot pauzi, lai dzīvnieks var izkustēties, padzerties un atpūsties. Līdzi jāņem ne tikai ūdens un bļoda, bet arī pazīstama sega, kārumi, mīļākā rotaļlieta vai košļājamais priekšmets, kas palīdzēs mazināt stresu un padarīs braucienu patīkamāku. 

Decembris jau klauvē pie durvīm, un līdz ar pirmajām sniegpārslām klāt arī ikgadējais dāvanu drudzis. Par klasiku kļuvusi iepirkšanās pēdējā brīdī, tomēr ar nelielu plānošanu svētku gaidīšana var būt mierīgāka, dāvanas – pārdomātākas, un maciņš – pilnāks, skaidro “Bigbank” Latvijas filiālē. 

Vairāk nekā trešdaļa jeb 37 % Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku dāvanas iegādājas pēdējā brīdī – vien dažas dienas pirms svētkiem. Puse tās sarūpē jau laikus, savukārt 7 % apsveikumus gatavo paši, bet 4 % vislabprātāk dāvina pieredzes nevis lietas, liecina “Bigbank Latvija” šā gada novembra sākumā veiktā aptauja. 

Lai šogad izvairītos no steigas un neplānotiem tēriņiem, vērts laikus izveidot plānu, kas palīdzēs saglabāt mieru un finanses līdzsvarā. “Bigbank” eksperti apkopojuši sešus padomus, kas var lieti noderēt, ja māc bažas, ka šogad dāvanu dēļ var nākties savilkt jostu ciešāk. 

#1 Sāc ar sarakstu – ne tikai cilvēku, bet arī budžeta 

Pirms dodies iepirkties, izveido sarakstu. Uzskaiti ne tikai cilvēkus, kuriem plāno iegādāties dāvanas, bet arī summu, ko vari katram atvēlēt. Piemēram – 30 eiro bērna dāvanai, 20 eiro – drauga, bet par desmit eiro vari sarūpēt nelielu pārsteigumu kolēģim. Šāda pieeja palīdz saglabāt kontroli pār kopējo budžetu – vēl labāk, ja dāvanām atvēlēto summu jau laikus atliec krājkontā, lai nerastos kārdinājums to iztērēt citam mērķim un vienlaikus varētu nopelnīt procentus. 

Latvijas Bankas dati liecina, ka patlaban vidējā kredītiestāžu piedāvātā procentu likme krājkontam ir 1,77 %, un “Bigbank” ir līderis ar 2,5 % likmi pirmajiem diviem mēnešiem. Noguldot naudu krājkontā, tā ir viegli pieejama, taču vienlaikus arī pelna procentus. Turklāt līdzekļu uzglabāšana atsevišķā kontā var uzlabot disciplīnu, un ir vieglāk sekot līdzi, cik naudas atlicis dāvanu iegādei. 

#2 Pērc mazliet agrāk – lētāk un ar lielāku izvēli 

Ziemassvētku dāvanu iegāde pēdējā brīdī bieži nozīmē ne tikai lielāku steigu un piegāžu “sastrēgumus”, bet arī ierobežotu izvēli un augstākas cenas. Savukārt, ja sāc iepirkšanos jau novembrī, vari ne tikai izvairīties no burzmas un impulsīviem pirkumiem, bet arī ietaupīt. Novembra pirmajā pusē cenas vēl nav sasniegušas svētku maksimumu un labākie piedāvājumi vēl nav “izķerti”. Tas ir arī brīdis, kad vari nesteidzīgi salīdzināt preces, akcijas un piegādes termiņus – īpaši, ja dāvanas plāno pirkt internetā. 

Iecienīta izvēle dāvanām ir biļetes uz kādu kultūras pasākumu, piemēram, teātri vai koncertu. Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatora dati rāda, ka pērn cenas atpūtas un kultūras pakalpojumiem no novembra līdz janvārim pieauga par 1,7 %. Savukārt nepārtikas preču – piemēram, sveču, elektroierīču vai rotaļlietu – cenas šajā periodā pieauga par 0,4 %, bet pārtikas un bezalkoholisko dzērienu – par 1,7 %. 

Savlaicīga dāvanu iegāde ļauj saglabāt mieru – vari vēsu prātu plānot budžetu, izvairīties no spontāniem pirkumiem un izvēlēties pārdomātas, personalizētas dāvanas ar jēgu. Tā ir vienkārša, bet efektīva pieeja, kā svētkus pārvērst par priecīgu notikumu, nevis kārtējo strespilno skrējienu. 

#3 Dāvini ar jēgu, ne cenu – idejas pašdarinātām dāvanām 

Uzdāvināta pieredze, kopīgas aktivitātes vai paštaisītas lietas bieži paliek atmiņā ilgāk nekā dārgas mantas.  

Pētnieki apstiprina – cilvēki vairāk novērtē personiskas dāvanas, kas rada kopības sajūtu, nevis materiālu vērtību. Saņēmējs novērtē ieguldīto darbu, un tas kalpo kā apstiprinājums, ka dāvinātājs viņu pazīst un izprot viņa vēlmes, kas sniedz devumu arī savstarpējās attiecībās un stiprina saikni, liecina 2024. gadā akadēmiskajā žurnālā “Psychology & Marketing” publicētais pētījums. 

Pašdarinātas dāvanas var gan samazināt izmaksas, gan arī sniegt radīšanas prieku pašam dāvinātājam, tāpēc šī noteikti ir pieeja, ko vērts apsvērt. Visizdevīgāk būs, ja tās izgatavosi vairumā, jo izmaksas uz vienu vienību būs mazākas un daļu iegādāto materiālu (piemēram, lenti saiņošanai) varēsi izmantot vairākkārt. 

Pirmā ideja: ziemas miera komplekts 

Kad ārā snieg un galva “dūc” svētku steigā, vislabākā dāvana ir miers. “Ziemas miera komplekts” var būt neliela kastīte vai maisiņš ar paša savāktu tēju, žāvētiem augļiem, nelielu, pašdarinātu sveci un aromātiskām garšvielām. Pielāgo dāvanas saturu cilvēkam, kuram to dāvini – izvēlies sveci ar viņa mīļāko aromātu vai tēju, kas viņam šķiet visgardākā vai raksturo kādu viņa personības šķautni. 

Otrā ideja: pašizgatavota svece 

Smaržīga, silta un personīga. Veikalā iegādāta svece var izmaksāt apmēram piecus līdz pat 30 eiro. Pašdarināta svece var būt izdevīgāks variants, ja pieej procesam īpaši radoši vai gatavo vairumā, sagādājot uzreiz vairākas dāvanas. Lai izgatavotu sveci, nepieciešams trauciņš, deglis un vasks. Kā trauciņu var izmantot to, kas mājās jau ir – piemēram, kādu nelielu ievārījuma burciņu vai virtuves plaukta dziļumos piemirstu tasīti. Pirms iegādāties sojas vai bišu vasku vai parafīnu un degļus, svarīgi izpētīt piedāvājumus un salīdzināt cenas. 

Gatavojot sveci, degli ievieto izvēlētajā trauciņā, kuru pēc tam piepilda ar vasku vai parafīnu. Svecei var pievienot arī citus dabīgus materiālus – smalkas, izkaltētas ziedlapiņas, zāļu tējas lapiņas vai sēkliņas. Tai var pievienot arī dažus pilienus ēteriskās eļļas (piemēram, apelsīnu, priežu sveķu vai rožu), tomēr jārēķinās, ka tās būs papildu izmaksas. Sveci var izgatavot arī no mājās uzkrātiem sveču atlikumiem – tā ir vēl ekonomiskāka pieeja, taču aizvien saglabā personiskumu un rūpes. 

Trešā ideja: miers burciņā 

Šī ir dāvana tiem, kas novērtē siltumu, patīkamu smaržu un mieru. Sajauc jūras sāli ar dažiem pilieniem lavandas vai rožu eļļas, pievieno kaltētus ziedus, piemēram, lavandas vai rožlapiņas, un iepilda glītā burciņā – relaksējošs vannas sāls gatavs! Ja pievieno mazliet vīnogu kauliņu eļļas, tas kļūst par skrubi, ko var izmantot ne tikai vannā, bet arī dušā. Burciņai var ar lenti piesiet lapiņu – personalizētu etiķeti ar uzrakstu, piemēram, “Vannas brīnums” vai “Miers burciņā”. Veikalos piedāvāto skrubju un vannas sāls cenas svārstās no pieciem līdz pat 40 eiro, taču izgatavot to pašam ir izdevīgāk.  

Ceturtā ideja: piparkūka ar vēstījumu 

Izcep piparkūku ar personalizētu vēstījumu – uzraksti to ar glazūru. Tas var būt kaut kas ļoti vienkāršs, bet sirsnīgs, piemēram: “Mīlu tevi” vai “Paldies, ka esi!”. Pēcāk piparkūku glīti iesaiņo un pasniedz, paliec zem eglītes vai iekarini tajā kā rotājumu. 

Piektā ideja: piedzīvojumu kuponi 

“Vakara pastaiga parkā”, “Brokastīs – pankūkas”, “Kafija gultā” vai “Filmu vakars ar popkornu” – šīs ir tikai dažas no idejām paštaisītiem kuponiem, radošai dāvanai, kas simbolizē vēlmi pēc kopā būšanas. Tos var sagatavot virtuāli, piemēram, MS “Word” vai “Canva”, un izdrukāt, vai arī uzrakstīt ar roku uz sagrieztām papīra loksnēm. Kuponus var izkrāsot vai papildināt ar zīmējumiem un pasniegt glītā aploksnē vai vienkārši apsietus ar lentīti. Saņēmējs var tos iztērēt, kad vien vēlas, pasniedzot kuponu dāvinātājam, kurš savukārt parūpējas, lai ideja tiktu īstenota.  

Sestā ideja: mājās gatavotu ievārījumu komplekts 

Izmanto to, kas jau ir pieliekamajā – saldētus augļus un ogas, cukuru, burciņas. Otrs variants ir aplūkot veikalos esošo piedāvājumu un iegādāties saldētas ogas vai augļus tad, kad tiem ir atlaide. Jāsagādā arī vāciņi. Dažnedažādas ievārījumu receptes atrodamas interneta blogos vai vecmāmiņas recepšu krājumos, taču princips visām ir vienkāršs – svaigas un mazgātas vai saldētas ogas vai augļus liek katlā un uzvāra, pievieno cukuru un turpina vārīt trīs līdz desmit minūtes, atkarībā no ogu veida. Pēcāk nosmeļ putas un lej ievārījumu siltās, tīrās burkās. Tās aizvāko un uzglabā vēsumā. Sarūpētās ievārījuma burciņas var apsiet ar lenti un pievienot tām mazu zīmīti ar novēlējumu. 

Septītā ideja: dekupāžas tehnikā izrotāts dekors 

Te var likt lietā mājās putekļus krājošus traukus – šķīvjus, krūzītes vai glāzes, kas vairs nav vajadzīgas, vai iegādāties jaunus. Lētākus variantus var meklēt lietoto preču veikalos. Dekupāžas tehnikā var apdarināt arī vāzes, lādītes vai vecas vīna pudeles, ko pēcāk var izmantot kā dekoru. Galvenais, lai izvēlētais priekšmets ir vienkrāsains – vislabāk balts vai caurspīdīgs. Nepieciešamas arī salvetes ar zīmējumiem vai rakstiem un PVA līme. 

Izgriež vēlamo motīvu no salvetes, atdala augšējo, plānāko kārtu un viegli pielīmē pie priekšmeta virsmas. Kad līme nožuvusi, to pārklāj ar vēl vienu vai divām līmes kārtām, lai attēls kļūtu noturīgs un spīdīgs. Tam var izmantot arī laku, ko iespējams iegādāties rokdarbu veikalos, taču PVA līme būs ekonomiskāks variants. 

Ar nelielu ieguldījumu iespējams radīt vairākas oriģinālas dāvanas, kas izskatās kā no dizaina veikala, bet tapušas mājās pāris stundās. 

Astotā ideja: rotaslietu vai atslēgu trauciņš 

Pašcietējošā modelēšanas masa ir viegli lietojams un pieejams materiāls, ar kuru var izgatavot nelielas, elegantas dāvanas – piemēram, trauciņu rotaslietām vai atslēgām. Pietiek ar nelielu masas gabaliņu, ko ar rullīti vai stikla pudeli izrullē līdz vēlamajam biezumam, izgriež formu (ar piparkūku formiņu, bļodiņu vai glāzi) un liek nožūt 24 līdz 48 stundas (precīzākas norādes būs instrukcijā uz masas iepakojuma). Lai trauciņš iegūtu formu, to var nožāvēt uz bļodas vai šķīvja, kas piešķir vieglu izliekumu. Kad masa sacietējusi, virsmu var nokrāsot ar akrila krāsām, piešķirot trauciņam zeltainu maliņu vai maigus toņus. 

Devītā ideja: pašgatavota šokolādes tāfelīte 

Vienkārša, garšīga un ļoti ekonomiska dāvana. Atliek vien nopirkt kvalitatīvu šokolādi – piena, tumšo vai balto – un izkausēt to ūdens peldē. Masai var pievienot riekstus, žāvētus augļus, grauzdētas auzu pārslas vai mazliet kanēļa svētku garšai – iespējams, kaut kas no tā mājās jau glabājas. Pēc tam šokolādi lej formiņā vai uz cepampapīra, izlīdzina un dekorē ar dažādām ogām vai kokosriekstu skaidiņām. Kad tā sacietējusi, aptin ar cepampapīru un pārsien ar lentīti. 

Desmitā ideja: eglītes rotājumi 

Pašdarināti eglītes rotājumi ir ne tikai lēta, bet arī sirsnīga dāvana, kas ienesīs saņēmēja mājās svētku noskaņu. Tos var izgatavot no visa, kas jau pieejams – piemēram, žāvētām apelsīnu šķēlēm vai papīra. Apelsīnu šķēles var izžāvēt cepeškrāsnī un dekorēt ar kanēļa standziņu un aukliņu. Savukārt no papīra var izgriezt eņģeļus vai arī jau tradicionālās sniegpārsliņas. Šāda dāvana izmaksā vien pāris eiro, taču rezultāts ir unikāls, silts un piemērots gan eglītei, gan dāvanas noformēšanai. 

Ja radošas domas nerosās, tās var smelties arī interneta platformā vai lietotnē “Pinterest”, rokdarbu grāmatās vai interneta portālos, vai piesaistīt mākslīgā intelekta rīkus, piemēram, “ChatGPT”. Dalīties idejās var lūgt arī draugiem un paziņām – iespējams, ir kāds, kurš dāvanas saņēmēju pazīst vēl labāk un var dot labus ieteikumus. 

#4 Izmanto “viena dāvana nedēļā” principu 

Sirdsmieru dāvanu maratonā var dot arī pieeja “viena dāvana nedēļā”. Šis ritms ļauj katrai dāvanai veltīt vairāk uzmanības – padomāt, ko cilvēks tiešām novērtēs, rūpīgāk pārskatīt piedāvājumus vai izgatavot dāvanu pats. Ja plāno dāvanas iegādāties internetā, sāc ar tām, kurām paredzēta ilgāka piegāde. Tā vietā, lai decembra pēdējās dienās skrietu pa veikaliem ar sarakstu rokās, ja sāksi jau novembrī, līdz decembra vidum viss būs sarūpēts bez papildu stresa, rindām un steigā pieņemtiem lēmumiem. 

Turklāt šis ieradums palīdz saglabāt svētku sajūtu, jo katra mazā dāvana kļūst par īpašu notikumu, nevis pienākumu. Kad Ziemassvētki beidzot pienāk, viss jau ir gatavs, un tu vari tos izbaudīt nevis noguris, bet mierīgs – veltīt laiku sev un savējiem. 

#5 Dāvanas tikai bērniem vai loterija 

Dāvināšana var būt gan sirsnīga, gan vienkārša – īpaši, ja ģimenē vai draugu lokā vienojas, ka dāvanas šogad pasniedz un saņem citādā formā – ar uzmanību, kopīgi pavadītu laiku vai kādu mazāku vai lielāku pārsteigumu ārpus svētkiem. Tas būtiski samazina izdevumus, bet svētku sajūta un dāvināšanas prieks paliek. Lai mazajiem ķipariem neatņemtu ticību svētku brīnumam, pieaugušie var vienoties, ka šogad rūķis zem eglītes dāvanas atstāj tikai bērniem. 

Ja tomēr gribas saglabāt apdāvināšanas tradīciju, lielisks risinājums ir Ziemassvētku loterija. Ģimene, draugu pulks vai darba kolektīvs izlozē, kurš kuram šogad sarūpēs dāvanu, nosakot arī vienotu summu, kas paredzēta tās iegādei, piemēram, 15 eiro. Tā katrs saņem vienu, labi pārdomātu dāvanu un dāvināšana kļūst par aizraujošu un personisku svētku daļu, nevis finansiālu slogu. 

#6 Atvēli nelielu summu neparedzētiem pirkumiem 

Atceries novirzīt nelielu daļu no sava budžeta neparedzētiem pirkumiem. Svētkos gandrīz vienmēr gadās kāds papildu izdevums – neplānota (aizmirsta) dāvana, pēkšņs ciemiņš vai neliela ballīte darbā. Ja jau iepriekš ieplāno 10 % līdz 15 % rezervi, šādi pārsteigumi nesagādās stresu un neizjauks kopējo budžetu. 

Lai šī rezerve “neizkūpētu” ikdienas tēriņos, var to noguldīt krājkontā, kur tā pelnīs procentus. Tā būs pieejama, ja patiešām vajadzēs, bet nevilinās iztērēt naudu impulsīvi. Un, ja gada beigās paliek pāri – tas būs patīkams pārsteigums pašam sev. Šī summa var kļūt par pirmo ieguldījumu nākamā gada uzkrājumam vai vienkārši simbolisku balvu sev par apdomīgumu un gudru plānošanu. 

Bojāts, nefunkcionē vai arī vispār nav – bezmaksas kvēpu filtru pārbaude atklāj ainu latviešu autoparkā 

Vairāk nekā pusei (55%) autovadītāju, kas bija ieradušies bezmaksas kvēpu filtru un riepu protektoru pārbaudē, DPF filtrs neatbilda tādām prasībām, lai no nākamā gada stājoties spēkā jaunajām prasībām, kas tiks stingrāk kontrolētas no nākamā gada janvāra. Savukārt novembra sākumā vēl aizvien katra desmitā automašīna bija aprīkota ar vasaras riepām. 

Tāda aina atklājās aizvadītajās brīvdienās Biķerniekos notiekošajās kvēpu filtru un riepu protektoru bezmaksas pārbaudēs, ko organizēja interneta veikals IC24.lv sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD). Jāņem vērā, ka šo iespēju noteikti vairāk izmantoja tie autovadītāji, kuriem jau bija aizdomas, ka ar automašīnai varētu būt kādas problēmas, piemēram, ar DPF filtru, norāda organizatori. 

