2. decembrī ar viena no ievērojamāko Latvijas dokumentālo filmu meistara Herca Franka pirms vairāk nekā 10 gadiem iesākto filmu Baiļu Robeža tiek atklāts Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Filmu studijā Ego Media jau pēc pasaules slavenā kinomeistara nāves pabeigusi līdzrežisore Marija Kravčenko, kura pievienojās filmēšanas grupai 2010. gadā pēc paša Franka lūguma. Diemžēl Hercam Frankam neizdevās pašam pabeigt darbu pie filmas – 2013. gada 3. martā viņš aizgāja mūžībā.
Herca Franka iesāktā filma šogad kļūs par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos – Rīgas starptautiskajā filmu festivālā un Krievijas prestižākajā dokumentālo filmu festivālā ArtDocFest, kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku (šī iemesla dēļ 2014. gadā Krievijas Kultūras ministrija atteikusi festivālam finansējumu). Filma Baiļu robeža ir trīs valstu (Latvijas, Krievijas un Izraēlas) kopražojums, Krievijas puses producents ir slavenais kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kurš kopā ar filmas režisori Mariju Kravčenko decembra sākumā viesosies Latvijā uz filmas pirmizrādi Rīgas Starptautiskajā kino festivāla atklāšanā. Turklāt kopā ar Baiļu robežu no ArtDocFest uz Riga IFF atvestas vēl sešas citas dokumentālās filmas.
Hercs Franks ir viens no leģendārākajiem un pasaulē slavenākajiem Latvijas kinodokumentālistiem, 20. gadsimta 60. gadu sākumā viņš bija starp pirmajiem celmlaužiem, kas sāka veidot tā saukto Rīgas poētisko dokumentālā kino skolu vai Rīgas stilu. Kopš tā laika Herca Franka filmogrāfijā ir vairāk nekā 80 ierakstu, liela daļa viņa filmu pelnīti iekļautas Latvijas kinovēstures zelta fondā un vairākām filmām ir būtiska nozīme arī pasaules kino kontekstā. Dzīves laikā Hercs Franks četrās valstīs saņēmis balvas par mūža ieguldījumu kinomākslā, to vidū bija arī Latvijas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps atzinība (2001). 2011. gadā Hercs Franks saņēma arī Triju Zvaigžņu ordeni.
Filmā Baiļu robeža galvenie varoņi pieņem lēmumus, kas neatgriezeniski izmaina viņu dzīves. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru Ichaku Rabīnu, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valstī nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģina izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem – Hercs Franks – nepiedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa…
Hercs Franks vienmēr tiecies savās filmās risināt dzīves lielos jautājumus, nevairoties no ētiski sarežģītām situācijām, no tuvošanās dzīvības un nāves slieksnim. „Meklēt gaismu pat vismelnākajā dzīves joslā – tā ir mākslas jēga. Galu galā, ja gribat, tas ir mērķis – izgaismot cilvēkā to, ko viņš pats varbūt nemaz nav sapratis,” – tā Hercs Franks teica jau pirms 25 gadiem, kad uzņēma dokumentālo filmu Augstākā tiesa (1987) – uz nāvi notiesāta slepkavas grēksūdzi. Arī toreiz tika jautāts – vai dokumentālista kamera drīkst tik dziļi ielauzties cilvēka dvēselē un censties atklāt mūžīgos noslēpumus? Vai eksistē tēmas, par kurām nedrīkst uzņemt kino? Līdzīgi Hercs Franks teicis arī par filmu Baiļu robeža – “Vai vajadzēja ar kameru jaukties šajā sarežģītajā dzīvē? Saprotiet, nav manos spēkos atteikties no tā. Atteikties nozīmē pateikt, ka es vairs nedzīvoju”.
Filmas līdzrežisore Marija Kravčenko (1981) studējusi socioloģiju Saratovā (Krievija) un dokumentālā kino režiju Maskavas kinoinstitūtā. Vairākas viņas veidotās dokumentālās filmas ieguvušas dažādas balvas Krievijā un arī starptautiskā arēnā. Par darbu pie filmas viņa stāsta –Hercs ticēja šai idejai. Viņš ticēja, ka tas nav tikai stāsts par privāto dzīvo, bet gan kaut kas vairāk – tā ir Pasaule un tās gadsimtiem sena kustība, tās ir mūsu dvēseles mūžīgajos meklējumos un cīņā. Filmā atspoguļota arī Autora nāve. Epizodes no viņa pēdējās filmēšanas, slimnīcas un bērēm, kur, lai atvadītos, ieradās arī Larisa Amīra. Galvenā varone pēdējā gaitā pavada sava stāsta Autoru… Viņa zina, ka šis stāsts turpināsies un beigsies, tāpat kā dzīve. Stāsts, kam pieskāries Mākslinieks, Cilvēks – Hercs Franks. Bet es turpināju uzņemt šo filmu un to pabeidzu. Un darba centrālā doma, kuru izteica Hercs, paliks kopā ar mums, proti – “Dzīve ir neparedzama. Tā vienmēr pārsteidz!”.
Filmas producents Guntis Trekteris kopā ar Hercu Franku veidojis filmas Flashback (2002), Mūžīgais mēģinājums (2009), un 2011.gadā pievienojās Baiļu robežas veidotājiem. Filmu izdevās pabeigt ar programmas Eiropas Savienības programmas Media, Nacionālā kino centra, Kultūrkapitāla fonda un Krievijas kopražotāju līdzekļiem. Filmas skaņas pēcapstrādi Latvijā veica pieredzējušais skaņu režisors Anrijs Krenbergs, mūziku filmai sarakstījis Kārlis Auzāns.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā 13. decembrī Rīgā norisināsies Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija un tas ir rosinājis Latvijas kino profesionāļus iespējami daudzveidīgi prezentēt Latvijas kino starptautiskajā vidē. Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps 2014”, tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai izvirzīto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma “Artdocfest/Riga”, Rīgas Kino muzeja programma “Kino 1914”, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Riga IFF sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – “Riga Meetings” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pirmo Rīgas Starptautisko kino festivālu atbalsta VKKF, Rīgas dome, Latvijas Valsts Meži, Kino “Splendid Palace”, Lavazza, Vision Express, TNT, savukārt informatīvo atbalstu nodrošina: Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Dienas mediji, portāls “Delfi”, aģentūra LILIT, interneta žurnāls “Satori”, Rīgas Laiks, Veto Magazine, Fold u.c. Rīgas Starptautiskais kino festivāls noris “Kino Citadele, kinoteātrī “K-Suns” un kinoteātrī “Splendid Palace”.
