Kopš cilvēki sākuši pievērst lielāku uzmanību saviem ēšanas paradumiem, rodas arvien vairāk jaunu mītu par ēšanu un pārtikas produktiem. Daudziem no tiem mēs ticam vēl šodien, lai gan eksperti tos jau sen ir atzinuši par maldīgiem. Sertificēta uztura speciāliste Baiba Grīnberga ir apkopojusi piecus populārākos mītus, kam cilvēki aplami tic, bet kas būtu jāaizmirst, lai uzlabotu savu pašsajūtu.
1. mīts. Kafija ir kaitīga veselībai
Lielākai daļai cilvēku rīts sākas ar tasi svaigi maltas kafijas. Kādēļ gan ne? Lai gan kafija satur organismu stimulējošas vielas – kofeīnu, teofilīnu, teobromīnu, tā ir lielisks produkts, ja vien dienas laikā tas nav vienīgais izdzertais šķidrums. Neskatoties uz pieņēmumu, ka kafija ir kaitīga, jau ilgāku laiku dažādi plaši uztura zinātnes un medicīnas pētījumi apstiprina kafijas labvēlīgo ietekmi uz veselību. Kafijas pupiņas ir bagātas ar antioksidantiem un citām bioloģiski aktīvām vielām, kam ir nozīme 2. tipa cukura diabēta aizkavēšanā, Alcheimera, Parkinsona un citu neirodeģeneratīvu slimības profilaksē, kā arī aknu veselības un aizsardzības nodrošināšanā. Tāpēc sākt rītu ar krūzi kafijas ir ne vien patīkami, bet arī veselīgi.
2. mīts. Fast food ir kaitīgs veselībai
Fast food ir visai nekonkrēts jēdziens un nemaz nenozīmē ko sliktu, jo arī pavisam labu produktu, kurš ir ērti un ātri apēdams, var saukt par šādu ātro uzkodu. Fast food noteikti nav tas pats, kas junk food – kas ir precīzāks nosaukums neveselīgajiem produktiem. Piemēram, dažādās pilngraudu sviestmaizes, kas ir bagātīgi pildītas ar zaļumiem, svaigiem dārzeņiem, liesu gaļu vai olu. Tā ir ātrā uzkoda, taču veselīga izvēle sātīgām pusdienām. “Iedzīvotāji arvien biežāk interesējas tieši par veselīgajām alternatīvām jau ierastajām ātrām uzkodām. Šodien veselīgās maltītes un produkti ir kļuvuši pieejamāki un to pagatavošanai nav nepieciešams tērēt daudz laika – pietiek pastiept roku un paņemt no plaukta savu iecienītāko produktu. Novērojām, ka šogad ir pieaudzis pieprasījums pēc sviestmaizēm ar rudzu maizi, kā arī svaigiem līdzņemamiem salātiem, ko pusdienās mēdz iegādāties arī vīrieši,” stāsta Linda Sietiņa, Narvesen Baltija mārketinga daļas vadītāja.
3. mīts. Svaigi spiestā sula jādzer pēc iespējas biežāk
Svaigi spiestā sula ir ārkārtīgi koncentrēts ne tikai vitamīnu, minerālvielu, bet arī cukura avots, tādēļ nav ieteicams sulas lietot kā vienīgo dzērienu ikdienā. Svaigi spiestu sulu var dzert, ja ir parādījušās pirmās saslimšanas pazīmes. Tā apgādās organismu ar krietnu devu C vitamīna. Dzerot svaigi spiestu sulu ikdienā, to vēlams atšķaidīt ar negāzētu vai gāzētu ūdeni.
4. mīts. Ūdeni slāpju remdēšanai var aizvietot ar kafiju un tēju
Nevis kafija vai tēja, bet gan ūdens ir vislieliskākais slāpju remdētājs. Liela daļa cilvēku jūtas saguruši un nespēj koncentrēties pat darba dienas pirmajā pusē, jo organismam trūkst ūdens. Kafija un tēja ir vērtīgi produkti, taču nespēj aizvietot ūdeni. Dzērieni, kas satur kofeīnu vai cukuru, aiztur ūdeni, radot tūskas un paaugstinātu asinsspiedienu, tāpēc tīrs ūdens ir vislabākais slāpju remdēšanas līdzeklis. ”Narvesen novērojumi liecina, ka ar katru gadu, izvēloties dzērienu slāpju remdēšanai, iedzīvotāji dod priekšroku tieši ūdenim, lielāku uzmanību pievēršot arī pudeles saturam. Vispopulārākais ūdens slāpju remdēšanai šobrīd ir tieši minerālais, nevis dzeramais ūdens. Steidzīgā ikdienā iedzīvotāji vēlas apvienot pēc iespējas vairāk lietas vienā, tāpēc izvēle biežāk krīti tieši uz minerālūdeni, kas remdē slāpes un apgādā ķermeni ar minerālvielām vienlaikus,” par iedzīvotāju paradumiem stāsta Linda.
5. mīts. Maize ir kaitīga veselībai
Sabiedrībā pastāv maldīgs uzskats, ka maize ir neveselīga, jo satur lielu devu ogļhidrātu. Tomēr ir jāatceras, ka ogļhidrāti ir organisma galvenais enerģijas avots. Organismam tūlītēju enerģiju dos no baltajiem miltiem gatavota maizīte, taču tajā būs salīdzinoši niecīgs šķiedrvielu, vitamīnu un minerālvielu daudzums, turpretim pilngraudu maize un rupjmaize nodrošinās pakāpenisku enerģijas kāpumu un paralēli sniegs organismam tādus B grupas vitamīnus kā magnijs, cinks, kalcijs, dzelzs un olbaltumvielas.
