Mūsu, sieviešu, pasaule, reizēm šķiet pārņemta ar domām par krūtīm – vai tās ir pietiekami lielas, skaistas, iekārojamas… Bet cik daudz tu patiešām zini par savām krūtīm? Šajā rakstā mēs tev pastāstīsim, kā, laikam ejot, krūtis mainās, un atklāsim, kā tās saglabāt skaistas un veselīgas.
Tavas krūtis tuvplānā
Droši vien arī tevi – tāpat kā daudzas sievietes – vairāk uztrauc tas, kā tavas krūtis izskatās, un mazāk nodarbina doma par to, kas notiek to iekšpusē. Bet izzinot krūšu uzbūvi un funkcijas, tu vari pasargāt sevi un palīdzēt sev justies labāk.
* Oreola. Tā ir āda, kas apņem krūts galu. Tās nokrāsa var būt no rozā līdz brūnai. Oreolā atrodas matiņu folikuli, kā arī sviedru un tauku dziedzeri.
* Krūšu gali. Tavi krūšu gali var būt līdzeni, apaļi vai graudveida. Tos apņem īpaši jūtīgas muskuļu šķiedras, kas reaģē uz seksuālu un temperatūras kairinājumu.
* Saistaudi. Krūtis “satur kopā” saistaudi. Tie veido elastīgas saites, kas notur un atbalsta tavas krūtis.
* Krūšu muskuļi. Tie atrodas starp krūts pamatni un ribām
* Piena kanāli. Tie ir dziedzerveida audi, kas izvietoti daivās un producē pienu.
* Taukaudi. Tie amortizē krūšu dziedzerus. Krūšu izmērs un forma ir visvairāk atkarīga no tā, cik daudz taukaudu tās satur. Kļūstot vecākai, taukaudi aizstās dziedzeraudus, padarot krūtis nokarenākas un mazāk stingras.
Ieradumi, kas nāks par labu tavām krūtīm
* Nepārspīlē ar alkoholu. Tām sievietēm, kas lieto alkoholu vairāk nekā reizi dienā, strauji palielinās risks saslimt ar krūts vēzi. Pārmērīga alkohola lietošana bojā aknas, bet tās savukārt atbild par estrogēna pārstrādāšanu. Ja tavas aknas nespēj pārstrādāšanu veikt pietiekami labi, tavā organismā saglabājas augsts estrogēna līmenis. Savukārt tas palielina iespēju krūts slimību attīstībai.
* Ēd daudz burkānu. Ņujorkas universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka sievietēm, kam ir konstatēts krūts vēzis, ir zemāks karotīna līmenis organismā, nekā sievietēm, kurām nav audzēju.
* Izvēlies olīveļļu. Nepiesātinātās taukvielas, kas atrodamas, piemēram, olīveļļā, pretstatā piesātinātajiem taukiem sviestā un margarīnā mazāk iespaidos tava ķermeņa svaru.
* Izsvīsti visu slikto. Kalifornijas universitātes pētnieki ir atklājuši, ka būtiski samazinās krūts audzēja veidošanās risks (līdz pat 42%) tām līdz 40 gadus vecām sievietēm, kuras vismaz 3,8 stundas nedēļā nodarbojas ar sportu. Ķirurgs – onkologs dr. Egīls Purmalis uzsver, ka veselīgs dzīvesveids, kas nodrošina stipru imūnsistēmu, ir ļoti spēcīgs ierocis cīņā pret audzējiem.
* Orālās kontracepcijas palīdzība. Tā ir pavisam normāla parādība, ja pirms menstruācijām cikla otrajā pusē krūtis ir jūtīgas vai pat sāpīgas, un tās šķiet “smagas”. Šādas sajūtas rodas, jo šajā laikā ļoti aktīvi darbojas īpaši hormoni – gestagēni, skaidro ginekoloģe dr. Natālija Kalašņikova. Šīs nepatīkamās sajūtas var likvidēt, lietojot orālās kontracepcijas līdzekļus, kas stabilizēs hormonu līmeni tavā organismā.