Jau ziņots, ka līdz ar pārejas perioda noslēgumu dīzeļauto kvēpu filtra (DPF) kontrolei, Biķernieku trasē aizvadītajā sestdienā notika cieto daļiņu filtru bezmaksas pārbaude. No šī gada CSDD ir uzsākusi cieto daļiņu pārbaudi jeb DPF filtra funkcionalitāti un vēl šajā gadā ir spēkā noteikumi – ja cieto daļiņu koncentrācija atgāzēs pārsniedz pieļaujamo normu, automobiļa tehniskajā pārbaudē tiek likts pirmais vērtējums, taču jau no 2026. gada janvāra tiks likts otrais vērtējums. Tas paredz atklātā defekta novēršanu viena mēneša laikā, pretējā gadījumā piedalīšanās ceļu satiksmē ar šādu automašīnu tiks liegta. 

Liela daļa šoferu DPF problēmu risinās pēdējā brīdī 

“No visām automašīnām, kas bija ieradušās uz bezmaksas pārbaudi, 55% tā dēvētais kvēpu filtrs bija bojāts, nefunkcionēja vai arī tā vispār automašīnā nebija,” stāsta Ivars Klints, pasākuma organizatoru IC24.lv pārstāvis. 

Tāpat kā pirmajā bezmaksas pārbaudē, kas notika vasaras beigās, arī šoreiz aptuveni ceturtā daļa apmeklētāju bija ar tādām automašīnām, uz kurām jaunās prasības nebūs attiecināmas, proti, ar vecākām par 2013. gadu vai pat ar benzīna dzinēju. “Tas liecina par to, ka cilvēku informētība par jaunajām prasībām nav mainījusies, kā arī lielākā daļa šoferu, kurus skar šīs prasības, tomēr nav gatavi izmaiņām un problēmas risināšana tiek atlikta līdz pēdējam,” stāsta I. Klints. 

Tikmēr daļa cilvēku jau zināja, ka viņu automašīnai ir problēma ar DPF, ko bija noskaidrojuši tehniskajā apskatē, un uz šo pasākumu jau ieradās konkrēti pēc konsultācijas. 

Katrs desmitais – aizvien ar vasaras riepām 

Līdztekus DPF filtru pārbaudei un konsultācijām, autovadītāji Biķerniekos varēja pārbaudīt arī riepu protektora dziļumu. Pārbaudēs atklājās – katra desmitā automašīna novembra sākumā vēl brauca ar vasaras riepām. “Savukārt katrai piektajai automašīnai, kas jau bija aprīkota ar ziemas riepām, protektora atlikums bija no 4 mm līdz 5,5 mm, kas nozīmē, ka sniegam un ledum riepas nav piemērotas,” stāsta Gundars Liekne, Inter Cars Latvija vieglo automašīnu riepu pārdošanas vadītājs. 

Eksperts stāsta, ka svarīgāk par precīzu datumu riepu nomaiņā ir laikapstākļi. “Riepas mainīt vajadzētu tad, kad temperatūra pastāvīgi turas ap +7 grādiem,” stāsta G. Liekne. 

Tāpat eksperts iesaka pārbaudīt arī riepu spiedienu vismaz reizi mēnesī — īpaši pēc riepu maiņas, kad tās “nostājas”. Dažkārt pietiek ar pāris minūtēm pie degvielas uzpildes stacijas, lai brauciens kļūtu drošāks un riepas kalpotu ilgāk. 

Ekstrēmie sporta veidi – sākot no kalnu kāpšanas līdz niršanai – prasa ne tikai fizisku sagatavotību, bet arī uzticamus rīkus, kas palīdz sekot līdzi drošībai un ķermeņa stāvoklim. Šīm vajadzībām pielāgojas arī tehnoloģijas, tāpēc modernās viedierīces sniedz ne vien ērtības, bet arī reālu atbalstu brīžos, kad vide kļūst izaicinoša – gan uz sauszemes, gan ūdens dzīlēs. 

Niršana apvieno mieru, skaistumu un disciplīnu, kur drošība vienmēr ir pirmajā vietā. Niršanas entuziasts Uģis Brencis uzsver, ka viedpulkstenis niršanā ir kļuvis par praktisku palīgu: “Viedpulkstenis rāda dziļumu, niršanas laiku un citus būtiskus rādītājus, kas palīdz kontrolēt niršanas procesu un uzturēt drošību. Man tas dod pārliecību, ka viss notiek kā plānots – varu baudīt zemūdens vidi un tajā pašā laikā zināt, ka tehnika uzticami seko līdzi maniem datiem.” 

Viņš pastāsta, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem zem ūdens ir tieši orientēšanās laikā un dziļumā. Niršanas laikā viegli pazaudēt laika izjūtu, īpaši, ja vide ir mierīga un fascinējoša. Viedpulkstenis šeit ir neaizstājams – tas precīzi seko līdzi niršanas laikam, dziļumam un spiediena izmaiņām, palīdzot izvairīties no dekompresijas riskiem. 

Otrs būtisks izaicinājums ir drošības protokolu ievērošana, īpaši, ja niršana notiek lielākos dziļumos vai aukstā ūdenī. Viedpulksteņi ar temperatūras sensoriem un spiediena indikatoriem ļauj reāllaikā novērtēt apstākļus un pielāgot niršanas plānu. 

Trešais – saziņa ar partneri. Zem ūdens tradicionālā komunikācija ir ļoti ierobežota, tāpēc jebkura iespēja nodot ziņu – brīdināt, informēt vai vienkārši apstiprināt, ka viss ir kārtībā – ir ārkārtīgi nozīmīga. Šāda savstarpēja sapratne un signālu apmaiņa var būt izšķiroša drošības un uzticēšanās ziņā, īpaši sarežģītos vai neparedzētos apstākļos. 

Un visbeidzot – fiziskā pašsajūta. Niršana ietekmē sirdsdarbību, skābekļa patēriņu, ķermeņa reakciju uz spiedienu. Viedpulkstenis ar biometriskiem sensoriem sniedz datus, kas palīdz saprast, kad ir laiks beigt niršanu vai veikt pauzi. 

Apkures sezona jau rit pilnā sparā, un daudzas mājsaimniecības šobrīd izjūt, cik svarīgi ir, lai apkures sistēma darbotos uzticami un efektīvi. Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, lai mājoklī būtu silti, droši un energoefektīvi, ir regulāra gāzes apkures katla apkope. Kaut arī daudziem tā var šķist nebūtiska vai tikai tehniska formalitāte, patiesībā ikgadējā apkope ir ļoti būtiska gāzes katla drošai un efektīvai darbībai, kā arī sniedz finansiālu ieguvumu tā lietotājiem. Enerģētikas uzņēmuma “Elenger” dati liecina, ka regulāra gāzes katla apkope var samazināt dabasgāzes patēriņu un nodrošināt līdz pat 100-200 eiro ietaupījumu apkures sezonā. 

Par to, kādi ir gāzes katlu apkopes galvenie ieguvumi, ko lietotājs var paveikt pats un kad nepieciešama profesionāļu palīdzība, stāsta enerģētikas uzņēmuma “Elenger” un apkures risinājumu nodrošinātāja “SB” eksperti. 

Kāpēc nepieciešama regulāra gāzes katla apkope? 

Gāzes apkures katls ir sarežģīta tehniska ierīce, kas darbojas ar augstu temperatūru un spiedienu. Laika gaitā tajā var uzkrāties putekļi, kvēpi vai nogulsnes, kas samazina siltummaiņa efektivitāti. Tāpat arī sensori, degļa sprauslas un ventilācijas sistēma var zaudēt precizitāti. Regulāra apkope nodrošina, ka katls darbojas optimāli un droši – bez lieka gāzes patēriņa vai sadegšanas traucējumiem. 

“Mūsu pieredze rāda, ka, veicot gāzes katla apkopi vismaz reizi gadā, mājsaimniecība var ietaupīt līdz pat 10 % jeb 100-200 eiro pie vidēja dabasgāzes patēriņa apkures sezonas laikā. Tas nozīmē jūtamu ietaupījumu ģimenes budžetā visas aukstās sezonas periodā. Turklāt regulāra apkope palīdz savlaicīgi pamanīt nolietojumu vai defektus, pirms tie rada dārgus remontus,” saka lielākā privātā enerģētikas uzņēmuma Baltijas un Somijas reģionā “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte. “Pareizi uzturēts katls patērē mazāk gāzes, kalpo ilgāk un samazina bojājumu risku ziemas vidū, kad apkure ir visvairāk nepieciešama, kā arī var novērst potenciālos bojājumus. Ņemot to vērā, aicinu ikvienu, kas izmanto gāzes apkuri, pievērst uzmanību regulārai katlu apkopei.” 

Ko cilvēks pats var paveikt, bet kur nepieciešama profesionāļu palīdzība? 

Ir lietas, ko gāzes katla lietotājs var paveikt patstāvīgi: 

• regulāri pārbaudīt spiedienu sistēmā un nepieciešamības gadījumā to koriģēt; 

• attīrīt katla ārpusi un ventilācijas atveres no putekļiem; 

• sekot līdzi, vai nav neparastu trokšņu, smaku vai gāzes noplūdes pazīmju; 

• uzturēt telpu, kur atrodas katls, labi vēdinātu. 

Taču jebkādu iekšējo tīrīšanu, degļa regulēšanu vai automatizācijas diagnostiku drīkst veikt tikai sertificēts speciālists. Neprofesionāla iejaukšanās var sabojāt iekārtu vai radīt apdraudējumu drošībai. 

Ko ietver gāzes katla apkope? 

Profesionāla apkope nav tikai katla notīrīšana, uzsver “SB Siltumtehnika”, vadošais apkures risinājumu nodrošinātājs Latvijā ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi apkures, santehnikas tirdzniecības un uzstādīšanas jomā. Gāzes katla apkope ir rūpīga pārbaude, kuras laikā tiek: 

• iztīrīts deglis un siltummainis no kvēpiem un nogulsnēm; 

• pārbaudīta vilkme un ventilācija; 

• testēta automātikas un drošības sistēmu darbība; 

• pārbaudīts gāzes spiediens un sadegšanas parametri; 

• novērtēta siltuma atdeve un efektivitāte; 

• sagatavots tehniskais ziņojums par katla stāvokli. 

“Novērojam, ka daļa iedzīvotāju par apkures iekārtu apkalpošanu domā tikai tad, kad katls jau sāk darboties ar traucējumiem vai vispār apstājas. Tomēr profilaktiska apkope ir daudz lētāka un drošāka par steidzamu remontu – tā ļauj izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem aukstākajās ziemas dienās un nepalikt bez siltuma. Pat ja gāzes katls šķiet strādā nevainojami, regulāra apkope ir būtiska. Tīrs un pareizi noregulēts deglis nozīmē ne tikai mazāku gāzes patēriņu, bet arī tīrāku sadegšanu un mazākas emisijas. Savukārt aizsērējis siltummainis – katla daļa, kas nodod siltumu no liesmas (sadegšanas gāzēm) uz apkures sistēmas ūdeni – vai bojāts sensors var būt par iemeslu gan pārlieku lielam patēriņam, gan drošības riskam,” stāsta SIA “SB” apkures nodaļas speciālists Jānis Grašs. 

Kādi ir riski, ja apkope netiek veikta? 

Neveicot regulāru katla apkopi, var rasties virkne problēmu: 

• lielāks gāzes patēriņš un līdz ar to lielāki rēķini; 

• samazināta siltuma jauda – mājoklis neuzsilst pietiekami; 

• nepilnīga sadegšana, kas palielina oglekļa monoksīda veidošanos – tā ir ļoti indīga gāze, kas var uzkrāties telpā, ja ventilācija ir nepietiekama vai katls darbojas bojātā režīmā, un radīt nopietnus saindēšanās riskus; 

• ātrāks detaļu nolietojums un dārgi remonti; 

• potenciāli bīstamas situācijas, ja tiek bojāta gāzes vai ventilācijas sistēma. 

Apkope reizi gadā ir neliels ieguldījums, kas garantē drošu, efektīvu un ilgmūžīgu katla darbību. Regulāra gāzes katla apkope samazina patēriņu un apkures izmaksas, paildzina iekārtas kalpošanas laiku, uzlabo drošību un apkures kvalitāti, kā arī palīdz rūpēties par tīrāku vidi. 

Atcerieties – ja parādās neparasta smaka vai jūtams gāzes aromāts, vai dzirdat svilpošanu vai sprādzienveida trokšņus, nekavējoties izslēdziet gāzes katlu, aizveriet gāzes padevi, atveriet logus un izsauciet sertificētu servisa speciālistu. Nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt iedarbināt vai izjaukt gāzes katlu pašrocīgi. Regulāra profesionāla apkope ir labākais veids, kā novērst bīstamas situācijas. 

Šobrīd – īstais brīdis gāzes katla apkopei un gāzes līgumu pārskatīšanai 

“Apkures sezona ir sākusies, un, ja vēl nav veikta gāzes apkures katla regulārā apkope, aicinu to izdarīt pēc iespējas drīzāk. Šobrīd ir arī īstais brīdis pārskatīt noslēgtos gāzes līgumus. Gāzes cena ir kritusies līdz 2021. gada līmenim, tāpēc klienti, kas automātiski pagarina esošos līgumus, neizvērtējot alternatīvus piedāvājumus, bieži vien būtiski pārmaksā. Mūsu aprēķini rāda, ka mājsaimniecības ar vidēju gāzes patēriņu, mainot piegādātāju, šajā apkures sezonā varētu ietaupīt aptuveni 200-300 eiro.

Ceļojot, medicīnisko aprūpi var būt izaicinošo saņemt pat ar ceļojuma apdrošināšanu. Tāpēc vislabākais veids kā sevi pasargāt no ekstremālām situācijām ir sapakot pirmās palīdzības aptieciņu. Latvijā vadošais tūroperators TEZ TOUR Latvija ir pārliecināts – tās saturs ir atkarīgs no gadalaika, izvēlētā galamērķa un ceļotāju vecuma, taču visa pamatā ir visiem ierastie medikamenti, kuri atrodami mūsu katru māju plauktos.  

“Ir vairāki faktori, kas ceļojuma laikā var būtiski ietekmēt jūsu veselību – piemēram, klimatiskās un temperatūras pārmaiņas, dehidratācija, jaunu ēdienu izmēģināšana, mainīgs miega režīms, kukaiņu un augu izraisītas infekcijas, kā arī stress. Tādēļ plānojot ceļojuma aptieciņu, ir svarīgi ņemt vērā galamērķi, gadalaiku un plānotā atvaļinājuma veidu,” skaidro Latvijā vadošā tūrisma operatora TEZ TOUR Latvija komunikācijas pārstāve Gabriela Ūdre. Piemēram, plānojot pirmās palīdzības komplektu pludmales atvaļinājumam, tajā noteikti jāiekļauj rehidratācijas šķīdumi. Šie šķīdumi palīdz novērst dehidratāciju. Ja plānojat doties pārgājienā uz mežu vai nakšņot teltī tropos, noteikti iekļaujiet kukaiņu atbaidīšanas līdzekļus un antihistamīnus, lai novērstu iespējamās alerģiskās reakcijas. 

Pirmās palīdzības piederumi (pārsēji, antiseptiķi, sterilas salvetes) 

Pārsēji palīdz novērst infekciju nelielās brūcēs un tulznās – tie ne tikai aizsargā no netīrumiem, bet arī veido barjeru starp bojāto ādu un ārējo vidi. Antiseptiķi, piemēram, ūdeņraža peroksīds vai hlorheksidīns, ir būtiski griezumu tīrīšanai un dezinfekcijai, jo šie līdzekļi iznīcina baktērijas un samazina infekcijas risku. Sterilas salvetes visbiežāk izmanto, lai notīrītu brūci pirms antiseptiķa uzklāšanas vai pārsēja uzlikšanas. G. Ūdre uzsver, ka tas attiecas ne tikai uz nopietnām brūcēm, bet arī uz ikdienišķām traumām, piemēram, līdz asinīm noberztu celi bērnam, jo nereti tieši šādas brūces, kurām netiek pievērsta gana liela uzmanība un kas var šķist kā sīkums, vēlāk var būt cēlonis nopietnām infekcijām. 

Pretsāpju un pretdrudža līdzekļi 

Pretdrudža līdzekļi jāizvēlas, ņemot vērā atpūtnieku vecumu. Ja grupā ir gan bērni, gan pieaugušie, vislabāk ir ņemt līdzi divu veidu medikamentus – ibuprofēnu un paracetamolu, lai nepieciešamības gadījumā lietotu tos pārmaiņus Šie paši līdzekļi var būt noderīgi traumu, galvassāpju vai zobu sāpju gadījumā. Ja atpūtniekiem nav slimību, kuru ārstēšanai nepieciešami specifiski medikamenti, pretsāpju gadījumā būs piemēroti gan standarta pretsāpju līdzekļi, piemēram, iepriekš minētie ibuprofēns un paracetamols, aktīvā viela metamizols, naproksēns, kofeīns, drotaverīns un feniramīns, gan nimesulīds un ketorolaktrometamols, kas var mazināt pat stipras sāpes. 

Antihistamīni 

Pat ja iepriekš neesat saskārušies ar alerģijām, ceļojums uz eksotisku vai karstāku klimatu var radīt jaunas saskarsmes: jauna augu un ziedputekšņu flora, palielināta kukaiņu aktivitāte, citi ēdieni un ūdens, kā arī klimata un vides maiņas – visas šīs situācijas var aktivizēt imūnsistēmu un izraisa alerģiskas reakcijas. Šādos gadījumos noderīgi ir līdzi ņemt arī atbilstošus līdzekļus – piemēram, antihistamīnus, kā arī nazālos sprejus vai acu pilienus. Šie līdzekļi būtu jātransportē rokas bagāžā, izceļot to oriģinālajā iepakojumā un, ja iespējams, ar ārsta izziņu. 

Zāles pret zarnu infekcijām 

Neatņemama atvaļinājumu daļa ir eksperimentēšana ar jauniem ēdieniem. Ceļojot, īpaši uz vietām ar citādām higiēnas un pārtikas apstrādes paradumiem, ir relatīvi augsts risks saskarties ar kuņģazarnu trakta diskomfortu. Tāpēc ieteicams ceļojuma pirmās palīdzības aptieciņā iesaiņot zāles, piemēram, aktivēto ogli vai kalmes sakni.  

“Pirms ceļojuma uz citu valsti ir ieteicams iepazīties ar konkrētiem noteikumiem un ierobežojumiem attiecībā uz medikamentu importu un eksportu. Ir jātur prātā, ka ceļojot uz citu valsti, ir svarīgi atcerēties, ka dažās valstīs noteiktu medikamentu imports un eksports ir ierobežots vai pat aizliegts. Piemēram, daudzas arābu valstis aizliedz noteiktu pretsāpju līdzekļu importu. Tādēļ, ja jūsu aptieciņā ir recepšu medikamenti, jums ir jābūt līdzi arī ārsta receptei, ko nepieciešamības gadījumā uzrādīt lidostā,” skaidro Gabriela Ūdre. 

