Šogad daba lutina mūs ar siltu un sausu rudeni, kas ir pa prātam tiem, kuri iecienījuši rīta vai vakara skrējienu svaigā gaisā. Neraksturīgi garā sezona tomēr pamazām tuvojas noslēgumam. Kā sagatavoties, lai no sirds izbaudītu pēdējos rudens skrējienus, un ar kādiem rezultātiem šogad varam lepoties, stāsta aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite Anna Ļapidevska.
“Svaigs gaiss, skriešana un laba kompānija ir lieliska kombinācija labam garastāvoklim un būtisks priekšnosacījums veselības uzturēšanai. Pareizi skrienot, tiek stiprināta sirds un asinsvadu sistēma, kontrolēts svars, izdalās laimes hormoni – endorfīni, uzlabojas miega kvalitāte. Tā nebūt nav tikai vasarai piemērota nodarbe – kamēr ir gana silts, skriešanu var turpināt, vienīgi rudenī un ziemā īpaši jāpadomā par apģērba izvēli. Daudzie šogad organizētie skrējieni un lielais dalībnieku skaits liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem šī nodarbe kļūst aizvien iecienītāka. Arī šoruden vēl varat paspēt piedalīties vairākos skrējienos, lai godam noslēgtu silto skriešanas sezonu,” iesaka Anna Ļapidevska.
Rekordi krīt
Lielāki un mazāki, tematiski vai nē, dažādi organizēti skrējieni tiek rīkoti gan Rīgā, gan citviet Latvijā. Lielākajā rudens skrējienā –“Euroaptieka Skrien Rīga”, kas notika 22. septembrī, visaktīvākie izrādījušies bērnu un jauniešu distanču dalībnieki. Jauniešu nakts skrējienā We Flypiedalījušies 1300 skrējēji, 2 kilometru garajā Ģimenes distancē devās 819 dalībnieki, bet 804 bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem piedalījās Bērnu skrējienā. “Euroaptieka Skrien Rīga” pulcēja arī 355 skrējējus 21 kilometra distancē, 598 – 10 kilometru distancē un 271 – 5 kilometru distancē. Pavisam finišēja 2847 dalībnieki tradicionālajās distancēs un 1300 We Fly dalībnieki.
Savukārt “Euroaptieka Sieviešu skrējiens” jūnija sākumā pulcēja 5500 reģistrēto dalībnieku, un šajā skrējienā vispopulārākā izrādījās 5 kilometru distance, kurā devās 1748 dalībnieki. 682 izvēlējās skriet 10 kilometrus, 762 piedalījās 2 kilometru pāru skrējienā, bet 908 dalībnieki finišēja bērnu skrējienā.
Jau ierasti daudz dalībnieku pulcē arī lielie ikgadējie skrējieni – “Bigbank Skrien Latvija” ar 30 000 reģistrētajiem dalībniekiem, kā arī “Lattelecom” Rīgas maratons, kam šogad reģistrējās rekordliels dalībnieku skaits – 37 645 skrējēji no 78 valstīm. Nu jau ierasti ļoti populārs ir arī taku skrējienu seriāls “Stirnu buks” – 2018. gada sezonā tajā piedalījušies pavisam 24 828 dalībnieki, katrās sacensībās pulcējot vidēji 3500 dalībnieku.
Kur skriet vēl šoruden?
Latvijas valsts simtgades priekšvakarā jau ceturto gadu gaismas festivāls “Staro Rīga” aicina uz īpašu un neaizmirstamu nakts skrējienu, kas notiks 16. novembrī plkst. 17.30 Kronvalda Parkā. Tajā iespējams reģistrēties 5 kilometru skriešanas, iešanas un nūjošanas distancei, kā arī 1,5 kilometru ģimenes skrējienam, kā arī foto orientēšanās komandu sacensībām. Distancē pavadītais laiks gan netiks mērīts, toties šī skrējiena devīze “Skrien un staro” ir viena no rosinošākajām.
Savukārt 17. novembrī plkst. 12.00 Jelgavas novada Valgundes pagasta Ziemassvētku kauju muzeja “Mangaļi” teritorijā un tās apkārtnē jau piekto reizi notiks krosa skriešanas pasākums ar cēlu nosaukumu “Patriots 2018”. 8 un 23 kilometru distancēs būs iespējams doties gan skrējienā, gan ar nūjošanas nūjām.
Pareizi izvēlēts apģērbs
Anna Ļapidevska, aktīva skrējēja un “Euroaptieka” farmaceite, atgādina – ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots laikapstākļiem: “Rudens periodā skriešanas apģērbam būtu jābūt vairākās kārtās. Tomēr jāizvairās no pārāk liela apģērba daudzuma – jāpatur prātā, ka skriešanas laikā ķermeņa temperatūra paaugstinās, uzlabojas asinsrite, sirds strādā ātrāk un pastiprinās sviedru izdale, tādēļ jāizvairās no pārmērīgas sakaršanas.” Tāpat, sportojot ārā, ir būtiski, lai kājas vienmēr būtu sausas, turklāt apaviem jābūt lielai protektora rievai un labai amortizācijai. Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību. Lai galva, seja un muguras lejasdaļa būtu labi nosegtas, lieti var noderēt ausu sildītājs, šalle un cimdi.
Iesildīšanās
Tāpat kā vasarā, iesildīšanās ir obligāta treniņa sastāvdaļa arī rudenī, bez tās skriešanu nav vēlams sākt, it īpaši aukstā un lietainā laikā. “Pirms skrējiena veiciet vieglu iestiepšanos, virkni kāju vēzienu, dažus palēcienus un izklupienus. Tas palīdzēs ķermenim labāk pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļaujiet sev atdzist – pēc treniņa beigām uzreiz pārģērbieties sausās drēbēs un tikai pēc tam veiciet atsildīšanos un izstiepšanos,” atgādina “Euroaptieka” farmaceite.
Pareizs uzturs un šķidrums
Un, visbeidzot, arī aukstā laikā nevajadzētu aizmirst par pareizu uzturu un pietiekamu daudzumu šķidruma. Ēdienreizē pirms skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošiem produktiem, jo tauki var kavēt tūlītēju enerģijas pieplūdumu. Pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Savukārt kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējiem ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tāpēc ja dzert, tad tikai nelielu tasīti. Būtiska nozīme ir šķidruma uzņemšanai: skriešanas laikā ieteicams sākt dzert ūdeni jau laikus, kamēr slāpju sajūta nav sākusies. Ja jūtat slāpes fiziskās slodzes laikā, tas norāda, ka ūdens organismā jau ir par maz.
“Lai skriešana sagādātu prieku un uzlabotu veselību, galvenais ir tai ļauties ar prieku. Ja skrienot jūtaties slikti, iespējams, esat izvēlējušies nepiemērotu slodzi, vai arī jūsu organismam labāk derētu citas aktivitātes. Galvenais ir kustību prieks un sacensību gars – tad arī rudens nešķitīs ne tumšs, ne auksts,” atgādina Anna Ļapidevska.
Autors: Euroaptieka
10.11.2018.