* Nebaidies no grūtniecības. Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka viens no riska faktoriem krūts audzēju attīstībai ir vēla pirmā grūtniecība. “Tas gan ir nozīmīgi tikai tad, ja sievietei vispār nav bijuši bērni vai arī pirmā grūtniecība bijusi pēc 30 gadu vecuma,” skaidro dr. Purmalis. N.Kalašņikova piebilst, ka sievietes krūtis pilnībā attīstās tikai grūtniecības un bērna barošanas laikā, tādēļ šis laiks arī atstāj vislielāko iespaidu uz krūšu veselību un izskatu. Turklāt bērna barošana ar krūti samazina audzēja rašanās iespējamību. “Tieši tādēļ krūts vēzis ir attīstītāko valstu problēma, kur sievietēm pirmajā vietā ir karjera, nevis ģimene,” piebilst dr. Purmalis.
* Valkā krūšturi – īpaši sportojot. Krūtīm ir vājas atbalsta saites, kas var viegli izstaipīties. Jebkuras intensīvas kustības, piemēram, skriešana vai lekšana, rada papildu slodzi šīm saitēm un var padarīt tavas krūtis nokarenas.
* Seko savam ķermeņa svaram. Noskaidro, kāds ir tavs optimālais ķermeņa svars (atbilstoši vecumam, augumam un ķermeņa uzbūvei), un centies to saglabāt, nepārsniedzot vairāk par 6-10 kilogramiem. Jo lielāka būs tavs ķermeņa svars, jo vairāk estrogēnu ražos tavs organisms, bet, jo lielāks ir estrogēna līmenis organismā, jo pastāv lielāka varbūtība, ka attīstīties audzējs. Ja tev ir nepieciešams atbrīvoties no liekā svara, konsultējies ar ārstu par piemērotu, sabalansētu diētu un fiziskajām aktivitātēm.
Kā veikt krūšu pašizmeklēšanu?
Kad bija pēdējā reize, kad tu veici krūšu pašizmeklēšanu? Tik sen, ka vairs nevari atcerēties? Daudzas jaunas sievietes neveic šo testu, jo baidās atklāt kaut ko savās krūtīs vai arī aizbildinās ar slinkumu. Tomēr, ieradinoties veikt pašizmeklēšanas testu katru mēnesi, tu vari izglābt sev dzīvību. “Ir ļoti svarīgi pazīt savas krūtis un to uzbūvi – tā tu vieglāk konstatēsi pārmaiņas,” uzsver E.Purmalis. Tieši pašas sievietes desmit reižu biežāk atklāj veidojumus krūtīs, nekā ārsts, kurš krūtis pārbauda reizi gadā un tik labi nepazīst tavas krūtis. Tātad tu vari ņemt savu veselību savās rokās, tādēļ iepazīsties ar pamācību, kā pareizi veikt krūšu izmeklēšanu.
* Kad to darīt: Pašizmeklēšanu ieteicams veikt nedēļu pēc menstruācijas beigām, kad krūtis nav tik jūtīgas.
“Ir iespējams sataustīt kādas izmaiņas krūtīs pirms menstruācijām, kuras pēc tam pazūd, šajā gadījumā nav pamats uztraukumam, jo visobjektīvākā aina būs noteiktajā laikā nedēļu pēc menstruācijas,” piebilst N.Kalašņikova.
* Kā to darīt: (1) Apgulies uz gultas, novieto spilvenu zem labās rokas pleca un labo roku aiz galvas. Izmantojot kreisās rokas trīs vidējo pirkstu spilventiņus, maigi piespied virzot roku virzienā no krūts pamatnes uz centru (skat. attēlu). Pēc tam to pašu atkārto ar kreiso krūti. (2) Pārbaudi vēlreiz abas krūtis, mazgājoties dušā, ar slidenu, saziepētu roku. (3) Apskati spogulī savas krūtis, vai nav redzami kādi ādas iedobumi, izmaiņas krūšu galos vai apsārtumi. Ja tu ievēro kaut ko neparastu vai aizdomīgu, nekavējoties konsultējies ar ārstu.
Raksts tapis sadarbībā ar dr. Jāni Zaržecki, dr. Egīlu Purmali, dr. Natāliju Kalašņikovu.