TEZ TOUR Latvija pārstāve uzsver, ka iepriekš minētie padomi ir vispārīgi ieteikumi, un tie nav pielāgoti konkrētam gadījumam vai indivīda veselības stāvoklim. Par to, vai jūs drīkstat lietot kādu konkrētu zāļu līdzekli – kā arī par devām, drošību un kontrindikācijām – vienmēr ir jārunā ar ārstu vai kvalificētu farmaceitu. Speciālists veiks pārbaudi, pārskatīs jūsu slimības vēsturi un ieteiks, kādas zāles lietot atkarībā no jūsu veselības stāvokļa. Ja nepieciešams, ārsts izrakstīs vakcināciju – tas ir īpaši svarīgi, ja plānojas ceļojums uz eksotiskām vietām.  

Tuvojoties svētku sezonai, virtuvēm visā Latvijā tiks pievērsta aizvien pastiprinātāka uzmanība, jo 46% Latvijas iedzīvotāju Ziemassvētku laikā gatavojas uzņemt viesus. Uzņemot pie sevis viesus, prasības pret mūsu mājokļa virtuvēm šajā laikā strauji pieaug. Taču ar pārdomātu plānošanu un vienkāršiem pielāgojumiem pat vismazākās telpas var kļūt par mājīgu un efektīvu svētku svinēšanas vietu. 

Nesen veiktas aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku par Ziemassvētkiem nopietni sāk domāt vien tuvu gada izskaņai – divi no trim respondentiem svētkiem sāk gatavoties tikai pēc novembra vidus, bet 41% aptaujāto nogaida līdz pat decembrim. Taču ap to laiku mēs virtuvē sākam jau aktīvi rosīties – plānot darbus, pārdomāt viesu uzņemšanu. 43% respondentu atzīst, ka mājokļa tīrīšana un sagatavošana rada lielākos izaicinājumus šajā laikā. 

Izveido papildu vietu 

Iegādājoties svētkiem nepieciešamās izejvielas un aizvien papildinot plānoto viesu sarakstu, darbiem pieejamā vieta virtuvē kļūst aizvien svarīgāka. Lai iegūtu vairāk vietas visu nepieciešamo darbu paveikšanai, varam izmantot sienas. Piemēram, izvietojot metāla sliedi vai stangu pie sienas, iegūsim vietu, kur uzglabāt krūzītes, virtuves piederumus vai mazus groziņus garšaugiem, tādējādi atbrīvojot vietu uz darba virsmas un vienlaikus nodrošinot, ka mums nepieciešamās lietas atrodas rokas stiepiena attālumā. 

“Pie sienas stiprināmā sliežu sistēma ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā atbrīvot vietu uz virtuves letes, neupurējot kopējo stilu. Ziemassvētku laikā tā var kļūt pat par dekoratīvu elementu, ja to izrotā ar gaismiņām vai svētku zaļumiem. Pēc svētkiem šie uzglabāšanas risinājumi sniedz iespēju rast jaunu, ērtāku virtuves iekārtojumu ikdienas priekšmetiem,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Viņš norāda, ka gadījumā, ja joprojām ir nepieciešama plašāka vieta visiem sagatavošanās darbiem, tad praktisks papildinājums var būt saliekami galdi vai ratiņi, kas arī pēc svētkiem var būt ļoti funkcionāli. Šos risinājumus iespējams izmantot kā papildu vietu ēdienu gatavošanai, desertu izvietošanai vai pat kā servēšanas ratiņus, kad ierodas viesi. 

Viens no četriem aptaujātajiem vēlētos, lai viņam būtu vairāk servēšanas trauku, un līdzīgs skaits cilvēku apgalvo, ka viņiem trūkst pietiekami daudz pārtikas kārbu ēdiena uzglabāšanai, lai process noritētu raiti un organizēti. Savlaicīga sagatavošanās un piemēroti ēdienu pagatavošanas piederumi var haosu pārvērst mierā. 

Fokusējies uz virtuves funkcionalitāti 

Gada noslogotākajās maltīšu pagatavošanas dienās skaidra un efektīva darba plūsma starp sagatavošanas, ēdienu pagatavošanas un tīrīšanas zonām ir ļoti svarīga. Virtuves dēlīšus, nažus un bļodas turi tuvu sagatavošanas zonai, bet katlus, pannas, eļļas un piederumus – pie plīts. Tīra izlietne ar jauniem sūkļiem, ziepēm un viegli pieejamu atkritumu tvertni atvieglo virtuves satīrīšanu, lai virtuvē nevaldītu haoss pat Ziemassvētku trakuma laikā. 

Kā saka Rimkus, “aptaujas dati liecina, ka 79% cilvēku Ziemassvētku ēdienu gatavošanai velta piecas vai vairāk stundas, bet 32% respondentu atzīst, ka maltīšu plānošana un pagatavošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem svētku laikā. Ar skaidri noteiktām sagatavošanas, pagatavošanas un tīrīšanas zonām pat ilgas stundas virtuvē var būt patīkamas.” 

Viņš iesaka domāt par virtuvi kā par deju grīdu – katram solim jābūt dabiskam. Ja instrumenti atrodas pareizajās vietās, viss maltīšu pagatavošanas ritms kļūst vieglāks un patīkamāks. Mazākās virtuvēs šāda funkcionālā zonējuma pieeja palīdz radīt plašākas un kontrolētākas telpas sajūtu. 

Praktiski sagatavošanās darbi, kurus sākt jau šodien 

Tuvojoties decembrim, savlaicīga sagatavošanās samazinās steigu svētku laikā. Sāc ar ledusskapja un saldētavas iztīrīšanu, lai atbrīvotu vietu lielākiem produktiem. Pārliecinies, vai svarīgākie svētku laikam nepieciešamie priekšmeti ir labā stāvoklī, un nomaini visu, kas vēlāk varētu radīt satraukumu. 

Interjera dizainers ir novērojis, ka laba sagatavošanās ir svarīgs priekšnosacījums mierīgiem Ziemassvētkiem. “Kad visam ir sava vieta un viss ir laicīgi saplānots, tu patiesībā vari izbaudīt pat visu procesu, ne tikai rezultātu. Pirms veikali ir cilvēku pārpildīti, iegādājies tādas izejvielas kā milti, cukurs, sviests un garšvielas. Ja vēlies sagatavoties vēl vairāk, savlaicīgi sasmalcini un sasaldē tādas sastāvdaļas kā sīpoli, ķiploki un garšaugi. Ja šīs sastāvdaļas būs jau gatavas lietošanai, iespējams ietaupīt dārgo laiku, kad tiek gatavotas lielas maltītes un vienlaikus uzņemti viesi.” 

Rimkus atgādina, ka prieku virtuvē nerada tieksme pēc pilnības – to nodrošina savlaicīga plānošana, miers un mūsu dzīvē svarīgi mirkļi. Ar nelielu organizēšanu, dažām atjautīgām uzglabāšanas idejām un svētku noskaņu ikviena virtuve – neatkarīgi no tās lieluma – var kļūt par svētku svinēšanas centru, kas šajos Ziemassvētkos piepildīts ar siltumu, gaismu un gardiem aromātiem. 

Lai gan šoruden mūs lutina salīdzinoši silts laiks un par ziemu vēl negribas domāt, tā tomēr strauji tuvojas – un, laikus sagatavojoties, varam to sagaidīt bez raizēm. Neste jau ir uzsākusi ziemas dīzeļdegvielas pārdošanu visā savā staciju tīklā, lai autovadītāji varētu droši un savlaicīgi sagatavoties aukstajai sezonai. Lai nodrošinātu ērtu un drošu braukšanu, svarīgi ne tikai izvēlēties aukstajam laikam piemērotu degvielu, bet arī iepriekš parūpēties par automašīnas tehnisko stāvokli. Neste dalās ar praktiskiem ieteikumiem, kas palīdzēs sagatavoties gada aukstākajam laikam.

Neste plašais degvielas uzpildes staciju tīkls ar gandrīz 77 stacijām visā Latvijā piedāvā plašu augstas kvalitātes degvielu klāstu. Jau šobrīd Neste degvielas uzpildes stacijās (DUS) ir pieejama Neste Futura dīzeļdegviela ar salizturību jeb aukstā filtra nosprostošanās punktu (CFPP) līdz -20ºC, pakāpeniski pārejot uz CFPP līdz -32ºC. Tāpat pieejama Neste Pro Diesel dīzeļdegviela ar CFPP līdz -37ºC, nodrošinot drošu braukšanu pat skarbākajos laikapstākļos.  

Tāpat Neste piedāvā arī Neste atjaunojamo dīzeļdegvielu (HVO100), kas ražota no 100% atjaunojamām izejvielām un, salīdzinot ar fosilo dīzeļdegvielu, visā degvielas dzīves ciklā var samazināt transportlīdzekļu radītos siltumnīcefekta gāzu izmešus līdz pat 90%*. Neste MY atjaunojamā dīzeļdegviela ir saderīga ar esošajiem dīzeļdzinējiem, un to var izmantot tīrā veidā vai sajaucot ar parasto dīzeļdegvielu. Turklāt tās salizturība ir līdz pat -30ºC.  

Papildus kvalitatīvajai degvielai Neste degvielas uzpildes stacijās ir pieejams arī Neste Easy Fill ziemas vējstiklu šķidrums, kas nodrošina aizsardzību pret salu līdz –21ºC un ir pieejams automātos ērtā uzpildes veidā. Tas ļauj samazināt plastmasas iepakojuma patēriņu, vienlaikus nodrošinot ērtu lietošanu ikdienā. 

Pirms ziemas iestāšanās pārliecinies, ka auto ir gatavs – noderēs šie padomi: 

• Savlaicīgi uzliec ziemas riepas – no 1. decembra tās ir obligātas, un protektora dziļumam jābūt vismaz 4 mm. 

• Pārbaudi, vai nepieciešama vējstikla slotiņu maiņa, lai nodrošinātu labu redzamību. 

• Izmanto ziemas logu mazgāšanas šķidrumu, kas nesasalst zemās temperatūrās. Neste Easy Fill automāti, kas pieejami Neste degvielas uzpildes stacijās, ļauj ērti uzpildīt ziemas logu mazgāšanas šķidrumu un samazina plastmasas iepakojuma patēriņu. 

• Pārbaudi dīzeļdegvielas filtru stāvokli – nolietoti filtri aukstumā var kavēt degvielas padevi. 

• Pārliecinies, ka darbojas ESP un ABS sistēmas, kā arī pārbaudi bremžu šķidrumu un ritošo daļu. 

• Pievērs uzmanību akumulatoram – vājāks akumulators aukstumā var radīt problēmas ar dzinēja iedarbināšanu. 

• Apstrādā durvju blīves ar silikona līdzekli, lai tās nesasaltu un durvis ziemā viegli atvērtos. 

• Aukstajā sezonā neatstāj degvielas tvertni gandrīz tukšu – pilnāka bāka palīdz izvairīties no kondensāta veidošanās un iespējamām degvielas padeves problēmām 

*) Eiropā – aprēķina metode EU RED III (pārskatītā RED EU/2018/2001) 

Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums atšķiras atkarībā no konkrētā reģiona normatīvajiem aktiem, kas nosaka aprēķina metodoloģiju, kā arī no izejvielu maisījuma, kas tiek izmantots produkta ražošanai katram tirgum. 

Rudenī, kad darba dienas noslēdzas un satiksme kļūst intensīvāka, dienasgaismu nereti jau ir nomainījusi krēsla. Samazinātā redzamība šajās stundās palielina negadījumu risku. Kā liecina publiski pieejamie CSDD dati, 2024. gada rudens mēnešos Latvijā reģistrēti 10 504 ceļu satiksmes negadījumi. Šādos apstākļos darba kārtībā esoši lukturi kļūst par svarīgu drošības priekšnoteikumu, tādēļ apdrošināšanas kompānija “Gjensidige” aicina autovadītājus rūpīgi sekot to tehniskajam stāvoklim un pareizai lietošanai. 

Tumšās sezonas riski 

2024. gada rudens mēnešos ceļu satiksmes negadījumos cieta 903 cilvēki, un šis skaitlis skaidri parāda, cik nozīmīgi tumšajā sezonā ir drošības pasākumi. Negadījumu skaitu ietekmē īsās dienas, straujā krēslas iestāšanās, kā arī mainīgie laikapstākļi – lietus, migla, slapjas lapas uz brauktuves un apledojums. Tas viss samazina redzamību un pagarina bremzēšanas ceļu, radot risku, ka vadītāji laikus nepamanīs gājējus vai velobraucējus. 

Papildu apgrūtinājumu rada arī nepietiekami izgaismota infrastruktūra – daudzviet ielas un lauku ceļi nav aprīkoti ar kvalitatīvu apgaismojumu, tādēļ bieži vien vienīgais drošības instruments vadītāja rīcībā ir paša transportlīdzekļa lukturi. Šādos apstākļos pat šķietami nelielas tehniskas nepilnības, piemēram, bojāti vai nepareizi noregulēti lukturi, var izšķirt, cik ceļš būs drošs. 

Kontrolsaraksts drošākai braukšanai tumsā 

Lukturi ir automašīnas “acis”, un drošas braukšanas pamatā ir rūpes gan par to tehnisko stāvokli, gan pareizu lietošanu. Pirms braukšanas uzsākšanas vienmēr ir nepieciešams pārbaudīt, vai darbojas viss  sekojošais apgaismojums: 

• Tuvās gaismas; 

• Tālās gaismas; 

• Miglas lukturi; 

• Pagrieziena un bremžu signāli; 

• Numura zīmes apgaismojums.  

Pārliecinoties, ka lukturi darbojas, neaizmirstiet, ka katrs no tiem paredzēts savai funkcijai. Turklāt neatkarīgi no tā, cik jauna ir jūsu automašīna, tās aprīkojums un tehniskais stāvoklis nosaka, kādus lukturus nepieciešams lietot. Dienas laikā vispirms jāizmanto dienas gaitas lukturi, jo tie nodrošina, ka jūs citiem ceļu satiksmes dalībniekiem esat labi redzams. Taču, ja automašīnai dienas gaitas lukturu nav, tad nepieciešams pārvietoties ar tuvās gaismas lukturiem, un, ja gadījumā ar tie ir bojāti vai nav darba kārtībā – var slēgt priekšējos miglas lukturus un pārvietoties ar tiem. Savukārt tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos, piemēram, miglā, lietū vai sniegputenī, obligāti jāizmanto tuvās gaismas kopā ar gabarītlukturiem un numura zīmes apgaismojumu. Priekšējos miglas lukturus šajos apstākļos var lietot papildus, lai nodrošinātu labāku redzamību. Ja redzamība kļūst vēl sliktāka, piemēram, biezā miglā vai stiprā sniegputenī, nepieciešams ieslēgt arī aizmugurējos miglas lukturus, lai citi vadītāji jūs pamanītu. Tālās gaismas palīdz redzēt ceļu labāk, bet tās izmanto tikai tumšos, neapgaismotos ceļa posmos ārpus apdzīvotām vietām, un nekavējoties jāpārslēdz uz tuvajām, ja pretī braucošais transportlīdzeklis ir tuvāk par 150 metriem vai pastāv risks apžilbināt citus vadītājus. 

Ne mazāk svarīgs ir arī lukturu staru regulējums, jo pareizi noregulēti stari nodrošina drošu redzamību un neapžilbina citus satiksmes dalībniekus. Ja stari spīd pārāk zemu, redzamība samazinās un palielinās risks kaut ko nepamanīt, savukārt, ja tie spīd pārāk augstu, tiek apžilbināti pretimbraucošie. Staru augstums var mainīties ne tikai nolietojuma dēļ, bet arī atkarībā no automašīnā esošās kravas daudzuma – ja braucat ar smagu kravu, lukturu stari var pacelties augstāk. Tāpēc regulāri jāparūpējas par lukturu staru pārbaudi un nepieciešamības gadījumā to pielāgošanu, ko var izdarīt gan autoservisā, gan tehniskās apskates laikā. 

Pamani nolietojumu laikus 

Arī tīri lukturi ir būtisks drošības faktors, jo netīrumi, putekļi, sāls vai mitrums var samazināt gaismas spilgtumu pat par 30–40%, kas tumsā un sliktos laikapstākļos var liegt vadītājam savlaicīgi ieraudzīt apdraudējumu uz ceļa. Lukturus ieteicams regulāri tīrīt, īpaši pēc braucieniem pa slapju ceļu. Ja auto ir lukturu mazgāšanas funkcija, svarīgi neaizmirst papildināt arī mazgāšanas šķidrumu. Tomēr ir būtiski atcerēties, ka ar laiku lukturi nolietojas. To virsmu ietekmē gan saule un ultravioletais starojums, gan sniegs, lietus un sāls uz ceļa, kas pakāpeniski nodīrā lukturu plastmasas slāni. Ja šķiet, ka braucot redzamība ir sliktāka, bet spuldzes ir darba kārtībā, tas bieži vien liecina par pašu lukturu nolietojumu. Šādos gadījumos jāsaprot, ka ir pienācis brīdis rīkoties – vai nu veikt lukturu pulēšanu, vai nu tos mainīt, ja bojājumi ir pārāk dziļi. Jauni lukturi ne tikai uzlabos redzamību, bet arī veicinās drošības sajūtu uz ceļa. 

“Autovadītāji bieži rūpējas par riepām vai bremzēm, bet aizmirst, ka arī lukturi ar laiku zaudē savu efektivitāti,” norāda Sanita Glovecka, Gjensidige Latvijas filiāles vadītāja. “Parūpēties par to, ko varam paredzēt, ir vienkārši – regulāri pārbaudot lukturus, riepu stāvokli, eļļas un dzesēšanas šķidruma līmeni un citus būtiskus tehniskos elementus. Taču dzīvē notiek daudz neparedzētu situāciju, tāpēc, lai justos drošāk, der padomāt arī par KASKO apdrošināšanu. Ja OCTA nodrošina pamata aizsardzību, tad KASKO palīdz arī tādās situācijās, kas ir mazāk paredzamas, piemēram, sedzot dzīvnieku radītos bojājumus, ja tomēr tumsā ir bijis grūti pamanīt meža zvēru, kas pēkšņi izskrien uz ceļa.” 

Pārvietošanās tumsā prasa arī piesardzīgākus braukšanas paradumus. Lukturu izgaismotais ceļa posms ir ierobežots, tāpēc, palielinoties ātrumam, bremzēšanas ceļš var izrādīties garāks par redzamības zonu. Lai neradītu bīstamas situācijas, vadītājus mudinām pielāgot ātrumu laikapstākļiem. Iesakām palielināt distanci līdz priekšā braucošajam un izvairīties no straujiem manevriem. Jo sarežģītāki laikapstākļi un sliktāka redzamība, jo lielāku nozīmi iegūst apdomīga un uzmanīga braukšana. 

Tumšā sezona autovadītājiem nes daudz izaicinājumu, tāpēc piesardzīga braukšana un rūpes par auto tehnisko kārtību kļūst īpaši svarīgas. Drošību uz ceļa veido ne tikai vadītāja modrība, bet arī pārliecība, ka neparedzēti notikumi neradīs liekas galvassāpes.  

Piecgadīgs puisēns joprojām nespēj staigāt patstāvīgi. Viņa diagnoze – cerebrālā trieka.  Operācija specializētajā ortoklīnikā Barselonā ir viņa iespēja pilnvērtīgai dzīvei un kustību brīvībai. 

