26.septembrī tika atzīmēta Pasaules kontracepcijas diena. Lai analizētu, kāda ir situācija ar jauniešu dzimumizglītību Latvijā, biedrība “Papardes zieds” rīkoja apaļā galda diskusiju “Kur jauniešiem meklēt kvalitatīvas atbildes par kontracepciju?”.
Diskusija “Kur jauniešiem meklēt atbildes par kontracepciju?”
Pasaules kontracepcijas dienas misija ir uzlabot jauniešu zināšanas par kontracepciju un veicināt atbildīgas izvēles par labu veselīgai dzimumdzīvei. Galvenais Pasaules kontracepcijas dienas motīvs ir veidot pasauli, kurā katra grūtniecība ir vēlama.
Pasaulē ik gadu apmēram 41% no 208 miljoniem grūtniecību ir neplānotas. Jo kvalitatīvākas ir jaunu cilvēku zināšanas par kontracepcijas iespējām, jo lielākas ir viņu izredzes izvairīties no nevēlamas grūtniecības. Kā liecina farmācijas kompānijas Bayer veiktais pētījums, jaunieši saskaras ar šķēršļiem, meklējot tādu informāciju par kontracepciju, kurai viņi var uzticēties.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 18% Latvijas jauniešu ir saņēmuši neprecīzu vai nepatiesu informāciju par kontracepciju, un 42% no šiem cilvēkiem neprecīzo informāciju ieguvuši internetā – sociālajos medijos un forumos. Liela daļa (30%) aptaujāto jauniešu atzina, ka kautrīgums uzdot jautājumus par kontracepciju arī ir šķērslis tam, lai saņemtu precīzu un objektīvu informāciju par šo tēmu.
Saskaņā ar pētījuma datiem, gandrīz puse (46%) jauno vīriešu uzskata, ka pārtrauktais dzimumakts ir efektīvs kontracepcijas veids, lai gan patiesībā tas ir ļoti nedrošs. Savukārt 10% jauniešu uzskata, ka dzimumattiecības menstruāciju laikā ir efektīvs kontracepcijas veids, kaut patiesībā tas ir ļoti neefektīvs.
“Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle.
“Tā kā jauni cilvēki Latvijā bērnu plānošanu atliek uz vēlāku laiku, pieaug laika periods, kurā jauniešiem ir seksuālās attiecības un ir nepieciešams domāt par savu, sava partnera un nākamā bērna veselību, proti, izvēlēties savam dzīvesveidam vispiemērotāko kontracepciju. Latvijā joprojām valda daudzi mīti par kontracepciju. Šāda situācija, protams, nelabvēlīgi ietekmē jaunu cilvēku izvēli kontracepcijas lietošanā,” uzskata biedrības “Papardes zieds” vadītāja Iveta Ķelle.
Kā liecina biedrības “Papardes zieds” jauniešu konsultantes Lāsmas Līdakas ilggadējā pieredze, jauniešiem trūkst zināšanu par dzimumdzīvi un kontracepciju – šajā auditorijā valda daudz mītu par grūtniecības iestāšanās iespējām un pazīmēm. Liela daļa jauniešu interesējas par kontracepciju tikai pēc neizsargāta dzimumakta.
Ginekoloģe Ilze Vīberga.
Arī ginekologi uzsver lielo mītu īpatsvaru jauniešu auditorijā. “Savā ilggadējā praksē bieži vien nākas saskarties ar daudziem mītiem par kontracepciju. Visizplatītākais mīts ir hormonālas kontracepcijas kaitējums veselībai. Šis ir kultivēts stereotips, kas izceļ tikai slikto un neuzsver šīs kontracepcijas metodes ieguvumus,” komentē ginekoloģe Ilze Vīberga.
Ņemot vērā kultūrvēsturiskās un mentālās īpatnības, Latvijā vecāki lielākoties nerunā ar bērniem par kontracepciju, tādēļ atbildības daļa par jauniešu izglītošanu tiek uzvelta skolai. Šobrīd veselības mācības stundas, kurās skolēni varētu gūt kompetentas atbildes uz saviem jautājumiem, ir integrētas sociālo zinību kursā līdzās ekonomikai, ētikai un civilzinībām. Tas nozīmē, ka dzimumizglītībai tiek atvēlēta maza loma skolas programmā, un šīs informācijas apjoms ir atkarīgs tikai no skolotāja ieinteresētības izglītot bērnus šajā jomā. Bieži vien šādas stundas notiek tikai formāli, lai varētu atskaitīties.
Diskusija “Kur jauniešiem meklēt atbildes par kontracepciju?”
Kaut arī jau vairākus gadus valsts amatpersonas saka, ka ir jāatjauno veselības mācības stundas, faktiski nekas nemainās. Šobrīd tikai 80 skolotājiem Latvijā ir pieejami “kontracepcijas koferi” ar izdales materiāliem, ko izveidojusi biedrība “Papardes zieds”. Arvien mazāk ir to skolotāju, kas gatavi runāt par šo tēmu, jo valdībai nav līdzekļu skolotāju apmācību finansējumam.
Lai risinātu šo situāciju, speciālisti uzskata, ka pirmkārt, būtu lietderīgi legalizēt ministriju un nevalstisko organizāciju sadarbību ar farmācijas kompānijām, kuras varētu finansēt jauniešu dzimumizglītošanu, nodrošinot arī kvalitatīvus un izzinošus izdales materiālus. Otrkārt, valdībai, rūpējoties par sabiedrību, būtu jākompensē kontracepcijas līdzekļi vismaz divām riska grupām, proti, jaunajām māmiņām, kurām ir liels nākamās grūtniecības risks, un jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.
