Kamēr rūdīti sāgas “Dziesma par ledu un uguni” eksperti izsaka minējumus, ka gaidāma pavisam svaiga sāgas grāmata, izdevniecība “White book” latviešu lasītāju rokās nodod romāna “Deja ar pūķiem” pirmo daļu.
Rietmalā milzu soļiem ziema nāk, tādēļ romāna “Deja ar pūķiem” varoņi meklē iespējas, lai nokļūtu siltajos dienvidos, tuvāk pūķu karalienei Dinerīsai Tārgārjenai. Septiņas valstības ir ārkārtīgi nobriedis auglis iekarošanai, un atšķirībā no Rūza Boltona, kurš, iespējams, sapņo kļūt par Ziemeļu karali, un Stanisa Barateona, kurš cīņu par Dzelzs troni izcīna ziemeļos, Dinerīsa pirms došanās uz Rietmalu ar mainīgām sekmēm turpina cīnīties par pasaules iekārtas maiņu Vergu līcī.
“Mēs jau esam pieraduši, ka šīs sāgas grāmatas nelutina ar kulmināciju. Katra atsevišķa kauja eskalē sižetu, katrā nodaļā ir frikciju paātrinājums, kas gan iztiek bez ejakulācijas, toties atstāj neskaitāmus jautājumus (sev, autoram, grāmatai) un tantriskas alkas lasīt tālāk. Neteikšu, ka “Deja ar pūķiem” literatūras teorijas ziņā idejiski atšķirtos no sāgas iepriekšējām grāmatām, taču šoreiz mēs fiziski jūtam virzību un nojaušam atrisinājuma tuvošanos. Varbūt tāpēc, ka ir atgriezušies varoņi, kuru gaitām nespējām sekot “Vārnu dzīrēs” ‒ Tīrions, Dinerīsa, Džons, bet varbūt tāpēc, ka sižeta līnija patiešām saasinās. “Deja ar pūķiem” man personiski šķiet vēl labāk un kārāk lasāma par iepriekšējām sāgas daļām.
Visiem noteikti ir pazīstama tā neveiklā sajūta, kad, klausoties dziesmu, piedziedājumu tā arī nesagaidām ‒ bieži vien mēs pat spējam iztēloties, kādas piedziedājuma notis dziesmā būtu iekļaujamas. Līdzīgi ir grāmatā ‒ ja mēs tiktu pie rakstīšanas, tad gan zinātu, kādas dēkas piedēvēt varoņiem! Bet vai Džordžs Mārtins ar mums būs vienisprātis?”
Allens Pempers, tulkotājs
Gan lasītāji, gan kritiķi Džordžu Mārtinu viennozīmīgi atzīst par vienu no dižākajiem mūsu laikmeta rakstniekiem, īpaši uzsverot viņa krāšņo, teju reibinošo un vienlaikus klasiski valdzinošo rakstības stilu. Kritiķu un lasītāju domas par grāmatas žanru gan dalās. Lai arī šīs sāgas romāni tiek pieskaitīti fantāzijas žanram, pats autors uzsver, ka stāsts galvenokārt tomēr ir par cilvēciskām kaislībām un mūžsenām vērtībām – cīņu starp labo un ļauno, varu un godu, kaislībām, nodevību, godkāri, mīlestību un burvestību…
“Dziesma par ledu un uguni” ieved neprātīgi pārbagātas fantāzijas pasaulē. Autors, par pamatu ņemot Sarkanās un Baltās rozes vēlīno viduslaiku Angliju, ir radījis pats savu valstību – tik dižu, bagātu, valdzinošu un vienlaikus baisu, ka tā apbūrusi visu mūsdienu pasauli.