Šajā ģimenē aug divi zēni – Marks un Alekss. Viņi ir dvīņi. 30. jūnijā brālīšiem apritēja 5 gadi. Svešiniekam viņi šķiet līdzīgi kā divas ūdens lāses. Taču mamma viņus viegli atšķir un piebilst, ka zēni ir pilnīgi atšķirīgi arī pēc rakstura un ieradumiem. Vecāki viņus ļoti mīl. Bet liktenis jau piecu gadu garumā pārbauda šīs ģimenes izturību. 

Ilgi gaidītie un mīlētie bērni piedzima priekšlaicīgi, 32. grūtniecības nedēļā. Nācās taisīt ķeizargriezienu. Marks piedzima pirmais un svēra tikai 1916 gramus. Kopš dzimšanas viņam ir vairākas nopietnas diagnozes – bērnu cerebrālā trieka (BCT), spastiska tetraparēze, astigmatisms. 

Aleksam, kurš piedzima otrais, ar veselību viss ir kārtībā. 

Visticamāk, Markam veselības problēmas radušās dzemdību traumas dēļ, taču šobrīd cēloni vairs nav iespējams noskaidrot. Tajā brīdī mammai nebija laika meklēt atbildes. Divas nedēļas bērniņš pavadīja inkubatorā ar pieslēgtu mākslīgo elpināšanu, barojot caur zondi. Pēc tam Marks vēl mēnesi atradās Bērnu slimnīcā, līdz sāka patstāvīgi elpot un ēst no pudelītes. Mamma visu šo laiku bija līdzās kopā ar otro dēliņu. 

Grūti pat iedomāties, ko jūt mamma, kurai vienlaikus jāparūpējas par diviem zīdaiņiem un jāizdzīvo šāds trieciens, kad visa ierastā dzīve apgriežas kājām gaisā. Laura nekad skaļi nesūdzas un visas emocijas glabā sevī. Pat tagad, pēc vairākiem gadiem atskatoties uz notikušo, neļauj sev atslābt. 

“Es nevaru atļauties būt emocionāla. Tad man būs ilgi jāvāc sevi kopā. Bet bērniem mani vajag katru brīdi un viņiem nav jāredz raudoša mamma,” – saka Laura. 

“Mēs ar vīru esam pielāgojuši dzīvi tā, lai bērni redzētu pēc iespējas vairāk pozitīvā – cenšamies neizolēties, iziet sabiedrībā, doties ārpus mājas. Jā, Marks gandrīz nestaigā, bet mēs tomēr dodamies. Es ļoti negribu, lai mans dēls justos nepilnvērtīgs, redzot līdzjūtīgus skatienus. Es darīšu visu, lai viņam būtu vieglāk,” – uzsver mamma. 

Lūgt palīdzību svešiem cilvēkiem Laurai ir ļoti grūti. Taču jautājums ir par bērna nākotni. Operācija, kas veikta pēc īpašas tehnoloģijas, Markam dos iespēja sākt staigāt un uzlabot veselību. Tāpēc mamma pārkāpj sev pāri. Ja to nedarīt tagad, kamēr viņš vēl ir maziņš, vēlāk būs daudz sarežģītāk. 

Latvijā šādu operāciju veikt nav iespējams. Barselonas klīnikā ir izstrādāta unikāla miotenofasciotomijas metode, kas tieši Markam var palīdzēt – pagarināt muskuļus labajā kājā un atgriezt ekstremitāšu kustīgumu, to paveicot bez plašām operācijām. 
Laura atrada šo klīniku pēc citu vecāku ieteikuma, kuri saskārušies ar līdzīgām problēmām. 

Pēc operācijas Markam būs jāiziet nopietna (un arī maksas) rehabilitācija Rīgā, lai nostiprinātu rezultātu, atjaunotu muskuļu tonusu, kustīgumu un koordināciju. 

Mamma sapņo par to, lai Marks uz pirmo klasi varētu doties pats. Cerība pastāv. Taču šī cerība maksā ļoti dārgi. Tāpēc puisēnam nepieciešama palīdzība. 

*** 

Marks sāka rāpot 1 gada un 2 mēnešu vecumā. Diagnozi – bērnu cerebrālā trieka – viņam noteica 2 gadu vecumā. Visu šo laiku vecāki pašaizliedzīgi un varonīgi cīnās par dēla veselību. Nepieciešami neskaitāmi izmeklējumi, konsultācijas un nodarbības ar ergoterapeitu, fizioterapeitu, dietologu, neirologu, ortopēdu, oftalmologu, rehabilitologu – tas viss ir nepieciešams pastāvīgi. 

Papildus tam jāveic nodarbības arī mājās. Nelielajā dzīvoklī nodarbībām ir daudz speciālu palīglīdzekļu,  bumbu  un trenažieru. “Mums nav citu variantu,” – saka Laura. – “Ar to ir jāstrādā.” 

Ļoti palīdzēja nodarbības īpašā programmā maziem bērniem, kurā Markam paveicās iekļūt. Programmas ietvaros viņš izgāja rehabilitācijas kursu rehabilitācijas centrā “Poga” Rīgā, kur pieejamas modernākās iekārtas bērniem ar kustību traucējumiem. 

“Pēc nodarbībām “Pogā” Marks sāka mēģināt staigāt. Savus pirmos, vēl nedrošos solīšus viņš spēra šovasar smiltīs, kurp es viņu speciāli vedu. Tas bija kā brīnums,” – stāsta mamma. Ir jāturpina! 

*** 

Laura pēc profesijas ir grāmatvede. Kopš bērnu dzimšanas viņa nestrādā, pilnībā veltot visu laiku bērnu audzināšanai un dēla ārstēšanai. Ar vīru Mārtiņu viņi kopā jau 18 gadus. Sen jau kļuvuši par īstu komandu, kurā saprot un atbalsta viens otru. Viņu mājās valda siltums un mājīgums. Bērni šajā ģimenē ir ļoti gaidīti un mīlēti. 

Kopš septembra Marks apmeklē bērnudārzu – mamma nolēma ļaut viņam socializēties, lai gan ļoti uztraukusies, kā viņš spēs pielāgoties. Otrais dēliņš bērnudārzu apmeklē jau no 3 gadu vecuma. Sākumā bija grūti, bet pēc tam Marks pierada un tagad ar prieku komunicē ar citiem bērniem. Viņš ir atvērts, zinātkārs un laipns zēns. Ļoti mīl ciparus – veiksmīgi rēķina kopā ar sešgadniekiem. “Kad biju stāvoklī, strādāju līdz pēdējam – un tieši ar skaitļiem. Droši vien tas ir atstājis iespaidu,” – smejas Laura. 

Marks pazīst arī burtus. Patīk spēlēties ar lego, zīmēt un dziedāt. Bērnudārzā Marks pašlaik apgūst dziesmiņu par rudeni. Abi brāļi ļoti mīl pasakas, kuras mamma viņiem lasa pirms gulētiešanas. Pasakas ir ļoti sirsnīgas – par sunīti Karameliti, par vardulēnu, kurš grib būt tāds kā visi, par mazu pingvīnu, kurš ceļo pa pasauli un saprot, ka vislabākā vieta pasaulē ir mājas. Bērni šīs pasakas zina no galvas, bet joprojām katru vakaru lūdz mammu tās lasīt. 

Savukārt pati Laura parasti ilgi nevar aizmigt – domās pārskata darbus, kas jāpaveic nākamajā dienā, un to vienmēr ir ļoti daudz. Tie visi saistīti ar bērniem. Sev laika vairs neatliek. 

 
“Taču es ne par ko nežēlojos un rokas nenolaižu. Cenšos visu pieņemt un smaidīt, lai bērni redzētu priecīgu un mierīgu mammu. Man ir ļoti svarīgi iemācīt Markam dzīvot tādam, kāds viņš ir, un mēs viņu ļoti mīlam. Tāpēc ir svarīgi izdarīt visu iespējamo, lai viņš sāktu staigāt, un abi mani dēli būtu laimīgi.” 

Kā palīdzēt 

Jau 10. novembrī Marku gaida Barselonas klīnikā. Operācija un turpmākā rehabilitācija centrā “Poga” izmaksās  13 000 eiro. Ģimenē strādā tikai tētis. Šāda summa Marka vecākiem nav iespējam. Taču tā ir liela iespēja puisītim. Nepieciešama mūsu palīdzība. 

Ziedojumu tālrunis – 90006384 darbojas Markam līdz 21. oktobrim. Zvans maksā 1,42 eiro. Katrs zvans ir svarīgs – kopā tie veido nozīmīgu summu. Labdarības fonds BeOpen atvēris Markam kontu mērķziedojumiem. Fonds BeOpen no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim. 

Kad temperatūra nokrīt zem +7C, vērts apsvērt riepu nomaiņu 

Kad mājās sāk sildīt radiatorus, uz ceļiem vasaras riepas kļūst bīstamas. Gumija sacietē, saķere pazūd, un pietiek ar pāris mitrām lapām uz asfalta, lai auto kļūtu nevadāms. “Daudzi joprojām gaida pirmo sniegu, bet tajā brīdī jau ir par vēlu,” brīdina Gundars Liekne, “Inter Cars Latvija” vieglo riepu pārdošanas vadītājs. “Brīdī, kad temperatūra stabili nokrīt zem +7 °C, vasaras riepas vairs nespēj droši kalpot.” 

Riepu maiņas jautājumos drošāk ir agrāk nekā vēlāk 

Viens no izplatītākajiem mītiem – ziemas riepas nodilst, ja tās uzliek pārāk agri. Patiesībā tas ir maldīgs pieņēmums,” uzsver G. Liekne. “Mūsdienu riepu maisījumi ir daudz izturīgāki nekā agrāk, un, ja nebraucat lielus attālumus katru dienu, riepas necieš. Protams, ja cilvēks mēnesī nobrauc vairākus tūkstošus kilometru pa eiropas ceļiem, tad tās var ātrāk nolietoties. Bet, ja braucat ikdienas režīmā tepat Latvijā – uz darbu, uz veikalu vai bērnudārzu –, tam nav būtiskas nozīmes.” 

Eksperts atgādina, ka svarīgāk par precīzu datumu ir laikapstākļi. “Riepas mainīt vajadzētu tad, kad temperatūra pastāvīgi turas ap +7 grādiem. Daudzi autovadītāji to intuitīvi jūt – kad mājās pieslēdz apkuri, arī uz ceļa vasara ir beigusies,” viņš saka. Tieši tad, kad dienas kļūst mitrākas un vēsākas, vasaras riepas zaudē elastību. “Labāk pāris nedēļas pabraukt ar ziemas riepām siltākā laikā, nekā vienu dienu par ilgu ar vasaras. Pēdējais var maksāt ļoti dārgi,” brīdina G. Liekne. 

Skandināvijas, Eiropas vai radžotās – kā izvēlēties piemērotākās riepas 

Riepu izvēlē svarīgākais ir – kur un kā jūs braucat. “Eiropas tipa riepas ir domātas maigākam klimatam – slapjam asfaltam, sniegam, mazāk ledum.” skaidro G. Liekne. “Savukārt Skandināvijas tipa riepas paredzētas mainīgiem, aukstākiem apstākļiem – tās saglabā elastību salā un labāk turas uz ledus.” 

Radžotās riepas ir īpaša kategorija. Tās nodrošina vislabāko saķeri uz ledus, taču ir skaļākas.“ Ja pārsvarā braucat pa Rīgu, radzes nav nepieciešamas, bet laukos vai kalnainos apvidos tās var būt lielisks drošības garants,” norāda eksperts. 

Viņš atgādina: riepas jāpieskaņo nevis kalendāram, bet reāliem ceļa apstākļiem. Nav jēgas izvēlēties riepas, kas domātas Norvēģijas ziemeļiem, ja lielāko daļu laika pavadāt uz pilsētas ielām. 

Kad riepa izskatās laba, bet vairs nav droša 

Riepa var izskatīties teicami – spīdīga, ar redzamu protektoru –, taču tas vēl nenozīmē, ka tā ir droša. “Gumija noveco arī ķīmiski: tā kļūst cieta un zaudē elastību, pat ja protektors vēl ir redzams,” skaidro G. Liekne. 

Īpaši riskantas ir riepas ar piecu milimetru protektoru. “Daudzi nodomā – vēl šo ziemu izbraukšu. Bet, kad sākas sniegs, šie autovadītāji ir pirmie, kas meklē jaunas riepas, jo ar vecajām vienkārši nevar pabraukt,” viņš stāsta. 

Drošai braukšanai ziemā protektora dziļumam jābūt vismaz sešiem līdz septiņiem milimetriem. Taču pat riepa ar pilnu protektoru nebūs droša, ja gumija zaudējusi saķeres īpašības un kļuvusi stīva. “Riepa noveco tāpat kā cilvēks – no ārpuses vēl izskatās stingra, bet iekšpusē elastību jau zaudējusi,” piebilst eksperts. 

Spiediens un apkope – sīkums, kas nosaka visu 

Rudenim iestājoties, temperatūra strauji krītas, un līdz ar to mainās arī spiediens riepās — katri desmit grādi zemāk nozīmē aptuveni 0,1 bar mazāk. Pat ja vasarā viss bijis ideāli, oktobrī riepas var būt pamatīgi mīkstākas. “Zems spiediens palielina degvielas patēriņu un pagarina bremzēšanas ceļu,” skaidro G. Liekne. “Tas ietekmē auto vadāmību, riepu nodilumu un spēju noturēties līkumos.” 

Viņš iesaka pārbaudīt spiedienu vismaz reizi mēnesī — īpaši pēc riepu maiņas, kad tās “nostājas”. Dažkārt pietiek ar pāris minūtēm pie degvielas uzpildes stacijas, lai brauciens kļūtu drošāks un riepas kalpotu ilgāk. 

Drošība sākas ar attieksmi 

Riepas daudz ko pasaka par vadītāju. Cilvēks, kurš par tām rūpējas, brauc mierīgāk un pārliecinātāk — tā ir daļa no kopējās satiksmes kultūras, nevis tikai mehānika. 

Katru rudeni redzams viens un tas pats: tie, kas par riepu maiņu padomā savlaicīgi, bez stresa sagaida pirmo sniegu. Tie, kas atliek, stāv garās rindās un cer, ka vēl paspēs. “Bet fiziku neapmānīsi,” saka G. Liekne. “Riepas ir vienīgais, kas notur automašīnu uz ceļa. Ja tās nav kārtībā, nekas cits vairs nepalīdzēs.” 

Mierīgs prāts un drošas riepas – labākā kombinācija ziemai 

“Neviens negadījums nenotiek tāpēc, ka riepas bija pārāk labas, bet daudzi – tāpēc, ka kāds nogaidīja vienu dienu par ilgu,” atgādina G. Liekne. Kad riepas ir piemērotas sezonai, ne sniegs, ne lietus, ne ledus vairs nav iemesls satraukumam. Sagatavots auto ļauj braukt mierīgi un droši, pat tad, kad ceļš kļūst neparedzams — un tas, galu galā, ir ziemas braukšanas lielākais komforts. 

Neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā!

Latvijas dzīvojamo nekustamo īpašumu tirgus joprojām saglabā stabilu izaugsmes potenciālu. Eksperti norāda, ka investīcijas dzīvojamā fonda attīstībā var kļūt par nozīmīgu virzienu tuvākajos gados, īpaši, ja tiek apvienota ilgtspējīga būvniecība un mūsdienīgs dizains.

Interesanti, ka šīs tendences novērojamas arī ārpus Latvijas – piemēram, neliels dzīvokļu māju komplekss Ķīnā piesaista uzmanību ar savu arhitektūru un plānojumu, atspoguļojot to, kā nākotnē varētu attīstīties arī vietējais dzīvojamais fonds.

📹 Skaties video: https://www.youtube.com/watch?v=KkxbF3Cuwmo

Vētras ir biežākais saules paneļu bojājumu iemesls; pārspriegums – finansiāli postošāks 

Visvairāk zaudējumi, kas saistīti ar saules paneļu bojājumiem Latvijā pēdējo trīs gadu laikā, reģistrēti Kurzemē un Vidzemē, taču finansiāli smagākie gadījumi fiksēti Latgalē, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) apkopotā statistika. Lai gan saules paneļu “bums” ir nedaudz pierimis, pieprasījums pēc tiem visā Latvijā saglabājas augsts, norāda saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte. 

Visbiežāk saules paneļu un to sistēmu bojājumus izraisa vētras, krītoši koki, krusa un pārspriegums tīklā, apliecina apdrošināšanas sabiedrība BALTA. “Uz jumtiem uzstādītajiem paneļiem raksturīgākie bojājumi rodas vētru laikā – ja stiprinājumi neiztur vēja spēku, paneļi var izkustēties. Savukārt uz zemes novietotās sistēmās ir gadījumi, kad vēja brāzmas “savērpj” paneļu sekcijas. Ir arī pieteikti gadījumi, kuros uz paneļiem nokrīt koks, nodarot ievērojamus zaudējumus,” skaidro apdrošināšanas sabiedrības BALTA Mājokļu apdrošināšanas produktu vadītājs Arnolds Linītis. Lai gan šādi gadījumi nav bieži, tie uzsver kvalitatīvu stiprinājumu un apdrošināšanas seguma nozīmi. 

Lai arī biežākais saules paneļu bojājumu cēlonis ir dabas stihijas, gandrīz piektdaļa gadījumu saistīta ar pārspriegumu. Tas var liecināt par kļūdām sistēmas uzstādīšanā vai ekspluatācijā. “No datiem redzams, ka gandrīz katrs piektais negadījums varētu būt novēršams ar rūpīgāku pieeju. Daļu no šiem bojājumiem būtu iespējams novērst, ja tiktu uzstādītas papildus pārsprieguma aizsardzības ierīces. Ar minimālo prasību ievērošanu ne vienmēr pietiek,” secina A. Linītis. 

Vidzemē un Kurzemē – skaitliski visvairāk, Latgalē – finansiāli smagākie gadījumi 
Visbiežāk saules paneļu bojājumi laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam reģistrēti Vidzemē un Kurzemē, liecina BALTA apkopotā statistika. “Katrs otrais saules paneļu bojājumu pieteikums bijis no Vidzemes, kur kopējā atlīdzību summa sasniegusi 53 256 eiro. Kurzemē pieteikumu skaits bijis divreiz mazāks, taču vidējie zaudējumi īpašniekiem – būtiski lielāki, kopā sasniedzot 36 448 eiro,” norāda A. Linītis. 

Tikmēr Latgalē, lai arī bojājumu īpatsvars veidojis vien 7% no visiem Latvijā pieteiktajiem bojājumu pieteikumiem, vidēji tie radījuši lielākās finansiālās sekas – 2842 eiro, kas ir augstākais vidējās atlīdzības apmērs starp Latvijas reģioniem. 

Vislielākie zaudējumi Kurzemē reģistrēti Tukuma novadā, bet Vidzemē – Ogres, Madonas un Salaspils novados. Latgalē ievērojamākie atlīdzības gadījumi fiksēti Rēzeknes un Krāslavas novados. 

