Vasarā dienas kļūst garākas un gaiss siltāks, vienlaikus aug arī vēlme uzturēties parkos, pludmalēs, dārzos un citur svaigā gaisā. Atpūtas, izklaides un sporta aktivitātes teju vienmēr noslēdzas ar pikniku. Pikniks – tā ir maltītes ieturēšana dabā šī jēdziena visplašākajā nozīmē, sākot ar brokastīm dārzā ģimenes lokā vai kolēģu pusdienām parkā un beidzot ar launagu pie jūras labāko draugu kompānijā.
Piknika veiksmes pamata noteikti ir ne tikai skaista vieta un laba kompānija, bet ari gards ēdiens, kas prasa rūpīgu sagatavošanos. Daži no priekšnoteikumiem drošam un veselīgam piknikam ir svaiga pārtika, pareiza ēdiena sagatavošana un glabāšana, jo siltais laiks var veicināt nelabvēlīgo baktēriju pieaugumu, tādejādi izraisot ne tikai vēdergraizes, bet ari nopietnākas slimības.
Pieci droša piknika baušļi
1. Tīras rokas arī piknikā!
Piknikā ēdiena gatavošanā nereti piedalās vairāki cilvēki, tāpēc par higiēnas prasībām nedrīkst aizmirst! Jāmazgā ne tikai rokas, bet arī darba virsmas un instrumenti. Pirms ēdiena gatavošanas vai ēšanas rokas nomazgā ar ziepēm, bet, ja ūdens un ziepes nav pieejamas, izmanto roku dezinficēšanas līdzekli vai salvetes, kas nopērkamas aptiekās, saimniecības preču veikalos un citur.
2. Jēlo gaļu gatavo atsevišķi!
Jēli produkti (gaļa, zivis, olas) nedrīkst saskarties ar gatavu ēdienu, jo jēlu produktu sula vai pats produkts var saturēt īpaši bīstamus mikroorganismus. Tiem ir jāatrodas atsevišķi, bet apstrādei jālieto atsevišķi virtuves piederumi. Gatavot gaļu vajadzētu tikai tik daudz, cik var apēst vienā reizē. Ņemot nost no uguns, tā jāliek tīrā šķīvī, nevis traukā, kur iepriekš atradusies jēlā gaļa vai gaļas marinējums.
3. Grilē un cep rūpīgi, lai gaļas temperatūra sasniegtu vismaz +72 °C!
Lai pilnībā iznīcinātu bīstamās baktērijas, gaļas temperatūrai jāsasniedz vismaz +72 °C. Tad arī gaļas vidū vairs nav ne rozā, ne sarkana krāsa, bet sula dzidra. Drošības pēc ņem līdzi pārtikas termometru. Tā ir viegli pārbaudītu, vai ēdiens patiešām ir gatavs, īpaši, ja paredzēts gatavot lielāka izmēra gaļas gabalu, jo uz grila gaļa nereti ātri apsvilst, bet iekšā vajadzīgo temperatūru tomēr nesasniedz. Ja nav termometra, var izmantot cepamo lāpstiņu – ja uzspiežot ir jūtams, ka gaļa vairs nav elastīga, tad tā ir gatava. Mikroorganismi vairojas temperatūras diapazonā no +4 līdz + 63°C un vislabāk jūtas +37°C, tāpēc karsts ēdiens visu piknika laiku jāuzglabā virs +63°C, bet auksts – apmēram +4°C. Piemēram, grilēto gaļu, lai tā neatdzistu, var turēt grila malās, netālu no karstajām oglēm, bet jāņem vērā, ka šādi ilgi uzglabāta gaļa apkaltīs. Arī sildot no aukstumsomas izņemtu maltīti, uzkarsē to vismaz līdz +72°C vai līdz vārīšanās temperatūrai.