Kopumā vidējā atlīdzība par saules paneļu bojājumiem pēdējo trīs gadu laikā bijusi 1621 eiro par gadījumu. Nozīmīgākie postījumi reģistrēti divos gadījumos 2023. gadā un pērn, kad spēcīgas vasaras vētras būtiski skāra saules paneļu sistēmas – attiecīgi ar 7761 eiro un 6112 eiro lieliem zaudējumiem par katru gadījumu. 

“Investīcija savas saules paneļu sistēmas drošībā ir ieguldījums enerģētiskā un ilgtspējīgā neatkarībā,” uzsver BALTA pārstāvis. Apdrošināšana kļūst par būtisku instrumentu investīciju aizsardzībai pret neparedzētiem zaudējumiem, īpaši ņemot vērā klimata pārmaiņu izraisītā ekstremālo laikapstākļu riska pieaugumu.  

Jo vairāk autonomo energosistēmu, jo drošāk 

SIA “Saules Grauds” valdes loceklis un galvenais saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte norāda, ka, lai gan “bums” mazinājies, interese par saules paneļiem joprojām ir augsta. “Pārdomāta saules paneļu integrācija Latvijā būtu būtisks elements valsts enerģētiskās drošības stiprināšanā. Mājsaimniecības un uzņēmumi, kas aprīkoti ar saules paneļiem, spēj nodrošināt elektroapgādi kritiskos brīžos,” viņš uzsver. 

E. Zālīte min arī Ukrainas pieredzi – tur saules paneļi un akumulatori nodrošina elektrību ne tikai pašu mājsaimniecībām, bet arī palīdz kaimiņiem, stiprinot enerģētisko neatkarību un drošību tīkla traucējumu gadījumā. “Valstij tas ir drošības jautājums – jo vairāk autonomo sistēmu, jo labāk,” viņš piebilst. 

Speciālists norāda, ka šāda pieeja kļūst arvien nozīmīgāka globālās enerģētiskās nestabilitātes apstākļos – gan ģeopolitisko konfliktu, gan tīkla pārslodzes risku dēļ. Saules paneļi ar akumulatoriem ļauj saglabāt elektroapgādi, uzlādēt ierīces un saglabāt komfortu pat elektroapgādes pārrāvumu gadījumos. Latvijas apstākļos šāda autonomija iegūst aizvien lielāku vērtību. 

Biržas cenas maina spēles noteikumus 

E. Zālīte norāda, ka šobrīd lielākais izaicinājums saules paneļu īpašniekiem ir pielāgošanās jaunajai uzskaites sistēmai. “Dienas vidū, kad saules paneļi ražo visvairāk, biržas cena bieži ir ļoti zema – pat tuvu nullei, kas rada problēmas īpaši lielajiem saules parkiem,” viņš skaidro. 

Šī situācija rosina ražotājus meklēt veidus, kā optimizēt saražotās enerģijas izmantošanu. “Jaunajiem ražotājiem, kas saules paneļu sistēmas ievieš tagad, ieteicams uzstādīt akumulatorus,” saka Zālīte. 

Akumulatoru izmantošana kļūst arvien pieejamāka, jo to cenas samazinās. Tie ļauj uzkrāt dienā saražoto enerģiju un izmantot to vakaros, kad elektroenerģijas cenas ir augstākas, tādējādi uzlabojot investīciju atdevi. “Valsts atbalsta programmas darbojas efektīvi – akumulatoru uzstādīšana tiek atbalstīta, padarot saules paneļus vēl izdevīgākus,” viņš piebilst. 

Praktiski risinājumi saules paneļu īpašniekiem 

Lai samazinātu riskus un veicinātu saules paneļu efektivitāti, apdrošināšanas sabiedrība BALTA un saules paneļu inženieris Edmunds Zālīte iesaka vairākus praktiskus risinājumus: 

• Pārdomāts paneļu novietojums: Ieteicams izvietot paneļus tā, lai tie vairāk ražotu elektroenerģiju no rīta un vakarā – laikā, kad cenas biržā ir augstākas. 

• Akumulatoru izmantošana: Uzkrājot dienas laikā saražoto enerģiju un patērējot to vakarā, iespējams optimizēt patēriņu un samazināt izmaksas. 

• Regulāras pārbaudes: Lai novērstu bojājumus vētru laikā, svarīgi veikt regulāras paneļu un to stiprinājumu pārbaudes. 

Katram jaundzimušajam Latvijā iespēja bez maksas iegūt nelaimes gadījumu apdrošināšanu 

Turpmāk jaundzimušo vecākiem Latvijā būs iespēja bez maksas apdrošināt savas atvases pret nelaimes gadījumiem. Šo unikālo iespēju piedāvā apdrošināšanas sabiedrība BALTA. Šāds pakalpojums līdz šim Latvijā nav bijis pieejams, taču līdzīgas iniciatīvas jau ir guvušas atzinību vairākās pasaules valstīs, tostarp Lietuvā, Šveicē un Singapūrā. 

“Bērna piedzimšana ir brīdis, kad vecāku pasaule apgriežas kājām gaisā – tā nes līdzi milzīgu prieku, bet arī daudz jaunu rūpju. Šajā laikā vecākiem vajadzīgs miers – pārliecība, ka palīdzība būs pieejama, ja notiks nelaime. Mēs vēlamies šo drošības sajūtu dot ikvienam, neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas,” uzsver AAS BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis. 

Viņš piebilst, ka šī iniciatīva ir daļa no uzņēmuma plašākas korporatīvās atbildības stratēģijas atbalstīt jaunos vecākus un veicināt bērnu drošību Latvijā. “Rūpes par jaunajām ģimenēm ir viena no BALTA prioritātēm, jo mēs ticam, ka sabiedrības ilgtspēja sākas ar veseliem un laimīgiem bērniem. Šī iniciatīva nav tikai emocionāls solis. Tas ir ieguldījums Latvijas nākotnē – sabiedrības drošības, vienlīdzības un labklājības sekmēšanā,” uzsver I. Savickis. 

Zīdaiņi ir īpaši ievainojami – pat neliela trauma var būt nopietna 

Zīdaiņu pirmie dzīves mēneši ir īpaši jutīgs laiks – bērnam vēl nav attīstījušies aizsardzības refleksi, un pat neliela trauma var prasīt nopietnu ārstēšanu. Traumatoloģe Dr. Rita Turkina-Brāle norāda, ka mazuļu traumas visbiežāk notiek pilnīgi ikdienišķos apstākļos – piemēram, kad bērns tiek atstāts uz pārtinamā galda, gultas vai dīvāna, no kura var viegli nokrist, pirmajā laikā, kad ģimenē ir ienācis jaundzimušais, neviens no mājiniekiem nav pieradis pie tā, ka mājās atrodas mazs un trausls cilvēks.   

“Mazuļa apdrošināšana šajā vecumā vecākiem dotu finansiālu atbalstu, kas dotu rīcības brīvību papildu valsts nodrošinātajiem medicīnas pakalpojumiem – sākot ar medikamentu iegādi un beidzot ar maksas speciālistu piesaisti,” uzsver ārste. 

Viņa piebilst, ka ļoti bieži negadījumi notiek nevis vecāku nolaidības, bet gan pieredzes trūkuma dēļ. “Līdz ar to vecākiem, kuru bērnam atgadījies nelaimes gadījums, līdztekus sirdsapziņas pārmetumiem par notikušo šajā brīdī būtu iespēja savu uzmanību sakoncentrēt uz nedalītām rūpēm par bērna labsajūtu un veidiem, kā notikušo vērst par labu, neuztraucoties par potenciāliem izdevumiem vai zaudējumiem, kas radīsies, darbavietā paņemot brīvu dienu, “ saka dr. R. Turkina-Brāle. 

Kā saņemt apdrošināšanu? 

 
Bezmaksas apdrošināšana ir pieejama visiem Latvijā dzimušajiem bērniem. To var noformēt BALTA tīmekļvietnē 90 dienu laikā no bērna dzimšanas brīža. 

 
Polise ir spēkā vienu gadu, nodrošinot aizsardzību dažādos nelaimes gadījumos – sākot ar traumām, kas tiek vienkārši ārstētas mājas apstākļos, un beidzot ar situācijām, kad nepieciešama stacionāra ārstēšana. 

“Katrs bērns ir pelnījis augt drošā vidē, un katram vecākam ir jābūt pārliecībai, ka spēj savu bērnu pasargāt. Mēs vēlējāmies izveidot sistēmu, kur palīdzība pieejama ikvienam – vienkārši, ātri un bez liekas birokrātijas. Lai vecāki zina, ka izaicinošos brīžos, viņi nav vieni,” norāda Ingus Savickis. 

Drošības ieteikumi jaunajiem vecākiem 

Traumatoloģe uzsver, ka lielākā daļa nelaimes gadījumu ar zīdaiņiem notiek ikdienišķās situācijās, kuras iespējams novērst ar dažiem vienkāršiem ieradumiem. 

“Ja mājās gaidāms vai nesen ieradies pirmais bērns, drošākais risinājums ir pārcelt lielāko daļu aktivitāšu uz grīdas – tur risks nokrist un gūt galvas traumas ir vismazākais,” norāda ārste. Novietojot bērnu uz jebkuras virsmas, kas nav grīda, labāk viņu nolikt perpendikulāri malai –  tādējādi bērns veļoties uzreiz nenokritīs uz grīdas, bet gan paliks turpat. 

Viņa iesaka vecākiem, īpaši karsto dzērienu cienītājiem, lietot drošas termokrūzes ar pretizlīšanas mehānismu un būt īpaši uzmanīgiem, kad mājās viesojas cilvēki bez bērniem – viņi ne vienmēr apzinās, cik ātri mazulis var nokļūt bīstamā situācijā, piemēram, pie durvīm vai galda malas. 

Vecākajiem bērniem nepieciešams regulāri un saprotami atgādināt, kāpēc mazuļa tuvumā jābūt mierīgākiem un kādas rotaļas izvēlēties, lai neapdraudētu mazāko brāli vai māsu. 

Bērna pārvadāšanā svarīgi atcerēties: autokrēsliņā mazulis vienmēr jāpiesprādzē cieši un bez virsdrēbēm, citādi pastāv risks izslīdēt no jostām. Pirms pacelšanas jāpārliecinās, ka rokturis ir nofiksēts drošā pozīcijā. 

Tāpat jāuzmanās ar ratiņiem – pat šķietami stabili rati var sašķiebties uz apmales vai nelīdzenas virsmas, un tos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, īpaši rotaļu laukumos. 

“Nelaimes gadījumi notiek vienā mirklī, bet lielāko daļu no tiem var novērst. Vecākiem jābūt klātesošiem un mierīgiem – šis ir laiks, kad visa bērna pasaule un drošība ir viņu rokās,” atgādina R. Turkina-Brāle. 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. 

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Līdz 30. jūnijam ERGO piedāvā īpaši izdevīgu cenu elektroskrejriteņu OCTA – apdrošināšana uz 6 mēnešiem tikai par 1 eiro. Plašāka informācija šeit! 

Aptauju pēc ERGO pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat”, 2025.gada maijā Latvijā tiešsaistē aptaujājot 1010 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Par ERGO 

Lielākā daļa jeb 80% Latvijas iedzīvotāju uzskata elektriskos skrejriteņus par bīstamiem satiksmē, un teju 40% norāda, ka paši vai viņu tuvinieki ir piedzīvojuši situācijas, kurās skrejritenis radījis apdraudējumu, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja*. Savukārt kā lielāko ieguvumu, ko sniegs elektroskrejriteņu obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (OCTA) ieviešana no 1. jūlija, aptaujātie visbiežāk min cietušajam garantēto kompensāciju. 

Iedzīvotāju bažas pieaugušas 

Pēdējos gados pieaugot elektrisko skrejriteņu popularitātei, ir palielinājies arī iedzīvotāju satraukums par šo braucamrīku ietekmi uz satiksmes drošību. Salīdzinājumam – 2019. gadā ERGO veiktajā aptaujā 73% respondentu norādīja, ka elektroskrejriteņi, viņuprāt, ir bīstami satiksmē, bet šogad šādu viedokli pauž jau 80%. 

Bažas lielā mērā balstītas personiskajā pieredzē – ceturtā daļa jeb 24% aptaujāto atzīst, ka viņi vai viņu tuvinieki ir vairākkārt pieredzējuši situācijas, kad elektroskrejriteņi radījuši apdraudējumu, bet 15% respondentu to piedzīvojuši vismaz vienu reizi. 

OCTA iegāde – jau pirms 1. jūlija 

“Gan situācijas ielās, gan aptaujas rezultāti liecina, ka skrejriteņu radītais risks apkārtējiem un pašiem to vadītājiem ir pavisam reāls, līdz ar to ir pieaugusi nepieciešamība arī pēc skaidrākiem drošības principiem un atbildības mehānismiem. Skrejriteņu OCTA darbosies līdzīgi kā OCTA automašīnām, nodrošinot atlīdzību cietušajai pusei, ja skrejriteņa vadītājs būs izraisījis negadījumu un radījis zaudējumus citiem transportlīdzekļiem, cilvēkiem, tostarp gājējiem, vai īpašumam,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis. 

Lai elektroskrejriteņu īpašnieki apdrošināšanu varētu iegādāties laikus un 1. jūlijā dotos ceļā bez satraukuma par polises esamību, ERGO elektroskrejriteņu OCTA tirdzniecību tiešsaistē sākusi jau 10. jūnijā. 

OCTA neattieksies uz gadījumiem, kad skrejriteņa vadītājs nodarīs bojājumus pats savam braucamrīkam vai savas vainas dēļ gūs traumas. Taču, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu jeb sadursmi ar gājēju, velosipēdu, citu skrejriteni vai kādu no elektromobilitātes rīkiem, mopēdu, motociklu, automašīnu vai arī braucot sabojās īpašumu, piemēram, mājas žogu, elektroskrejriteņu OCTA kompensēs zaudējumus cietušajai pusei. Tieši to – atlīdzību cietušajam – visvairāk iedzīvotāju (39%) uzskata par galveno ieguvumu, ko sniegs skrejriteņu OCTA ieviešana. 

Savukārt 27% respondentu pauž pārliecību, ka OCTA veicinās skrejriteņu vadītāju atbildīgāku braukšanu, bet 12% sagaida, ka pēc OCTA ieviešanas kopumā uzlabosies satiksmes drošība un mazināsies negadījumu un cietušo skaits. Tikmēr 21% aptaujāto domā, ka elektroskrejriteņu OCTA neko nemainīs. 

Saskaņotais paziņojums  

“Piedzīvojot iepriekš minētos negadījumus satiksmē, ikreiz aicinām izvērtēt situāciju un to, vai nepieciešams saukt policiju. Ja negadījums nav smags, ieteicams aizpildīt saskaņoto paziņojumu, kas ir ērti izdarāms Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mobilajā lietotnē. To var darīt tad, ja negadījumā nav cietušo, transportlīdzekļi var turpināt ceļu un nav nepieciešama to evakuācija, kā arī nav nodarīts bojājums trešās personas mantai, piemēram žogam vai ēkas stiklojumam. Pretējā gadījumā situācijas fiksēšanai ir jāizsauc policija, bet cietušo glābšanai un traumu ārstēšanai – neatliekamā medicīniskā palīdzība,” uzsver R. Čaklis. 

Tāpat viņš atgādina par pasākumiem, kas jāievēro satiksmes un katra personīgajai drošībai: “Līdz 17 gadu vecumam obligāti lietot aizsargķiveri, uz skrejriteņa nepārvadāt pasažierus, nepārsniegt maksimālo atļauto braukšanas ātrumu, kas ir 25 km/h, un ievērot citus satiksmes noteikumus, tostarp nebraukt reibumā un nepamest ceļu satiksmes negadījuma vietu. Tas viss ir ļoti būtiski mūsu kopējai drošībai, bet pēdējās divas lietas – arī OCTA atlīdzības izmaksai. Proti, ja elektroskrejriteņa vadītājs izraisīs negadījumu, braucot reibumā, vai pametīs negadījuma vietu, ir jārēķinās gan ar sodu, gan OCTA atlīdzības regresu. Tādēļ pat it kā nevainīgos gadījumos, piemēram, kad elektroskrejritenis garāmbraucot saskrāpē stāvošu automašīnu, nedrīkst pamest notikuma vietu, ir jāsagaida cietušā auto īpašnieks, lai noformētu saskaņoto paziņojumu, vai jāinformē policija.” 

Luksuss vairs nav tas, kas tas bija agrāk. Patiesa greznība neslēpjas tikai glancētos logotipos, prestižās atrašanās vietās un izsmalcinātos materiālos. To skaidri signalizē jaunās paaudzes – Z un mileniāļi – kuru izvēles būtiski maina to, kā luksusa nozare izskatās un kā tā uzrunā savus klientus. Viņiem svarīgākas kļuvušas vērtības, pieredze un autentiskums, nevis cena vai statuss. Par to, kā jaunās paaudzes maina luksusa definīciju sīkāk šajā rakstā stāsta Publicis Groupe zīmolu stratēģe Lelde Rassa-Apsīte. 

Statusa simbols vai vērtību apliecinājums? 

Saskaņā ar Business Insider prognozēm, līdz 2030. gadam 80% no visiem luksusa pirkumiem pasaulē veiks tieši jaunākās paaudzes – mileniāļi (dzimuši 1981–1996), Z (1997–2010) un augošā Alfa paaudze (pēc 2010). Līdz ar to tieši viņu priekšstati pārdefinē, kas mūsdienās tiek uzskatīts par luksuss.  

Lielākā daļa šo pircēju vairs neskatās uz luksusu kā statusa simbolu. GWI aptauja ASV atklāja, ka Z un mileniāļu auditorija vairāk par izsmalcinātību vai mantojamību vērtē ilgtspēju, drosmi un aizraujošu zīmolu. Šīs paaudzes vēlas luksusu, kas ir atbildīgs un iedvesmojošs, nevis elitārs un attālināts. 

Mazāk, bet labāk: pārdomāts patēriņš 

Patērētāju izvēles atspoguļo tendenci virzīties no kvantitātes uz kvalitāti. Pēc Global Web Index datiem 2024. gadā 55% Z un mileniāļu pārstāvju dod priekšroku dažām augstas kvalitātes luksusa precēm, nevis lielam daudzumam ātrās modes. Vēl interesantāk – šo uzskatu pauž 50% cilvēku ar zemiem vai vidējiem ienākumiem. Tas apliecina: luksuss kļūst par apzinātu izvēli, nevis sociālu privilēģiju. 

Tāpat pieaug interese par pakalpojumiem, kas ļauj piekļūt luksusam bez nepieciešamības to iegādāties īpašumā. Piemēram, ASV uzņēmums Vivrelle piedāvā iznomāt augstās modes zīmolu kā, piemēram, Chanel, Gucci un Dior somas par mēneša maksu no 45 līdz 309 ASV dolāriem. Luksuss tiek uztverts nevis kā kaut kas, kam jāpieder, bet kā pieredze, ko iespējams izbaudīt, turklāt domājot par ilgtspēju.  

Digitālā greznība TikTok un Roblox laikmetā 

Jaunās paaudzes pavada lielu daļu sava laika tiešsaistē, un arī luksusa zīmoli tam pielāgojas. Piemēram, zīmols Loewe veiksmīgi izmanto TikTok brīvo un rotaļīgo valodu, lai uzrunātu Z paaudzi. Tikmēr Gucci digitālā pasaule Roblox platformā – Gucci Town – piedāvā lietotājiem interaktīvu zīmola pieredzi, kas balstīta radošumā un kopienas izjūtā.  Virtuālais luksus ir pieejama visiem un ļauj piedzīvot to, kas reālajā pasaulē nebūtu sasniedzams. 

Luksuss ikdienas mirkļos 

Luksusa pieejamība paplašinās arī fiziskajā pasaulē. Tā vietā, lai uzturētu ekskluzivitāti, daļa augstās modes zīmolu izvēlas piesaistīt plašāku auditoriju, sniedzot pieredzi ar zīmolu, piedāvājot to caur citām produktu vai servisu kategorijām. Labs piemērs ir Tiffany Blue Box Café Londonā, kas piedāvā brokastis un saldumus greznā interjerā par pieejamām cenām, ļaujot luksusa sajūtu ikdienā baudīt plašākam sabiedrības lokam. 

Masu tirgus piedāvā savu luksus definīciju 

Mums tik zināmais IKEA zilais Frakta iepirkumu maisiņš ir spilgts piemērs tam, kā ikdienišķs priekšmets var iegūt īpašu statusu. Pagājušā gada oktobrī Londonas Oksfordstrītā IKEA atklāja pop-up veikalu “Hus of Frakta” (Frakta nams), kas bija iedvesmots no luksusa modes galerijām. Šajā veikalā tika izcelti produkti, kas godināja Frakta somas mantojumu un tās raksturīgo zilo krāsu. IKEA pārvērta vienkāršo iepirkumu maisiņu par kultūras un estētiskas simbolu, kas spēcīgi rezonēja ar Z un mileniāļu  paaudžu izpratnēm par luksusu. Tādejādi zīmols skaidri iezīmēja savu luksusa definīciju. 

Luksusa nākotne – daudzveidīga un personīga 

Luksusa nākotne nav vienveidīga — tā ir elastīga un atvērta dažādiem attīstības ceļiem gan zīmoliem, gan patērētājiem. Luksuss kļūst arvien personiskāks — katram tas izpaužas atšķirīgi. Kādam tā ir izvēle par labu ētiski ražotam apģērbam, citam – iespēja virtuāli apmeklēt modes skati vai iznomāt dizainera somu uz mēnesi. Tāpēc jaunā luksusa definīcija iezīmē kultūras maiņu — pretim jaunām vērtībām, pieredzei un autentiskumam, neatkarīgi no ienākumiem vai sociālā statusa. 

Tīra virtuve nomierina, nodrošina papildu ērtības un vienkārši sniedz prieku ar savu kārtību. Mājokļa organizēšana var kļūt par patīkamu ikdienas sastāvdaļu, ja tiek izmantoti piemēroti uzglabāšanas risinājumi. Lai gan virtuve ir viņas vīra teritorija, televīzijas personība Kristīne Virsnīte uzsver, ka jebkurā telpā – tieši tāpat kā virtuvē – tīrība palīdz noklusināt trokšņus, kas iezagušies domās, tādēļ dzīve šķiet sakārtotāka un ne tik ļoti haotiska. Kopā ar interjera dizaineru viņa dalās ar universāliem padomiem, kā gādāt par kārtību un harmoniju jebkurā virtuvē. 

Dalīti pienākumi 

Mājās pienākumi dabiski ir sadalīti starp Kristīni un viņas vīru. “Viņš labāk saprot, kas darāms virtuvē un ēst gatavošana viņam izdodas dabiski labi – viņu tā aizrauj,” stāsta Kristīne. Lai gan ierasti viņas vīrs pēc ēst gatavošanas sakopj virtuvi, pēdējā laikā šis ir kļuvis par viņas pienākumu. “Lai gan esmu atbildīga par visām citām mūsu mājokļa istabām, es to daru, jo tas vienkārši ir jāizdara – es īpaši nedomāju par to, vai man patīk vai nepatīk,” viņa atzīst. Taču organizēšanas darbi ir kļuvuši par daļu no viņas ikdienas, un, ja pietiek laika, reizēm virtuves skapīšu pārkārtošana izvēršas par patīkamu nodarbi. “Virtuves skapīšu pārkārtošana ir laikietilpīgs uzdevums, taču man tas patīk, jo vienlaikus varu noklausīties kādu ilgāku raidierakstu,” piebilst Kristīne. 

Tomēr ir viens uzdevums, kuru Kristīnei nepatīk darīt. “Man patiešām nepatīk tīrīt un kārtot ledusskapi, taču nevaru paskaidrot, kādēļ,” viņa saka. Par laimi viņas ģimene palīdz, jo ikdienā gādā par kārtību ledusskapī. “Kārtīgs ledusskapis palīdz nepirkt produktus, kas jau ir mājās, un tas arī palīdz samazināt pārtikas atkritumus,” viņa uzsver. 

Mazi ieradumi, kas atvieglos ikdienu 

Kārtības ieviešana virtuvēs Latvijā ir izaicinājumiem pilna – trešdaļa Latvijas iedzīvotāju drīzāk nav apmierināti ar savas virtuves izkārtojumu, mēbeļu kvalitāti vai telpas funkcionalitāti. IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus piekrīt, ka mazas, ikdienišķas izvēles var radīt lielas pārmaiņas. Viņš norāda, ka, piemēram, pārtikas glabāšanas kārbas ne tikai palīdz uzglabāt, bet arī sekot līdzi tam, kas ir mājās un kad ir pienācis laiks atjaunot krājumus. 

“Virtuves atvilktnēs īpaši noderīgas ir uzglabāšanas kārbas ar caurspīdīgiem vākiem – to saturu var saskatīt nekavējoties. Ar dažiem citiem aksesuāriem, piemēram, atvilktņu sadalītājiem, ir vieglāk grupēt lietas. Izvietošanai plauktos, garas un šauras kārbas būs praktiskākas. Tās ļaus pilnībā izmantot vertikālo telpu, tādēļ netiks zaudēta telpa un pietiks vietas vairāk produktiem. Kārbas ar bambusa vāku ir lieliski piemērotas sausiem produktiem un tās var izvietot vienu virs otras. Turklāt videi draudzīgos vākus var izmantot arī kā servēšanas paliktņus,” saka interjera dizainers. 

Viņš piebilst, ka vēl viena lieliska izvēle ir caurspīdīgas pārtikas kārbas. Atkarībā no pielietojuma var izvēlēties dažādu veidu vākus: silikona vāki saglabā siltumu un rada vakuumu, tādējādi palīdzot pārtiku ilgāk saglabāt svaigu. Kārbas ar vākiem var droši izmantot mikroviļņu krāsnī, cepeškrāsnī un pat saldētavā – tās ir lieliski piemērotas ēdienu uzglabāšanai. Kārbas ar hermētisku vāku var izmantot, lai maltīti ērti paņemtu līdzi uz darbu. 

Ne vienmēr risinājums ir vairāk plauktu 

Kad skapīši un atvilktnes ir sakārtotas, atrast nepieciešamo kļūst vieglāk. Sākumā Kristīne domājusi, ka kārtību virtuvē nodrošināt varētu ar papildu plauktu. Taču viņa norāda, ka vajadzība pēc papildu vietas ātri zūd, ja telpa ir sakārtota un tajā tiek uzturēta kārtība. “Man patiešām patīk trauki – skaisti šķīvji un glāzes –, taču labāk ir sašķirot esošos, atteikties no nelietotajiem traukiem, un tad nebūs sajūtas, ka ir vajadzīgs vēl viens plaukts,” viņa skaidro. 

Ja arī pēc tam, kad ir pārskatītas lietas, kuras paturēt un no kurām atteikties, vietas trūkums telpā joprojām ir problēma, D. Rimkus iesaka izmantot aksesuārus par pieejamu cenu, piemēram, atvilktņu sadalītājus, kastes un kārbas, kas var daudz ko mainīt. 

“Katliem un pannām ir vajadzīgs gudrs glabāšanas risinājums. Dziļas atvilktnes, pielāgojami atdalītāji vai pannu organizatori ļauj tās uzglabāt stāvus un izvairīties no smagnējas kaudzes efekta. Vākus var novietot statīvā vai piestiprināt skapīša durvju iekšpusē. Tā katram katlam un pannai ir sava vieta un to var ātri un vienkārši paņemt,” iesaka Rimkus. 

Gadījumā, ja atvilktnēs vai plauktos vairs fiziski nav vietas, vēl viena iespēja ir izmantot piestiprināmus plauktus vai grozus. Šis ātrais un vienkāršais risinājums rada papildu vietu bez urbšanas. Piemēram, piestiprināmu plauktu var vienkārši piestiprināt zem sienas skapja vai plaukta, lai vīna glāzes būtu viegli pieejamas. Savukārt piestiprināmu grozu var izmantot zem plaukta salvešu vai virtuves dvieļu uzglabāšanai. 

Viena Latvijas iedzīvotāja gadā atkritumos izmestā pārtika varētu divas nedēļas pabarot piecu cilvēku ģimeni. Kamēr pārtikas cenas turpina kāpt, katrs izmestais produkts nozīmē zaudētu naudu, izšķiestus resursus un lieku slogu videi. 

Pērn Latvijā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu – vidēji 144 kilogrami uz cilvēku, liecina projekta “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” dati. Lielākā daļa rodas mājsaimniecībās – 160 tūkstoši tonnu jeb 85,8 kilogrami uz iedzīvotāju, un šis apjoms kopš 2020. gada pieaudzis par trim kilogramiem. 

“Atkritumos izmestā pārtika ir ne tikai velti iztērēta nauda, bet arī velti izšķiesti citi, ražošanā izmantotie resursi, kā piemēram, ūdens, elektrība, darbaspēks un citi. Turklāt nepareizi izmesti pārtikas produkti turpina audzēt atkritumu kalnus poligonā un arī ir dārgāk mūsu maciņam,” komentē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR” valdes priekšsēdētājs Valerijs Stankevičs. 

Nule, 29. septembrī, atzīmētā Starptautiskā pārtikas zuduma un pārtikas atkritumu izpratnes veicināšanas diena ir lielisks brīdis sev pajautāt – ko es varu darīt labāk? 

Plāno ēdienreizes 

Pārtikas tehnoloģe, kulināre un recepšu bloga “Family Feast” autore Ārija Avota kā vissvarīgāko aspektu uzsver ēdienreižu plānošanu. Var izveidot aptuvenu vai detalizētu plānu gan nedēļai, gan dažām dienām – jāizvēlas sev piemērotākā pieeja. “Reizēm labāk likt grozā mazāk un trūkstošo pēcāk nopirkt, nekā iegādāties par daudz, kas var aiziet postā,” viņa norāda. 

Izvirzi nedēļas ēdienkartes “zvaigzni” 

Speciāliste iesaka nedēļas beigās saplānot nākamās ēdienreizes un izvēlēties vienu “zvaigzni” – ēdienu, kas dominēs. Piemēram, Boloņas mērci var pagatavot lielākā daudzumā: daļu sasaldēt, daļu turēt ledusskapī. Vienu dienu to pasniedz ar spageti vai rīsiem, citu – ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, vai pārvērš burgerī ar kāpostu salātiem. 

Nākamajā nedēļā “zvaigzne” var būt, piemēram, lēni sautēts un plucināts tītars vai cūkgaļa, ko pievieno mērcei un pasniedz ar dažādiem piedevām – kartupeļiem, kuskusu, pastu vai salātiem. Ar šo un boloņas mērces recepti, kā arī citām autore plašāk dalās savā blogā, vietnē familyfeast.eu. 

Plānošana un iepriekš sagatavoti ēdieni īpaši noder ģimenēm ar bērniem – ēst gatavot kļūst vieglāk, ātrāk un bērni var darīt to paši.  

Seko līdzi derīguma termiņiem 

Derīguma termiņus ir jāievēro. Turklāt “ieteicams līdz” un “izlietot līdz” nav viens un tas pats. “Ieteicams līdz” norāda minimālo derīguma termiņu, pēc kura beigām pārtiku aizvien drīkst lietot, taču tās smarža vai garša, iespējams, nebūs tik laba kā iepriekš. Savukārt “izlietot līdz” nozīmē, ka produktu nedrīkst lietot uzturā pēc termiņa beigām – pat, ja tā smarža un garša ir šķietami laba. 

Pārtiku izkārto tā, lai vecākie produkti vienmēr būtu priekšpusē, bet jaunākie – aizmugurē. Tas palīdzēs neatstāt kādu jogurta trauciņu vai sieru “aizmirstībā” līdz pat derīguma termiņa beigām.  

Zini, ko un kā glabāt 

Lielākajai daļai augļu un dārzeņu nevajadzētu atrasties vienā traukā, jo, piemēram, āboli un banāni izdala etilēnu – gāzi, kas paātrina citu produktu bojāšanos.  

Kartupeļus jāglabā tumšā vietā, citādi tie kļūst zaļi, kas var liecināt par indīgas vielas – solanīna – izdalīšanos. Jāpiebilst, ka sīpoli un kartupeļi nav saticīgākie kaimiņi. Kartupeļi sīpolu tuvumā sāk ātrāk dīgt. Turklāt kartupeļus un sīpolus nevajadzētu turēt ledusskapī. Kartupeļi sāk ātrāk dīgst, kļūst saldāki un cepot var vieglāk piedegt, savukārt sīpoli ledusskapja mitrajā vidē kļūst mīksti un var sākt pelēt.  

Uzglabāšanas trauciņi – ēdiena labākais draugs 

Lai ēdiens saglabātos svaigs un garšīgs pēc iespējas ilgāk, speciāliste iesaka izmantot noslēgtus plastmasas vai stikla traukus. Avota skaidro, ka zaļie salāti pēc iepakojuma atvēršanas ātri savīst, bet, ja tos nomazgā, nosusina un ievieto kastītē ledusskapī, tie saglabājas kraukšķīgi pat līdz piecām dienām. Tas attiecas arī uz dārzā plūktiem salātiem. Pēc tam rukolu ērti un ātri var pasniegt pie omletes vai sviestmaizes vai pagatavot salātus. 

Noslēgti trauciņi der arī konservētam tuncim – tas saglabā garšu un pasargā ledusskapi no specifiskā aromāta. Tajos var glabāt iesāktos dārzeņus, kas tādejādi ilgāk paliek svaigi. 

Saldētava – uzticams palīgs 

Pārtikas tehnoloģe iesaka pārtiku droši uzglabāt arī saldētavā. Piemēram, tomātu pastu pēc atvēršanas var sadalīt ledus gabaliņu formiņās un sasaldēt – vēlāk tos ērti pievienot gatavošanai, un produkts nebojājas. Saldēt var arī gaļu, zivis (arī kūpinātas), konditorejas izstrādājumus, zupas un buljonus. Svarīgi gaļu un zivis atkausēt ledusskapī, lai tās nekļūtu ūdeņainas. 

Ieteicamais uzglabāšanas laiks saldētavā ir apmēram trīs mēneši, bet ledusskapī jāseko līdzi produktu termiņiem, izskatam un smaržai. Arī maizi var sasaldēt un vēlāk ievietot tosterī – tā kļūs silta un garda. 

Regulāri iztukšo ledusskapi 

Lai samazinātu pārtikas zudumus, noder pieeja – vispirms izlietot ledusskapī esošos produktus, tikai tad pirkt ko jaunu. Ja trūkst ideju, receptes var atrast internetā vai pavārgrāmatās. Tiešsaistes rīki, piemēram, supercook.com, myfridgefood.com, realfood.tesco.com un reciperadar.com, piedāvā receptes pēc pieejamajām sastāvdaļām, ļauj plānot maltītes un veidot iepirkumu sarakstu. 

Ēdienreižu plānošanā var palīdzēt arī mākslīgais intelekts – piemēram, chatgpt.com, dishgen.com un letsfoodie.com. 

Ja pārtiku izmet, tad jāšķiro! 

Ja pārtika sabojājas, svarīgi to pareizi izmest un šķirot, uzsver “CleanR”. Pārtikas atkritumi jāizmet BIO konteinerā vai, privātmājās, – var arī kompostēt. BIO konteinerā drīkst mest virtuves atkritumus – dažādus graudaugus, miltus un to izstrādājumus, cietos piena produktus (sieru, biezpienu u.tml.), sautējumus, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus, olas, čaumalas, augļu un dārzeņu mizas, tējas un kafijas biezumus –, taču bez iepakojuma. 

“Katrs šķirotais kilograms nozīmē mazāku vides piesārņojumu un iespēju pārvērst atkritumus vērtīgos resursos. Tas ir solis uz apritīgāku ekonomiku un dzīvesveidu, kurā ieguvēji esam gan mēs paši, gan vide,” uzsver Stankevičs.   

Pareizi šķirojot bioloģiskos atkritumus, var pasargāt arī savu maciņu, jo tā samazinās sadzīves atkritumu konteinera apjoms. Turklāt bioloģisko atkritumu izvešana ir par 40% lētāka, nekā nešķirotajiem sadzīves atkritumiem. 

Bioloģisko atkritumu šķirošana Latvijā ir obligāta jau no 2024. gada. Tomēr pētījums projektā “LIFE IP – Atkritumi kā resursi Latvijā” rāda – tikai 11,5% pārtikas atkritumu nonāk BIO konteineros un 19,4% – kompostā. Lielākā daļa jeb 51,7% aiziet sadzīves atkritumos, veidojot poligonos kalnus. Vēl 17,4% tiek noskaloti kanalizācijā, kur tie var radīt aizsprostojumus, apgrūtināt attīrīšanu un piesārņot ūdeņus. 

Eļļa nav bioloģiskie atkritumi 

Eļļa nav bioloģiski noārdāmie atkritumi. Cepšanā vai fritēšanā izmantotā pārtikas eļļa jāielej noslēgtā plastmasas vai stikla pudelē vai arī burkā, ko var nogādāt kādā no šķirošanas laukumiem. Nodoto eļļu vēlāk pārstrādā biodīzeļdegvielā, tāpēc tai nedrīkst būt ūdens vai ēdiena pārpalikumu piejaukumi.  

Uzziņai 

Ko vēl drīkst izmest BIO konteinerā? Vecos augus un puķes, nopļauto zāli, koku lapas un krūmu zarus ne garākus par diviem metriem un diametrā līdz 50 centimetriem. 

Nedrīkst izmest: sadzīves atkritumus, akmeņus un smiltis, mājdzīvnieku izkārnījumus un pakaišus, pelnus un ogles, tūjas, kā arī gatavošanā izmantoto eļļu. 

Jau pēc divām nedēļām, 23. oktobrī, tiks atklāts jaunais “Lidl” veikals Ķekavas pagasta Krustkalnos, Mežmalas ielā 2. Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, kā arī labiekārtota veikala teritorija, izveidojot īpašu āra zonu kā piemēru videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Jaunais veikals durvis vērs 23. oktobra plkst. 7.30 no rīta. “Lidl Latvija” turpina izaugsmi – šogad šis būs jau piektais atvērtais veikals. 

Atzīmējot veikala atklāšanu, “Lidl” piedāvās īpašas aktivitātes: pirmajiem trim klientiem, kas ieradīsies jau rīta agrumā, dāvanā tiks pasniegtas 30 EUR dāvanu kartes, bet laimes rata dalībniekiem būs iespēja laimēt dažādas balvas.  