4. Neturi pārtiku siltumā ilgāk par 2 stundām!
Jebkuru olbaltumvielām bagātu jēlu produktu (gaļa, zivis, olas, piena produkti), kas tiek uzglabāts istabas temperatūrā (ne augstāk kā +22ºC), vēlams izlietot 2 stundu laikā. Ja gaisa temperatūra ir augstāka – stundas laikā. Vēlāk to vairs nevajadzētu lietot, jo īsā laikā mikroorganismu daudzums tajā var sasniegt bīstamu līmeni. Ne vienmēr būs jūtams, ka ar ēdienu kaut kas nav kārtībā, tomēr tas nemazina iespēju, ka mikroorganismi jau ir savairojušies.
5. Ja šaubies, met ārā!
Pārtikas produktu, kas mainījis krāsu, konsistenci, ieguvis dīvainu smaku vai stāvējis siltumā nezināmu laiku, lietot nevajadzētu. Nemini, vai tas ir ēdams: ja neesi 100% drošs – izmet. Īpaši bīstami: ja konservu iepakojums ir uzpūties, tajā ir savairojušās nelabvēlīgas baktērijas un ēst to nedrīkst – pat ja vizuāli konsistence nav mainījusies.
Ieteikumi drošai maltītei zaļumos
* Piknikā noteikti ņem līdzi dažādus pārtikas iepakojumus, traukus, darbarīkus, pārtikas dēlīšus, lai svaigiem un pagatavotiem produktiem nebūtu jāizmanto vieni un tie paši trauki. Īpaši svarīgi ir galda piederumi – dakšas, naži u.c., ko sanāk lietot visbiežāk.
* Pirms došanās uz piknika vietu neaizmirsti noskaidrot, vai tur būs pieejams tīrs dzeramais ūdens. Paņem līdz arī mitrās salvetes (dezinfekcijas līdzekli rokām) un atkritumu maisus.
* Izvairies no produktiem, kas ātri bojājas, piemēram, maltās gaļas, īpaši tad, ja līdz piknika vietai būs jāveic tāls ceļš.
* Izvēlies marinētu, nevis maltu gaļu. Maltas gaļas masai vairāk piekļūst skābeklis, līdz ar to tā ir īpaši pakļauta mikroorganismu attīstībai.
* Izvairies no salātiem, kas gatavoti ar skābo krējumu vai majonēzi, jo siltumā tie var ātri saskābt.
* Iepriekš nomazgātus augļus nevis griez salātos, bet liec galdā veselus. Ja gribi pasniegt tādus augļus kā arbūzs vai melone, tos noteikti nomazgā, jo baktērijas atrodas uz mizas un griežot var iekļūt arī augļa mīkstumā. Melonei atšķirībā no daudziem citiem augļiem nav skāba vide, tāpēc tajā baktērijas vairojas daudz ātrāk.
* Nepasniedz kūkas ar krēma vai biezpiena pildījumu, drošāk servēt cepumus, riekstus vai vafeļu tortes.
* Izvēlies termiski apstrādātus produktus, kas tik ātri nebojājas, piemēram, pasterizētus piena produktus un auksti kūpinātu gaļu.
* Ņem līdzi tikai nepieciešamo pārtikas daudzumu. Uz personu jārēķina aptuveni 250 grami gaļas un ap 400 gramiem piedevu. Ēdienu uz galda papildini piknika gaitā, lai siltais ēdiens neatdzistu, bet aukstais – siltumā nesāktu bojāties.
* Apsver aukstumsomas iegādi. Aukstumsomā ledus jāliek ap produktiem, lai vēsums nāktu no visām pusēm. Kārtojot somu, jēlu gaļu un marinējumus liec pašā apakšā, lai to sula netecētu uz pārējiem ēdieniem.
* Ja piknikā brauc automašīnā un tajā ir gaisa kondicionieris, aukstumsomu liec nevis bagāžniekā, bet salonā – tur būs vēsāk. Esot zaļumos, aukstumsoma aizvērta jātur ēnā, turklāt vērt vaļā to ieteicams pēc iespējas retāk. Dzērienus labāk liec atsevišķā somā, bet produktus, kas ātri bojājas, – citā aukstumsomā, jo dzērienu soma tiks atvērta biežāk un tāpēc ātrāk sasils.
Avots: Pārtikas kvalitātes un kontroles eksperte “Statoil Fuel & Retail Latvia” kvalitātes vadītāja Laima Volkova.