Jaunā veikalā apmeklētājiem būs pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 3 regulārās kases, ļaujot ikvienam iepirkties sev ērtākajā veidā. Veikala ēka ir ~ 2127 m2 liela ar 1410 m2 plašu tirdzniecības zāli. 

Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, izbūvējot papildu 90 jaunas autostāvvietas. Tāpat padomāts arī par velobraucējiem, ierīkojot 12 velosipēdu novietnes. 

Labiekārtojot veikala teritoriju, izveidota īpaša āra zona ar “PreZero” soliņiem un apstādījumu kastēm, kas izgatavotas no divreiz pārstrādājamiem materiāliem – polimēriem, kas ir ļoti piemēroti tieši āra apstākļiem, jo ir ļoti izturīgi, ilgi saglabā savu krāsu un neizbalē saulē. Tādējādi šī zona kalpos ne tikai kā patīkama atpūtas vieta, bet arī kā piemērs videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Veikala ēkas pārbūves projektu ir izstrādājuši SIA “DUAL Arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “EKOTEH BŪVE”. Pārbūves projekts īstenots pēc “Lidl Latvija” un tirdzniecības centra īpašnieku SIA “TZA7” pasūtījuma. 

Ar jaunā veikala atvēršanu “Lidl Latvija” turpina īstenot savu attīstības stratēģiju, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstas kvalitātes preces par izdevīgām cenām katru dienu, vienlaikus rūpējoties par apkārtējās infrastruktūras uzlabošanu un vides sakārtošanu. 

“Lidl Latvija” pirmo veikalu durvis Latvijā vēra 2021. gada 7. oktobrī, kad vienā dienā tika atklāti pirmie 15 veikali. Kopš tā laika “Lidl” veikalu skaits ir vairāk nekā dubultojies, un uzņēmums turpina paplašināties.  

Biežākie ugunsgrēku iemesli mājokļos: apdrošinātājs apkopojis datus 

Pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki Latvijā parasti notiek jau oktobra vidū, kad pēc vasaras pārtraukuma tiek pieslēgtas apkures sistēmas – katrs septītais ugunsgrēks Latvijā izceļas tieši apkures dēļ, kas atlīdzību ziņā veido gandrīz trešdaļu no visa apjoma. Savukārt 65% no visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem rodas dūmvada dēļ.  

Tikmēr 26% ugunsgrēku izraisa īssavienojums, gandrīz 18% – sadzīves negadījumi, 10% – cilvēku rīcība vai nolaidība, bet turpat vai 16% izraisa kaimiņu īpašumos izcēlušies ugunsgrēki, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati. 

Apkures sistēmas pārbaude jāveic vismaz reizi piecos gados – vai latvieši to dara? 

Daudzi joprojām uzskata, ka pietiek ar skursteņa iztīrīšanu, taču tā ir tikai daļa no ugunsdrošības. “Skurstenim jābūt ne tikai tīram, bet arī tehniski drošam – tas nozīmē, ka jāpārbauda savienojumi, plaisas, nodrupumi un dūmejas,” skaidro Almants Bērziņš, sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs. Pēc likuma apkures sistēmas tehniskais novērtējums jāveic vismaz reizi piecos gados, taču praksē par to zina vien retais. 

“Cilvēki bieži vien tic, ka akts par skursteņa tīrīšanu ir drošības garantija. Patiesībā tas nozīmē tikai to, ka skurstenis ir iztīrīts, nevis to, ka viss ir kārtībā tehniski,” uzsver A. Bērziņš. Sertificēts skursteņslauķis pārbauda visu dūmvadu no kurtuves līdz izvadam, novērtē skursteņa stāvokli arī telpā, kur tas pievienots apkures iekārtai, un informē īpašnieku par konstatētajām problēmām. Tieši šādi speciālisti pamana bojājumus, kas var kļūt par ugunsgrēka cēloni. 

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ilgdedzes katliem. To lietošana ir specifiska un tie rada daudz sodrējus, tāpēc drošai lietošanai, tiem var būt nepieciešama tīrīšana arī ziemas vidū, akcentē eksperts, vienlaikus atgādinot – mitras malkas izmantošana ir vēl viens biežs risks mājoklim: tā rada daudz kvēpu, kas uzkrājas dūmvadā un var aizdegties dažu nedēļu laikā. 

Janvāris – riskantākais mēnesis 

Lai gan pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki parasti notiek oktobrī, visbiežākie tie ir janvārī – laikā, kad sals ir stiprākais un mājas tiek pārkurinātas. “Pārkurināšana ir klasiska kļūda – īpaši mājās ar veciem malkas katliem vai krāsnīm,” skaidro skursteņslaucītājs. “Cilvēki iemet krāsnī vairāk malkas, nekā konstrukcija spēj izturēt, un karstums izplatās uz blakus konstrukcijām. Dažreiz pietiek ar vienu pārogļotu siju, lai naktī iedegtos viss bēniņu stāvs.” 

BALTA privātā īpašuma apdrošināsanas vadītājs Arnolds Linītis papildina: “Atlīdzību dati skaidri rāda – ugunsgrēki janvārī ir visdārgākie. Pērn tie veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no visa gada izmaksām. Šogad jau astoņu mēnešu laikā ugunsgrēku atlīdzībās izmaksāti 2,8 miljoni eiro – tikpat, cik visā pērnajā gadā kopā.” 

Drošākie risinājumi – siltumsūkņi un apzinīga rīcība 

Pēdējos gados arvien vairāk mājsaimniecību pāriet uz siltumsūkņiem, kas būtiski mazina ugunsgrēku risku. “Siltumsūknis ir drošākais apkures veids – tur nav atklātas liesmas, kvēpu un kvēpu aizdegšanās riska,” uzsver A. Linītis. “Turklāt ikmēneša izdevumu ziņā tie vairs nav dārgāki par malku vai granulu apkuri.” 

Tomēr eksperti atgādina, ka pat visdrošākai sistēmai nepietiek ar uzstādīšanu vien. Regulāri jāveic arī sistēmas uzraudzība – jāpārbauda elektrības vadi, drošinātāji, ventilācija – viss, kas nodrošina drošu ekspluatāciju. 

Viena pārbaude var izšķirt ziemu 

“Apkures sistēma ir kā pulkstenis – ja tā darbojas precīzi, to nepamana, bet, kad sabojājas, sekas var būt ļoti smagas,” atgādina A. Linītis. “Siltums mājās ir nepieciešams, bet tam jābūt drošam. Viena pārbaude pirms apkures sezonas var nozīmēt, ka ziemā nebūs jāpiedzīvo aukstas naktis vai, vēl sliktāk, ugunsnelaime,” rezumē Linītis, uzsverot, ka pēdējais brīdis apkures sistēmas apkopei bija septembra beigas, taču tiem, kas to nav paspējuši – pēdējais brīdis ir tagad. 

A.Bērziņš piekrīt: “Cilvēki bieži nāk pie mums tikai tad, kad problēma jau ir notikusi. Bet patiesībā pietiek ar vienu Latvijas Amatnieku kameras sertificēta skursteņslaucītāja pārbaudi gadā un pareizu kurināšanu, lai ugunsdrošības risks kļūtu minimāls. Jo šāds pieredzēji speciālists ne tikai pareizi iztīrīs, bet norādīs uz riskiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Ja tos veikt negribās, tad gan labāk noblombēt dūmkanālu – būs drošāk,” nosmej eksperts.  

Alkohola reibumā izraisīto, OCTA atlīdzībām pieteikto ceļu satiksmes negadījumu skaits pēdējo piecu gadu laikā nedaudz palielinājies, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Pērn saņemts 71 šāds pieteikums, kas ir par 13% vairāk nekā 2020. gadā. Arī citus gadus minēto negadījumu daudzums bijis līdzīgs – 2023. gadā ERGO reģistrēti 67 pieteikumi par dzērājšoferu izraisītām avārijām, 2022. gadā – 68, bet 2021. gadā – 60, kas liecina par iesakņojušos praksi vadīt auto alkohola reibumā. 

“Diemžēl jāsecina, ka par spīti nosodošajai sabiedrības attieksmei Latvijā joprojām ir pietiekami daudz autovadītāju, kuri pie stūres sēžas alkohola reibumā un apdraud ne vien sevi, bet arī citus satiksmes dalībniekus, tuviniekus, līdzbraucējus. Analizējot smagākos un pēc izmaksāto atlīdzību apjoma lielākos negadījumus, iezīmējas skaudra likumsakarība. Proti, vairākās no nopietnākajām reibumā izraisītajām avārijām, kas pērn reģistrētas ERGO, ir gājis bojā viens vai vairāki dzērājšofera līdzbraucēji. Tādēļ gan svētkos, gan ikdienā aicinām pievērst uzmanību saviem tuvajiem – draugiem, radiem un citiem autovadītājiem, atturot viņus no braukšanas reibumā. Sevišķi, ja autovadītājs ir jauns, nepieredzējis un neapzinās alkohola ietekmi, vai tieši pretēji – ir ļoti pieredzējis, pārdrošs un ar tendenci uz noteikumu neievērošanu. Sargāsim sevi un tuviniekus,” aicina ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Sanita Rubene. 

Reibumā nejūt distanci un ātrumu, zūd reakcija 

ERGO pieteiktie alkohola reibumā izraisītie satiksmes negadījumi apliecina, ka šoferi dzērumā zaudē spēju adekvāti novērtēt distanci un nejūt ne savu, ne citu satiksmes dalībnieku braukšanas ātrumu. Šajās avārijās autovadītāji bieži ietriecas priekšā braucošajās automašīnās, kā arī dažādos statiskos šķēršļos, nedod ceļu citiem satiksmes dalībniekiem vai pārlieku liela ātruma dēļ pagriezienos nespēj noturēties uz brauktuves. Alkohola reibumā tiek izraisītas avārijas visā Latvijā – gan uz valsts nozīmes autoceļiem, gan lauku apvidos. 

Vidējā ERGO OCTA izmaksa par dzērājšoferu izraisītiem negadījumiem pēdējos gados svārstās no 2000 līdz teju 4000 eiro. Vidējo gada atlīdzību būtiski spēj palielināt pat viens nopietns ceļu satiksmes negadījums, sevišķi, ja tajā ir cietušie vai bojāgājušie.  

Braucot reibumā, autovadītājam jārēķinās gan ar cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamām sekām, gan potenciālo sodu, gan ar to, ka OCTA atlīdzība negadījumā cietušajiem būs jāsedz no saviem līdzekļiem. Tā tiks piedzīta tā sauktajā regresa kārtībā no vainīgā vadītāja, kamēr cietušie atlīdzību saņems, kā ierasts, no apdrošinātāja.  

Dzērums – traģisks negadījums – cietums 

Pērn lielākā OCTA izmaksa pēc ceļu satiksmes negadījuma, ko izraisīja dzērājšoferis, bija 59 300 eiro. Autovadītājs 2,96 promiļu alkohola reibumā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz atļauto normu, un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām nepamanīja priekšā bremzējošo transportlīdzekli un tajā ietriecās. Sadursmes spēks bija tik liels, ka priekšā braucošais auto tika ietriekts pretējā braukšanas joslā, kur saskrējās ar citu automašīnu. Turklāt dzērājšoferis, turpinot kustību, sadūrās ar vēl vienu auto. Trīs cilvēki avārijā guva vidēji smagus miesas bojājumus, bet viens no automašīnu pasažieriem gāja bojā. Autovadītājam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz 10 gadiem. 

Citu traģisku ceļu satiksmes negadījumu pērn izraisīja kāds vīrietis, 1,2 promiļu alkohola reibumā vadot auto ar četriem pasažieriem. Viņš pagriezienā nenovaldīja automašīnu, iebrauca kokā un, transportlīdzeklim apgāžoties, cieta gan pats, gan pasažieri. Viens no pasažieriem notikuma vietā gāja bojā. Visi bija aptuveni 20 gadus veci jaunieši.  

“Katru gadu pieteiktie satiksmes negadījumi apstiprina vienkāršu likumu – nav droša alkohola daudzuma, ar ko varētu sēsties pie auto stūres”, akcentē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters. “Cilvēkiem ir jāatmet ikdienā dzirdētās runas par to, “ar cik promilēm var braukt” vai “vienu jau taču var”. Jebkāds alkohola daudzums var būt liktenīgs un izpostīt cilvēku dzīves, tādēļ sociālajā kampaņā “Ballējam – izguļam” aicinām ikvienu autobraucēju pēc alkohola lietošanas atpūsties, kārtīgi izgulēties un tikai tad ar pilnīgi skaidru prātu doties turpmākajās ikdienas gaitās.” 

Satiksmes drošības kampaņas pret braukšanu reibumā “Ballējam – izguļam” mērķis ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus izprast bīstamību vadīt transportlīdzekli reibumā un rīkoties atbildīgi. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju un stratēģiskajiem partneriem – apdrošināšanas sabiedrību ERGO un kopbraukšanas platformu “Bolt”. Kampaņu atbalsta degvielas mazumtirdzniecības uzņēmums “Circle K Latvia” un Latvijas uzņēmums “Nuuk Chair”.  

Kaut gan “menopauze” joprojām ir vārds, kuru daļa sabiedrības izsaka čukstus vai kaunīgi nosarkstot, par to runājam arvien vairāk un skaļāk. Kaut arī šim sievietes transformācijas periodam bez ķermeniskām un fizioloģiskām pārmaiņām nāk klāt arī virkne psiholoģisku un emocionālu izaicinājumu, sievietes nereti tos noliedz vai ar tiem samierinās. Kognitīvi biheiviorālā (KBT) terapeite, klīnikas “Grandver” speciāliste Dr. psych. Ilona Krone uzskata, ka ikkatra transformācija nāk ar sava veida sāpēm, taču menopauze ir arī laiks, kad sievietei beidzot fokusā likt sevi un savas vajadzības. 

Premenopauze ir pārejas posms pirms menopauzes, kad sākas hormonālās svārstības un sieviete pieredz izmaiņas menstruālajā ciklā – tās kļūst neregulāras, bet nav pazudušas pilnībā. “Menopauzē mēnešreizes pārtrūkst uz visiem laikiem; ja 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes (kombinācijā ar citām pazīmēm), mēs varam runāt par menopauzi. Jebkurā gadījumā to parasti konstatē ginekologs, jo mēnešreizes var pārtrūkt arī citu iemeslu dēļ, turklāt arī sievietes vecums ir svarīgs faktors”, norāda “GrandVer” speciāliste Ilona Krone.  

“Klāt fizioloģiskām pārmaiņām premenopauzes laikā, piemēram, karstuma viļņiem, sieviete pieredz arī emocionālu un kognitīvu transformāciju, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Vēsturiski par sievietes ķermeni interese ir bijusi mazāka, līdz ar to tikai pēdējos gadu desmitus mēs intensīvi sākam pievērsties menopauzes tēmai un visam, ar ko sieviete saskaras šo pārmaiņu laikā,” stāsta Ilona Krone. “Tā kā par menopauzi joprojām runājam par maz un daļai sabiedrības tā ir tabu tēma, sieviete var saskarties ar sociālo trauksmi – bailēm būt sabiedrībā, arī darbavietā tieši redzamo premopauzes pazīmju dēļ. Nosarkšana un nosvīšana kombinācijā ar tā saukto “smadzeņu miglu”, kas izpaužas kā periodisks fokusa trūkums, var parādīties tik pēkšņi, neparedzami, ka sievietes var justies neērti, nepārliecināti par sevi.” Šajā periodā sievietes var izjust arī pastiprinātu jūtīgumu, aizmāršīgumu, nogurumu. 

Tā ir menopauze – tā neesmu es? 

Jebkurā gadījumā ir nepieciešama klātienes konsultācija ar speciālistu, lai precīzi un atbilstoši parūpētos par sievietes veselību, taču ir vispārīgas psiholoģiskas pārmaiņas un pazīmes, par kurām varam runāt. “Simptomi, ar kuriem var saskarties premenopauzes vai menopauzes laikā, var tikpat labi būt saistīti ar cita veida veselības izaicinājumiem. Mēs varam pieredzēt, pirmkārt, emocionālas svārstības – no aizkaitināta līdz nomāktam stāvoklim, bet sievietes šajā posmā var saskarties arī ar depresiju,” uzsver Ilona Krone. “Tradicionāli konservatīvā sabiedrībā sievietes vērtība lielā mērā ir saistīta ar reproduktīvo periodu, līdz ar to – lai gan sievietes vērtība nav mērāma bērnos vai kā citādi, sievietes gribot negribot var justies nepārliecinātas par sevi, izjust neticību saviem spēkiem, savai nākotnei.” 

Tā kā premopauze un menopauze nāk ar izmaiņām vielmaiņā, sievietes var pieredzēt svara izmaiņas un ādas un matu veselības problēmas, kas atsaucas uz pašapziņu. “Mēs varam zaudēt pārliecību par to, kas esam, kur slēpjas mūsu spēks un vērtība, tomēr šīs negatīvās sajūtas var būt lielā mērā saistītas ar hormonālām pārmaiņām, kas pastiprina jūtīgumu,” atzīst eksperte. 

Menopauze kā pozitīva transformācija 

Nonākot līdz premenopauzes un menopauzes vecumam, sieviete dzīvē ir daudz ko sasniegusi, daudz devusi citiem – varbūt ģimenei, darbam, sabiedrībai, – bet šajā mirklī rodas iespēja un iemesls fokusēties uz sevi, kaut arī tīri fizioloģiski pašsajūta periodiski var būt sliktāka. “Jebkura transformācija mūsu dzīvē – kā bērna dzemdēšana, zobu nākšana, augšana, pubertāte – nāk vairāk vai mazāk, bet ar sāpēm, taču vienlaikus šis ir laiks atkal uzmanību pievērst sev,” uzsver Ilona Krone. 

Rekomendācijas premenopauzes un menopauzes laikā ir  vērst skatu iekšpus – doties pastaigās, nodarboties ar jogu, meditēt, šādi formulējot jaunu attieksmi pret sevi un mācoties sevi mīlēt no jauna. Ir daudzi pozitīvi pieredzes stāsti par sievietēm, kas šajā laikā atradušas ne vien radošas izpausmes, bet arī veiksmīgi mainījušas karjeru, beidzot ļaujot sev darīt to, kam iepriekš nav bijis laika. “Ieraduma dēļ nereti vēlamies saglabāt iepriekšējo kārtību par visām varītēm, bet mums ir jāļaujas transformācijai – no tās nav iespējams izbēgt – un jārod veselīgs skats uz tālāko, meklējot iespējas, nevis negatīvo,” stāsta speciāliste.  

Vasaras pilnbriedā daudziem rodas vēlme izrauties no pilsētas, lai pavadītu laiku tuvāk dabai. Lai nakšņošana zem klajas debess būtu droša un patīkama, nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Kur nakšņot dabā un kāds ir šai nodarbei atbilstošākais aprīkojums, stāsta profesionāls klejotājs Harijs Vagrants. 

Nakšņošana dabā jau izsenis bijis veids, kā cilvēki atjauno saikni ar apkārtējo vidi. Ap Jāņiem daba ir pilnbriedā, tāpēc tas ir īpaši piemērots laiks gulēšanai šūpuļtīklā, teltī vai pat automašīnā, klausoties koku šalkoņā, dziedot Līgo dziesmas un vērojot zvaigznes. Tomēr apdrošināšanas sabiedrības BALTA uzrunātais eksperts norāda, ka skaists brīdis var kļūt par neērtu vai pat bīstamu piedzīvojumu, ja nav padomāts par dažām būtiskām niansēm. 

Šūpuļtīkls – gulēšanai, nevis papardes zieda meklēšanai 

Gadu gaitā apceļojot daudzas no civilizācijas atdalītas vietas, Harijs Vagrants guvis ne vienu vien alternatīvās nakšņošanas pieredzi. Viens no viņa iecienītiem risinājumiem ir šūpuļtīkls jeb hamaks. 

“Tas ir viegls, kompakts un uzstādāms gandrīz jebkur – starp kokiem, pie sētas staba vai pie automašīnas jumta reliņiem,” stāsta Vagrants. Ja plānots gulēt šūpuļtīklā Jāņu naktī, jāatceras, ka tas nav labākais risinājums lietus laikā, ja vien šūpuļtīklam nav jumta. Tāpat tas kārtīgi jānostiepj, lai neveidojas izliekums, citādi no rīta var sāpēt mugura. 

“Lielākais mīnuss šūpuļtīklam ir tāds, ka dzestrā naktī tajā sals mugura, ja nebūs ieklāts paklājiņš. Tāpat tā nav labākā guļvieta tiem, kuri ir kārtīgi sasvinējušies, jo gan iekļūšana šūpuļtīklā, gan izkļūšana no tā prasa zināmas iemaņas un labu līdzsvara sajūtu,” stāsta klejotājs. Tādējādi papardes zieda meklēšana šūpuļtīklā varētu būt teju neiespējama.  

“Īsteniem jāņubērniem šūpuļtīkls drīzāk noderēs zvilnēšanai, nevis nakšņošanai,” rezumē Vagrants. 

Telts – ne tikai uzkodu slēpšanai 

“Telts lielākais pluss ir daudzfunkcionālais pielietojums – tā pasargā gan no lietus, vēja un odiem, kā arī ir izmantojama gan kā uzkodu un dzērienu glabātuve, gan arī kā privāta telpa papardes zieda meklēšanai,” norāda Vagrants, piebilstot, ka kvalitatīvas teltis ir samērā dārgas. “Tāpat ir jāņem vērā, ka teltis saulē ātri uzkarst, kas ir būtiski, ja Jāņos ej gulēt, kad saule jau uzaususi. Savukārt tumšā naktī kāds var nejauši sapīties telts stiprinājuma virvēs un uzgāzties tai, traumējot gan sevi, gan citus.” 

Lai novērstu telts trūkumus, pirmkārt ieteicams to uzcelt laikus – līdz ar ierašanos, nevis naktī. Tāpat telti vislabāk celt nomaļus koku pavēnī, sausā un līdzenā vietā. Ja visu šo būsi ievērojis, tad nakšņošana teltī būs samērā patīkama. 

Automašīna – karaliska guļvieta nakšņošanai dabā 

Runājot par nakšņošanu automašīnā, ir būtiski minēt, ka šajā gadījumā būtiska priekšrocība ir lielu automašīnu īpašniekiem, jo šādos auto var iekārtot gandrīz tikpat ērtu guļvietu kā mājas dīvānā vai gultā. Piemēram, Vagrants atklāj, ka, nolaižot tā dēvētā universāļa vai apvidus auto aizmugurējos sēdekļus un uzklājot uz tiem labu matraci, var izbaudīt patiesi karalisku nakti. Ir gan jāņem vērā viena būtiska nianse. Proti, ja ir vēlme automašīnā nevis vienkārši gulēt, bet arī izgulēties, tā ir jāvēdina.  

“Ja gulēt iesi līdz ar saules lēktu un auto paliks tiešos saules staros, tas ātri vien pārvērtīsies par pirti,” skaidro klejotājs. “Pirms nakšņošanas automašīnu ieteicams novietot ēnā. Vienlaikus ir svarīgi atstāt tās logus nedaudz pavērtus, lai būtu svaigs gaiss.” 

Mīnuss gulēšanai Jāņu naktī automašīnā – ja dosies nokārtot dabiskās vajadzības brīdī, kad visi devušies pie miera, visticamāk pamodināsi ne tikai partneri, bet arī citus gulētājus, jo dažu automašīnas durvju aizciršana klusā dabā tālu skan. 

Gulēt pie ugunskura – bīstami 

Harijs Vagrants iesaka negulēt tiešā ugunskura tuvumā, lai izvairītos no lecošām dzirkstelēm, kas var radīt apdedzināšanās risku. Tāpat viņš uzsver, ka pie ugunskura bīstams var izrādīties sintētisks apģērbs, jo karstumā tas gluži vienkārši var izkust vai pat piekust pie ādas. 

“Gulēšana pie ugunskura, lai gan ir romantiska, tomēr riskanta.” Viņš ar smaidu piebilst, ka Jāņu naktī ir vēl sliktākas vietas, kur netīšām aiziet gulēt, tādēļ tās labāk pat nepieminēt. 

Ieteikumi drošai un atbildīgai nakšņošanai dabā: 

Galvenais nosacījums kvalitatīvai atpūtai dabā, tostarp nakšņošanai zem zvaigznēm, ir dabas cienīšana un rakstītu, kā arī nerakstītu likumu ievērošana,: 

1. Pārliecinies, ka vieta, kur plāno nakšņot, ir droša un legāla.  

Piemēram, īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – nacionālajos parkos, dabas liegumos u.c. – celt telti un kurt ugunskuru drīkst tikai īpaši šim nolūkam paredzētās vietās, kuras parasti ir nomarķētas ar ozollapas piktogrammu uz zaļa fona. Savukārt, ja noskatītā vieta ir privātīpašums, savus dabas apartamentus tur vari veidot tikai ar saimnieka atļauju.  

Lai noskaidrotu, kur nedrīkst nakšņot, esot dabā, ieskaties konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos. Ir vērts lejupielādēt telefonā arī mobilās lietotnes “LVM GEO” un “Dabas tūrisms”, ar kas ļauj ātri un ērti noskaidrot savu atrašanās vietu un atrast informāciju par tuvākajām telts un ugunskura vietām. 

2. Kurini ugunskuru atbildīgi. 

Ņem vērā, ka sausā laikā to darīt pļavā vai mežā ir ļoti bīstami! Paaugstinātas ugunsbīstamības situācijās var tikt noteikti arī ierobežojumi ugunskuru kurināšanai reģionālā un pat nacionālā līmenī, tāpēc seko līdzi aktuālajai informācijai Valsts ugunsdzēsības un drošības dienesta resursos. 

3. Seko līdzi laika prognozei. 

Lai nepieciešamības gadījumā vari operatīvi pielāgoties pēkšņām pārmaiņām, kā arī izvēlies nakšņošanai dabā kvalitatīvu un pārbaudītu aprīkojumu – šūpuļtīklu, telti, matraci, guļammaisu u.tml. 

4. Parūpējies par sakariem. 

Pirms izbraukšanas uzlādē telefonu, kā arī ieliec somā portatīvo lādētāju. Papildu drošībai ieteicams informēt tuviniekus par atpūtas plāniem – kurp dodies un kad atgriezīsies mājās. 

5. Atstāj kārtību! 

Vienmēr atstāj savus dabas apartamentus tādā stāvoklī, kādā te bija ierašanās brīdī – sakārto atpūtas vietu un savāc aiz sevis visus atkritumus! 

Ņemot vērā vecāku aizņemtību ikdienā, var būt pavisam grūti izveidot īstu saikni ar bērniem. Tomēr eksperti apgalvo, ka atbilde ir pārsteidzoši vienkārša: rotaļas. Rotaļāšanās rada ne tikai jautrību, bet arī veicina bērnu attīstību, stiprinot attiecības, palīdzot sagatavoties skolai, uzlabojot pašsajūtu un attīstot sociālās un kognitīvās prasmes. Lai palīdzētu ģimenēm savā ikdienas dzīvē atjaunot rotaļu sniegto prieku, IKEA ir laidis klajā jaunu kolekciju, lai iedvesmotu ģimenes rotaļām, kas piemērotas visiem vecumiem. 

Lai gan vecāki zina, ka rotaļas ir ļoti svarīgas bērna attīstībai, tās var radīt izaicinājumus. Rotaļām var traucēt laika trūkums, stress vai pat bērna temperaments. Psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite Gunita Kleinberga mierina, ka ikviens vecāks var iemācīties gūt prieku no rotaļām – un tas ir normāli, ja ne visas rotaļas mums patīk. Rotaļāšanos nav jāuzspiež, jo bērni ātri sajūt neverbālos signālus. Šie signāli var radīt nepatiku un strīdus par pašu rotaļu. 

Pat 15-20 minūtes var būt nozīmīgas 

Īsi, pavisam vienkārši rotaļu brīži palīdz bērniem justies mīlētiem un drošiem. Maziem bērniem rotaļas ir dabiska dienas daļa, bet pirmsskolas vecuma bērniem var pietikt pat ar 15-20 minūtēm kvalitatīvi pavadīta laika, jo īpaši tad, ja bērns šajā laikā uzņemas vadību. Svarīgākais ir tas, lai katrs bērns pavadītu laiku kopā ar vecākiem, kuri ir klātesoši un iesaistīti. Reizēm pat priecīgs brīdis uz 10 minūtēm ir vērtīgāks par 30 minūtēm, kas pavadītas piespiedu rotaļās. 

Vecāki, neaizmirstiet rotaļu laikā vērot bērna seju – saikne sākas ar acu kontaktu, norāda Kleinberga. “Kad bērns redz vecāka sirsnīgo, dzīvo sejas izteiksmi, viņš jūtas svarīgs, drošībā un novērtēts. Galu galā attīstību veicina attiecības – jo īpaši pozitīvas attiecības.” 

Viņa uzsver, ka jēgpilna rotaļāšanās notiek tad, kad vadību uzņemas bērni – šīm rotaļām jābūt brīvprātīgām, spontānām un patīkamām. Rotaļas nekad nedrīkst uzspiest, bet tās jāpārtrauc dabiski, kad bērnam pazūd interese. Lai mēs būtu rotaļīgi, mums nav jābūt “jautrajiem vecākiem”, mums tikai jābūt būt klātesošiem. Eksperti atgādina pieaugušajiem sekot bērna iniciatīvai, balstīties uz viņa paša interesēm – mūziku, dabu vai sportu – un veidot saikni caur zinātkāri un kopīgu prieku. 

“Daba un izpēte ir universālas tēmas, kas saista mūs visus. Ar šo jauno kolekciju ģimenēm mēs vēlējāmies izmantot šo kopīgo brīnuma sajūtu un tās iedvesmot izpētīt savannu turpat mājās. Sniedzot saistošus faktus par dzīvniekiem, mēs ceram rosināt jaunas idejas un pārvērst katru mācību brīdi par sākumpunktu jaunai rotaļai vai atklājumam,” saka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Dariuss Rimkus. 

Psiholoģe Kleinberga uzsver, ka bērni atplaukst, kad viņi iesaistās dažādās rotaļās. Izpētes rotaļas, kuru laikā bērni eksperimentē un gūst atklājumus, rosina zinātkāri un iztēli. Rotaļāšanās ar priekšmetiem vai radīšana, kaut ko būvējot un krāsojot, attīsta smalkās motorikas un problēmu risināšanas prasmes. Fiziskās rotaļas ar lielām mīkstām rotaļlietām attīsta koordināciju un spēku, savukārt sadzīves rotaļāšanās un ikdienas attēlošana spēlēs veicina dažādu lomu iepazīšanu. Bērniem pieaugot, tādas uz noteikumiem balstītas spēles kā galda spēles un sports māca struktūru un sadarbību, bet sociālās rotaļas veicina komunikāciju un emocionālo izaugsmi. 

Telpas sagatavošana rotaļām 

IKEA interjera dizainers norāda, ka nelielas izmaiņas telpu iekārtojumā var radīt būtiskas pārmaiņas. “Nav vajadzīga liela telpa vai dārgas rotaļlietas, lai rosinātu bērnos vēlmi rotaļāties. Dzīvojamās istabas stūrī izvieto mīkstus paklājus, dažus grozus ar rotaļlietām, grāmatām un tādiem iztēli raisošiem materiāliem kā klucīši vai leļļu apģērbi. Uzturi šo vietu mājīgu, nepārblīvētu un pielāgojamu. Rotaļām draudzīgam mājoklim nav jābūt perfektam, tam ir jāsniedz bērniem atļauju iztēloties, radīt nelielu nekārtību un ļaut justies piederīgiem ikvienā telpā.” Atcerieties, ka ikviens bērns līdz pat 10 gadiem un vairāk vēlas spēlēties tur, kur atrodas vecāki. 

Kleinberga uzsver, ka jēgpilnas rotaļas sākas ar klātesamību, noliekot malā tādus traucēkļus kā telefons vai televizors un veltot visu uzmanību bērnam. Pat tad, kad vecāki ir noguruši, vienkārša tuvības izpausme, piemēram, apskāviens, var radīt spēcīgāku saikni nekā rotaļu brīdis, kurā vecāki īsti nav klātesoši. 

Vasaras gaišās dienas ir klāt, un to ir vērts nosvinēt. Mēs varam ilgāk baudīt saules gaismu, un daba zied pilnā sparā, tāpēc šis ir ideāli piemērots laiks, lai atpūstos svaigā gaisā – vai tas būtu mājīgs balkons, kopīgs pagalms vai mierpilna vietiņa pie ezera. Interjera dizainere aicina pēc iespējas vairāk baudīt šo silto gadalaiku ar svinībām svaigā gaisā, un dalās vienkāršos padomos, kas palīdzēs sarīkot neaizmirstamas kopā sanākšanas ārtelpās. 

IKEA interjera dizainere Ieva Buka aicina izmantot visu pieejamo, iekārtojot vietu svētku svinēšanai. Piemēram, dažādus aksesuārus un mājīgus akcentus, un dalās ar dažiem galvenajiem aspektiem, kas palīdzēs vienkāršot sagatavošanās darbus. 

Vienkārši pārtikas iepakojumi ērtākiem izbraucieniem 

Neaizmirstamam piknikam ir svarīgi ērti iepakojumi, to vienkārša transportēšana un stilīgs noformējums. IKEA interjera dizainere izceļ dažas svarīgākās detaļas, kas palīdz pārvērst vienkāršu maltīti svaigā gaisā par priecīgu piedzīvojumu. “Svarīgs ir ne tikai tas, ko ņem līdzi, bet arī tas, kā to atnes. Pārtikas kārbas ar bambusa vākiem ir lieliska izvēle, jo tās ir drošas transportēšanai, viegli tīrāmas un pietiekami skaistas, lai tās varētu izmantot arī kā traukus ēdiena pasniegšanai. To dabiskais izskats lieliski iederas āra vidē un piešķir stilu bez liekas piepūles,” saka Buka. 

Pārdomāti iepakojumi padara šo pieredzi patīkamāku ikvienam. Caurspīdīgie trauki ļauj uzreiz aplūkot to saturu, tādējādi atvieglojot ēdiena organizēšanu un pasniegšanu. Atkārtoti aiztaisāmos maisiņos produkti saglabāsies ilgāk svaigi un tie novērsīs iespējamību, ka to saturs izlīs. Turklāt tie ir lietojami vairākkārt, tāpēc ir draudzīgāka alternatīva vienreizlietojamiem iepakojumiem. 

“Lai ilgāk saglabātu pārtiku svaigu, jo īpaši siltākās dienās, ir nepieciešamas aukstuma somas. Tās ir vieglas, viegli pārnēsājamas un palīdz saglabāt dzērienus aukstus un uzkodas drošībā,” piebilst eksperte.  

Un, ja plāno baudīt siltu maltīti brīvā dabā, lieti noderēs kompakts un viegli pārnēsājams ogļu grils. Tas ļauj pagatavot ēdienu uz vietas, izbaudīt uz grila gatavoto ēdienu garšu un izvairīties no nepieciešamības pēc sabiedriskā ugunskura vietas. Tas viss paredzēts, lai radītu mājīgu atmosfēru bez piepūles, kur viss nepieciešamais ir pa rokai un skaisti izkārtots. 

Galda noformējumam ir liela nozīme 

IKEA interjera dizainere dalās ar dažām vienkāršām un cenu ziņā pieejamām idejām, lai vakariņotu ērtākā un patīkamākā vidē, ja to paredzēts darīt uz terases vai balkona. Brokastu paplāte vai trauks pasniegšanai būs gudrs papildinājums, pasniedzot ēdienu un dzērienus, kā arī palīdzēs atbrīvot vietu uz galda. 

“Lai piešķirtu personiskus akcentus, izvēlies krāsainus pārtiks traukus. Ja vēlies elegantāku izskatu, izvēlies stikla vai caurspīdīgus traukus, jo tie izskatās stilīgi un ļauj viegli saskatīt tajos esošo saturu. Pat uzkodas atkārtoti aiztaisāmos maisiņos var izskatīties glīti ar pareizu izkārtojumu,” uzsver IKEA eksperte. 

Galda dekorēšanai lieliski noderēs caurspīdīgas stikla vāzes ziediem, un tās palīdzēs radīt vizuālo harmoniju. Attiecībā uz dzērieniem izvēlies pudeles vai karafes ar aizbāžņiem – tās lieliski sader ar vāzēm un saglabā vienotu iekārtojumu. Un neaizmirsti par galda piederumiem – neatkarīgi no tā, vai izvēlies melnus, zelta vai klasiskus nerūsējošā tērauda galda piederumus, tie var būtiski ietekmēt kopējo galda izskatu. Krāsaini vai spīdīgi akcenti palīdzēs vakariņu galdam piešķirt svaigu un stilīgu noskaņu. 

Radi mājīgumu ar vienkāršām lietām 

Tekstilizstrādājumi rada brīnumus, uzskata interjera dizainere un piebilst, ka iecienītu krāsu izvēle un dažādu materiālu izmantošana palīdz atspoguļot personīgo stilu. Pārklāj āra spilvenus ar mīkstiem plediem vai segām, lai radītu komfortu un mājīgas kopības sajūtu. 

“Gatavojoties īpašam brīdim svaigā gaisā, padomā par to, kā apkārtni padarīt maģisku. Izmanto to, kas parasti paliek mājās, ko izmanto reti, un izmanto to par pamatu. Āra spilveni, siltas segas vai pledi, bezvadu skaļrunis mūzikai un piemērots apgaismojums var pārvērst jebkuru telpu par svētku svinēšanai piemērotu vietu. Saulessargu papildini ar LED lampiņu virteni, izmanto tīklu sapņainam akcentam vai plauktos ap terasi izvieto LED galda lampas ar saules bateriju vai LED sveces. Šīs vienkāršās detaļas palīdz radīt mājīgu atmosfēru, kas ikvienam liek justies kā daļai no kaut kā īpaša,” stāsta IKEA interjera dizainere.